FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ceturtdien, 19.jūnijā, nolēma izsniegt SIA "Transact Pro" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus. Tā ir pirmā licence, ko FKTK ir izsniegusi elektroniskās naudas iestādei. Pārējās Latvijā strādājošās elektroniskās naudas iestādes ir reģistrētas FKTK uzturētā reģistrā. FKTK var pieņemt lēmumu reģistrēt elektroniskās naudas iestādi, ja tās darbība tiek nodrošināta tikai Latvijas teritorijā un tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz divus miljonus eiro. Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējam ir vēlme savu darbību attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Vakar tika izsniegta pirmā licence elektroniskās naudas iestādei. Izskatot iesniegtos dokumentus, FKTK konstatēja, ka nav šķēršļu licences izsniegšanai SIA "Transact Pro" - sabiedrības valdes locekļi, darbības plāns un finansiālais stāvoklis atbilst prasībām, lai nodrošinātu elektroniskās naudas iestādes darbību. Elektroniskās naudas...

Š.g. 17.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.238 "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.238 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.2.1.4.1.apakšaktivitāti "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai"", kuras ietvaros valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - sabiedrība Altum) turpmāk sniegs mikroaizdevumus saimnieciskās darbības veicējiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzekļiem. Kopējais programmas finansējums ir 7 804 998 eiro, kas sastāda 5 955 357 eiro ERAF finansējumu, 619 912 eiro valsts budžeta finansējumu un 1 229 729 eiro sabiedrības Altum finansējumu. Mikroaizdevumiem pieejamais finansējums būs 3 500 000 eiro, savukārt pārējais finansējums būs apgrozāmo līdzekļu un investīciju aizdevumiem saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Mikroaizdevumu maksimālā aizdevumu summa ir 25 000 eiro un maksimālais termiņš -7 gadi. Detalizētāka informācija par nosacījumiem sekos valsts atbalsta noteikumos, kuri tuvākajā laikā tiks iesniegti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Plānots, ka mikroaizdevumi būs pieejami...

Otrdien, 17. jūnijā, valdībā izskatīts noslēdzošais informatīvais ziņojums "Par laika periodā no 2014.gada 1.februāra līdz 2014.gada 31.maijam paveiktajiem un plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā". Ziņojumā darba grupas atskaitās par paveikto š.g. pirmajā pusgadā, kā arī ir apkopoti faktiskie, uz valsts budžetu attiecināmie līdzekļi, kas ieguldīti valūtas nomaiņā, un valsts ieguvumi no pievienošanās eiro zonai. Secināts, ka pirmajā pusgadā pēc pievienošanās eiro zonai valsts tautsaimniecība ir ietaupījusi vismaz 106 milj. eiro. Lielākā daļa ieguldījumu eiro ieviešanā ir jau atmaksājusies „Noslēdzot projektu, Eiro ieviešanas Vadības komiteja un tās pakļautībā esošās darba grupas sadarbībā ar SIA „Ernst & Young Baltic” apkopoja eiro projekta ieguvumus – gan ekonomiskos, gan arī labās prakses piemērus izmantošanai citos valsts attīstībai nozīmīgos projektos. Tā kā eiro ieviešana valstī noritējusi gludi, secināts, ka valūtas maiņā kopumā veiktie ieguldījumi, kas tiek lēsti 100-200 milj. eiro apmērā jeb 0.45-0.9% no IKP, tautsaimniecībai...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrdien, 17.jūnijā, noslēdza darbu pie izmaiņām maksātnespējas regulējumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu saistību dzēšanas termiņu un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Komisija Maksātnespējas likuma grozījumus atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā. Likuma grozījumi paredz - ja parādnieks dzēsīs 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, privātpersonas parādu saistību dzēšanas plāna termiņš samazināsies līdz pusgadam līdzšinējā viena gada vietā. „Komisijas deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz – ja privātpersona parādu saistību dzēšanas laikā neatkarīgi no savas gribas nespēs samaksāt 50 procentus no kopējām parādsaistībām, parādu dzēšanas termiņš atkarībā no tā, cik parādnieks būs spējīgs maksāt pēc mantas izsoles, būs vai nu viens gads, vai viens gads un seši mēneši, vai arī divi gadi. Pašlaik praksē parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem nereti pārsniedz trīs gadus,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš....

