FINANSES

Pensiju fondu pārvaldītāji nodrošinājuši pozitīvu ienesīgumu, kas pārsniedz inflāciju
Pensiju fondu pārvaldītāji nodrošinājuši pozitīvu ienesīgumu, kas pārsniedz inflāciju
Kaut arī 2014.gada pirmais ceturksnis finanšu tirgos, kur pensiju fondu pārvaldītāji izvieto līdzekļus un pelna pensiju kapitāla pieaugumu nākotnes pensionāriem, bija visai pretrunīgs, pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt pozitīvu ienesīgumu: valsts fondēto pensiju shēmā viena gada ienesīgums bija 1,54%, savukārt privāto pensiju fondiem - 1,98%. Savukārt trīs gadu ienesīgums abos pensiju līmeņos jau pārsniedz 3%. Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskatā veiktie aprēķini par to, vai valsts fondēto pensiju ienesīgums pārsniedz inflāciju, liecina, ka 2. līmeņa kapitāla pieaugums turpina pārspēt faktisko pirktspējas zudumu. Attēlā redzams, ka pensiju 2.līmeņa kapitāla pieaugums (sarkanā līkne) uz 2014.gada 1.ceturkšņa beigām turpina pārspēt faktisko pirktspējas zudumu (zilā līkne). Vēsturiski ļoti liela atšķirība starp šīm līknēm izveidojās 2007.-2008.gadu laikā, kas saistīts ar ļoti augstu inflāciju Latvijā un finanšu tirgu kritumu. Augstā inflācija bija Latvijas nesabalansētās attīstības un ekonomikas pārkaršanas sekas. Šāda situācija nebija ilgtspējīga, un tai sekoja atbilstoša ekonomikas lejupslīde un inflācijas atgriešanās normālos līmeņos, un attiecīgi 2009.gadā šī...
EK padziļināti izvērtēs valsts atbalsta pasākumus Parex bankas restrukturizācijā
EK padziļināti izvērtēs valsts atbalsta pasākumus Parex bankas restrukturizācijā
Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi standarta procedūru, lai padziļināti izvērtētu valsts veiktos atbalsta pasākumus un plānotās izmaiņas akciju sabiedrības Parex banka restrukturizācijas plāna ietvaros. Procedūras mērķis ir konstatēt, vai restrukturizācijas plāna ietvaros veiktie pasākumi, kā arī piedāvātie grozījumi atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu un ES Kopējam tirgum. Kopš restrukturizācijas plāna apstiprināšanas ir veikti atsevišķi tā papildinājumi un ir nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu, lai EK varētu apstiprināt restrukturizācijas plāna ieviešanas atbilstību valsts atbalsta noteikumiem un ES Kopējam tirgum. Investoru piesaistes process akciju sabiedrībai Citadele banka tiek turpināts pēc iepriekš noteiktā darbu plāna. 2010.gadā finanšu konsultants Nomura izstrādāja Parex bankas restrukturizācijas plānu. Izvērtējot vairākas Parex bankas restrukturizācijas iespējas un, ņemot vērā konsultanta Nomura ieteikumu, 2010.gada 23.martā Ministru kabinets (MK) nolēma atbalstīt Parex bankas restrukturizācijas modeli, kas paredz bankas aktīvu sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu. Šāda pieeja ir sevi sekmīgi pierādījusi citās Eiropas valstīs, veicot banku restrukturizāciju. Restrukturizācijas plāns 2010.gada 15.septembrī ir saņēmis EK...
