FINANSES

Finanšu ministrija(FM) aicina iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas un visus interesentus aktīvi iesaistīties tiesību aktu izstrādē, tādēļ FM mājaslapā ir izveidota jauna tiesību aktu sadaļa. Jaunā sadaļa piedāvā atvieglotu sekošanu līdzi aktuālajām plānotajām izmaiņām tiesību aktos un iesaistīšanos to izstrādē. "Tiesību akti tiek izstrādāti mūsu visu labā, tādēļ ir svarīgi, lai katra dokumenta izstrādē ar maksimālu atdevi piedalītos visas iesaistītās puses. Finanšu ministrija vienmēr ir publicējusi aktuālos tiesību aktus un aicinājusi diskutēt par tiem, taču tagad tas būs vēl vienkāršāk un parocīgāk," norāda FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Jaunajā sadaļā tiesību akti ir sakārtoti astoņās tematiskās kategorijās, lai varētu ērti pārskatīt sev interesējošo jomu. Savukārt, atverot konkrēto tiesību aktu, ir iespējams redzēt dokumenta mērķi un sākotnēji identificētās problēmas, plānoto izstrādes laiku un virzību, kā arī atbildīgo amatpersonu.

Turpmāk trešā līmeņa pensiju fondus to pārvaldītāji varēs nodot viens otram, kā arī apvienot dažādus pensiju plānus, paredz valdības otrdien, 4. martā, apstiprinātie grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem". Grozījumi nosaka, ka atklāts pensiju fonds būs tiesīgs nodot savu pensiju plānu citam atklātam pensiju fondam, kā arī tam būs tiesības apvienot vienu pensiju plānu ar citu tā paša pensiju fonda izveidoto pensiju plānu vai plāniem, apvienojot visus pensiju plānu aktīvus un saistības. Grozījumi nosaka šo procedūru kārtību - iesaistīto pušu pienākumus, darbību secību, iesniedzamos dokumentus, lēmumu pieņemšanas un spēkā stāšanās termiņus, kā arī dalībnieku informēšanas kārtību. Piemēram, likumprojekts paredz, ka pensijas fonda dalībniekam tiks doti divi mēneši, kuru laikā tie var mainīt pensijas fondu, ja nepiekrīt iepriekšējā fonda nodošanai vai plānu apvienošanai. Tāpat pensiju plānu nodošanas gadījumā tiek noteikts 6 mēnešu termiņš, kura laikā pensiju fonds, kas pārņem pensiju plānu, nav tiesīgs veikt nekādus grozījumus pensiju plāna noteikumos. Pensijas fonda dalībnieku piekrišana...

Diskutējot par valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, otrdien, 4.martā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izkristalizējās nepieciešamība pēc uzlabojumiem gan kredīta piešķiršanas, gan valsts publiskā iepirkuma par kredīta apkalpošanu nosacījumos. Lai pilnveidotu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, padarot to konkurētspējīgāku un studentiem pievilcīgāku un pieejamāku, komisijas deputāti aicināja atbildīgās ministrijas sadarbībā ar komercbankām jau līdz rudenim vienoties par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tāpat ministrijām jādomā, kā pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas modeli kopumā, lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību visos Latvijas reģionos un tā atbilstu darba tirgus vajadzībām un starptautiskajai konkurētspējai. Komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola, norādot uz tendenci samazināties izsniegtajiem valsts galvotajiem studiju un studējošo kredītiem, vaicāja, vai tas ir saistīts ar studentu intereses zudumu vai studējošo skaita krišanos. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Jānis Ķirsons sacīja, ka galvenie kredītņēmēji bija studenti nepilna laika programmās, taču tajās studējošo skaits pēdējos gados ievērojami krities. Turklāt arī komerckredītu nosacījumi kļūst arvien konkurētspējīgāki ar valsts...

Vidējā darba samaksa jau trešo gadu pēc kārtas aug vienmērīgi un kopš 2012.gada pārsniegusi pirmskrīzes vidējā rādītāja līmeni. 2013.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieauga par 4,6% no 685 eiro (481 lata) līdz 716 eiro (503 latiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk - par 4,7% gadā, savukārt sabiedriskajā - par 4,6%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2013.gadā bija 766 eiro (538 lati), bet privātajā - 689 eiro (484 lati). Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,9% no 663 eiro (466 latiem) līdz 701 eiro (493 latiem). Vidējā neto darba samaksa 2013. gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās īpatsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25% līdz 24% kopš 2013. gada 1.janvāra un no 2013. gada 1.jūlija pieaugot atvieglojumiem par apgādājamiem no 100 eiro...