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atcelt SIA "Eastern European Payment System" iepriekš uzlikto ierobežojumu maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Iepriekš ziņots, ka 2013. gada 12. novembrī FKTK padome uz laiku apturēja SIA "Eastern European Payment System" maksājumu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums bija pieņemts, jo sabiedrības darbībā tika konstatēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību pārkāpumi, bet ieraksts reģistrēto maksājumu iestāžu reģistrā tika saglabāts, nodrošinot sabiedrībai iespēju novērst trūkumus un atjaunot darbību. Pārliecinoties, ka iepriekš konstatētie trūkumi ir novērsti, FKTK pieņēma lēmumu par darbības ierobežojumu atcelšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome trešdien apstiprināja "Ar iestādi saistīto personu riska darījumu ierobežojuma izpildes normatīvos noteikumus". Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu grozījumu Kredītiestāžu likuma 43. pantā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 122. pantā piemērošanu un nosaka kārtību ar iestādi saistīto personu ierobežojumam pakļauto riska darījumu apmēra noteikšanai, ņemot vērā attiecīgās ES regulā Nr. 575/2013 (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012) noteiktās prasības. Noteikumi paredz arī pārskata par ierobežojuma izpildi sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

Otrdien, 10. jūnijā, Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem, kas ES dalībvalstīm palīdzēs panākt ieguldīto budžeta līdzekļu maksimālu atdevi. Vispārzināms, ka, palielinot investīcijas pētniecībā un inovācijā, tiek stimulēta izaugsme. Lai Eiropa sasniegtu un paturētu līderpozīcijas daudzās zināšanu un svarīgu tehnoloģiju nozarēs, ir ļoti būtiski uzlabot šādu valsts investīciju efektivitāti un kvalitāti. Komisija ir apsolījusi dalībvalstīm atbalstīt to vajadzībām vislabāk piemērotu pētniecības un inovācijas reformu īstenošanu, tostarp arī sniegt politikas atbalstu, pasaules līmeņa datus un paraugprakses piemērus. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un ekonomikas, monetāro un eiro lietu komisārs Olli Rēns: "Eiropas ekonomika atgūstas aizvien straujāk, savukārt fiskālās konsolidācijas temps kļūst lēnāks. Tas atbilst nostiprinātajam ES fiskālajam regulējumam. Tomēr budžeta ierobežojumi saglabāsies, tāpēc ir vēl svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai dalībvalstis savus resursus izmantotu pārdomāti. No ES budžeta mēs palīdzam stimulēt izaugsmi veicinošas investīcijas pētniecībā un inovācijā, un šodien nākam klajā ar idejām, kā no katra iztērētā eiro gūt maksimālu labumu." Eiropas pētniecības, inovācijas...

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada 1.ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,3 miljardi euro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,8%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 0,6%. IKP apjoma izmaiņas, 2012.gada 1.ceturksnis - 2014.gada 1.ceturksnis (salīdzināmajās cenās, %) Salīdzināmajās cenās 2014.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 1.ceturksni, par 1,2% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 7,5% (21,1% no kopējās apstrādes rūpniecības), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 7,6% (23,4% no kopējās apstrādes rūpniecības). Samazinājās dzērienu ražošana par 4,9% (1,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) un apģērbu ražošana - par 15,4% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 80,9% kritusies metālu ražošanas nozare. Būvniecība pieaugusi par 24,6%. Par 44,3% palielinājās dzīvojamo māju būvniecība (16,9% no kopējās būvniecības), maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā - par 11,8% (7,7% no kopējās būvniecības),...

