FINANSES

Ekonomikas ministrija informē, ka par divām nedēļām - līdz šā gada 22. aprīlim - tiek pagarināts projektu iesniegšanas termiņš atbalsta saņemšanai uzņēmumu darbības modernizācijai aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" 4. kārtas ietvaros. Plānots, ka programmas 4. kārtas ietvaros kopējais privātā sektora investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 51 milj. euro. Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Vitāliju Gavrilovu un LDDK izpilddirektori Līgu Menģelsoni tika panākta vienošanās, ka nepieciešams pagarināt projektu iesniegšanas termiņu Eiropas Savienības fondu aktivitātes "Augstas pievienotas vērtības investīcijas" 4. kārtas ietvaros. LDDK pārstāvji norādīja, ka, ņemot vērā augstos kritērijus, kvalitatīva projektu sagatavošana, lai nodrošinātu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekspertiem pilnīgu informāciju par plānoto projektu, prasa papildus laiku. Vienlaikus, ņemot vērā, ka lēmumu pieņemšanas termiņš par projektu apstiprināšanu joprojām paliek 2014. gada 30. jūnijs, LIAA rēķinās ar intensīvu un mērķtiecīgu darbu termiņu ievērošanā. Tamdēļ ir būtiski, lai iesniegtie projekti ir sagatavoti augstā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst, ka 2013. gada notikumi lielā mērā ietekmēja ieguldījumu fondu darbības rezultātus, kas gada laikā piedzīvoja gan kritumus, gan lēcienus. Gada sākumā finanšu tirgos dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums par "fiskālās klints" novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Arī gadā kopumā ik pa brīdim pastiprinājās un mazinājās investoru bažas saistībā ar Centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumu ierobežošanu. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi 2013. gada decembra beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 1.7% līdz plus 2.5% (11 no 14 fondiem pozitīvs), savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 6.8% līdz plus 3.0% (pieciem fondiem negatīvs). Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nav ASV dolārs, jo tas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā. Atvērto obligāciju fondu un...

Zemkopības ministrija informē, ka VAS "Lauku attīstības fonds" līdz 2014. gada 31.martam ir pieņēmis lēmumu par 317 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 15,202 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 8381 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1814 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2014. gada 30. jūnijam. "Lauksaimnieku interese par zemes kreditēšanas programmu nemazinās, katru mēnesi saimniecības turpina iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Zemes kreditēšanas programmā vēl ir pieejami deviņi miljoni eiro, tāpēc aicinu zemniekus arī turpmāk aktīvi izmanot tās piedāvātās iespējas iegādāties savā īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ražošanai," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale - 105, Kurzeme - 94, Vidzeme - 54, Latgale - 35, Rīgas reģions - 29 aizdevumi. Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 000 eiro (par...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) sagatavotā informācija liecina, ka 2013. gadā privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3. līmenī iemaksāti 29 milj. latu (41.3 milj. eiro), kas ir par 37% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Galvenokārt turpināja strauji pieaugt pensiju plānu dalībnieku iemaksas, gada laikā palielinoties par 51% un sasniedzot jaunu vēsturisko maksimumu, ko sekmēja iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanās, informētības un intereses pieaugums par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, kā arī iespēja saņemt nodokļu atmaksu. Savukārt darba devēju iemaksas pieauga tikai par 4%. 2013. gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 165.6 milj. latu (235.7 milj. eiro), gada laikā pieaugot par 16.3%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 9.2 milj. latu (13.1 milj. eiro) jeb par 14.6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp lielākā daļa jeb 95% tika izmaksāta saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2013.gadā bija 2.8% (2012.gadā: 8.5%), individuāliem plāniem tas...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 28.martā nolēma apturēt tiesvedību lietā, kurā vairākas bankas iesniegušas pieteikumu par Konkurences padomes lēmumu, ar kuru konstatēts Konkurences likuma pārkāpums šo banku darbībās un tām piemērots naudas sods. Tiesvedība lietā apturēta līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas spriedums. Eiropas Savienības Tiesā kā apelācijas instancē ierosināta lieta par Vispārējās tiesas spriedumu lietā. Lietā izskatīti MasterCard lēmumi, ar kuriem noteiktas daudzpusējas starpbanku komisijas maksas. Vispārējās tiesas sprieduma 139.-140.punktā izteikti apsvērumi par to, kā vērtējams pret konkurenci vērstais mērķis un pret konkurenci vērstās sekas. Šā jautājuma izspriešanai var būt nozīme konkrētās Augstākajā tiesā izskatāmās lietas izspriešanā. Augstākajā tiesā izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai pieteicēju - AS "Swedbank", AS "Akciju komercbanka "Baltikums"", VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka", AS "Rietumu Banka", AS "Trasta komercbanka", AS "Baltic International Bank", AS "DnB NORD Banka", AS "LTB Bank", AS "SEB banka", AS "PrivatBank" un AS "Latvijas Krājbanka" - darbībās ir konstatējams Konkurences...

