BIZNESS

Trešdien, 1. augustā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un pārrunāja ekonomikas un finanšu jomas aktualitātes. Tikšanās laikā finanšu ministre Valsts kancelejas direktoram arī pasniedza iepriekš sagatavotos standarta būvniecības līgumus kapitālsabiedrībām. Standarta būvniecības līgums ir sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus. Standarta būvniecības līguma sagatavošanā nodrošināta FIDIC izstrādāto Būvniecības darbu līguma noteikumu saskaņošana ar Latvijas normatīvajiem aktiem, tai skaitā būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Standartizēti līguma noteikumi veicinās savstarpējo attiecību un prasību vienveidīgumu un paredzamību gan vairākos viena pasūtītāja iepirkumos, gan arī vairāku pasūtītāju iepirkumos, tādējādi atvieglojot piegādātājiem dalību iepirkumos un noslēgto līgumu izpildi. “Atzinīgi vērtēju jebkuru valsts pārvaldes vai iedzīvotāju iniciatīvu. Tas palīdz mazināt administratīvo slogu, tādējādi uzlabojot procesu norisi un arī savstarpējo komunikāciju. Tieši šādu funkciju veiks Standarta būvniecības līgumi. Atbalstot šo iniciatīvu, Valsts kanceleja sagatavotos līgumu paraugus nodos valsts...

Kopējais banku un nebanku patēriņa kredītportfelis laikā no 2009. līdz 2013. gadam ir ievērojami samazinājies, un, neskatoties uz pakāpenisku kopējā patēriņa kredītportfeļa pieaugumu pēdējos gados, 2017. gada patēriņa kredītu apjomi Latvijā veido tikai 60% no pirmskrīzes līmeņa. Tā liecina auditorkompānijas “Ernst & Young Baltic” un augstskolas “RISEBA” veiktais pētījums “Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze”. Nebanku kredītu īpatsvars pieaug, bet joprojām dominē bankas Nebanku sektora patēriņa kredītu īpatsvars kopējā kredītportfelī pēc samazinājuma periodā no 2010. līdz 2011. gadam ir sācis pakāpeniski palielināties, tomēr 2017. gadā joprojām lielāko daļu jeb aptuveni 67% no kopējā patēriņa kredītu apjoma veido banku kredīti, savukārt nebanku patēriņa kredīti sastāda 33%. Nebanku jaunizsniegto kredītu īpatsvars periodā no 2009. līdz 2017. gadam ir audzis no 10% līdz 62,6%, un tas ir saistīts gan ar straujo banku kredītu apjoma samazinājumu pēckrīzes periodā, gan ar pastāvīgu nebanku kredītu apjomu pieaugumu laikā no 2013. līdz 2017. gadam. “Pēdējā laikā sabiedrībā ir radies priekšstats,...

Atbildīgi neizvērtējot savas finansiālās iespējas un saistībā ar dažādu pakalpojumu cenu pieaugumu, patērētāji ne vienmēr spēj atmaksāt radušos parādus, kā rezultātā parādsaistības tiek nodotas ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā 2017. parādu atgūšanai tika nodotas 329 475 lietas par kopējo summu 868,108 miljoni eiro, kas ir par 25 % parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, ziņo Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. 2017. gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp 4 jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniegšanai saņēma 2017. gadā. 2017. gada 1. un 2. pusgadā, noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 164 383 parādu lietas par kopējo summu 805,710 miljoni eiro, savukārt 165 092 parādu lietas par kopējo summu 62,399 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. Salīdzinot ar 2016.gadu vislielākais pieaugums ārpustiesas atgūšanai nodoto...

Pēc nedaudz zemākiem izaugsmes tempiem divos iepriekšējos ceturkšņos, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem atkal uzrādījis ļoti spēcīgu kāpumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinoties par 5,1%, liecina pirmdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinoši spēcīga izaugsme saglabājusies arī ceturkšņa griezumā, un IKP, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,8% pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, informē Finanšu ministrija. Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, acīmredzams, ka galvenā izaugsmes nodrošinātāja otrajā ceturksnī ir bijusi būvniecības nozare, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājusies par 32%, uzrādot gandrīz tikpat lielu kāpumu kā pirmajā ceturksnī, kad nozare bija augusi par 35,7%. Tomēr būvniecības apjomi otrajā ceturksnī ir daudz lielāki nekā gada pirmajos mēnešos, attiecīgi dodot daudz lielāku ieguldījumu ekonomikas kopējā izaugsmē. Būvniecības kāpumu, līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina nodrošināt straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu...

27. jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 439 "Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība". Atšķirībā no iepriekšējiem noteikumiem, jaunajā regulējumā iekļautas normas, kas reglamentē kārtību e-pakalpojumu pieprasīšanai un saņemšanai. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, noteikumi veicinās elektroniskās vides attīstību un sekmēs sabiedrības izpratni par pakalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu elektroniskajā vidē, kā arī samazinās pakalpojumu pieprasīšanas īpatsvaru klātienē. Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un elektronisko pakalpojumu portālā "kadastrs.lv" jau ir nodrošināta iespēja elektroniski ne tikai pārlūkot Kadastra datus, bet tos arī lejupielādēt un pieprasīt vai saņemt Kadastra datu un Arhīva dokumentu izsniegšanas pakalpojumus. Noteikumos ietverts regulējums, atbilstoši kuram, papildus tradicionālajiem pakalpojuma pieprasīšanas kanāliem, persona informācijas pieprasījumu var iesniegt arī, izmantojot portālā "www.kadastrs.lv", valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv un valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv pieejamos e-pakalpojumus. Lai atvieglotu elektroniskās pārvaldes principa ieviešanu, jaunie noteikumi paredz, ka pakalpojuma aprakstā noteiktajos gadījumos elektroniskā veidā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS "Nasdaq Riga" tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas "Nasdaq CSD SE" (iepriekšējais nosaukums - Latvijas Centrālais depozitārijs). Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība. FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes. Iespējamais krāpnieks mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusē faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā....

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 25.07.2018. ir apstiprinājusi vairākus normatīvos noteikumus, kas saistoši finanšu instrumentu tirgum: Normatīvie noteikumi "Par bloķēšanas sistēmu pielāgošanu un tirdzniecības apstādināšanas publiskošanu", kas nosaka prasības finanšu instrumentu tirdzniecības vietām (piemēram, biržai) attiecībā uz bloķēšanas sistēmu, ko tirdzniecības vietas ievieš, lai uz laiku apstādinātu vai ierobežotu tirdzniecību, ja notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības, parametriem, šo sistēmu pielāgošanu un informācijas publiskošanu par īslaicīgu tirdzniecības pārtraukšanu. Normatīvie noteikumi ''Par darbinieku zināšanu un kompetences izvērtēšanu'' ievieš Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnes Nr. ESMA/2015/1886 LV "Pamatnostādnes zināšanu un kompetences izvērtēšanai" un ir nepieciešami, lai noteiktu prasības attiecībā uz nepieciešamo zināšanu un kompetences līmeni fiziskajām personām (tostarp piesaistītajiem aģentiem), kas kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un licencētu ārējo alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vārdā sniedz ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem vai strukturētiem noguldījumiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem. Normatīvie noteikumi "Par kombinētās pārdošanas praksi" ievieš Eiropas Vērtspapīru...

Ministru kabineta 24.jūlijā sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”, kurā ir ietverts šajā jomā līdz šim esošais normatīvais regulējums, kas ir pārskatīts un uzlabots atbilstoši mūsdienu prasībām un reālai situācijai. Noteikumos definēti darbi, kuros nodarbinātās personas ir saistītas ar risku citu cilvēku veselībai. Tie ir darbi, kuros darbinieks veic darba pienākumus tuvā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju, klientu vai pacientu; darbi, kuros darbinieks ir nodarbināts kādā no pārtikas aprites posmiem, un darbi, kuros darbinieks tieši vai netieši saskaras ar pakalpojuma saņēmēju. Tāpat ir noteikts šādos darbos strādājošo personu loks, kas ir pakļauts obligātajām veselības pārbaudēm un to veikšanas kārtība, kā arī, noteikts aizliegums veikt darba pienākumus, ja pastāv risks citu cilvēku veselībai inficēties ar infekcijas slimību. Noteiktas arī infekcijas slimības, kuru gadījumā darbiniekiem aizliegts veikt darba pienākumus, jo pastāv risks inficēt pakalpojuma saņēmējus. Ja darbiniekam...

