KONKURENCE

Konkurences padome (KP) 8.septembrī pieņēma lēmumu sodīt divus medicīnas iekārtu tirgotājus, kas īstenoja aizliegtu vienošanos kopumā četros iepirkumos. Par konkurences tiesību normu pārkāpumu abiem uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā gandrīz 80 000 eiro apmērā. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka medicīnas iekārtu tirgotāji no 2013. līdz 2015.gadam saskaņojuši darbības par dalību vienā vairākos veselības aprūpes iepirkumos. Uzņēmumiem vienojoties par dalības nosacījumiem, iepirkumu rīkotāji nesaņēma piedāvājumus, kas gatavoti patiesas konkurences apstākļos. KP secina, ka viena uzņēmuma dalība iepirkumos bija formāla, lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu minētajos iepirkumos. Savukārt otra uzņēmuma pārstāvji faktiski sagatavoja iepirkumos iesniedzamos dokumentus un noteica abu uzņēmumu piedāvātās cenas, kamēr pirmais uzņēmums šādu rīcību akceptēja un pret to neiebilda. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "Statistika vairāku gadu garumā ir skaudra - aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos aizvien ir galvenā konkurences tiesību problemātika. Šādi pārkāpumi, jo īpaši veselības aprūpes nozarē, kur nepārtraukti tiek diskutēts par nepietiekamu valsts budžeta finansējumu, liedz pasūtītājam iespēju saņemt...

Valdība noteikusi kārtību, kādā varēs atbrīvot uzņēmumus no naudas soda (vai samazināt to) par konkurences pārkāpumiem iecietības programmas ietvaros. To paredz Ministru kabineta 13. septembrī skatītais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos Nr.179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8.pantā paredzētajiem pārkāpumiem"". Noteikumi paredz, ka karteļa dalībnieks, kurš iesniegs Konkurences padomei pierādījumus par citu (vēl kādu) karteļa vienošanās aizlieguma pārkāpumu, tiks atbrīvots no soda par šo pārkāpumu, kā arī tam par 50% tiks samazināts naudas sods par sākotnējo karteļa pārkāpumu. Noteikumos precizēta iecietības programmas pieteikuma iesniegšanas kārtība, tai skaitā, paredzot iespējamajam iecietības pieteikuma iesniedzējam tiesības iepriekš anonīmi konsultēties Konkurences padomē. Konsultācijas ir attiecināmas uz jebkuriem jautājumiem, kas skar iecietības pieteikuma iesniegšanu, piemēram, par pieteikumā norādāmo informāciju, pievienojamajiem dokumentiem, atbrīvojuma no naudas soda vai naudas soda samazināšanas kārtību un tiesību normu piemērošanas aspektiem. Konsultējoties...

Konkurences padome (KP) ierosinājusi uzraudzību pēc uzņēmēju konsultācijās un lietu izskatīšanas ietvaros gūtās informācijas, kas norādīja uz pazīmēm par iespējamiem konkurences ierobežojumiem gadījumos, kad uzņēmējiem ir obligāta prasība savā darbībā izmantot konkrētas valsts informācijas sistēmas. Uzraudzības laikā KP novēroja, ka šādu valsts informācijas sistēmu skaits ir neliels un vairumā gadījumu komersantiem tajās ir jāievieto dati vai atskaites par savu darbību, un šo informācijas sistēmu datus var izmantot gan uzņēmēji, gan privātpersonas. Lai arī šādas informācijas sistēmas ir vairāku valsts iestāžu pārziņā, KP pēc sava vērtējuma izvēlējās sešas analīzei atbilstošākās – piecas Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu atbildībā esošās informācijas sistēmas un Valsts zemes dienesta pārziņā esošo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu. KP secināja, ka konkrētās informācijas sistēmas ir savstarpēji savietojamas un papildināmas ar citas iesaistītās puses informācijas sistēmu, lai tā varētu nodrošināt savu komercdarbību. Tāpat, izmantojot vai iesniedzot tajās datus, uzņēmējiem nav nepieciešams izmantot specifiskas iekārtas, turklāt obligāto prasību izpildei...

