KONKURENCE

konkuMinistru kabineta sēdē 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā. "Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties. Atbilstoši likumam "Par pašvaldībām", pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā...

Latvijas maksātnespējas reģistra dati tagad būs pieejami visiem Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem bezmaksas visās Eiropas Savienības valodās, izmantojot Eiropas e-tiesiskuma (e-Justice) portālu. Uzņēmumu reģistrs 28.aprīlī preses konferencē informēja par īstenotā Eiropas Komisijas finansētā projekta “Latvijas maksātnespējas reģistra savienošana ar portālu e-tiesiskums” rezultātiem un ieguvumiem. “Maksātnespējas reģistrs spēlē būtisku lomu uzņēmējdarbības vides drošībā un caurskatāmībā. Tā kā Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un bizness sen vairs nav izolēts vienas valsts ietvaros, tad būtiski nodrošināt gan to, ka mūsu uzņēmēji var darboties vienotajā Eiropas Savienības tirgū, gan arī piedalīties kopējās Eiropas Savienības uzņēmējdarbības vides drošības nodrošināšanā. Īstenotā projekta rezultāts ir būtisks attīstības solis, jo maksātnespējas reģistrs ir pirmais no Uzņēmumu reģistra reģistriem, kurš pieejams ne tikai latviešu valodā, tāpēc būtiski ir paplašināts klientu loks, kuri varēs savā ikdienā izmantot minētā reģistra datus,” norāda LR Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Īstenotais projekts nodrošina visiem Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem visās ES valodās...

Gandrīz visi Latvijas uzņēmumu vadītāji norāda, ka nākotnē konkurence tikai pieaugs, turklāt tas notiks kvalificētu darbinieku trūkuma apstākļos, liecina PricewaterhouseCoopers (PwC) globālā lielo uzņēmumu vadītāju veiktā aptauja. Latvijā uzņēmēju noskaņojumu ietekmē bažas par nodokļu sloga pieaugumu, kā arī regulējuma ietekmi. Tomēr PwC eksperti ir pārliecināti, ka uzņēmējiem ir iespējas pielāgoties apkārtējās vides izaicinājumiem, meklējot inovatīvus risinājumus, kā arī savstarpēji daloties ar resursiem un zināšanām. PricewaterhouseCoopers globālā lielo uzņēmumu vadītāju aptauja liecina, ka 93% Latvijas uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu industrijā gaidāms konkurences pieaugums, tomēr viņi ir apņēmības pilni stiprināt savu konkurētspēju, apgūstot jaunus tirgus un investējot esošās kapacitātes celšanā. Interesanti, ka Latvijas uzņēmēji ir krietni piesardzīgāki attiecībā uz plānotajām aktivitātēm izaugsmes veidošanā. 75% aptaujāto neplāno veikt īpašas aktivitātes un paļaujas uz dabisku izaugsmi, 41% no respondentiem plāno samazināt izmaksas, vienlaikus tikai 3% apsver veikt kāda cita uzņēmuma iegādi vai apvienošanos. Galvenie noieta tirgi ir tuvākās kaimiņvalstis, taču salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju,...

Ministru kabineta komitejas sēdē 3. aprīlī atbalstīja skatīšanai valdībā grozījumus Konkurences likumā, kas sniegtu Konkurences padomei efektīvas pilnvaras vērsties pret publisku personu – valsts un pašvaldību – radītiem konkurences kropļojumiem. Konkurences padomes pērn rudenī īstenotajā sabiedriskās domas pētījumā respondenti – uzņēmumi, asociācijas, juridiskie biroji un pašvaldības – norādīja, ka viena no aktuālākajām konkurences tiesību problemātikām Latvijā ir publisku personu radītie konkurences kropļojumi. Šo problemātiku Konkurences padome novēro arī savā ikdienas darbībā – pērn iestāde saņēma gandrīz 50 iesniegumus par publisku personu radītiem konkurences ierobežojumiem. Tas ir divreiz vairāk nekā 2015. gadā. Publisku personu radītie konkurences kropļojumi var izpausties kā privātā sektora uzņēmumu diskriminācija, nodrošinot sev piederošām kapitālsabiedrībām labvēlīgākus nosacījumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Konkurences padome atgādina, ka iestāde no 2016. gada 1. janvāra atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam izvērtē valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību dibināšanas pamatotību. Ministru kabineta komitejas sēdē skatītie grozījumi Konkurences likumā minēto kārtību nedublē un neatceļ....