Konkurences padome (KP) ir iepazinusies ar publiski pieejamo interviju, kurā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvis Juris Stengrevics komentē obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas jeb OCTA Garantijas fonda apmēra samazināšanos, un nesaskata, ka šī iemesla dēļ turpmāk būtu jāpieaug OCTA cenai. Situācija saistībā ar iemaksām, kas ir jāveic Garantijas fondā, OCTA pakalpojuma sniedzējiem jau bija zināma iepriekš, tāpēc KP neuzskata, ka tas ir pietiekams iemesls, lai klientiem palielinātu polišu cenas. LTAB kā Garantijas fonda darbības nodrošinātājs ir tiesīgs sniegt informāciju sabiedrībai par papildu nepieciešamajām iemaksām Garantijas fondā, kas ietver aktuālo informāciju par situāciju OCTA tirgū. Vienlaikus KP norāda, ka konkrētajā LTAB pārstāvja paustajā viedoklī, ka liela daļa apdrošinātāju jau varētu būt iecenojuši savās cenās šīs papildu izmaksas, kas radušās Garantijas fonda dēļ, nav nedz korekts, nedz neitrāls. Tāpēc KP norāda, ka tirgus dalībnieku apvienības pārstāvim, šajā gadījumā vienai no LTAB vadošajai amatpersonai, ir rūpīgi jāizsver jebkāda informācija vai viedoklis, ko tas pauž publiski,...

Valdība 24. jūlijā lēma par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas ir nozīmīgs solis ziedošanas kultūras attīstībai Latvijā, informē Latvijas Pilsoniskā alianse. Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varētu nodot labdarībai. Latvijas Pilsoniskā alianse aicina Zemkopības ministriju jaunā regulējuma sagatavošanas procesā iesaistīt organizācijas, kurām ir pieredze šajā jomā. Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga norāda: "Esošais tiesiskais regulējums rada šķēršļus ziedošanas kultūras attīstībai Latvijā, jo uzņēmēji, kuri vēlas ziedot labdarībai pārtiku, saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem un papildu izdevumiem, maksājot pievienotās vērtības nodokli, kas mazina to motivāciju iesaistīties šādās akcijās, un veicina pārtikas produktu izšķērdēšanas apjomus. Plānotie likuma grozījumi ir apsveicami un ļoti nepieciešami, lai veidotu ziedošanas tradīciju." Pēc valdība apstiprinātajiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, tiks veidoti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks minēti konkrēti gadījumi, produktu grupas, izplatīšanas veidi un kārtība, kādā pēc minimālā derīguma termiņa "Ieteicams līdz.." beigām būs atļauts izplatīt pārtiku. Par...

Aizsardzības ministrija organizē mobilizācijas vingrinājumu, kas notiks mācību "Namejs 2018" laikā no 20. augusta līdz 2. septembrim. Mobilizācijas vingrinājuma laikā pirmo reizi uzņēmējiem tiks izsniegti atbilstoši normatīvajiem aktiem sagatavoti un apstiprināti mobilizācijas pieprasījumi ar konkrētiem uzdevumiem sniegt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem apdraudējuma situācijā, kuru izpildi plānots pārbaudīt mobilizācijas vingrinājuma laikā. "Šis ir lielisks piemērs, kā uzņēmēji iesaistās valsts aizsardzībā, atbalstot Nacionālos bruņotos spēkus ar savām spējām un sniedzot neatsveramu ieguldījumu drošības garantēšanā," uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. "Turklāt esmu pārliecināts, ka šis vingrinājums sekmēs arī ilgtspējīgas sadarbības izveidi starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un uzņēmējiem. Pateicos uzņēmējiem par izrādīto atbalstu un atsaucību!" Mobilizācijas vingrinājumā tiek iesaistīti tikai tie uzņēmēji, kas brīvprātīgi piekrituši tajā piedalīties uzdevumu veikšanā, nodrošinot galvenokārt transportu un celtniecības tehniku. Saskaņā ar 2005.gada 22.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 873 "Noteikumi par mobilizācijas pieprasījumiem" un 2005.gada 8.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.837 "Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām" komersants saņems mobilizācijas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija), piedaloties nacionālā kopfinansējuma pakalpojumu regulējuma izstrādes darba grupās, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas 08.03.2018. publicēto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem (turpmāk – Regula) un pakalpojumu būtību, kā arī apmainoties ar viedokļiem ar citu dalībvalstu finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādēm, ir konstatējusi, ka komercdarbība saistībā ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību izvietošanu un tirdzniecību tīmekļa platformās nav uzskatāma par kopfinansējuma pakalpojumu. Ņemot vērā minēto, aktuāls ir jautājums, vai minētā darbība ir uzskatāma par tāda veida komercdarbību, kuras veikšanai būtu jāsaņem kāda no finanšu pakalpojumu sniegšanas darbības atļaujām. Komisijas mērķis ir sniegt viedokli, kas skaidri definētu un nodalītu kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbību no citas finanšu pakalpojumu jomas darbības, kuras veikšanai nepieciešama attiecīga atļauja. Par kopfinansējuma pakalpojumu Regulas preambulas 3. punktā noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana parasti balstās uz trīs veidu dalībniekiem: projekta īpašnieku, kas ierosina finansējamo projektu, ieguldītājiem, kuri...