Pirmdien, 9.jūnijā, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014. gada 31. martam. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, uz šā gada 30.aprīli Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda (KF) projektu īstenošanas līgumi noslēgti par 102,3% no pieejamā ES fondu finansējuma. Savukārt projektu īstenotājiem ir veikti maksājumi 72,7% apmērā no kopējā ES fondu finansējuma. Lai Latvija līdz 2015. gada beigām varētu pilnībā izmantot 2007.-2013. gada periodā pieejamās ES fondu investīcijas, perioda noslēguma fāzē no valsts budžeta projektu finansēšanai ir piešķirtas virssaistības. Tas nozīmē, ka valsts budžets sākotnēji finansēs projektus par lielāku summu nekā Latvijai pieejams no ES. Šobrīd, pateicoties ievērojamam papildus valsts budžeta virssaistību apjomam, kopā jau veiktie maksājumi finansējuma saņēmējiem pārsniedz pieejamo...

Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrija veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā, tai skaitā plānotais investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir 463 miljoni eiro, paziņojis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Turpmākajos septiņos gados plānotais ES fondu investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajās jomās – 463,15 miljoni eiro, t.sk. 193,5 miljoni eiro inovācijas attīstībai un 237,1 miljons eiro mazo un vidējo komersantu attīstībai un tālākai izaugsmei un 32,55 energoefektivitātes paaugstināšanai industriālajos objektos. Ja Eiropas Komisijā tiks savlaicīgi apstiprināti Latvijas nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti, reģionālo biznesa inkubatoru atbalsta programmā Ekonomikas ministrija plāno paātrināti uzsākt inkubatoru operatoru atlasi. Lai sekmētu inovācijas attīstību Latvijā, kopējās investīcijas Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros plānotas 193,5 miljonu eiro apmērā. Ekonomikas ministrija arī šajā plānošanas periodā plāno turpināt kompetences centru un inovācijas vaučeru atbalsta programmas, lai veicinātu jaunu produktu attīstību un ieviešanu ražošanā, kā arī nodarbināto apmācību. Inovācijas motivācijas programma veicinās...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 4.jūnijā, iepazīstoties ar jaunās maksājumu pakalpojumu direktīvas projektu, nolēma aicināt Saeimas Eiropas lietu komisiju, kā arī Finanšu ministriju pirms Latvijas nacionālās pozīcijas formulēšanas rūpīgi izvērtēt, kā šīs direktīvas ieviešana varētu ietekmēt maksājumu karšu lietotājus. „Eiropas Komisija plānojusi ierobežot komisijas naudas apjomu, ko bankas maksā viena otrai par maksājumu karšu apkalpošanu tirdzniecības vietās. Mūsuprāt, šāds solis vērtējams kā ielaušanās starpbanku attiecībās un pastāv bažas, ka no tā vistiešākā veidā cietīs patērētājs, jo nav izslēgts, ka savus zaudējumus bankas centīsies atgūt, piemēram, paaugstinot maksājumu karšu gada maksu,” šādu viedokli šodienas sēdē pauda komisijas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks. Deputāti komisijas sēdē pauda bažas arī par to, kā direktīvas ieviešana varētu ietekmēt situāciju ekonomikā, uzsverot, ka palielinoties maksai par karti, patērētāji varētu izvēlēties maksāt ar skaidru naudu, nevis norēķinu karti, tādējādi bremzējot cīņu ar ēnu ekonomiku. Tāpat tika uzsvērts, ka jāvērtē, kā iecere ietekmēs uzņēmējdarbību, jo nav izslēgts, ka...

Konkurences padome (KP) 29.maijā pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un apdrošināšanas akciju sabiedrības (AAS) Balta apvienošanos. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski. KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski. Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties AAS Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā. PZU ir otrs lielākais apdrošinātājs un viena no lielākajām finanšu institūcijām Polijā, kuras lielākais akcionārs ir Polijas valsts (35,1875 % 2013. gada 31. maijā). Latvijā kopš 20012. gada oktobra darbojas PZU Lietuva filiāle. PZU sniedz dzīvības un...