Konkurences padome (KP) šogad pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā. Pērn, kad stājās spēkā grozījumi publisko iepirkumu regulējumā, KP sniedza astoņus pozitīvus atzinumus par iespēju atjaunot uzticamību. Uzņēmumiem, kuriem KP par dalību aizliegtā vienošanā jeb kartelī ir konstatējusi pārkāpumu un kuri iecietības programmas ietvaros nav atbrīvoti no naudas soda, vai arī naudas sods nav samazināts, ir gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Tomēr kopš 2016.gada šādiem uzņēmumiem ir iespējams veikt noteiktus pasākumus, lai apliecinātu to uzticamības atjaunošanu un spēju novērstu tādu pašu un līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē. Pērn KP sniedza pozitīvu atzinumu astoņiem uzņēmumiem, no kuriem pieciem iestādes lēmums stājās galīgā spēkā - pēc tiesvedības beigām par iesaisti 26 energobūvnieku aizliegtā vienošanā, kuru iestāde atklāja 2013.gadā. Lai uzņēmums saņemtu iestādes pozitīvu atzinumu, tam ir jāīsteno noteiktas darbības, tajā skaitā jāsamaksā tam piemērotais...

Konkurences padome (KP), izvērtējot situāciju tirgū pēc pērnā gada nogalē izskanējušiem publiskiem paziņojumiem par iespējamu cenas pieaugumu piena produktiem, secina – svaigpiena iepirkuma cenas pieaugums 2016. gada otrajā pusē bija īslaicīgs un, visticamāk, ir apstājies. Vienlaikus KP atkārtoti norāda uz tirgus līderu atbildību, paužot publiskus paziņojumus par iespējamām cenu izmaiņām, kas var būt kā signāls nepamatotam cenu kāpumam arī citiem nozares dalībniekiem. Lai noskaidrotu publiski izskanējušās informācijas pamatotību par svaigpiena cenu kāpumu un attiecīgi iespējamu būtisku piena un piena produktu cenu pieaugumu 2017. gadā, KP tikās ar vairākiem piena nozares pārstāvjiem. KP ieguva informāciju par cenu pieauguma tendencēm un atsevišķu uzņēmumu darbībām, kas ļāva izdarīt secinājumus par norisēm svaigpiena ražošanas tirgū un to pastarpināto ietekmi uz pārstrādes un mazumtirdzniecības tirgiem. Izvērtējot iegūto informāciju, KP uzskata, ka svaigpiena cenu kāpumu 2016. gada otrajā pusē ietekmēja vairāku faktoru kombinācija, tomēr tā nebija saistīta ar pieprasījuma nozīmīgu pieaugumu šajā periodā. Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu...