Pateicoties divkārt augstākiem nekā citos gados februārī saņemtajiem Eiropas Savienības (ES) fondu ieņēmumiem par realizētajiem projektiem, šā gada sākumā kopbudžeta pārpalikums ir par 89,6 miljoniem eiro augstāks nekā 2013.gada janvārī-februārī. Šā gada janvārī-februārī konsolidētajā kopbudžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, veidojot finansiālo pārpalikumu 69,8 miljonu eiro apmērā. Valsts konsolidētajā budžetā pārpalikums bija 28,3 miljoni eiro, bet pašvaldību konsolidētajā budžetā tas bija 41,6 miljoni eiro. Bez tam pāreja uz vienoto eiro valūtu šogad ir izveidojusi iepriekšējiem gadiem neraksturīgu nodokļu ieņēmumu nobīdi starp decembri un janvāri. To galvenokārt ietekmēja pagājušā gada decembrī intensīvāk veiktie norēķini ar valsti par darbaspēka nodokļiem un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas komersantiem. Līdz ar to, atšķirībā no situācijas iepriekšējos gados, pārpalikuma akumulēšanu vairs nenodrošina pamatfunkciju finansēšanai daudz nozīmīgākais nodokļu ieņēmumu pieauguma temps, kas šogad janvārī-februārī ir divtik lēnāks nekā šajā pašā periodā pērn un gandrīz pieckārt lēnāks nekā 2012.gadā. Ekonomiski pamatotākas tendences iezīmēsies, vērtējot ieņēmumu izpildi...

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, 75 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju iesniegtajās ienākumu deklarācijās par 2012. gadu norādījuši, ka veikuši iemaksas pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā ar kopējo summu 46,9 miljoni eiro. Savukārt valsts šiem iedzīvotājiem 2013. gadā atmaksājusi teju 11,3 miljonus eiro. Kopumā deklarācijas par 2012. gadu iesnieguši vairāk nekā 386 tūkstoši iedzīvotāju, tai skaitā 75 tūkstoši nodokļu maksātāji deklarāciju iesnieguši, uzrādot, ka veic iemaksas pensiju 3. līmenī, dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Latvijas iedzīvotāji kopumā deklarējuši attaisnotos izdevumus par 2012. gadu 361 miljona eiro apjomā, no kuriem 13% jeb 46,9 miljoni eiro ir iedzīvotāju veiktās iemaksas pensiju 3. līmenī, kā arī iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Savukārt valsts 2013. gadā par uzkrājumu veidošanu nodokļu deklarētājiem atmaksājusi teju 11,3 miljonus eiro jeb attiecīgi 24% no 46,9 miljoniem eiro. "Redzam, ka 2013. gadā vērojama pozitīva tendence, jo iedzīvotāji aktīvāk izmantojuši iespēju saņemt nodokļu atmaksu no valsts par uzkrājumu veidošanu 2012. gadā. Uzkrājumu...

