FINANSES

Baltijas valstis Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir vienas no sekmīgākajām dalībvalstīm, tomēr Latvija kopumā nedaudz atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu 2013. gada beigās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā. Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Abas kaimiņvalstis Latviju ir nedaudz apsteigušas izmaksātā finansējuma apjoma ziņā, bet Lietuva arī pēc noslēgto līgumu īpatsvara. Latvijā līdz 2013. gada nogalei bija noslēgti 96% paredzēto līgumu (Igaunijā arī 96%, bet Lietuvā - 99%), savukārt izmaksātā finansējuma apmērs veidoja 70% (Igaunijā - 77% un Lietuvā - 74%). Noslēgto līgumu ziņā Latvija par 1% atpaliek no vidējā CEA reģiona valstu rādītāja (97%), bet izmaksātā finansējuma ziņā atrodas trešajā vietā aiz Igaunijas un Lietuvas (vidēji reģionā - 63%). Anda Drožina, KPMG Baltics SIA vadības un risku konsultāciju...

Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomē 23.jūlijā pieņemts galējais lēmums, kas nodrošinās Lietuvas pievienošanos eirozonai 2015.gada 1.janvārī. Lēmums izriet no Eiropas Komisijas 2014.gada konverģences ziņojuma par Māstrihtas kritēriju izpildīšanu, ko 27.jūnija Eiropadomē apstiprināja ES valstu vadītāji. Sanāksmes laikā E. Rinkēvičs sveica Lietuvu kā 19.eirozonas dalībvalsti un uzsvēra, ka eirozonas turpmāka paplašināšanās sniegs ieguldījumu eirozonai kopumā un stiprinās uzticību vienotajai valūtai. Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Rimgailaite vietnē "makroekonomika.lv" raksta, ka visu trīs Baltijas valstu ekonomikas ir balstītas eksportā, visas trīs ir ieinteresētas reģionālajā sadarbībā un visām trim ir kopīgas intereses eirozonas nākotnes veidošanā. Līdz ar eiro ieviešanu vēl vairāk nostiprinās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomiskā integrācija. Ar eiro ieviešanu Lietuvā investoru acīs Baltijas valstis neatgriezeniski kļūst par vienotu ekonomisko reģionu. Izzūdot valūtas transakcijas izmaksām, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai būs izdevīgāk tirgoties savā starpā, tādējādi ekonomiste prognozē, ka vēl vairāk augs starpvalstu darījumi, palielinot ekonomisko aktivitāti, ienākumus un labklājību visās Baltijas valstīs. Rimgailaite raksta,...

Otrdien, 22.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē vienojas par turpmākajiem soļiem attīstības finanšu institūciju (AFI) koncerna izveidē. Plānots, ka koncernā apvienos jaundibināto AS "Attīstības finanšu institūcija", VAS "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum", SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" un VAS "Lauku attīstības fonds". "Valdība nedrīkst politiski vilcināties ar AFI izveidi, jo jau līdz šī gada beigām tai jāuzsāk jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošana. Vienotas AFI izveide ir ļoti būtiska mūsu tautsaimniecības izaugsmei, jo atbalstu plānots sniegt uzņēmējdarbības veicināšanai (biznesa uzsākšana, konkurētspējas uzlabošana, inovāciju, tehnoloģiju ieviešana), pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai", skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Vienotas attīstības finanšu institūcijas izveide būs kā pirmais solis ceļā uz pilnīgu attīstības finanšu institūciju integrāciju, lai koncentrētu ierobežotos valsts resursus finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošanai vienā atbalsta institūcijā. Kā galvenos ieguvumus no vienotas AFI...

Ministru kabineta (MK) sēdē 22.jūlijā tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai", kas noteic, ka valsts atbalsta programmas ietvaros valsts akciju sabiedrībā "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" atbalstu var saņemt mazie, vidējie komersanti, lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Grozījumi paredz pagarināt apgrozāmo līdzekļu aizdevumu noslēgšanas termiņu līdz 2015.gada 31.oktobrim, bet investīciju aizdevumu līgumu noslēgšanas termiņu nelauksaimniekiem līdz 2015.gada 31.oktobrim, savukārt lauksaimniekiem līdz 2014.gada 31.decembrim. Noteikumi papildināti ar nosacījumiem procentu likmes un garantiju fonda izveidei, kas tiks izveidots 2,5 milj. eiro apmērā. No šī fonda būs pieejamas procentu likmes subsīdijas nelauksaimniekiem kopā ar investīciju aizdevumu 50% apmērā no kopējā procentu maksājumos paredzētā maksājuma, ja komersants aizdevuma pieteikuma iesniegšanas dienā nebūs uzsācis saimniecisko darbību vai to ir uzsācis ne agrāk kā pirms pieciem gadiem. Savukārt garantijas būs pieejamas...