Konkurences padome (KP) ir publicējusi vadlīnijas asociācijām un to biedriem, lai novērstu iespējamus aizliegtu vienošanos riskus asociāciju darbībā. Vadlīnijās iestāde skaidro, kādi ir pieļaujami un atbalstāmi pasākumi asociāciju ietvaros un kādu jautājumu apspriešana noteiktos apstākļos var radīt aizliegtu vienošanos risku. Pēdējo piecu gadu laikā KP ir konstatējusi karteļa vienošanās piecu asociāciju ietvaros, kas norāda uz tendenci uzņēmumiem izmantot asociācijas kā platformas godīgas konkurences ierobežošanai. Lai novērstu, ka aizliegtu vienošanās tiek pieļautas nepietiekamo zināšanu dēļ, kā arī atturētu uzņēmējus no mērķtiecīgas aizliegtu vienošanos īstenošanas un pasargātu no sankcijām par konkurences tiesību pārkāpšanu, KP ir sagatavojusi vadlīnijas asociācijām un to biedriem par to, kādas darbības ir pieļaujamas un kādas ir pretrunā ar Konkurences likumu KP vadlīnijās norāda, ka ir pieļaujami un atbalstāmi, ka asociācijas ietvaros biedri apspriež jautājumus, kas attiecas uz nozares kopīgiem mērķiem un attīstību. Tajā pašā laikā ir aizliegta sensitīvas informācijas apkopošana un izpaušana par jautājumiem, kas ietekmē katra uzņēmuma konkurētspēju, piemēram,...

Konkurences padome (KP) 12.janvārī pieņēma lēmumu aizliegt SIA "Plesko Real Estate" piešķirt tiesības SIA "RIMI LATVIA" (RIMI) izmantot mazumtirdzniecības telpas iepirkšanās centrā "DOMINA Shopping" Rīgā, Ieriķu ielā 3. KP secināja, ka darījums nodarītu būtisku kaitējumu konkurencei, nostiprinot mazumtirgotāja pozīcijas tirgū un samazinot citu konkurentu iespējas efektīvi konkurēt, tāpēc tas ir aizliedzams. Izvērtējot apstākļus, KP konstatēja, ka darījuma īstenošana palielinātu un nostiprinātu RIMI tirgus varu un vadošo stāvokli gan multifunkcionālo iepirkšanās centru segmentā, gan ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības konkrētajā tirgū. Vienlaikus darījums palielinātu RIMI tirgus varu iepirkumu tirgū Latvijā, no piegādātājiem iegūstot vēl izdevīgākus nosacījumus nekā konkurenti. Tāpat KP secināja, ka darījums vēl vairāk samazinātu konkurentu iespējas ilgtermiņā izdarīt efektīvu konkurences spiedienu un līdz ar to arī patērētāju izvēles iespējas. Ņemot vērā būtisko konkurences samazinājumu darījuma izvērtēšanas laikā identificētajos tirgos, KP lēma par darījuma aizliegšanu. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "RIMI ir nostiprinājis savu pozīciju tirgū - tam pieder liels skaits veikalu stratēģiski nozīmīgās...

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku nenoliedzami ietekmē vairāki faktori. Sākot ar valsts īstenotajām reformām, radot iespēju, piemēram, reģistrēt SIA ar samazinātu pamatkapitālu, beidzot ar ekonomiskajiem aspektiem un valsts uzraugošajiem administratīviem lēmumiem. Neskaidrība par valdības turpmākajiem lēmumiem, dažādas ekonomiskās barjeras, kas kavē uzņēmumu attīstību un eksportu, piemēram, uz Krieviju, noteikti bijuši tikai daži no iemesliem kāpēc 2016.gads uzrādījis tendenci, kuru iepriekš piedzīvojām vien 1997. un 1998.gadā. Proti, pērn likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis jaunreģistrēto, vēsta Lursoft. Lursoft pētījums parāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 11 206 jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89 % mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar jaundibināto uzņēmumu skaita kritumu audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. Atskatoties pagātnē, redzams, ka 1997. un 1998.gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu, ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Savukārt, analizējot iemeslus uzņēmumu likvidācijas pieaugumam pēdējos gados, redzams, ka viens...

