FINANSES

Saeima ceturtdien, 24.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumu, kas paredz ekonomikas "labajos gados" valstij veidot uzkrājumus, ko varētu izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā. Likuma projekts tika izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ņemot vērā principu, ka ekonomikas "labajos gados" valsts veido budžetu ar pārpalikumu un šos līdzekļus uzkrāj, lai tos tērētu ekonomikas "sliktajos gados". Jaunais likums turpmāk noteiks ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošanas, līdzekļu izmantošanas, pārvaldīšanas un to uzskaites, kā arī pārskatu sagatavošanas kārtību. Ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veidos valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārpalikums pār faktiskajiem izdevumiem, ieņēmumi par rezerves līdzekļu pārvaldību un līdzekļi, ko rezervē paredz iemaksāt gadskārtējā valsts budžeta likums. Par to, vai valsts budžeta līdzekļus ieskaitīt ilgtermiņa rezervē vai arī novirzīt valsts parāda segšanai lems Ministru kabinets. Rezervē uzkrātos finanšu līdzekļus varēs tērēt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai, kā arī pasākumiem, lai mazinātu vai novērstu fiskālos riskus. Tāpat šos līdzekļus varēs izmantot īstermiņa finansēšanai Valsts kases kontos situācijās, kad...

Līdz ar vakar, 24.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā būtiski tiks stiprināta patērētāju aizsardzība gan slēdzot dažāda veida kreditēšanas līgumus, gan iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus. Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā normas, kas nosaka stingrākas prasības patērētāju maksātspējas vērtēšanai attiecībā uz kreditēšanas līgumiem. Lai izvairītos no gadījumiem, kad komersants izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju, likums paredz skaidrus nosacījumus tam, kāda informācija kredīta devējam jāpieprasa patērētājam, izvērtējot viņa spēju atmaksāt kredītu. Šāda prasība likumā tikusi iekļauta, jo, analizējot izsniegto bezmaksas kredītu atmaksu saskaņā ar PTAC sniegtajiem datiem, secināts, ka tikai 56% no tiem ir tikuši atmaksāti, neveicot to atmaksas termiņa pagarināšanu, tādējādi nepilna puse (44%) no bezmaksas izsniegtajiem ātrajiem ir pagarināti, patērētājiem samaksājot pagarinājuma maksu. Ņemot vērā minēto un lai novērstu to, ka patērētājiem kredīti tiek izsniegti, nepārliecinoties par to spēju atmaksāt kredītu, likumprojekts paredz, ka prasības par maksātspējas izvērtēšanu ir attiecināmas...

Saeima ceturtdien, 24.aprīlī, galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, ieviešot Latvijas likumdošanā tiesību normas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (CRD IV) . Šī Direktīva un Regula Nr.575/2013 (CRR) ievieš ES likumdošanā starptautisko banku uzraudzības standartu Basel 3. Šo apjomīgo grozījumu ieviešana ir svarīgs posms finanšu sektora regulējuma reformā, kuras mērķis ir novērst krīzes izgaismotās nepilnības, stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un finanšu sektora izturību krīzes situācijās. Globālā finanšu krīze parādīja, ka tobrīd pastāvošā mikroprudenciālā regulējuma piemērošana nav pietiekama ciklisko un strukturālo (sistēmisko) risku novēršanai, jo netika ņemta vērā individuālu banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības radītā ietekme uz riskiem, kas skāra visu finanšu sistēmu kopumā. Lai novērstu šīs nepilnības, CRD IV ir ietvertas prasības makroprudenciālā regulējuma izveidei. Līdz ar to arī grozījumi Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā pilnveido esošās, kā arī ievieš vairākas jaunas prasības, t.sk.: Stiprinot kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitālu,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome trešdien, 23. aprīlī, devusi atļauju reģistrēt AS "ABLV Bank" parāda vērtspapīru pamatprospektu ceturtajai obligāciju emisijai. Bankas pamatprospektā ir paredzēts, ka līdz 2015. gada 1.maijam tiek emitēti parāda vērtspapīri par kopējo vērtību 400 milj. eiro vai šīs summas ekvivalentu ASV dolāros, atbilstoši konkrētā publiskā piedāvājuma galīgajiem noteikumiem. Viena vērtspapīra nominālvērtība, konkrētās emisijas apjoms, cena, dzēšanas termiņi, vērtspapīru piedāvājuma nosacījumi tiks noteikti katras emisijas galīgajos noteikumos. Programmas ietvaros paredzēts emitēt obligācijas ar dzēšanas termiņu no 1 līdz 12 gadiem. Emisiju mērķis ir piesaistīt papildu līdzekļus bankas pamatdarbības finansēšanai, t.sk. papildinātu un uzturētu darbībai nepieciešamo likviditātes apjomu un piesaistītu līdzekļus subordinētā kapitāla palielināšanai.