Finanšu ministrija (FM) kā Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijasiestāde Latvijā saņēmusi oficiālu apliecinājumu no Eiropas Komisijas (EK), kas izsaka uzticību revīzijas iestādes darbam. Šāds lēmums nodrošina, ka turpmāk EK paļaujas uz FM revīzijas iestādes sniegtajiem atzinumiem visās tās pārraudzībā esošās darbības programmās, neveicot atkārtotas pārbaudes, kā tas notika līdz šim. "EK apliecinājuma saņemšana par uzticības izteikšanu ES fondu revīzijas iestādei Latvijā ir liels pagodinājums un teicamas reputācijas simbols Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī. Tas viennozīmīgi ir labs pamats, uzsākot jauno ES fondu plānošanas periodu 2014.-2020. gadam. Gribu pateikties visiem revīzijas iestādes darbiniekiem par ieguldīto darbu, kas vainagojies šādā vērtējumā," atzīmē finanšu ministrs Andris Vilks. "Pēc četru gadu EK intensīvu pārbaužu un uzraudzības perioda esam beidzot pierādījuši, ka kopā ar FM vadošo iestādi Latvijā ir izveidota uzticama ES fondu pārvaldības sistēma, tādējādi kļūstot par EK sadarbības partneriem. Vēl gada sakumā no kopumā 138 kohēzijas politikas revīzijas iestādēm starp visām dalībvalstīm apliecinājumu bija saņēmušas vien...

No 2015. gada 1.janvāra mainīsies tiešā debeta jeb automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojums bankās - esošais pakalpojums tiks aizstāts ar jauniem risinājumiem, kas nodrošinās banku klientiem līdzvērtīgas ērtības un funkcionalitātes pakalpojumu, informē Latvijas Komercbanku asociācija. Uzņēmumiem, kas līdz šim ir sadarbībā ar bankām piedāvājuši klientiem automātiskās rēķina apmaksas iespējas un plāno tās piedāvāt arī turpmāk, laikus jāsazinās ar savu banku vai rēķinu nosūtīšanas infrastruktūras uzturētāju, lai noskaidrotu un veiktu nepieciešamās IT sistēmu izmaiņas. Līdz ar integrāciju eirozonā maksājumiem Latvijā ir jāatbilst Vienotās Eiropas maksājumu telpas (SEPA - Single Euro Payments Area) prasībām. Tādēļ no 2015. gada 1.janvāra Latvijā pašlaik izmantotie automātiskās rēķinu apmaksas pakalpojumi, kas tiek veikti, izmantojot tiešā debeta maksājumus, būs jāaizvieto ar citiem SEPA atbilstīgiem risinājumiem. Lai nodrošinātu uzņēmumiem un klientiem pierastu, ērtu pakalpojumu, bankas sadarbībā ar plašu klientu loku apkalpojošiem uzņēmumiem un banku un uzņēmumu izvēlētu rēķinu nosūtīšanas infrastruktūras uzturētāju ir izveidojuši risinājumu, kas ļaus arī turpmāk banku klientiem regulāri...

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija asi kritizē un nosoda ātro kredītu devēja LatCredit reklāmas praksi, kurā tiek aicināts festivālu apmeklēšanai ņemt kredītu līdz pat 500 eiro. Lai neveicinātu bezadtbildīgu aizņemšanos un nemestu ēnu uz visu nozari, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane aicina AS Lateko Līzīngs, kurš strādā ar zīmolu LatCredit, pārtraukt reklāmas kampaņu. Ja reklāmas kampaņa netiks pārtraukta, atbilstoši mēri ir jāpieņem Patērētāju tiesību aizsardzības centram. "Īstermiņa kredīti ir salīdzinoši jauns finanšu sektora pakalpojums Latvijā, līdz ar to ir svarīgi, lai aizdevumi tiktu izmantoti pareizi. Reklāma, kurā tiek aicināts ņemt kredītu ballītei jeb šajā gadījumā - festivālam, ir nepieņemama, jo tā veicina bezatbildīgu aizņemšanos, kā arī rada nepareizu priekšstatu par pakalpojuma būtību," uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra apstiprinātās vadlīnijas godīgas komercprakses īstenošanai paredz, ka kreditēšanas pakalpojumu reklāma nedrīkst būt tāda, kas aicina vai mudina patērētāju saņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot tā nepieciešamību un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS š.g. 1. ceturksnī ir veikusi Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret privāto brīvo līdzekļu ieguldīšanu peļņas gūšanai. Kopumā 34% Latvijas iedzīvotāju pilnībā piekrīt - ja mājsaimniecībai ir brīvi finanšu līdzekļi, tad tos būtu vēlams ieguldīt peļņas gūšanai, svārstīgāki jeb drīzāk piekrīt šādam viedoklim, nekā ne, ir 40% iedzīvotāju. Savukārt noraidoši par ieguldīšanas iespējām izsakās 17% Latvijas iedzīvotāju, bet 8% ir grūti formulēt savu nostāju šajā jautājumā. Atbildot uz jautājumu par svarīgākajiem nosacījumiem lēmuma pieņemšanai par savu ieguldījumu, aptaujātie varēja sniegt ne vairāk kā divas atbildes, un iedzīvotāju izvēlētie svarīgākie nosacījumi ir šādi: drošība un pārliecība, ka ieguldītie līdzekļi netiks zaudēti ir būtiskākais nosacījums, tā uzskata 70% aptaujāto, nākamais svarīgākais nosacījums ir "droša peļņa ilgtermiņā, pat ja tā ir neliela", jo šādu uzskatu pauž 51% respondentu, savukārt 13% svarīga ir garantēta peļņa tūlīt, pat ja tā ir neliela. Lielāks risks ir pieņemams...

Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka Latvijas piešķirtie atbalsta pasākumi AS Reverta (bijusī AS Parex banka) un AS Citadele banka atbilst Eiropas Savienības (ES) noteikumiem par valsts atbalstu, un līdz ar to ir slēgusi savu padziļināto izmeklēšanu. Pamatojoties uz Latvijas sniegto papildinformāciju, Komisija tostarp secināja, ka pasākumi bija nepieciešami, lai saglabātu Latvijas banku sistēmas stabilitāti un veiktu bankas Reverta pienācīgu noregulējumu. Komisija 2014.gada aprīlī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu šādu papildu nepaziņotu atbalsta pasākumu, ko Latvija piešķīrusi AS Reverta un AS Citadele banka, atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu, papildus tiem, kas apstiprināti banku pārstrukturēšanas nolūkos: •subordinēts aizdevums, kas piešķirts Parex ar sākotnējo dzēšanas termiņu 7 gadi, pārsniedzot apstiprināto 5 gadu maksimālo termiņu, un papildu 18 mēnešu dzēšanas termiņa pagarinājums; kā arī •Parex bankai un pēc tam bankai Reverta piešķirts likviditātes atbalsts, kas pārsniedz Komisijas apstiprināto maksimālo apjomu. Komisija arī izmeklēja iepriekš apstiprinātā atbalsta iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu, jo Latvija neizpildīja savas saistības apstiprinātajos...

Kā liecina statistikas pārvaldes sniegtā informācija, patēriņa cenas šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju pakāpušās par 0,3% un patēriņa cenu dinamika šogad turpina attīstīties atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm. Arī jūnijā cenu izmaiņas pārsvarā radīja sezonāls pārtikas cenu kāpums, tirdzniecībā nonākot šī gada dārzeņiem, kas ražas sezonas sākumā ir tradicionāli dārgāki pirms samērā spēcīga cenu krituma, kas gaidāms vasaras otrajā pusē. Papildus tam jau šobrīd notiek sezonālas izpārdošanas apģērbam un apaviem, kur ir vērojami pirmie cenu kritumi. Jāatzīmē, ka patēriņa cenas ietekmēja arī akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem. Kaut arī izmaiņas akcīzes nodokļa likumā stājās spēkā ar 2014.gada 1.janvāri, tomēr vēl kāda daļa no esošajiem tabakas izstrādājumu krājumiem bija ar pērnā gada akcīzes markām. Likums paredzēja pārejas noteikumus, kur līdz 2014.gada 1.jūlijam ir jāveic krājumu inventarizācija un aprēķinātā akcīzes nodokļa starpība jāiemaksā valsts budžetā, tādā veidā pilnībā pabeidzot pāreju uz jauno akcīzes likmi tabakas izstrādājumiem. Gada griezumā patēriņa cenas augušas par 0,7%, kur pārliecinoši...

Otrdien, 8.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts MK noteikumu projekts "Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem un galvojumu sniegšana un uzraudzība", paredzot, ka turpmāk lēmumu par valsts galvojumu sniegšanu vai nesniegšanu pieņems MK. Atbilstoši grozījumiem likumā "Par budžetu un finanšu vadību", kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī, turpmāk lēmumu par galvojumu sniegšanu vai nesniegšanu saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu pieņems MK. Līdz ar to jaunais MK noteikumu projekts paredz kārtību, kādā tiek sagatavots un iesniegts MK rīkojuma projekts lēmuma pieņemšanai par galvojuma sniegšanu vai atteikumu sniegt galvojumu, kā arī citus jautājumus. Galvenais jauno MK notikumu projekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgas fiskālās politikas principa ievērošanu, kā arī valsts budžeta deficīta un vispārējās valdības parāda stingru kontroli. Vienlaikus tā ir iespēja padarīt galvojumu piešķiršanas procesu vēl caurskatāmāku. Noteikumu jaunajā redakcijā ir precizēts valsts galvojuma saņemšanas process, tā saderība ar valsts atbalsta normām, kā arī iekļauti paaugstināta...