Jaunākā Citadele Index vērtība 3.certuksnī ir 45,67 punkti, kas Latvijas uzņēmēju noskaņojumu raksturo kā kritisku. Ja Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, tas liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu, tad var runāt par negatīvu noskaņojumu. Skatiet: Citadele Index pētījums, 2016. gada septembris-oktobris. Pētījums liecina, ka šobrīd uzņēmēju vidū biežāk ir kritisks viedoklis par vispārējo ekonomikas izaugsmi - 48% ir kritiski noskaņoti, savukārt 12% ir optimisti. Šo tendenci apstiprina arī indikatori par aptaujāto uzņēmumu apgrozījumu, rentabilitāti un finansiālo stāvokli. Arī šeit kritisku noskaņoto uzņēmēju īpatsvars (31%) ir lielāks nekā nākotni pozitīvā gaisotnē redzošo (21%). Uzmanību piesaista arī fakts, ka tā daļa, kas plāno darbinieku skaitu uzņēmumā samazināt, ir lielāka (14%), nekā tā uzņēmumu daļa, kas plāno pieņemt jaunus darbiniekus (9%). Tomēr lielāka daļa uzņēmēju tuvākajā nākotnē plāno palielināt (12%) investīcijas savos uzņēmumos nevis samazināt (7%). Vispozitīvāk noskaņotie joprojām ir lielo uzņēmumu vadītāji (52,6%) ar 250 un vairāk...

Konkurences padome (KP) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pētījumā ir identificējusi vairākas strukturālas un normatīvā regulējuma radītās konkurences barjeras. Tādējādi tiek kavētas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju iespējas piedalīties godīgas un vienlīdzīgas konkurences cīņā, kā arī ierobežotas jaunu uzņēmēju iespējas iesaistīties nozares komercdarbībā. Plašākus pētījuma secinājumus KP prezentēja konferencē “Atkritumu apsaimniekošana". KP 2015. gadā uzsāka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir konkurences situācija atkritumu apsaimniekošanas tirgū, sniegtu priekšlikumus tās uzlabošanai, kā arī noskaidrotu nozares attīstības perspektīvas. Pētījuma laikā KP identificēja vairākus nozares problēmjautājumus, tostarp pašvaldību pastiprinātu iesaisti komercdarbībā, atkritumu dalītās vākšanas problemātiku, problemātiku ar atkritumu apsaimniekošanu noslēgto līgumu kvalitāti un pakalpojumu saturu, ko attiecīgi saņem iedzīvotāji, kā arī normatīvo aktu radītās barjeras, kas kavē efektīvu konkurenci un neļauj sasniegt valsts mērķus virzībā uz apļveida ekonomiku. Vērtējot pašvaldībām saistošo konkurences neitralitātes aspektu, KP konstatēja, ka tā ievērošanu negatīvi ietekmē tas, ka pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanas tirgū ir vairākas lomas - tās ir atbildīgas par...

Konkurences padomes (KP) 11. novembrī pārstāvji piedalījās starpdisciplinārajā seminārā "Konkurences tiesību aktualitātes". Seminārā KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un Juridiskā departamenta direktors/Izpilddirektora p.i. Māris Spička informēja Latvijas tiesnešus, tiesu darbiniekus, tiesu izpildītājus un citus juridisko profesiju pārstāvjus par KP darba aktualitātēm un prioritātēm, par konkurences tiesību aktualitātēm Eiropas Savienības tiesu praksē, kā arī par plānotajiem tiesību aktu grozījumiem. Šogad Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Konkurences likumā (KL) un Civilprocesa likumā, lai Latvija pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzību. Grozījumu mērķis ir palielināt patērētāju un uzņēmēju lomu iespējamo konkurences tiesību pārkāpēju disciplinēšanā un atvieglot iespēju no pārkāpējiem pieprasīt zaudējumu atlīdzību. Vienlaikus grozījumos paredzēts pienākumu publiskām personām un to kapitālsabiedrībām nodrošināt godīgu konkurences vidi un aizliegt tām radīt konkurences ierobežojumus. Turklāt š.g. 15.jūnijā stājās spēkā KL grozījumi, kas būtiski modernizē konkurences tiesību aizsardzību Latvijā. Grozījumi iekļauj virkni izmaiņu, lai KL piemērošanu padarītu efektīvāku un ērtāku uzņēmējiem....

