FINANSES

Finanšu ministrija informē, ka tradicionāli katru gadu pirmajos mēnešos kopbudžetā veidojas pārpalikums. Arī šā gada piecos mēnešos Valsts kases dati uzrāda konsolidētā kopbudžeta pārpalikumu, taču, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, tas būtiski samazinājies – no 266,2 miljoniem eiro pērn līdz 80,0 miljoniem eiro šogad. To lielā mērā noteikušas mazākas atmaksas no Eiropas Komisijas (EK) par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Analizējot kopbudžetu pa veidiem, šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā bija izveidojies deficīts 36,7 miljonu eiro apmērā, savukārt sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos bija pārpalikums attiecīgi 44,9 un 76,4 miljoni eiro. Tradicionāli pārpalikums kopbudžetā vērojams gada pirmajā pusē, savukārt gada otrajā pusē, it īpaši pēdējā ceturksnī, izdevumiem visos budžeta līmeņos ir tendence strauji pieaugt. Budžeta izpildi pirmajos mēnešos noteica gan ekonomiskā situācija un veiktās izmaiņas nodokļu likumdošanā, gan citi administratīva rakstura faktori, kas ietekmē budžeta pozīciju nobīdes pa mēnešiem, bet kopumā būtiski neietekmēs gada plāna izpildi. Šī gada piecos...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja, ka Latvijas Līzinga devēju asociācija, vienojoties par automašīnu operatīvā līzinga pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pārkāpusi Konkurences likumu. Šajā lietā pirmo reizi Latvijas konkurences tiesību vēsturē izmantots tāds instruments kā izlīgums lietas izpētes gaitā - asociācija vēl pirms izmeklēšanas noslēguma atzina savu vainu pārkāpumā, apņēmās nepieļaut turpmāku kaitējumu konkurencei, kā arī nepārsūdzēt KP lēmumu tiesā. Izlīgumā rezultātā asociācijai sākotnēji piemēroto naudas sodu 5,3% apmērā no tās iepriekšējā gada neto apgrozījuma jeb EUR 1623 KP samazināja par 10%, nosakot to EUR 1461 apmērā. Latvijas Līzinga devēju asociācijas pārkāpums izpaudies kā biedru - tai skaitā Latvijas lielāko līzinga devēju - aizliegta vienošanās par būtiskiem komercdarbības principiem. Tā, piemēram, asociācija vienojās par nosacījumiem attiecībā uz operatīvā līzinga termiņu un pirmās iemaksas apmēru, automašīnas atpirkuma vērtību un pirmpirkuma tiesībām, kā arī nosacījumiem attiecībā uz servisu un tehniskās apkopes veikšanu. Tāpat asociācijas biedri saskaņoja principus, pēc kādiem tie veic norēķinus ar...

Ministru kabinets ceturtdien, 26.jūnijā, iepazinās ar AS „Citadele banka” (banka Citadele) investoru piesaistes procesā sasniegto. Ministru kabineta sēdē VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) pārstāvji un finanšu konsultants – starptautiskā investīciju banka Société Générale – informēja par potenciālo investoru iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas procesu. Société Générale ir uzrunājusi aptuveni 100 pretendentus, kuri bija izrādījuši interesi par banku Citadele. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu, vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Lai nodrošinātu konkurenci starp dažādiem investoru piedāvājumiem, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar vairākiem pretendentiem, kuriem būs iespēja veikt apstiprinošo padziļināto bankas izpēti (confirmatory due diligence). Pēc tam investoru precizētie piedāvājumi tiks iesniegti Ministru kabinetam gala lēmuma pieņemšanai. Pretendentu iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām – cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums, lai nodrošinātu valstij un bankas turpmākai attīstībai labākos nosacījumus. “Šobrīd investora piesaiste Citadelei notiek saskaņā ar konsultantu...