Pagājušonedēļ Eiropas Parlaments apstiprināja ES noteikumus, kas atvieglos dalībvalstu iespējas iesaldēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus visā Eiropā. Pašlaik iesaldēt vai konfiscēt izdodas vien mazāk nekā 1% noziedzīgi gūtas peļņas (piemēram, ienākumus no narkotiku tirgošanas, viltošanas, cilvēku tirdzniecības un ieroču kontrabandas). Noteikumu projekts, par ko jau panākta neoficiāla vienošanās ar dalībvalstu valdībām, izstrādāts saistībā ar ES stratēģiju krāpšanas un korupcijas apkarošanai. "Mūsu prioritātei ir jābūt naudas sekošanai pāri robežām un noziedznieku peļņas konfiscēšanai. Vienīgi tādējādi mēs varam cerēt uz nopietnu noziegumu samazināšanu. Dažu noziedznieku sūtīšana uz cietumu, vienlaikus atstājot noziedzīgi iegūtos līdzekļus apritē, nav pieļaujama", norādīja par Eiropas Parlamenta grozījumiem atbildīgā deputāte Monica Luisa Macovei (EPP, Rumānija). Noteikumu projekts paredz dalībvalstīm ļaut konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļu pēc galīgā notiesājošā sprieduma. Tas arī ļaus kompetentajām iestādēm konfiscēt līdzekļus pat tādos gadījumos, kad aizdomās turētā vai apsūdzētā persona ir slima vai bēguļo, tas ir, ja lieta tiek skatīta persona prombūtnē (in absentia). Jaunie noteikumi...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.februārī tiesas sēdē izskatīja lietu, kurā vairākas bankas iesniegušas pieteikumu par Konkurences padomes lēmumu, ar kuru konstatēts Konkurences likuma pārkāpums šo banku darbībās un tām piemērots naudas sods. Tiesa lietu izskatīja sakarā ar AS "Swedbank", AS "PrivatBank", AS "Trasta komercbanka", AS "Expobank", AS "SEB banka", AS "DnB banka", AS "Latvijas Krājbanka", AS "Rietumu Banka", AS "Baltic International Bank" un VAS "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" (bijusī VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka") kasācijas sūdzībām par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts. Tiesas sēdē tiesa uzklausīja procesa dalībniekus un, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 243.panta pirmajā daļā noteiktajam, paziņoja, ka nolēmums lietā būs pieejams 28.martā. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēju - vairāku banku - darbībās ir konstatējams Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma sastāvs. Minētā tiesību norma noteic, ka ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai...

Otrdien, 25.februārī, finanšu ministrs Andris Vilks, kā arī Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards iepazīstināja Valsts prezidentu ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda sagatavošanas procesu. „Jauna pieeja ES fondu plānošanā būs īpašs izaicinājums Latvijai, jo šoreiz stratēģisko dokumentu sagatavošanā tika ievērota cieša ES fondu ieguldījumu sasaiste ar nozaru attīstības stratēģijām un ES Padomes valsts specifisko rekomendāciju ieviešanas procesu. Esmu gandarīts, ka Latvija ir pirmā starp Baltijas valstīm un trešā no ES dalībvalstīm, kas jau oficiāli ir iesniegusi Partnerības līgumu ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam Eiropas Komisijā,” tiekoties ar prezidentu, norādīja finanšu ministrs Andris Vilks. Tiek plānots, ka līdz šā gada februāra beigām oficiāli Eiropas Komisijā tiks iesniegtas arī Latvijas izstrādāta un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra sēdē apstiprinātā Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība”. FM uzskata, ka atsevišķās nozarēs Latvijai jāturpina strādāt...

Pirmdien, 24. februārī, stratēģiskie partneri ir parakstījuši memorandu par "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" (turpmāk - Stratēģija) ieviešanu, lai veicinātu iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa pakāpenisku paaugstināšanu. Par turpmāku sadarbību ir vienojusies - Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Banku augstskola, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija. Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs: "Finanšu pratība ir būtiska mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, bez kuras nav iedomājama pilnvērtīga iekļaušanās attīstītā sabiedrībā. Tādas prasmes kā privāto finanšu plānošana, uzkrājumu veidošana un to dažādošana, privātā kapitāla pavairošana un atvērtība jaunām iniciatīvām uzņēmējdarbībā, kas veicina iedzīvotāju finansiālo ilgtspēju un potenciālu labklājības līmeņa paaugstināšanai, būs noteicošās nākotnes dzīves kvalitātē. Ikviens iedzīvotājs noteiktos apstākļos var būt finansiāli un ekonomiski aktīvs, ja viņam piemīt tāda kompetence kā finanšu pratība, kas dzīves gaitā dažkārt ir nozīmīgāka par ienākumu līmeni un profesionālo kvalifikāciju, jo izšķirīgs nosacījums turpmāk būs nevis personas rīcībā esošo...