Strādājot pie privātpersonu maksātnespējas procesa izmaiņām, līdz šim ir notikusi pārāk liela koncentrēšanās uz lielajiem parādniekiem un nekustamā īpašuma spekulantiem, neņemot vērā Latvijas reģionālo specifiku, liecina 2013. gada nogalē un 2014. gada sākumā pašvaldībās veiktā maksātnespējas jautājumu problemātikai veltītā aptauja. Maksātnespējas process ir jāpadara taisnīgāks un pieejamāks arī iedzīvotājiem ar mazāku rocību - ir nepieciešams diversificēt maksātnespējas procesa prasības pēc parādsaistību apjoma, kā arī mazināt iespēju ļaunprātīgi izmantot maksātnespēju, lai izvairītos no uzņemto saistību izpildes. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas,Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Komercbanku asociācijas pētījums ļauj secināt, ka maksātnespējas jautājumiem ir izteikta korelācija ar ekonomisko aktivitāti reģionos. Privātā maksātnespēja pārsvarā ir aktuāla lielajās pašvaldībās, kur ir lielāka ekonomiskā aktivitāte un bija arī lielāks hipotekārās kreditēšanas bums. Savukārt reģionos daudz lielākas problēmas rada patēriņa un ātrie kredīti, kurus ļoti plaši izmanto arī pašvaldību sociālo dienestu klienti. Pētījumā aptaujāto pašvaldību pārstāvji kopumā arī atzīst, ka maksātnespējas procesa dārdzības dēļ privāto maksātnespēju var atļauties...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž atbalstu nozaru ministriju veikumam Viedās specializācijas stratēģijas izstrādē un aicina nevilcināties ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistei nepieciešamo normatīvu - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība," tai pakārtoto aktivitāšu Ministru kabineta noteikumu un projektu vērtēšanas kritēriju - izstrādi, to savlaicīgu, caurredzamu apspriešanu ar sadarbības partneriem un apstiprināšanu. Lai diskutētu par Latvijas progresu sarunās ar Eiropas Komisiju par tai iesniegto Viedās specializācijas stratēģiju, turpmākajiem soļiem tās ieviešanā kontekstā ar Ministru kabinetā apstiprināto Partnerības līgumu un turpmāko darbu pie Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" izstrādes, LTRK vadība š.g. 3.jūnijā tikās ar Izglītības un zinātnes (IZM), Ekonomikas un Finanšu ministriju pārstāvjiem. "Lai pēc iespējas laicīgāk varētu uzsākt plānoto Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto aktivitāšu īstenošanu, tādejādi mazinātu investīciju plūsmas pārrāvumu Latvijā un veicinātu Nacionālajā attīstības plānā definētā virsmērķa - ekonomikas izrāviens - sasniegšanu, strauji jāvirzās uz priekšu," uzsver LTRK prezidents Gundars Strautmanis. LTRK viceprezidents, LTRK Zināšanu ekonomikas padomes priekšsēdētājs...

Jūnijs ir pēdējais mēnesis, kad Latvijas komercbankās latus pret eiro iespējams apmainīt bez komisijas maksas, atgādina Latvijas Komercbanku asociācija. Bezmaksas maiņas periodā kredītiestādēs latu apmaiņa pret eiro notiek neierobežotā apjomā. Taču klientiem jāatminas, ka gadījumos, kad vienā reizē apmaināmā naudas summa pārsniedz 3000 latus, naudas maiņa bankā ir jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš. Kā zināms, likums par eiro ieviešanu Latvijā paredz, ka trīs mēnešus latus pret eiro pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas varēja mainīt vairākās Latvijas Pasta nodaļās, 6 mēnešus – Latvijas komercbankās, savukārt Latvijas Bankā – bez termiņa ierobežojuma. Pirmajā šā gada ceturksnī Latvijas bankās kopumā pret eiro tika apmainīti 276 miljoni latu, liecina LKA apkopotā informācija. Naudas maiņai bankās klienti bija veikuši vairāk nekā 625 tūkstošus skaidras naudas maiņas darījumu, iemaksājot skaidrās naudas latus kontā vai mainot latus pret eiro skaidro naudu. Pēc Latvijas Pasta sniegtās informācijas, gada pirmajos trīs mēnešos 302 Latvijas Pasta nodaļās pret eiro tika...