Piektdien, 20.jūnijā, Eiropas Komisijā (EK) tika oficiāli apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Tādējādi Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuras partnerības līgums ir apstiprināts EK. Partnerības līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu jaunajā plānošanas periodā. Pie Partnerības līguma izstrādes no šā gada janvāra intensīvi strādāja FM un Zemkopības ministrija kā attiecīgo ES fondu vadošas iestādes sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām un Pārresoru koordinācijas centru, vienlaikus konsultējoties ar Eiropas Komisiju. Partnerības līgums ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam ir hierarhiski augstākais plānošanas dokuments, kas tiek skaņots ar EK un kas sevī ietver visu ES fondu atbalstu Latvijā. Līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu ES 2020 stratēģijā noteikto. Līguma galvenais mērķis ir nodrošināt visu investīciju koordināciju un to savstarpēju sinerģiju. Būtiska Partnerības līguma sadaļa ir integrēta...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ceturtdien, 19.jūnijā, nolēma izsniegt SIA "Transact Pro" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus. Tā ir pirmā licence, ko FKTK ir izsniegusi elektroniskās naudas iestādei. Pārējās Latvijā strādājošās elektroniskās naudas iestādes ir reģistrētas FKTK uzturētā reģistrā. FKTK var pieņemt lēmumu reģistrēt elektroniskās naudas iestādi, ja tās darbība tiek nodrošināta tikai Latvijas teritorijā un tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz divus miljonus eiro. Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējam ir vēlme savu darbību attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Vakar tika izsniegta pirmā licence elektroniskās naudas iestādei. Izskatot iesniegtos dokumentus, FKTK konstatēja, ka nav šķēršļu licences izsniegšanai SIA "Transact Pro" - sabiedrības valdes locekļi, darbības plāns un finansiālais stāvoklis atbilst prasībām, lai nodrošinātu elektroniskās naudas iestādes darbību. Elektroniskās naudas...

Š.g. 17.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.238 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.238 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.2.1.4.1.apakšaktivitāti "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai"", kuras ietvaros valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - sabiedrība Altum) turpmāk sniegs mikroaizdevumus saimnieciskās darbības veicējiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzekļiem. Kopējais programmas finansējums ir 7 804 998 eiro, kas sastāda 5 955 357 eiro ERAF finansējumu, 619 912 eiro valsts budžeta finansējumu un 1 229 729 eiro sabiedrības Altum finansējumu. Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums būs 3 500 000 eiro, savukārt pārējais finansējums būs apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumiem saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Mikroaizdevumu maksimālā aizdevumu summa ir 25 000 eiro un maksimālais termiņš -7 gadi. Detalizētāka informācija par nosacījumiem sekos valsts atbalsta noteikumos, kuri tuvākajā laikā tiks iesniegti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Plānots, ka mikroaizdevumi būs pieejami...

Otrdien, 17. jūnijā, valdībā izskatīts noslēdzošais informatīvais ziņojums "Par laika periodā no 2014.gada 1.februāra līdz 2014.gada 31.maijam paveiktajiem un plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā". Ziņojumā darba grupas atskaitās par paveikto š.g. pirmajā pusgadā, kā arī ir apkopoti faktiskie, uz valsts budžetu attiecināmie līdzekļi, kas ieguldīti valūtas nomaiņā, un valsts ieguvumi no pievienošanās eiro zonai. Secināts, ka pirmajā pusgadā pēc pievienošanās eiro zonai valsts tautsaimniecība ir ietaupījusi vismaz 106 milj. eiro. Lielākā daļa ieguldījumu eiro ieviešanā ir jau atmaksājusies „Noslēdzot projektu, Eiro ieviešanas Vadības komiteja un tās pakļautībā esošās darba grupas sadarbībā ar SIA „Ernst & Young Baltic” apkopoja eiro projekta ieguvumus – gan ekonomiskos, gan arī labās prakses piemērus izmantošanai citos valsts attīstībai nozīmīgos projektos. Tā kā eiro ieviešana valstī noritējusi gludi, secināts, ka valūtas maiņā kopumā veiktie ieguldījumi, kas tiek lēsti 100-200 milj. eiro apmērā jeb 0.45-0.9% no IKP, tautsaimniecībai...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrdien, 17.jūnijā, noslēdza darbu pie izmaiņām maksātnespējas regulējumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu saistību dzēšanas termiņu un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Komisija Maksātnespējas likuma grozījumus atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā. Likuma grozījumi paredz - ja parādnieks dzēsīs 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņš samazināsies līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā. „Komisijas deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz – ja privātpersona parādu saistību dzēšanas laikā neatkarīgi no savas gribas nespēs samaksāt 50 procentus no kopējām parādsaistībām, parādu dzēšanas termiņš atkarībā no tā, cik parādnieks būs spējīgs maksāt pēc mantas izsoles, būs vai nu viens gads, vai viens gads un seši mēneši, vai arī divi gadi. Pašlaik praksē parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem nereti pārsniedz trīs gadus,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš....