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) pauž bažas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecerēm attiecībā uz pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanu 2014. - 2020. gadā. LLPA uzskata, ka piedāvātais princips neveicinās mērķtiecīgus ieguldījumus uzņēmējdarbības un pilsētvides attīstības veicinošu projektu īstenošanai nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā. LLPA, iepazīstoties ar VARAM sagatavoto informatīvā ziņojuma "Par pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014. - 2020. gadam" projektu, ir secinājusi, ka piedāvātais princips policentriskas attīstības investīciju apguvei varētu nesniegt cerēto rezultātu. Nav saprotams konkrēts pamatojums VARAM piedāvātajam finansējuma sadalījuma principam, kas paredz 60% uzņēmējdarbībai nozīmīgu teritoriju infrastruktūras attīstīšanai un pilsētu degradēto teritoriju revitalizācijai paredzēto finansējumu novirzīt attīstības centru individuālajiem projektiem un 40% sadarbības projektiem. Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors: "LLPA, ņemot vērā radušās bažas, diskutēs par LLPA redzējumu un priekšlikumiem par darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" projektā paredzēto pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principu ES fondu 2014....

Eiropas Parlamenta (EP) komiteja piektdien, 21. februārī, ar nozīmīgu balsu vairākumu ir atbalstījusi Latvijas pārstāvja Eiropas Parlamentā Krišjāņa Kariņa virzīto likumprojektu, kas paredz ierobežot naudas "atmazgāšanu" un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labuma guvējus. K.Kariņš pēc balsojuma komitejā uzsvēra: "Šīs dienas balsojums parāda, ka ar nemitīgu darbu var panākt vienošanos starp visdažādākajām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā. Deputāti ir pauduši stingru apņemšanos cīnīties par godīgu uzņēmējdarbības vidi, pret naudas atmazgāšanu. Atbalsts patiesā labuma guvēju reģistra izveidei ir nopietns solis, kas kliedēs "miglu" pār ofšoriem." EP Ekonomikas un monetāro lietu un Pilsoņu brīvības, tiesību un iekšlietu komiteju apvienotajā sēdē deputāti atbalstīja likumprojekta tekstu, kas paredz uzlabojumu veikšanu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas ļaus uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinās godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabos investīciju klimatu dalībvalstīs. Komitejas atbalstītais teksts paredz, ka pieeja reģistram būs publiska. EP balsojums par komitejā apstiprināto tekstu notiks...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 2014. gada 21.februāri plkst. 00.00 uz laiku apturēt maksājumu iestādes "RFM TRANSFER LATVIA" maksājumu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo SIA "RFM TRANSFER LATVIA" neizpilda visas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktās prasības. FKTK lēmums paredz, ka no š.g. 21.februāra plkst. 00.00 SIA "RFM TRANSFER LATVIA" nevar veikt maksājumu pakalpojumus, pieņemot jaunus klientu maksājumu uzdevumus. Tomēr sabiedrībai ir tiesības pēc esošo klientu rīkojuma, atskaitīt uzņēmuma kontā iesaldētos līdzekļus uz klienta kontu citā kredītiestādē vai izsniegt līdzekļus skaidrā naudā. SIA "RFM TRANSFER LATVIA" nekavējoties jāinformē klienti par maksājumu pakalpojumu sniegšanas apturēšanu. Vienlaikus sabiedrības ieraksts reģistrēto iestāžu reģistrā ir saglabāts, un līdz ar pieprasīto dokumentu iesniegšanu un vēlreiz pārliecinoties par sabiedrības darbības atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma un citu normatīvo aktu prasībām, FKTK varēs lemt par uzlikto ierobežojumu atcelšanu. Klientus jautājumu gadījumā lūdz zvanīt uz SIA "RFM TRANSFER LATVIA" tālruni: 29647577,...