EP: Bankas vairs netiks glābtas par nodokļu maksātāju naudu
EP: Bankas vairs netiks glābtas par nodokļu maksātāju naudu
Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja trīs tiesību aktus ar mērķi nodrošināt banku pašu atbildību par to nedienām, lai tās nebūtu jārisina par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Divi no pieņemtajiem tiesību aktiem veido rīcības sistēmu banku krīžu gadījumos, bet trešais nodrošina vienotu, banku finansētu sistēmu mazo noguldījumu (līdz 100 000 eiro) garantēšanai. Kopīgi ar iepriekš pieņemto banku vienotās uzraudzības mehānismu noteikumi veido Banku savienības pamatus. EP deputātiem likumdošanas sarunās izdevās pārliecināt dalībvalstu finanšu ministrus par ievērojamiem uzlabojumiem noteikumos par banku noregulējuma mehānismu un ar to saistīto 55 miljardu eiro fondu (ziņotāja - EP deputāte Elisa Ferreira (S&D, Portugāle). Regulu pieņēma ar 570 balsīm par, 88 pret un 13 atturoties). Svarīgākie deputātu uzlabojumi ir - ievērojami mazināta politikas varas spēļu ietekme uz lēmumiem par banku glābšanu vai likvidēšanu, kā arī ātrāka un taisnīgāka noregulējuma fonda izveide. Direktīvā par banku sanāciju un noregulējumu, pie kura darbus vadīja ziņotājs Gunnar Hökmark (EPP, Zviedrija), deputāti pieprasīja un panāca ļoti...
EP paredz aizliegt bankām atteikt konta atvēršanu
EP paredz aizliegt bankām atteikt konta atvēršanu
Nevienam Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājam vai likumīgajam rezidentam vairs nedrīkstēs liegt pamatkonta atvēršanu bankā, pamatojoties uz viņa tautību vai uzturēšanās vietu, paredz otrdien Eiropas Parlamentā apstiprinātā direktīva. Tā prasīs klientus pārredzami un salīdzināmā veidā informēt par kontu lietošanas nosacījumiem un izmaksām un nodrošināt iespēju "nesāpīgi" pāriet uz maksājumu kontu citā bankā. "Šī direktīva nodrošina ikviena tiesības uz kopīgiem minimālajiem maksājumu pakalpojumiem. Sniedzot ikvienam, ieskaitot migrantus un iedzīvotājus, kas bieži pārvietojas, pieeju pamatkontiem, mēs veicinām ekonomikas modernizēšanu, brīvu pārvietošanos un palīdzam sabiedrības neaizsargātākajiem locekļiem", norādīja par noteikumiem atbildīgais EP deputāts Jürgen Klute (GUE/NGL, Vācija). Deputāti jauno direktīvu pieņēma ar 603 balsīm par, 21 pret un 51 atturoties. Brīva piekļuve Pēc Parlamenta prasības, visām kredītiestādēm, vai arī pietiekami daudzām kredītiestādēm attiecīgajā dalībvalstī, būs jāpiedāvā pamatmaksājumi konti, lai nodrošinātu ikvienam piekļuvi un izvēles iespējas. Ikviens, kas likumīgi uzturas ES, pat ja viņam nebūs pastāvīgas dzīvesvietas, varēs atvērt maksājumu kontu ar pamatfunkcijām. Tomēr dalībvalstu iestādes varēs...
Budžeta komisija atbalsta likumprojektu, kas paredz valstij veidot finanšu uzkrājumus
Budžeta komisija atbalsta likumprojektu, kas paredz valstij veidot finanšu uzkrājumus
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 9.aprīlī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumprojektu, kas paredz ekonomikas "labajos gados" valstij veidot uzkrājumus, ko varētu izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā. Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ņemot vērā principu, ka ekonomikas "labajos gados" valsts veido budžetu ar pārpalikumu un šos līdzekļus uzkrāj, lai tos tērētu ekonomikas "sliktajos gados". Jaunais likums noteiks ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošanas, līdzekļu izmantošanas, pārvaldīšanas un to uzskaites, kā arī pārskatu sagatavošanas kārtību. Ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veidos valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārpalikums pār faktiskajiem izdevumiem, ieņēmumi par rezerves līdzekļu pārvaldību un līdzekļi, ko rezervē paredz iemaksāt gadskārtējā valsts budžeta likums. Par to, vai valsts budžeta līdzekļus ieskaitīt ilgtermiņa rezervē vai arī novirzīt valsts parāda segšanai, lems Ministru kabinets. Rezervē uzkrātos finanšu līdzekļus varēs tērēt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai, kā arī pasākumiem, lai mazinātu vai novērstu fiskālos riskus. Tāpat šos līdzekļus varēs izmantot īstermiņa finansēšanai Valsts kases...