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atcelt SIA "Eastern European Payment System" iepriekš uzlikto ierobežojumu maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Iepriekš ziņots, ka 2013. gada 12. novembrī FKTK padome uz laiku apturēja SIA "Eastern European Payment System" maksājumu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums bija pieņemts, jo sabiedrības darbībā tika konstatēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību pārkāpumi, bet ieraksts reģistrēto maksājumu iestāžu reģistrā tika saglabāts, nodrošinot sabiedrībai iespēju novērst trūkumus un atjaunot darbību. Pārliecinoties, ka iepriekš konstatētie trūkumi ir novērsti, FKTK pieņēma lēmumu par darbības ierobežojumu atcelšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome trešdien apstiprināja "Ar iestādi saistīto personu riska darījumu ierobežojuma izpildes normatīvos noteikumus". Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu grozījumu Kredītiestāžu likuma 43. pantā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 122. pantā piemērošanu un nosaka kārtību ar iestādi saistīto personu ierobežojumam pakļauto riska darījumu apmēra noteikšanai, ņemot vērā attiecīgās ES regulā Nr. 575/2013 (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012) noteiktās prasības. Noteikumi paredz arī pārskata par ierobežojuma izpildi sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

Otrdien, 10. jūnijā, Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem, kas ES dalībvalstīm palīdzēs panākt ieguldīto budžeta līdzekļu maksimālu atdevi. Vispārzināms, ka, palielinot investīcijas pētniecībā un inovācijā, tiek stimulēta izaugsme. Lai Eiropa sasniegtu un paturētu līderpozīcijas daudzās zināšanu un svarīgu tehnoloģiju nozarēs, ir ļoti būtiski uzlabot šādu valsts investīciju efektivitāti un kvalitāti. Komisija ir apsolījusi dalībvalstīm atbalstīt to vajadzībām vislabāk piemērotu pētniecības un inovācijas reformu īstenošanu, tostarp arī sniegt politikas atbalstu, pasaules līmeņa datus un paraugprakses piemērus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un ekonomikas, monetāro un eiro lietu komisārs Olli Rēns: "Eiropas ekonomika atgūstas aizvien straujāk, savukārt fiskālās konsolidācijas temps kļūst lēnāks. Tas atbilst nostiprinātajam ES fiskālajam regulējumam. Tomēr budžeta ierobežojumi saglabāsies, tāpēc ir vēl svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai dalībvalstis savus resursus izmantotu pārdomāti. No ES budžeta mēs palīdzam stimulēt izaugsmi veicinošas investīcijas pētniecībā un inovācijā, un šodien nākam klajā ar idejām, kā no katra iztērētā eiro gūt maksimālu labumu." Eiropas pētniecības, inovācijas...