Kaut arī 2014.gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos, kur pensiju fondu pārvaldītāji izvieto līdzekļus un pelna pensiju kapitāla pieaugumu nākotnes pensionāriem, bija visai pretrunīgs, pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt pozitīvu ienesīgumu: valsts fondēto pensiju shēmā viena gada ienesīgums bija 1,54%, savukārt privāto pensiju fondiem - 1,98%. Savukārt trīs gadu ienesīgums abos pensiju līmeņos jau pārsniedz 3%. Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskatā veiktie aprēķini par to, vai valsts fondēto pensiju ienesīgums pārsniedz inflāciju, liecina, ka 2. līmeņa kapitāla pieaugums turpina pārspēt faktisko pirktspējas zudumu. Attēlā redzams, ka pensiju 2.līmeņa kapitāla pieaugums (sarkanā līkne) uz 2014.gada 1.ceturkšņa beigām turpina pārspēt faktisko pirktspējas zudumu (zilā līkne). Vēsturiski ļoti liela atšķirība starp šīm līknēm izveidojās 2007.-2008.gadu laikā, kas saistīts ar ļoti augstu inflāciju Latvijā un finanšu tirgu kritumu. Augstā inflācija bija Latvijas nesabalansētās attīstības un ekonomikas pārkaršanas sekas. Šāda situācija nebija ilgtspējīga, un tai sekoja atbilstoša ekonomikas lejupslīde un inflācijas atgriešanās normālos līmeņos, un attiecīgi 2009.gadā šī...

Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi standarta procedūru, lai padziļināti izvērtētu valsts veiktos atbalsta pasākumus un plānotās izmaiņas akciju sabiedrības Parex banka restrukturizācijas plāna ietvaros. Procedūras mērķis ir konstatēt, vai restrukturizācijas plāna ietvaros veiktie pasākumi, kā arī piedāvātie grozījumi atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu un ES Kopējam tirgum. Kopš restrukturizācijas plāna apstiprināšanas ir veikti atsevišķi tā papildinājumi un ir nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu, lai EK varētu apstiprināt restrukturizācijas plāna ieviešanas atbilstību valsts atbalsta noteikumiem un ES Kopējam tirgum. Investoru piesaistes process akciju sabiedrībai Citadele banka tiek turpināts pēc iepriekš noteiktā darbu plāna. 2010.gadā finanšu konsultants Nomura izstrādāja Parex bankas restrukturizācijas plānu. Izvērtējot vairākas Parex bankas restrukturizācijas iespējas un, ņemot vērā konsultanta Nomura ieteikumu, 2010.gada 23.martā Ministru kabinets (MK) nolēma atbalstīt Parex bankas restrukturizācijas modeli, kas paredz bankas aktīvu sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu. Šāda pieeja ir sevi sekmīgi pierādījusi citās Eiropas valstīs, veicot banku restrukturizāciju. Restrukturizācijas plāns 2010.gada 15.septembrī ir saņēmis EK...

Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja trīs tiesību aktus ar mērķi nodrošināt banku pašu atbildību par to nedienām, lai tās nebūtu jārisina par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Divi no pieņemtajiem tiesību aktiem veido rīcības sistēmu banku krīžu gadījumos, bet trešais nodrošina vienotu, banku finansētu sistēmu mazo noguldījumu (līdz 100 000 eiro) garantēšanai. Kopīgi ar iepriekš pieņemto banku vienotās uzraudzības mehānismu noteikumi veido Banku savienības pamatus. EP deputātiem likumdošanas sarunās izdevās pārliecināt dalībvalstu finanšu ministrus par ievērojamiem uzlabojumiem noteikumos par banku noregulējuma mehānismu un ar to saistīto 55 miljardu eiro fondu (ziņotāja - EP deputāte Elisa Ferreira (S&D, Portugāle). Regulu pieņēma ar 570 balsīm par, 88 pret un 13 atturoties). Svarīgākie deputātu uzlabojumi ir - ievērojami mazināta politikas varas spēļu ietekme uz lēmumiem par banku glābšanu vai likvidēšanu, kā arī ātrāka un taisnīgāka noregulējuma fonda izveide. Direktīvā par banku sanāciju un noregulējumu, pie kura darbus vadīja ziņotājs Gunnar Hökmark (EPP, Zviedrija), deputāti pieprasīja un panāca ļoti...