Augstākā tiesa: nodokļu maksātāja pienākums maksāt nokavējuma naudu muitas parāda gadījumā
Augstākā tiesa: nodokļu maksātāja pienākums maksāt nokavējuma naudu muitas parāda gadījumā
Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 25.martā kopsēdē izskatītu lietu mainījusies judikatūra (tiesu prakse) attiecībā uz nodokļu maksātāja pienākumu maksāt nokavējuma naudu muitas parāda gadījumā. Likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir paredzēts nodokļu maksātāja pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu no pamatparāda rašanās brīža līdz iestādes lēmuma pieņemšanai - tostarp muitas parāda gadījumā. Nokavējuma naudas samaksas pienākums atbilstoši šā likuma 32.panta pirmajai daļai ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra. Līdz ar to Augstākā tiesa atkāpusies no iepriekš izteiktās atziņas, ka nokavējuma naudas aprēķināšanu muitas parāda gadījumā noteic Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi normas un ka tādēļ nav pamata atsaukties uz likuma "Par nodokļiem un nodevām" normām. Analizējot Eiropas Savienības Tiesas spriedumus lietās, Augstākā tiesa secinājusi, ka pienākums maksāt nokavējuma naudu par laikposmu no muitas parāda rašanās brīža līdz iestādes lēmuma pieņemšanai pastāv tikai tad, ja tas paredzēts dalībvalsts tiesībās. Tiesa norādījusi, ka nokavējuma nauda ir procentu maksājums,...
Eiropas Komisija un Centrālā banka izvērtē Latvijas ekonomiku
Eiropas Komisija un Centrālā banka izvērtē Latvijas ekonomiku
Šonedēļ no 7. līdz 10. aprīlim Latvijā norisinās Eiropas komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēcprogrammas uzraudzības vizīte Latvijā. Tās ietvaros tiek vērtēta Latvijas finanšu un ekonomiskā situācija. Nepilnas nedēļas garumā tiks rīkotas vairākas sanāksmes ar EK un ECB pārstāvjiem dažādās institūcijās. Pēcprogrammas uzraudzības misijas delegācijas pārstāvji 10. aprīlī tiksies ar Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu Latvijas attīstības rādītājus, ekonomiskās tendences un aktualitātes, kā arī strukturālo reformu īstenošanas gaitu. Tāpat vizītes ietvaros ārvalstu kolēģi tiksies arī ar vairākām nozaru ministriju ekspertiem, kā arī citām valsts pārvaldes un privāto institūciju vadību un speciālistiem. Misijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir izvērtēt Latvijas spēju atmaksāt tai piešķirto aizdevumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī izvērtētu potenciālos riskus aizdevuma atmaksai. Jāatgādina, ka jau šā gada 25. martā Latvija ir atmaksājusi daļu no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma. EK tika pārskaitīts...
Piedzenot parādus, parādniekam mēnesī tiks saglabāts minimālās algas ienākumu apjoms
Piedzenot parādus, parādniekam mēnesī tiks saglabāts minimālās algas ienākumu apjoms
2014.gada sākumā Civilprocesa likumā spēkā stājās grozījumi, kas ievieš būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis - piedziņas vēršana uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām. Grozījumi paredz nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu parādnieka apgādībā esošajiem nepilngadīgajiem bērniem, kā arī palielināt pašam parādniekam saglabājamo līdzekļu apmēru, informē Tieslietu ministrija. Līdz 2014.gada 1.janvārim vienīgais Civilprocesa likumā noteiktais ierobežojums bija procentuālie ieturējumu apmēri - 50% vai 30% no parādniekam izmaksājamās darba algas atkarībā no piedzenamā parāda veida. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, kad piedziņa tiek veikta no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, ieturējumus izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai, parādniekam saglabājot: a) darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā;3) piedziņas vēršanu uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot. Pēc izpildu dokumenta nodošanas zvērinātam tiesu izpildītājam parāda apmērs pieaugs, jo saskaņā ar likumu parādniekam ir pienākums segt arī sprieduma izpildes izdevumus, tai skaitā tiesu izpildītāja...