Saeimas Pieprasījumu komisija ceturtdien, 20.februārī, skatīja Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvi zināšanu ekonomikas attīstībai. Sarunā ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti deputāti secināja, ka valdības darbs šī jautājuma risināšanā aktīvi rit uz priekšu, tādēļ nolēma šo pieprasījumu neatbalstīt. Tomēr deputāti bija vienisprātis, ka uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstībā īpaši nozīmīga loma būs veiksmīgai ES struktūrfondu finansējuma apguvei šim plānošanas periodam, proti, 2014.-2020.gadam un par šo tematu jāturpina padziļinātas diskusijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Pieprasījumu komisijas deputāts Ivars Zariņš vērsa uzmanību uz pretrunām zinātnes attīstības plānošanas dokumentos un, izsakot šaubas par plānu izpildes iespējām, norādīja uz pārlieku ambiciozajiem mērķiem. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa uzsvēra, ka zinātnes attīstība plānota, balstoties uz rūpīgu esošās situācijas analīzi. Tāpat I.Zariņš akcentēja, ka plānošanas dokumentos nav skaidri norādīts uz inovāciju attīstībai paredzēto finansējumu. I.Druviete sacīja, ka turpmākajā plānošanas periodā...

Ceturtdien, 20. februārī, Eiropas Parlamenta komiteja lems par likumprojektu, kurš paredz ierobežot naudas "atmazgāšanu" un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labuma guvējus. Balsojums par Krišjāņa Kariņa virzīto likumprojektu notiks Ekonomikas un monetāro lietu un Pilsoņu brīvības, tiesību un iekšlietu komiteju apvienotajā sēdē. Direktīva tiek izstrādāta, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Teksts direktīvai paredz uzlabojumu veikšanu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas ļautu uzzināt kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un līdz ar to arī uzlabotu investīciju klimatu dalībvalstīs. K. Kariņa priekšlikums par vienota reģistra izveidi Eiropas Savienībā padara daudz stingrāku Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu direktīvai. Naudas "atmazgāšana" ir globāla problēma un tās apjomi sastāda līdz 5% no pasaules kopējā IKP.

Otrdien, 18. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti grozījumi Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013. gadam, aktualizējot paveiktos darbus un to rezultātus. Vienlaikus tika izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.-2013. gadam noteikto uzdevumu īstenošanu 2013. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim. „Ir jāturpina realizēt ekonomikas atjaunošanas un izaugsmes veicināšanas pasākumi, nodrošinot labāku ekonomisko situāciju Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat ir jāveicina atbildīga un ilgtspējīga fiskālā politika, ievērojot stingru fiskālo disciplīnu turpmākajos gados. Līdz šim šādas politikas īstenošana ir attaisnojusies un nodrošinājusi ātrāku finanšu tirgus un investoru uzticības atgūšanu Latvijas kredītspējai un īstenotās ekonomiskās politikas ilgtspējai,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Būtiskākās valsts prioritātes Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā noteikto uzdevumu īstenošanai pārskata periodā saistās ar Eiropas Savienības fondu apguvi, eiro ieviešanas projekta īstenošanu, augstākās izglītības kvalitātes un efektivitātes palielināšanu, sociālās drošības sistēmas pilnveidošanu, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanu, mazo un vidējo...

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji līdz ar eiro ieviešanu aktīvāk sākuši izmantot bezskaidras naudas norēķinus, internetbanku un maksājumu kartes, liecina Swedbank un TNS janvārī veiktais pētījums. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (75%) un uzņēmēju (77%) atzīst, ka pāreja uz eiro viņiem ir bijusi ērta. Janvāra beigās, salīdzinot ar gada pirmajām dienām, samazinājies to iedzīvotāju un uzņēmēju skaits, kuri saka, ka pārejas uz eiro laikā sastapušies ar neērtībām (20% iedzīvotāju, 14% uzņēmēju). Paradumu maiņa Lai pāreja uz eiro nesagādātu neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 64% un 86%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, kur tie automātiski konvertējās eiro. Aptaujājot iedzīvotājus par viņu rīcību turpmāk, redzams, ka sešu mēnešu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri no bankomāta naudu izņems tikai nepieciešamības gadījumā (no 42% līdz 55%), palielinājusies apņemšanās veikalos norēķināties tikai ar maksājumu karti (no 32% līdz 43%), pieaugusi arī internetbankas popularitāte (no 35% līdz 39%). Arī uzņēmēji pārejas uz eiro gaitā vēl vairāk novērtējuši...