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība 17. oktobrī atklāja sociālo kampaņu "Aploksne nav ķieģelis", aicinot pievērst uzmanību aplokšņu algu negatīvajai ietekmei uz būvniecības sektoru. Kampaņas ietvaros arī ir izstrādāta vietne www.bezaploksnes.lv, kur parakstoties, ikviens var atbalstīt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības centienus noslēgt ģenerālvienošanos par minimālajām algām nozarē un aicināt šajā procesā iesaistīties nozarē strādājošos uzņēmumus. Ģenerālvienošanās ir Darba likumā iekļauts, bet Latvijā vēl neizmantots instruments. Lai noslēgtu ģenerālvienošanos, par to jāvienojas uzņēmumiem, kuri kopā pārstāv 60% no nozares apgrozījuma. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība apvieno lielākos būvuzņēmējus Latvijā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu būvniecības nozari, kuras pamatā ir drošība, kvalitāte un ilgtspēja. "Aplokšņu algu maksāšana ir viena no būtiskākajām problēmām būvniecības nozarē, kas nopietni apdraud būvniecības kvalitāti. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, rīkojot šo kampaņu, aicina iestāties par dros?u un godprātīgu būvniecību. Jau šobrīd valdība un nozare ir parakstījušas sadarbības memorandu par pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē. Tomēr uzskatu, ka ir jāveic arī sabiedriskās domas maiņa, skaidrojot aplokšņu algu negatīvo...

Saeimas Eiropas lietu komisija, apstiprinot aktualizēto Latvijas nacionālo pozīciju par Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, no Latvijas puses devusi zaļo gaismu šī līguma parakstīšanai. Latvija atbalsta arī līgumam pievienoto ES un Kanādas divpusējo izskaidrojošo deklarāciju, kurā abas puses pauž skaidrojumu par tiem nolīguma punktiem, par kuriem sabiedrībā un politiskā līmenī bijušas visplašākās diskusijas. Deklarācijas mērķis ir nodrošināt nolīguma nosacījumu vienotu interpretāciju. "Publiskajā telpā bieži izskanējušas sabiedrības bažas par pārtikas produktu kvalitātes samazināšanos pēc nolīguma stāšanās spēkā, tāpēc ir būtiski vēlreiz uzsvērt - visam importam no Kanādas būs bez jebkādiem izņēmumiem jāatbilst visām prasībām, ko piemēro mūsu pašu - Eiropas Savienības - ražojumiem," uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums nesamazinās ES tiesību aktu spēku un negrozīs tos, kā arī nesamazinās ES standartus jebkurā regulētā jomā. Standarti un noteikumi, kas attiecas uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju...

Latvijas kritums par piecām vietām- no 44. uz 49.vietu- nesen Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā 138 valstu Globālajā konkurēt spējas indeksā 2016.-2017.gadam (Global Competitiveness Report) atbilst reālajai situācijai, un valdībai un parlamentam mūsu valsts kritiskais novērtējums ir jāuztver kā signāls, ka nepieciešams sasparoties un beidzot risināt problēmas, par kurām brīdinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Salīdzinoši konkurētspējas vērtējumā-Igaunija ierindojusies 30.vietā, Lietuva - 35.vietā. Kā norādījusi Ekonomikas ministrija, eksperti atzinīgi novērtējuši makroekonomisko stabilitāti Latvijā (24. vieta), tāpat augstāku vērtējumu, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, esam saņēmuši biznesa attīstības un inovāciju rādītājā. Diemžēl, Latvijas novērtējumus ir būtiski zemāks pozīcijās, kas saistītas ar valsts pārvaldes birokrātiju, valsts infrastruktūras attīstību, veselības aprūpi un izglītības politiku, Latvijas nodokļu likmēm un to regulējumu, kā arī darba tirgus efektivitāti. Līdz ar to kopējais Latvijas konkurētspējas novērtējums, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir par piecām vietām zemāks. Pētījums arī rāda, ka Latvijā uzņēmēju attieksme pret valsts politiku...