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada 1.ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,3 miljardi euro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,8%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 0,6%. IKP apjoma izmaiņas, 2012.gada 1.ceturksnis - 2014.gada 1.ceturksnis (salīdzināmajās cenās, %) Salīdzināmajās cenās 2014.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 1.ceturksni, par 1,2% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 7,5% (21,1% no kopējās apstrādes rūpniecības), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 7,6% (23,4% no kopējās apstrādes rūpniecības). Samazinājās dzērienu ražošana par 4,9% (1,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) un apģērbu ražošana - par 15,4% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 80,9% kritusies metālu ražošanas nozare. Būvniecība pieaugusi par 24,6%. Par 44,3% palielinājās dzīvojamo māju būvniecība (16,9% no kopējās būvniecības), maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā - par 11,8% (7,7% no kopējās būvniecības),...

Pirmdien, 9.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014. gada 31. martam. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, uz šā gada 30.aprīli Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) projektu īstenošanas līgumi noslēgti par 102,3% no pieejamā ES fondu finansējuma. Savukārt projektu īstenotājiem ir veikti maksājumi 72,7% apmērā no kopējā ES fondu finansējuma. Lai Latvija līdz 2015. gada beigām varētu pilnībā izmantot 2007.-2013. gada periodā pieejamās ES fondu investīcijas, perioda noslēguma fāzē no valsts budžeta projektu finansēšanai ir piešķirtas virssaistības. Tas nozīmē, ka valsts budžets sākotnēji finansēs projektus par lielāku summu nekā Latvijai pieejams no ES. Šobrīd, pateicoties ievērojamam papildus valsts budžeta virssaistību apjomam, kopā jau veiktie maksājumi finansējuma saņēmējiem pārsniedz pieejamo...

Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrija veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā, tai skaitā plānotais investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir 463 miljoni eiro, paziņojis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Turpmākajos septiņos gados plānotais ES fondu investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajās jomās – 463,15 miljoni eiro, t.sk. 193,5 miljoni eiro inovācijas attīstībai un 237,1 miljons eiro mazo un vidējo komersantu attīstībai un tālākai izaugsmei un 32,55 energoefektivitātes paaugstināšanai industriālajos objektos. Ja Eiropas Komisijā tiks savlaicīgi apstiprināti Latvijas nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti, reģionālo biznesa inkubatoru atbalsta programmā Ekonomikas ministrija plāno paātrināti uzsākt inkubatoru operatoru atlasi. Lai sekmētu inovācijas attīstību Latvijā, kopējās investīcijas Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros plānotas 193,5 miljonu eiro apmērā. Ekonomikas ministrija arī šajā plānošanas periodā plāno turpināt kompetences centru un inovācijas vaučeru atbalsta programmas, lai veicinātu jaunu produktu attīstību un ieviešanu ražošanā, kā arī nodarbināto apmācību. Inovācijas motivācijas programma veicinās...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 4.jūnijā, iepazīstoties ar jaunās maksājumu pakalpojumu direktīvas projektu, nolēma aicināt Saeimas Eiropas lietu komisiju, kā arī Finanšu ministriju pirms Latvijas nacionālās pozīcijas formulēšanas rūpīgi izvērtēt, kā šīs direktīvas ieviešana varētu ietekmēt maksājumu karšu lietotājus. „Eiropas Komisija plānojusi ierobežot komisijas naudas apjomu, ko bankas maksā viena otrai par maksājumu karšu apkalpošanu tirdzniecības vietās. Mūsuprāt, šāds solis vērtējams kā ielaušanās starpbanku attiecībās un pastāv bažas, ka no tā vistiešākā veidā cietīs patērētājs, jo nav izslēgts, ka savus zaudējumus bankas centīsies atgūt, piemēram, paaugstinot maksājumu karšu gada maksu,” šādu viedokli šodienas sēdē pauda komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks. Deputāti komisijas sēdē pauda bažas arī par to, kā direktīvas ieviešana varētu ietekmēt situāciju ekonomikā, uzsverot, ka palielinoties maksai par karti, patērētāji varētu izvēlēties maksāt ar skaidru naudu, nevis norēķinu karti, tādējādi bremzējot cīņu ar ēnu ekonomiku. Tāpat tika uzsvērts, ka jāvērtē, kā iecere ietekmēs uzņēmējdarbību, jo nav izslēgts, ka...