Otrā pensiju līmeņa fondu pārvaldītāju atlīdzības daļēji piesaista rezultātiem
Otrā pensiju līmeņa fondu pārvaldītāju atlīdzības daļēji piesaista rezultātiem
Saeimā ceturtdien, 3.aprīlī pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā ievieš vairākus nozīmīgus jaunumus - turpmāk valsts fondēto pensiju pārvaldītāju atlīdzības būs daļēji atkarīgas no pārvaldīšanas rezultātiem, tiek būtiski paplašinātas iespējas pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai (t.sk. palielinātas riska kapitāla iespējas), kā arī palielinātas kapitāla prasības un sniedzamās informācijas apjoms. Turpmāk ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām par valsts fondētā jeb 2.pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu atlīdzība veidosies no divām daļām - pastāvīgās un mainīgās. Pastāvīgā daļa būs 1% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā, savukārt mainīgās daļas apmērs būs atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma - papildu atlīdzību par labiem ienesīguma rādītājiem saņems, ja ienesīgums pārsniedz 3 mēnešu Euribor starpbanku naudas likmi. Paredzēti arī stingrāki atlīdzības ierobežojumi: konservatīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība samazināta no 2% uz 1,5%, aktīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība noteikta 2%. Likumā veiktas arī būtiskas izmaiņas, paredzot plašākas iespējas ieguldīt pensiju fondu līdzekļus riska kapitālā un ieguldījumu fondos. Turpmāk pensiju fonda limits ieguldījumiem riska...
Eiropas parlaments: jāierobežo banku komisijas maksas par karšu maksājumiem
Eiropas parlaments: jāierobežo banku komisijas maksas par karšu maksājumiem
Komisijas maksa, ko bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi, ir jāierobežo, pieprasa Eiropas Parlaments ceturtdien pieņemtajos grozījumos. Deputāti pieņēma arī ierosinājumus pasākumiem ar mērķi palielināt tiešsaistes maksājumu drošību un mazināt to izmaksas. ES mazumtirgotāji ik gadu vairāk nekā 10 miljardus eiro samaksā komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija. Šo maksājumu apjoms nav zināms pircējiem, un tie arī ir atšķirīgi dažādās ES dalībvalstīs, jo tos neregulē vienoti ES tiesību akti. Summu, ko mazumtirgotājiem pieprasa bankas par katru ar karti veiktu darījumu, viņi parasti pieskaita preču vai pakalpojumu cenām. Komisijas maksas: zināmas un ierobežotas Komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, jāierobežo līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk nekā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām). Minētie ierobežojumi attieksies gan uz darījumiem vienā dalībvalstī, gan uz pārrobežu...
ES vēlas mainīt revīziju procesu
ES vēlas mainīt revīziju procesu
Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien apstiprināja jaunu tiesību aktu, kas atvērs ES revīzijas pakalpojumu tirgu konkurencei, novēršot līdzšinējo četru lielo audita firmu dominēšanu, kā arī novērsīs revīzijas procesa nepilnības, kuras īpaši izgaismoja nesenā finanšu krīze. Jaunie tiesību akti tiecas uzlabot revīzijas pakalpojumu kvalitāti un pārredzamību, kā arī novērst interešu konfliktus. Augstākas kvalitātes revīzija Jaunie tiesību akti prasīs ES revidentiem publicēt revīzijas pārskatus atbilstoši starptautiskiem revīzijas standartiem. Sabiedriskas nozīmes struktūrās, piemēram, bankās, apdrošināšanas sabiedrībās un citos noteikta veida uzņēmumos, revīzijas uzņēmumiem būs jāsniedz akcionāriem un investoriem sīka informācija par revidenta paveikto un jārada vispārēja pārliecība par uzņēmuma grāmatvedības precizitāti. Revīzijas pakalpojumu tirgus atvēršana Viens no pasākumiem, kuru mērķis ir atvērt revīzijas pakalpojumu tirgu un uzlabot pārredzamību, būs aizliegums līgumos iekļaut atrunu, kas nosaka, ka revīziju var veikt vienīgi kāds no „četriem lielajiem" auditoriem. Sabiedriskās nozīmes struktūrām būs jāizsludina konkurss, izraugoties jaunu revīzijas pakalpojumu sniedzēju. Lai nodrošinātu, ka attiecības starp revidentu un revidējamo uzņēmumu nekļūst...
