BIZNESS

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, kamēr 42% zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet teju 13% savu mājsaimniecību novērtē kā trūcīgu. Par turīgiem jeb virs vidusslāņa sevi vērtē tikai neliela sabiedrības daļa jeb 1,3%. Biežāk vidusslānim sevi pieskaita respondenti, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, ir bērni, pelna vidējus vai vidēji augstus ienākumus un ir augstākā izglītība. Ja novērtējam tendenci pēdējo gadu laikā, tad redzams, ka tādu mājsaimniecību, kas sevi pieskaita vidusslānim vai turīgo slānim, kopš 2019. gada Latvijā pakāpeniski paliek mazāk (sarucis par četriem procentpunktiem), savukārt trūcīgajiem – vairāk (pieaudzis par trīs procentpunktiem). Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Igaunijā iedzīvotāju vidū vērojams lielāks optimisms – tur vairums jeb 55% sabiedrības sevi saredz kā vidusslānim vai turīgiem piederīgu. Tikmēr Lietuvā šis īpatsvars ir vēl lielāks un sasniedz 58%. Kā stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte: “Pētījuma datos redzam, ka ikdienas izaicinājumi finansiālajā jomā...

Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, bet pakalpojumu sektorā nedaudz pasliktinājās, tomēr paliekot pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati. Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,9, un, salīdzinot ar augustu, tas ir pieaudzis par vienu procentpunktu. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums gan pārtikas, gan nepārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā ir pozitīvs (attiecīgi 3,4, 2,9 un 3,5), taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums raksturīgi sezonai visās šajās apakšnozarēs kļuvis pesimistiskāks. Automobiļu pārdošanā konfidences radītājs pēdējos trīs mēnešos nostabilizējies līmenī nedaudz zem nulles un septembrī ir - 0,5. Arī automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā uzņēmēju noskaņojums septembrī ir negatīvs (-2,4), un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pasliktinājies par 1,5 procentpunktiem. Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs lielākajā daļā apakšnozaru Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,9, un...

Finanšu nozares asociācija (FNA) apkopojusi datus par laika posmu no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. augustam un secinājusi, ka Latvijā četrās lielākajās bankās uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem. Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 000 eiro. Ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini. Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus. Ir arī situācijas, kad par finansēm atbildīgās personas saņem krāpnieciskus zvanus, lūdzot apstiprināt naudas pārskaitījumu, tādējādi sniedzot sensitīvu informāciju. Krāpnieki nereti mēdz uzdoties par viltus sadarbības partneriem, un, iesniedzot uzņēmumam viltus rēķinus vai avansa rēķinus, cenšas panākt naudas...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir atkārtoti izsludinājusi atklātu projektu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu pašvaldībām, lai attīstītu infrastruktūru un piekļūstamību uzņēmējdarbības teritorijās. Pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) finansējums – gandrīz 12 miljoni eiro. Šis ir otrais uzsaukums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā ES fondu programmā. Tā izveidota, lai attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, mazinot negatīvas sociālekonomiskās sekas reģionos, kurus pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ietekmējusi visvairāk. Otrā uzsaukuma ietvaros pieejamais TPF finansējums ir 11 884 003 eiro. TPF finansējuma sadalījums reģioniem: Kurzemes statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 5 758 404 eiro; Zemgales statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 657 278 eiro; Vidzemes statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 423 054 eiro; Latgales statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 5 045 266 eiro. Projektu atlasē iesniegumus var iesniegt Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajos reģionos ietilpstošās pašvaldības, šo pašvaldību iestādes vai kapitālsabiedrības, kā arī speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes. No katras...

Latvijas kredītiestādēs lēmumi par darījuma attiecību izbeigšanu vai atteikšanu tiek pieņemti individuāli, vērtējot riska mazināšanas pasākumus, tomēr atsevišķās situācijās konstatēti trūkumi prasību praktiskā piemērošanā, secināts Latvijas Bankas 2024. gadā Latvijas kredītiestādēs veiktajā tematiskajā pārbaudē par maksājumu kontu pieejamību. Pārbaudē Latvijas Banka vērtēja kontu atvēršanas un apkalpošanas izmaksu veidošanos, darījuma attiecību neuzsākšanas un izbeigšanas kārtību un komunikāciju ar klientiem, kā arī zema riska klientu apkalpošanu. Kopumā pārbaudē netika konstatētas nesamērīgas prasības un izvairīšanās vai nepamatotu lēmumu pieņemšana par sadarbību ar konkrētām klientu riska grupām. Kredītiestādēs vērojams izbeigtu darījuma attiecību skaita samazinājums. Pakalpojumu sniegšana, transports, loģistika, kā arī būvniecība ir tās nozares, kurās darījuma attiecību izbeigšana notiek biežāk nekā citās. Šīs nozares vienlaikus aktīvāk iezīmējas arī ēnu ekonomikas segmentā, savukārt loģistikas nozare ir pakļauta arī sankciju apiešanas riskiem. Kredītiestādes privātpersonām aktīvi nepiedāvā pamatkonta pakalpojumu, un tas vērtējams kā nozīmīgs trūkums, jo ir būtisks finanšu pakalpojumu pieejamības aspekts. Kredītiestādes ir apņēmušās veikt...

Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, Saeima ceturtdien, 19.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā. Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām, veicot darba pienākumus. Likumā nostiprināts, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm. Grozījumi nodrošinās, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarēs darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā.

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu. Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem. Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu...