Konkurences padome (KP) iebilst pret ieceri suņu čipēšanu uzticēt veikt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un neatbalsta turpmāku Zemkopības ministrijas sagatavotā likumprojekta virzību. Pēc grozījumu izvērtēšanas KP atkārtoti uzsver - nav pieļaujama valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā, ja privātais sektors sekmīgi nodrošina preču un pakalpojumu pieejamību.Ministrijas piedāvātajā likumprojektā "Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā" paredzēts, ka līdztekus privātajam sektoram, piemēram, veterinārajām klīnikām, arī PVD būtu tiesības patērētājiem par samaksu piedāvāt veikt suņu čipēšanu. KP norāda, ka šāda valsts iesaiste uzņēmējdarbībā un mākslīgas konkurences radīšana ar administratīvajiem līdzekļiem nav nepieciešama un pieļaujama, ja tirgū pastāv sīva konkurence un uzņēmēji ir spējīgi nodrošināt patērētājuTāpat KP kritizē, ka likuma grozījumos iztrūkst skaidra izklāsta un objektīva aprēķina iecerei PVD piedāvāto suņu čipēšanas pakalpojumu piedāvāt aptuveni uz pusi lētāk, nekā to veic privātais sektors. Likumprojektā nav norādīta informācija, kāpēc tirgus bez PVD iesaistes patērētājiem nespētu nodrošināt pakalpojuma pieejamību par tiem pieejamām cenām.Izvērtējot grozījumu anotācijā sniegto informāciju, KP secina - PVD...

Šī gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmumi, kuriem Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodus par konkurences tiesību pārkāpumiem, valsts budžetā ieskaitījuši kopumā nedaudz vairāk kā 1,7 miljonus eiro. Tā Konkurences likuma pārkāpēji valstij vismaz daļēji ir kompensējuši daļu no to nelikumīgi gūtās peļņas.Pirmajā pusgadā 27 uzņēmumi ir nomaksājuši vai vienlīdzīgi sadalītos maksājumos turpina maksāt tiem piemērotās soda naudas par konkurences tiesību pārkāpumiem - īstenotām aizliegtām vienošanām vai ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu. No tiem 15 uzņēmumi ir saistīti ar energobūvnieku karteli, kur KP par saskaņotām darbībām bija sodījusi kopumā 26 būvniekus, kas mākslīgi sadārdzināja cenu kopumā vairāk nekā 300 iepirkumos.KP naudas sodu par konkurences tiesību pārkāpumiem nosaka procentuāli no uzņēmumu finanšu gada apgrozījuma, aprēķinā ņemot vērā tādus faktorus kā pārkāpuma smagums un ilgums, kā arī atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus. Uzliktais naudas sods tiek ieskaitīts valsts budžetā pēc tam, kad KP lēmums ir stājies spēkā, ja tas nav pārsūdzēts vai ir noslēgusies tiesvedība.Pirmajā pusgadā...

Saeimā galīgajā lasījumā 12. maijā pieņemtie grozījumi Konkurences likumā būtiski modernizē konkurences tiesību aizsardzību Latvijā, kā arī palielina Konkurences padomes (KP) iespējas efektīvāk novērst konkurences tiesību pārkāpumus, uzsver KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un iestādes vārdā pateicas visiem grozījumu izstrādē un apspriešanā iesaistītajiem uzņēmējiem, asociācijām, valstsvīriem, plašsaziņas līdzekļiem par atbalstu un aktīvu līdzdarbošanos Konkurences likuma grozījumu tapšanā vairāk nekā trīs gadu garumā.KP priekšsēdētāja S. Ābrama: "Esam gandarīti, ka šis ieilgušais grozījumu saskaņošanas maratons visbeidzot ir noslēdzies un tagad varam darboties modernizētā likuma ietvaros, kas paredz lielākas iespējas un atbildību gan tirgus dalībniekiem, gan mums kā to uzraugiem. Arī turpmāk apsolām gādāt par vienādiem spēles noteikumiem un godīgu uzņēmējdarbību, ne tikai sodot, bet arī izglītojot un informējot gan uzņēmējus, gan valsts un pašvaldību institūcijas. Mūsu pamatvērtības - taisnīgums, profesionalitāte un neatkarība - ir un paliek nemainīgas!"Konkurences likuma grozījumi paredz Konkurences padomei tiesības efektivizēt savu darbību, prioritāri izvērtējot gadījumus, turklāt pēc pašu iniciatīvas, kad nepieciešams...

Lai stiprinātu Konkurences padomes iespējas efektīvāk vērsties pret publisko personu darbībām, kas kropļo konkurenci, piespiežot citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai kavējot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un Valsts sekretāru sanāksmē 12. maijā saskaņošanai nodevusi jaunus grozījumus Konkurences likumā. Vienlaikus izstrādātie grozījumi paaugstinās personu, kuras cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma, tiesību aizsardzību.Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus "spēles" noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Svarīgi atzīmēt, ka, atbilstoši likumam "Par pašvaldībām", pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi "spēles" noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži vien pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi,...