Nevienam Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājam vai likumīgajam rezidentam vairs nedrīkstēs liegt pamatkonta atvēršanu bankā, pamatojoties uz viņa tautību vai uzturēšanās vietu, paredz otrdien Eiropas Parlamentā apstiprinātā direktīva. Tā prasīs klientus pārredzami un salīdzināmā veidā informēt par kontu lietošanas nosacījumiem un izmaksām un nodrošināt iespēju "nesāpīgi" pāriet uz maksājumu kontu citā bankā. "Šī direktīva nodrošina ikviena tiesības uz kopīgiem minimālajiem maksājumu pakalpojumiem. Sniedzot ikvienam, ieskaitot migrantus un iedzīvotājus, kas bieži pārvietojas, pieeju pamatkontiem, mēs veicinām ekonomikas modernizēšanu, brīvu pārvietošanos un palīdzam sabiedrības neaizsargātākajiem locekļiem", norādīja par noteikumiem atbildīgais EP deputāts Jürgen Klute (GUE/NGL, Vācija). Deputāti jauno direktīvu pieņēma ar 603 balsīm par, 21 pret un 51 atturoties. Brīva piekļuve Pēc Parlamenta prasības, visām kredītiestādēm, vai arī pietiekami daudzām kredītiestādēm attiecīgajā dalībvalstī, būs jāpiedāvā pamatmaksājumi konti, lai nodrošinātu ikvienam piekļuvi un izvēles iespējas. Ikviens, kas likumīgi uzturas ES, pat ja viņam nebūs pastāvīgas dzīvesvietas, varēs atvērt maksājumu kontu ar pamatfunkcijām. Tomēr dalībvalstu iestādes varēs...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 9.aprīlī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumprojektu, kas paredz ekonomikas "labajos gados" valstij veidot uzkrājumus, ko varētu izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā. Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ņemot vērā principu, ka ekonomikas "labajos gados" valsts veido budžetu ar pārpalikumu un šos līdzekļus uzkrāj, lai tos tērētu ekonomikas "sliktajos gados". Jaunais likums noteiks ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošanas, līdzekļu izmantošanas, pārvaldīšanas un to uzskaites, kā arī pārskatu sagatavošanas kārtību. Ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veidos valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārpalikums pār faktiskajiem izdevumiem, ieņēmumi par rezerves līdzekļu pārvaldību un līdzekļi, ko rezervē paredz iemaksāt gadskārtējā valsts budžeta likums. Par to, vai valsts budžeta līdzekļus ieskaitīt ilgtermiņa rezervē vai arī novirzīt valsts parāda segšanai, lems Ministru kabinets. Rezervē uzkrātos finanšu līdzekļus varēs tērēt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai, kā arī pasākumiem, lai mazinātu vai novērstu fiskālos riskus. Tāpat šos līdzekļus varēs izmantot īstermiņa finansēšanai Valsts kases...

Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 25.martā kopsēdē izskatītu lietu mainījusies judikatūra (tiesu prakse) attiecībā uz nodokļu maksātāja pienākumu maksāt nokavējuma naudu muitas parāda gadījumā. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir paredzēts nodokļu maksātāja pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu no pamatparāda rašanās brīža līdz iestādes lēmuma pieņemšanai - tostarp muitas parāda gadījumā. Nokavējuma naudas samaksas pienākums atbilstoši šā likuma 32.panta pirmajai daļai ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra. Līdz ar to Augstākā tiesa atkāpusies no iepriekš izteiktās atziņas, ka nokavējuma naudas aprēķināšanu muitas parāda gadījumā noteic Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi normas un ka tādēļ nav pamata atsaukties uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām. Analizējot Eiropas Savienības Tiesas spriedumus lietās, Augstākā tiesa secinājusi, ka pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu no muitas parāda rašanās brīža līdz iestādes lēmuma pieņemšanai pastāv tikai tad, ja tas paredzēts dalībvalsts tiesībās. Tiesa norādījusi, ka nokavējuma nauda ir procentu maksājums,...

Šonedēļ no 7. līdz 10. aprīlim Latvijā norisinās Eiropas komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēcprogrammas uzraudzības vizīte Latvijā. Tās ietvaros tiek vērtēta Latvijas finanšu un ekonomiskā situācija. Nepilnas nedēļas garumā tiks rīkotas vairākas sanāksmes ar EK un ECB pārstāvjiem dažādās institūcijās. Pēcprogrammas uzraudzības misijas delegācijas pārstāvji 10. aprīlī tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu Latvijas attīstības rādītājus, ekonomiskās tendences un aktualitātes, kā arī strukturālo reformu īstenošanas gaitu. Tāpat vizītes ietvaros ārvalstu kolēģi tiksies arī ar vairākām nozaru ministriju ekspertiem, kā arī citām valsts pārvaldes un privāto institūciju vadību un speciālistiem. Misijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir izvērtēt Latvijas spēju atmaksāt tai piešķirto aizdevumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī izvērtētu potenciālos riskus aizdevuma atmaksai. Jāatgādina, ka jau šā gada 25. martā Latvija ir atmaksājusi daļu no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma. EK tika pārskaitīts...