Ceturtdien, 20.martā, Latvija saņēma Eiropas Komisijas (EK) oficiālos komentārus par šā gada 15.janvārī iesniegto Partnerības līgumu Eiropas Struktūrfondu un investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Saņemtie EK komentāri liecina par nepieciešamību turpināt Latvijas dialogu ar EK. Primāri komentāros tiek uzsvērta nepieciešamība palielināt finansējumu vides jomai. EK skatījumā šobrīd vides jomai novirzītais finansējums nav pietiekams, lai izpildītu Direktīvās noteiktās prasības. Vienlaicīgi tiek ierosināts pārskatīt Latvijas izvirzītās prioritātes vides jomā, tajā skaitā nepieciešamību novirzīt finansējumu no kultūras un sporta objektiem. EK skatījumā ir nepieciešams pārskatīt uzņēmējdarbības atbalsta shēmu, kas attiecas uz Mazo un vidējo komersantu uzlabošanas mērķi. Tāpat EK skatījumā nav izpildīti daži no ex-ante nosacījumiem (priekšnosacījumiem) pētniecības un inovāciju, digitālās izaugsmes, energoefektivitātes, atkritumu apsaimniekošanas, transporta un izglītības jomās. Pagājušajā nedēļā norisinājās vairākas tikšanās, kurās iesaistītās puses vienojās par tālākajiem soļiem un konkrētu diskusiju nepieciešamību saistībā ar ES finansējumu pētniecībai un inovācijām. Jāatzīmē, ka EK komentāri nav pārsteidzoši, jo par tiem jau diskutēts nacionālā līmenī,...

Otrdien, 25.martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016. gadam, kas ir pirmais plānošanas dokuments finanšu un kapitāla tirgus nozarei tuvākajiem trīs gadiem. Plāna mērķis ir sekmēt finanšu sektora stabilitāti, kas veicina Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā finanšu sektora iespējas un atbildību stabilas ekonomiskas izaugsmes nodrošināšanā. "Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad Latvija bija saskārusies ar smagu finanšu krīzi, šis stratēģiskais dokuments paredz konservatīvu finanšu un kapitāla tirgus politiku. Plāns ietver gan pasākumus, kas orientēti uz attīstību un konkurētspējas veicināšanu, gan preventīvus pasākumus, kas vērsti uz finanšu sektora darbības sabalansēšanu. Esam panākuši vienošanos, ka arī turpmāk uzturēsim tikpat intensīvu dialogu ar nozari, kopīgi sekmīgi strādājot pie priekšlikumiem plāna papildināšanai," skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Plāna pasākumi izriet no Finanšu sektora attīstības stratēģijas izstrādes darba grupas diskusijām, Eiropas Savienības (ES) līmeņa iniciatīvām Banku Savienības izveidē un tirgus attīstības tendencēm. Rīcības virzieni paredz pilnveidot kredītiestāžu regulatīvo vidi un veidot...

Satversmes tiesa 19.martā pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-13-01 "Par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Apturot kompensācijas izmaksu un neatbrīvojot zemes īpašniekus no pienākuma nodrošināt labvēlīgus apstākļus aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to nodarīto postījumu izmaksas tiek pilnībā pārliktas uz zemes īpašniekiem Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma paredz, ka kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem neaprēķina un neizmaksā 2009., 2010. un 2011. gadā. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Sugu un biotopu aizsardzības likums paredz, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir tiesības saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju...

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 19.martā, noslēdza darbu pie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, kas paredz noteikt stingrākas prasības kredītdevējiem, izvērtējot klientu maksātspēju. Plānots, ka jaunās prasības stāsies spēkā šī gada septembrī. Likuma grozījumi noteic, ka turpmāk kredīta devējam būs pienākums pieprasīt, iegūt un izvērtēt informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem, kā arī personai piešķirt kredītu tikai pēc pārliecināšanās par patērētāja spēju nomaksāt kredītu. Lai arī pašlaik likums paredz kredīta devējam pienākumu vērtēt personas maksātspēju, tomēr jaunā likuma redakcija nodrošinās, ka maksātspējas izvērtēšanai pirms kredīta izsniegšanas turpmāk tiks pievērsta rūpīgāka uzmanība. Likuma grozījumi nepieciešami, lai izvairītos no gadījumiem, kad ātro kredītu izsniedzēji un arī citi kreditētāji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju un nepārliecinoties par personas spēju nomaksāt aizdevumu, norādījuši likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā. Tāpat turpmāk tiks noteikts – ja kredīta devējs neizvērtēs personas maksātspēju un piešķirs aizdevumu, viņš nevarēs pieprasīt, lai patērētājs maksātu vairāk par likumiskajiem procentiem,...