Ministru kabineta sēdē 17. jūlijā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas grozījumi Iepakojuma likumā. Tie paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi patērētājiem vairs netiks izsniegti bez maksas, izņemot ļoti vieglās plastmasas maisiņus. Likuma grozījumi izstrādāti, lai ierobežotu plastmasas vienreiz lietojamo maisiņu izmantošanu tirdzniecības vietās un lai sasniegtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā nospraustos mērķus. Likumprojekts ir attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Izņēmums ir attiecināms tikai uz ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem, kurus izmanto higiēnas nolūkos vaļējas pārtikas iepakošanai, kad to izmantošana var novērst pārtikas bojāšanos un pasargāt no ārējās vides ietekmes, novēršot neatbilstošu uzglabāšanu un nelietderīgu izmantošanu. Paredzēts, ka tirdzniecības vietās tirgotāji aizstās vieglās plastmasas (izņemot ļoti vieglās plastmasas, kuru biezums nepārsniedz 15 mikronus) iepirkumu maisiņus, kas nav izgatavoti no bioloģiski noārdāmas plastmasas, ar iepakojumu no cita veida izejmateriāliem. Turklāt arī tiek noteikts, ka iepakotājam ir jāinformē patērētāji...

Liekot lietā labāko pasaulē un Latvijā uzkrāto pieredzi, ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) līdzdalību tapuši standarta būvniecības līgumi Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībām, kuri no 2019. gada būs piemērojami, ja līgumcena pārsniegs 1 miljonu EUR. Standarta būvniecības līgums sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus, kuri ir pasaulē atzīti un plaši izmantoti. Tie pielāgoti Latvijas situācijai un būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. “Izveidotais līguma standarts būs viegli piemērojams un saprotams arī ārvalstu būvniecības kompānijām. Tas atvieglos būvniecības projektu un iepirkuma procesa vadību un veicinās ārvalstu kompāniju dalību būvniecības procesos Latvijā. Mēs drīzumā lemsim par pirmo pilotprojektu, kurā izmantosim šo praksi,” gandarījumu pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Standarta līgums nodrošinās, ka katrā iepirkumā līguma projekts nebūs jāizstrādā no jauna, tādējādi mazinot kļūdu un dažādi interpretējamu noteikumu iespēju. To izmantos VNĪ, kas ir viens no lielākajiem būvdarbu pasūtītājiem...

Finanšu ministrijā (FM) 13. jūlijā parakstīts sadarbības memorands ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu būvniecības attīstību Latvijā un būvniecības uzņēmumu godīgu konkurenci, mazinot ēnu ekonomiku nozarē. Tas paredz būvniecības nozares elektroniskās darba laika uzskaites sistēmās reģistrēto datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam vēl pirms tiek izveidota vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datu bāze un datu nodošana kļūst obligāta. Memorandu parakstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā un Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Iniciatīvai var pievienoties arī jebkurš cits būvniecības nozares uzņēmums, iesniedzot FM pievienošanās vēstuli un tādējādi sniedzot arī savu ieguldījumu ēnu ekonomikas mazināšanā un tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā mūsu valstī. “Ēnu ekonomikas apmērs būvniecības nozarē joprojām ir augsts, tāpēc mums ir nepieciešami kopā ar nozari izstrādāti efektīvi instrumenti situācijas uzlabošanai. Šodien parakstītais memorands apliecina būvniecības nozares uzņēmēju vēlmi pievienoties cīņai pret ēnu ekonomiku. Esmu pārliecināta, ka, tikai sadarbojoties, varam rast vislabākos un ērtākos risinājumus gan uzņēmējiem, gan...