Saeima ceturtdien, 12.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Konkurences likumā, kas paredz bargāk vērstos pret konkurences pārkāpējiem, it īpaši karteļu gadījumos.Deputāti likumu papildināja ar jaunu normu par pārkāpumiem, kas izpaužas kā karteļa vienošanās. Šādus pārkāpumus uzskatīs, ka tie radījuši kaitējumu un to rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem, ja vien netiks pierādīts pretējais. Patlaban likums paredz vien zaudējumu atlīdzināšanu cietušajām personām, nevis īpašus nosacījumus attiecībā uz karteļu gadījumiem.Likuma grozījumi cita starpā arī paredz, ka turpmāk uzņēmējiem būs jāmaksā valsts nodeva par Konkurences padomes izvērtējumu saistībā ar tirgus dalībnieku apvienošanos. Nodevas apmēru noteiks valdība. Tās apmērs tiks diferencēts pēc apvienošanās dalībnieku kopējā apgrozījuma.Savukārt par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos padome varēs uzlikt naudas sodu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz trim procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Līdz šim par šādiem pārkāpumiem varēja sodīt līdz 1400 eiro par katru dienu līdz pārkāpuma novēršanai.Konkurences padome turpmāk varēs sodīt ar naudas sodu arī...

Izmaiņas Konkurences likumā ļaus vēl bargāk vērsties pret konkurences pārkāpējiem, it īpaši karteļu gadījumos, uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Otrdien, 3.maijā, komisijas deputāti pabeidza darbu pie grozījumiem Konkurences likumā.Deputāti atbalstīja priekšlikumu par pārkāpumiem, kas izpaužas kā karteļa vienošanās. Šādi pārkāpumi tiks uzskatīti, ka tie radījuši kaitējumu un to rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem, ja vien netiks pierādīts pretējais. Patlaban likums paredz vien zaudējumu atlīdzināšanu cietušajām personām, nevis īpašus nosacījumus attiecībā uz karteļu gadījumiem, skaidro komisijas priekšsēdētājs.Likuma grozījumi cita starpā arī paredz, ka turpmāk uzņēmējiem būs jāmaksā valsts nodeva par Konkurences padomes izvērtējumu saistībā ar tirgus dalībnieku apvienošanos. Nodevas apmēru noteiks valdība. Paredzēts, ka tās apmērs tiks diferencēts pēc apvienošanās dalībnieku kopējā apgrozījuma, teikts likumprojekta anotācijā.Savukārt par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos padome varēs uzlikt naudas sodu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz trim procentiem no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Iepriekš par...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumus grozījumiem Konkurences likumā, kas paredz, ka Konkurences padomei būs tiesības kontrolēt arī publiskas personas, jeb valsts un pašvaldību uzņēmējdarbību, tādējādi nodrošinātu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi. Pašreiz izveidojusies situācija, ka atsevišķas publisku personu darbības vai lēmumi, tostarp uzsākot komercdarbību tirgū, kur jau eksistē privātie komersanti, var kropļot vai traucēt brīvu konkurenci, piespiežot citus tirgus dalībniekus atteikties no biznesa konkrētā vietā vai arī kavē jaunu uzņēmumu veidošanos. "Mūsuprāt, nav pieļaujama situācija, kad publiskas personas nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai aizņem tirgu, kur veiksmīgi varētu strādāt privātais bizness," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, "mēs ik dienas sastopamies ar to, ka, piemēram, pašvaldības nodrošina pakalpojumus, kurus piedāvā arī uzņēmumi, tādējādi kropļojot konkurenci, jo dara to par nodokļu maksātāju naudu." LTRK ir konstatējis vairākas pašvaldības, kur tiek diskriminēti tirgus dalībnieki, jo radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, tādēļ arī izstrādāti likuma grozījumi. "Tie...

Konkurences padome (KP) ir vērsusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) uzmanību uz iespējamiem konkurences ierobežojumiem, kas izriet no Latvijā spēkā esošā izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku un piederumu apsaimniekošanas regulējuma. KP norāda, ka Ministru kabineta noteikumi par atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa nomaksas var radīt šķēršļus vienlīdzīgai konkurencei izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo trauku un piederumu apsaimniekošanā, jo bez objektīva pamatojuma ļauj diskriminēt daļu no šo pakalpojumu sniedzējiem. Noteikumu ietekmi uz konkurenci KP izvērtēja pēc Ministru kabineta rezolūcijas, ar ko VARAM bija uzdots izvērtēt normatīvā regulējama atbilstību konkurences tiesībām un, ja nepieciešams, piedāvāt attiecīgus grozījumus.