Ar mērķi izstrādāt tādu finanšu sektora regulējumu, kas nodrošinātu augstus riska vadības standartus un veicinātu augstas kvalitātes un drošības pakāpes finanšu pakalpojumu sniegšanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi tirgus regulējuma izstrādes un pilnveides plānu 2014. gadam. Finanšu sektora regulējuma pilnveidošana ir viena no FKTK stratēģiskajām prioritātēm, tāpēc plānā ir iekļauti praktiski visi FKTK uzraudzībā esošie tirgus segmenti. Izmaiņas kredītiestāžu darbības regulējumā paredz Noregulējuma (BRR) likuma izstrāde ar mērķi savlaicīgi identificēt un nepieciešamības gadījumā minimizēt ar banku krīzēm saistītās sekas. Noregulējuma (BRR) likums definēs kompetentajām valsts iestādēm kopīgus un efektīvus instrumentus un pilnvaras, lai savlaicīgi risinātu ar banku krīzēm saistītās problēmas, aizsargājot finanšu stabilitāti un iespējami samazinot zaudējumus nodokļu maksātājiem. Likumu plānots ieviest līdz 2015. gada 1.janvārim. Tāpat šogad plānots izstrādāt normatīvos noteikumus Kredītiestāžu likumā paredzēto makrouzraudzības instrumentu piemērošanai un kredītiestādes sistēmiskā nozīmīguma noteikšanas metodoloģiju. Apdrošināšanas sektora regulējumā ir plānots turpināt darbu pie Maksātspēja II prasību ieviešanas nacionālajā likumdošanā (jauna...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 18.martā, izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz pasākumus valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu veicināšanai mūsu valsts tautsaimniecībā, kā arī mazināt šo ieguldījumu riskus. Lai veicinātu otrā līmeņa pensiju fondu investīcijas Latvijā, likumprojekts paredz palielināt īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā. Turpmāk ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā līdzšinējo piecu procentu vietā nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šī fonda neto aktīviem līdzšinējo 10 procentu vietā. Palielinot ieguldījumu limitu, tiks dota lielāka iespēja Latvijā izveidot uz vietējo ieguldījumu plānu līdzekļiem balstītu alternatīvo ieguldījumu fondus, piemēram, meža un lauksaimniecības zemju, energoefektivitātes vai citās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās jomās, vienlaikus radot labu potenciālu sasniegt adekvātu ienesīgumu - tādu, kas sniedz atbilstošu atdevi ieguldījumu plānu dalībniekiem, norāda likumprojekta autori. Likuma grozījumi arī paredz no pieciem līdz 10 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem palielināt limitu visu ieguldījumu riska kapitālā, savukārt viena ieguldījuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka fiziskās personas gūtais ienākums no kapitāla pieauguma ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Personām, kuras gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 eiro, līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam ir jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Tādējādi līdz 2014.gada 17.martam VID jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par 2014.gada februārī gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma, ja tie pārsniedz 711,44 eiro. Tām personām, kuras guvušas ienākumu no kapitāla pieauguma un kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma par ceturksnī gūto ienākumu jāiesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tādējādi par 2014.gada pirmajā ceturksnī (no 2014.gada janvāra līdz martam ieskaitot) gūtajiem...

Latvijas Republika, kas 2014.gada 1.janvārī pievienojās eirozonai, 13.martā kļūs par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) 18.dalībvalsti. 2013.gada jūlijā Eiropas Savienības Padome oficiāli apstiprināja Latvijas pievienošanos eirozonai ar 2014.gada 1.janvāri. Latvijas valdība pēc tam nosūtīja pieteikumu par iestāšanos ESM, kuru 2013.gada oktobrī apstiprināja ESM valde. Saskaņā ar ESM līgumu valsts kļūst par ESM dalībnieci 20 dienas pēc tam, kad ir iesniegts "pievienošanās tiesību akts" (t.i., valsts tiesību akts, kas apstiprina ESM līguma ratifikāciju). Latvija šīs juridiskās saistības izpildīja 21.februārī, kas ļāva Latvijai oficiāli pievienoties ESM pēc noteiktā laika perioda. Latvija piedalīsies ESM lēmumu pieņemšanas procesā, deleģējot savus pārstāvjus valdē un direktoru padomē. Latvijas kā ESM dalībvalsts tiesības un pienākumi ESM dalībvalstis var lūgt finansiālu palīdzību, kad rodas problēmas ar aizņemšanos finanšu tirgos, ja šāda palīdzība ir nepieciešama, lai aizsargātu eirozonas un tās dalībvalstu finanšu stabilitāti. Latvijai kā ESM dalībvalstij ir jāparaksta daļa ESM kapitāla, ar kuru nodrošina ESM parāda instrumentus, ko ESM izsniedz, lai...