Ar 30. jūniju valūtas maiņa valstī oficiāli tiek uzskatīta par pabeigtu. Pusgadu pēc valūtas maiņas valsts iedzīvotājiem neskaidru jautājumu par jauno naudu tik pat kā vairs nav. Tagad valsts ir ieguvusi darba instrumentu, kurš, prasmīgi lietots, pakāpeniski veicinās labklājību. „Eiro ieviešana Latvijā ir valstī lielākais ekonomiskais projekts, kas saliedēja mūs un kalpo par mūsu spēju mērinstrumentu. Secinājumi – mums ir milzīgs potenciāls, bet krietni par maz izaicinājumu, kuros šim potenciālam izpausties. Mums jādefinē sev vairāk mērķu ar negrozāmiem termiņiem, jo tas ir ceļš uz sasniegumiem. Arī eiro ieviešanas ieguvumi tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai būs atkarīgi no valsts spējas nodrošināt investoru uzticēšanos un uzsākto strukturālo reformu īstenošanu,” sacīja finanšu ministrs Andris Vilks. „Mēs strādājam, lai nākotnē Latvija kļūtu par valsti, uz kuru investori raugās ar vēl lielāku uzticēšanos. Eiro ieviešana ir nozīmīgs un likumsakarīgs solis Latvijas ekonomikas stabilitātes un konkurētspējas uzlabošanai. Nākamgad arī Lietuva būs kļuvusi par eiro zonas dalībvalsti, un tad Baltijas valstis...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankcijas piemērošanu AS "Reģionālā investīciju banka", uzliekot soda naudu 70 000 eiro apmērā par pārbaudē atklātajām nepilnībām klientu - nerezidentu - izpētē un darījumu uzraudzībā. Par pārkāpumiem iekasētā soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums un "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi" nosaka noteiktus pienākumus finanšu iestādēm, kā un kādos gadījumos jāveic klientu padziļinātā izpēte. Tas nozīmē, ka konstatējot noteiktas pazīmes, bankai ir jāsalīdzina klienta kontā veikto darījumu atbilstība klienta norādītajai saimnieciskajai darbībai, jānoskaidro klienta līdzekļu izcelsme, jāanalizē klienta saimnieciskā darbība, kā arī jāpārliecinās, ka klienta norādītais patiesais labuma guvējs patiešām tāds arī ir, proti, ka šī persona gūst labumu no kompānijas darbības. Jāatzīmē, ka bankām šāda pārbaude jāveic obligāti ne tikai uzsākot sadarbību ar klientu, bet arī visā darījumu attiecību laikā. Pienācīgi izvērtējot darījuma aizdomīgumu, noteiktos gadījumos bankas pienākums ir atturēties no klienta darījuma...

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, otrajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumu. Likums ietver Eiropas Savienības (ES) fondu vadības vispārējos pamatprincipus 2014. – 2020.gadā, tostarp ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un sastāvu, deleģējumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem. Plānotās ES fondu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā šajā laika posmā ir 4,4 miljardi eiro, ko plānots ieguldīt pētniecības, informācijas komunikāciju tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, enerģētikas, vides, transporta, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības jomās, veicinot teritoriju līdzsvarotu attīstību, norāda likumprojekta autori. Jaunais tiesiskais regulējums paredz samazināt ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju skaitu. Tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips, un finansējuma saņēmējam turpmāk būs tikai viena sadarbības iestāde, kura gan izvērtēs projektu iesniegumus,...

Sākot ar 3. jūliju iedzīvotājiem ir iespējams iegādāties krājobligācijas simts Latvijas Pasta nodaļās visā Latvijā. To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij. Ar projekta ieviešanas otro kārtu krājobligācijas kļūs pieejamākas visiem Latvijas iedzīvotājiem – arī tiem, kam nav pieejams internets vai nav sava konta komercbankā. Tādējādi krājobligāciju iegādes process tiek dažādots, lai tas ir vienkāršs un drošs kā jebkurš bankas maksājums vai pirkums finanšu institūcijās. “Salīdzinājumā ar citiem investīciju instrumentiem viena no galvenajām krājobligāciju priekšrocībām ir drošums, jo ieguldījums nav atkarīgs no citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Tāpat svarīgi norādīt, ka valsts šo ieguldījumu garantē pilnā apjomā. Iegādājoties krājobligācijas, Latvijas iedzīvotāji atbalstīs savu valsti, taču vienlaikus saņems arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Krājobligāciju pārdošana notiek jau no pagājušā gada 19. jūnija, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iegādāties krājobligācijas interneta vietnē www.krajobligacijas.lv. Un jau līdz šim sasniegtais...