2014.gada sākumā Civilprocesa likumā spēkā stājās grozījumi, kas ievieš būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis - piedziņas vēršana uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām. Grozījumi paredz nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu parādnieka apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem, kā arī palielināt pašam parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru, informē Tieslietu ministrija. Līdz 2014.gada 1.janvārim vienīgais Civilprocesa likumā noteiktais ierobežojums bija procentuālie ieturējumu apmēri - 50% vai 30% no parādniekam izmaksājamās darba algas atkarībā no piedzenamā parāda veida. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, kad piedziņa tiek veikta no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, ieturējumus izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai, parādniekam saglabājot: a) darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā;3) piedziņas vēršanu uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot. Pēc izpildu dokumenta nodošanas zvērinātam tiesu izpildītājam parāda apmērs pieaugs, jo saskaņā ar likumu parādniekam ir pienākums segt arī sprieduma izpildes izdevumus, tai skaitā tiesu izpildītāja...

Saeimā ceturtdien, 3.aprīlī pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā ievieš vairākus nozīmīgus jaunumus - turpmāk valsts fondēto pensiju pārvaldītāju atlīdzības būs daļēji atkarīgas no pārvaldīšanas rezultātiem, tiek būtiski paplašinātas iespējas pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai (t.sk. palielinātas riska kapitāla iespējas), kā arī palielinātas kapitāla prasības un sniedzamās informācijas apjoms. Turpmāk ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām par valsts fondētā jeb 2.pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu atlīdzība veidosies no divām daļām - pastāvīgās un mainīgās. Pastāvīgā daļa būs 1% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā, savukārt mainīgās daļas apmērs būs atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma - papildu atlīdzību par labiem ienesīguma rādītājiem saņems, ja ienesīgums pārsniedz 3 mēnešu Euribor starpbanku naudas likmi. Paredzēti arī stingrāki atlīdzības ierobežojumi: konservatīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība samazināta no 2% uz 1,5%, aktīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība noteikta 2%. Likumā veiktas arī būtiskas izmaiņas, paredzot plašākas iespējas ieguldīt pensiju fondu līdzekļus riska kapitālā un ieguldījumu fondos. Turpmāk pensiju fonda limits ieguldījumiem riska...

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi, ir jāierobežo, pieprasa Eiropas Parlaments ceturtdien pieņemtajos grozījumos. Deputāti pieņēma arī ierosinājumus pasākumiem ar mērķi palielināt tiešsaistes maksājumu drošību un mazināt to izmaksas. ES mazumtirgotāji ik gadu vairāk nekā 10 miljardus eiro samaksā komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija. Šo maksājumu apjoms nav zināms pircējiem, un tie arī ir atšķirīgi dažādās ES dalībvalstīs, jo tos neregulē vienoti ES tiesību akti. Summu, ko mazumtirgotājiem pieprasa bankas par katru ar karti veiktu darījumu, viņi parasti pieskaita preču vai pakalpojumu cenām. Komisijas maksas: zināmas un ierobežotas Komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, jāierobežo līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk nekā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām). Minētie ierobežojumi attieksies gan uz darījumiem vienā dalībvalstī, gan uz pārrobežu...

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien apstiprināja jaunu tiesību aktu, kas atvērs ES revīzijas pakalpojumu tirgu konkurencei, novēršot līdzšinējo četru lielo audita firmu dominēšanu, kā arī novērsīs revīzijas procesa nepilnības, kuras īpaši izgaismoja nesenā finanšu krīze. Jaunie tiesību akti tiecas uzlabot revīzijas pakalpojumu kvalitāti un pārredzamību, kā arī novērst interešu konfliktus. Augstākas kvalitātes revīzija Jaunie tiesību akti prasīs ES revidentiem publicēt revīzijas pārskatus atbilstoši starptautiskiem revīzijas standartiem. Sabiedriskas nozīmes struktūrās, piemēram, bankās, apdrošināšanas sabiedrībās un citos noteikta veida uzņēmumos, revīzijas uzņēmumiem būs jāsniedz akcionāriem un investoriem sīka informācija par revidenta paveikto un jārada vispārēja pārliecība par uzņēmuma grāmatvedības precizitāti. Revīzijas pakalpojumu tirgus atvēršana Viens no pasākumiem, kuru mērķis ir atvērt revīzijas pakalpojumu tirgu un uzlabot pārredzamību, būs aizliegums līgumos iekļaut atrunu, kas nosaka, ka revīziju var veikt vienīgi kāds no „četriem lielajiem" auditoriem. Sabiedriskās nozīmes struktūrām būs jāizsludina konkurss, izraugoties jaunu revīzijas pakalpojumu sniedzēju. Lai nodrošinātu, ka attiecības starp revidentu un revidējamo uzņēmumu nekļūst...