Ceturtdien, 11. februārī, Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Enerģētikas likumā, kas ir būtisks solis tuvāk brīvas konkurences nodrošināšanai dabasgāzes tirgū un līdz ar to dabasgāzes piegāžu drošības un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai Latvijā. Līdz ar veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā noteikts, ka 2017. gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem. Līdz ar to lietotājiem būs nodrošināta iespēja izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties. Enerģētikas likuma grozījumu mērķis ir: nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību; novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm; noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties. Mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi,...

Saskaņā ar 2015.gada darba analīzi un aktuālajām norisēm Latvijas un pasaules tirgos, Konkurences padome (KP) ir izvirzījusi prioritātes šī gada darbam. Starp būtiskākajām minama vēršanās pret publisku personu radītiem tirgus kropļojumiem, nesaudzīgi sodi likuma pārkāpējiem, aktīvs prevencijas darbs un padziļināta tirgus izpēte. Nododot prioritāšu sarakstu sabiedrības rīcībā, KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama aicina uzņēmējus, valsts iestādes un pašvaldības uz aktīvu sadarbību, informējot par konkurences nepilnībām, jautājot pēc padoma un arī konstruktīvi kritizējot. Tāpat S.Ābrama uzsver: "Ceram, ka šogad pret ekonomiskajām netaisnībām un pašlabuma shēmām varēsim cīnīties jau ar uzlabotu Konkurences likumu. Šobrīd likuma grozījumu pieņemšana Saeimā kārtējo reizi ir atlikta, pagarinot konsultācijas, kas kopumā rit nu jau ceturto gadu, tā neļaujot KP strādāt atbilstoši šodienas ekonomiskajai realitātei un Eiropas tiesību labajai praksei." Saskaņā ar definētajām prioritātēm 2016.gadā KP bargi vērsīsies pret pārkāpējiem, kas nodarījuši būtisku kaitējumu tirgum un patērētājiem, savukārt mazāk būtisku pārkāpumu gadījumā iestāde plāno izmantot alternatīvus risinājumus, kas savu efektivitāti pierādīja...

Saeima ceturtdien, 28.janvārī, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Konkurences likumā, kas paredz noteikt valsts nodevu, Konkurences padomei izvērtējot tirgus dalībnieku apvienošanos. Saeima rīt plāno arī galīgajā lasījumā skatīt grozījumus Sporta likumā, kā arī attiecīgus Krimināllikuma grozījumus, kas paredz izskaust praksi "sarunāt" spēļu rezultātus sportā. Izmaiņas likumos noteiks aizliegumu manipulēt ar sporta sacensībām, pienākumu sportistiem un sporta organizācijām darīt visu, lai novērstu šādu manipulāciju, kā arī kriminālatbildību par aizlieguma pārkāpšanu. Konceptuāli pirmajā lasījumā deputāti lems par septiņiem likumprojektiem. To vidū Aizsargjoslu likuma grozījumi, kas paredz noteikt jaunu aizsargjoslu ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām, kā arī izmaiņas pašvaldību likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām noteikt aizliegumu atrasties uz ūdenstilpju ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība. Tāpat pirmajā lasījumā tiks skatīti likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi, kas paredz ieviest nodevu par atļaujas izsniegšanu mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanai, kā arī kultūras pieminekļu un valstij piederošo...

Konkurences padome aicina uzņēmējus, publiskā sektora pārstāvjus, patērētājus un citas ieinteresētās personas piedalīties Eiropas Komisijas īstenotajā aptaujā par konkurences iestāžu pilnvarām. Aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā stiprināt konkurences iestādes, lai tās spētu efektīvāk piemērot konkurences tiesības visā Eiropas Savienībā (ES). Izteikt viedokli par konkurences aizsardzību ES iespējams līdz 12.februārim, aizpildot aptaujas anketu: saite uz aptauju. Konkurences iestādes Eiropā un Konkurences padome Latvijā aizstāv uzņēmumus un patērētājus, pret kuriem tiek vērsta ekonomiska netaisnība - konkurences tiesību pārkāpumi. Patērētāji šo pārkāpumu rezultātā parasti maksā vairāk par sliktākām precēm vai pakalpojumiem, savukārt uzņēmumiem, pret kuriem vērsts konkurences tiesību pārkāpums, tas var kavēt attīstību vai pat pilnībā liegt darboties tirgū. Lai konkurences iestādes varētu pēc iespējas ātri un precīzi veikt izmeklēšanu un novērst pārkāpumus, tām nepieciešami atbilstoši resursi - finansējums izmeklēšanas aprīkojuma iegādei un spēcīgu profesionāļu piesaistei un noturēšanai ilgtermiņā, atbilstošas pilnvaras iegūt pierādījumus, kā arī neatkarība lietu izmeklēšanā un lēmumu pieņemšanā, kas nereti skar arī...