Pagarināts projektu iesniegšanas termiņš atbalsta saņemšanai uzņēmumu darbības modernizācijai
Pagarināts projektu iesniegšanas termiņš atbalsta saņemšanai uzņēmumu darbības modernizācijai
Ekonomikas ministrija informē, ka par divām nedēļām - līdz šā gada 22. aprīlim - tiek pagarināts projektu iesniegšanas termiņš atbalsta saņemšanai uzņēmumu darbības modernizācijai aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" 4. kārtas ietvaros. Plānots, ka programmas 4. kārtas ietvaros kopējais privātā sektora investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 51 milj. euro. Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Vitāliju Gavrilovu un LDDK izpilddirektori Līgu Menģelsoni tika panākta vienošanās, ka nepieciešams pagarināt projektu iesniegšanas termiņu Eiropas Savienības fondu aktivitātes "Augstas pievienotas vērtības investīcijas" 4. kārtas ietvaros. LDDK pārstāvji norādīja, ka, ņemot vērā augstos kritērijus, kvalitatīva projektu sagatavošana, lai nodrošinātu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekspertiem pilnīgu informāciju par plānoto projektu, prasa papildus laiku. Vienlaikus, ņemot vērā, ka lēmumu pieņemšanas termiņš par projektu apstiprināšanu joprojām paliek 2014. gada 30. jūnijs, LIAA rēķinās ar intensīvu un mērķtiecīgu darbu termiņu ievērošanā. Tamdēļ ir būtiski, lai iesniegtie projekti ir sagatavoti augstā...
Izvērtē ieguldījumu fondu darbību 2013.gadā
Izvērtē ieguldījumu fondu darbību 2013.gadā
Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst, ka 2013. gada notikumi lielā mērā ietekmēja ieguldījumu fondu darbības rezultātus, kas gada laikā piedzīvoja gan kritumus, gan lēcienus. Gada sākumā finanšu tirgos dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums par "fiskālās klints" novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Arī gadā kopumā ik pa brīdim pastiprinājās un mazinājās investoru bažas saistībā ar Centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumu ierobežošanu. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi 2013. gada decembra beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 1.7% līdz plus 2.5% (11 no 14 fondiem pozitīvs), savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 6.8% līdz plus 3.0% (pieciem fondiem negatīvs). Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nav ASV dolārs, jo tas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā. Atvērto obligāciju fondu un...
Zemes iegādes programmā lauksaimniekiem piešķirti aizdevumi 15,2 miljonu eiro vērtībā
Zemes iegādes programmā lauksaimniekiem piešķirti aizdevumi 15,2 miljonu eiro vērtībā
Zemkopības ministrija informē, ka VAS "Lauku attīstības fonds" līdz 2014. gada 31.martam ir pieņēmis lēmumu par 317 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 15,202 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 8381 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1814 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2014. gada 30. jūnijam. "Lauksaimnieku interese par zemes kreditēšanas programmu nemazinās, katru mēnesi saimniecības turpina iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Zemes kreditēšanas programmā vēl ir pieejami deviņi miljoni eiro, tāpēc aicinu zemniekus arī turpmāk aktīvi izmanot tās piedāvātās iespējas iegādāties savā īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ražošanai," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale - 105, Kurzeme - 94, Vidzeme - 54, Latgale - 35, Rīgas reģions - 29 aizdevumi. Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 000 eiro (par...
Trešajā pensiju līmenī pērn iemaksāti 29 miljoni latu
Trešajā pensiju līmenī pērn iemaksāti 29 miljoni latu
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) sagatavotā informācija liecina, ka 2013. gadā privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3. līmenī iemaksāti 29 milj. latu (41.3 milj. eiro), kas ir par 37% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Galvenokārt turpināja strauji pieaugt pensiju plānu dalībnieku iemaksas, gada laikā palielinoties par 51% un sasniedzot jaunu vēsturisko maksimumu, ko sekmēja iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanās, informētības un intereses pieaugums par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, kā arī iespēja saņemt nodokļu atmaksu. Savukārt darba devēju iemaksas pieauga tikai par 4%. 2013. gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 165.6 milj. latu (235.7 milj. eiro), gada laikā pieaugot par 16.3%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 9.2 milj. latu (13.1 milj. eiro) jeb par 14.6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp lielākā daļa jeb 95% tika izmaksāta saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2013.gadā bija 2.8% (2012.gadā: 8.5%), individuāliem plāniem tas...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.