Līdz 21. oktobrim Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems iespēju pieteikties Attīstības finanšu institūcijas Altum finanšu atbalsta saņemšanai savas biznesa idejas realizēšanai. Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana. Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt Altum finanšu atbalsta (granta) saņemšanu apmērā no 10 000 līdz 40 000 eiro. Granta saņemšanai 10% no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss, ko Labklājības ministrija piešķir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), kas atbilst Sociālā uzņēmuma likuma prasībām un īstenos...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija, jūlija un augusta numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem LR Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana Pārsūdzot tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, pieteicēja var lūgt tiesai piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, taču tas ir iespējams, kamēr IUB lēmums nav izpildīts un nav zaudējis spēku. Tiesu prakse attiecībā uz to, vai un kad pārsūdzētais biroja lēmums ir zaudējis spēku, ir laika gaitā attīstījusies un mainījusies. Attiecīgais jautājums izskatīts arī Senāta 2023. gada 21. decembra lēmumā lietā SKA–1033/2023. Pieteicēja konkursā tika atzīta par uzvarētāju, savukārt izskatot ieinteresētā piegādātāja apstrīdēšanas iesniegumu, IUB atzina iesniegto iesniegumu par pamatotu (lēmumā secinot, ka pieteicējas kvalifikācija neatbilst konkursa nolikumā prasītajai), atcēla pasūtītāja pieņemto lēmumu par konkursa rezultātiem un uzdeva atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos piedāvājumus. Pēc atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītājs piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un noraidīja pieteicējas piedāvājumu. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu...

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju izpildi, Baltkrievijā reģistrēts transportlīdzeklis būs jāizved no valsts vai jāreģistrē Latvijā, paredz 12. septembrī otrajā – galīgajā – lasījumā Saeimā atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un tās iesaisti Krievijas agresijā pret Ukrainu, šī gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Savienības Padomes jaunie ierobežojošie pasākumi pret Baltkrieviju. Citastarp tie liedz Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem – vieglajām pasažieru automašīnām – iebraukt ES caur Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietām. Likums noteic, ka tie Baltkrievijā reģistrētie transportlīdzekļi, kuri atrodas Latvijas teritorijā, jāizved vai jāreģistrē dalībai ceļu satiksmē Latvijā līdz 31. oktobrim. Ja transportlīdzeklis noteiktajā termiņā netiks pārreģistrēts vai izvests no valsts, paredzēta iespēja to konfiscēt. Pēc noteiktā termiņa Baltkrievijas transportlīdzekļi Latvijā varēs iebraukt tikai Latvijas teritorijas šķērsošanai vienu reizi tranzītā, iepriekš piesakoties Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātajos e-pakalpojumos. Tāpat pēc šī termiņa Latvijā varēs iebraukt diplomātisko un konsulāro dienestu, vēstniecību un delegāciju...

Valdība 10. septembra sēdē pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi", kas paredz skaidrību par to, kā tiek aprēķināti maksimālie parāda atgūšanas izdevumi. Jaunā likumprojekta mērķis ir ieviest tehniskus labojumus MK Noteikumos, kas reglamentē parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru, kā arī precizē parādnieka definīciju, iekļaujot arī aizņēmēju (fizisko personu). Grozījumi paredz, ka maksimālais parāda atgūšanas izdevumu apmērs, kas iepriekš bija 17 eiro, tiks paaugstināts līdz 30 eiro. Jaunā kārtība nosaka, ka sākotnējie parāda atgūšanas izdevumi (piemēram, izdevumi par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu) būs 15 eiro, nevis iepriekšējie 7 eiro, un šis jaunais apmērs būs attiecināms uz lietām, kurās parāda atgūšana uzsākta pēc grozījumu spēkā stāšanās. Savukārt maksimālie parāda atgūšanas izdevumi par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām jaunajā redakcijā paredzēti 15 eiro iepriekšējo 10 eiro apmērā, bet šajā gadījumā tie būs attiecināmi arī uz lietām, kurās parāda atgūšana uzsākta...

Šā gada 10. maijā stājās spēkā jauns normatīvais regulējums – MK noteikumi Nr. 282 “Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi”, kas detalizētāk regulē arī elektronisko dokumentu glabāšanu un apstrādi. Galvenie noteikumu papildinājumi skaidri definē prasības informācijas sistēmām, lai nodrošinātu, ka visi elektroniskie dokumenti tiek uzskatīti par juridiski derīgiem visa to dzīves cikla laikā, no izveides brīža līdz to iznīcināšanai vai nodošanai arhīvā, "Bilances Akadēmijas" seminārā skaidroja Ilga Robežniece, Mg. sc. admin. (eksperti ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā). Viena no būtiskākajām jaunajām prasībām ir metadatu pievienošana katram elektroniskajam dokumentam. Metadati sniedz papildu kontekstu par dokumenta izcelsmi, tā veidošanas vidi un iesaistītajām personām. Tie apraksta dokumenta īpašības, piemēram, kurš ir autors, kad dokuments ir izveidots, vai tas ir labots vai pārveidots. Šī informācija ir būtiska ne tikai dokumenta satura izpratnei, bet arī tā autentiskuma un integritātes nodrošināšanai (t.i., tie ir ticami un droši), kas īpaši svarīga tiesvedības procesos vai...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) atsākusi pieteikumu pieņemšanu jaunuzņēmumu atbalsta programmās – nodokļu atvieglojumiem jeb samazinātiem darbaspēka nodokļiem līdz pat 100% apmērā un līdzfinansējumam 45% apmērā augsti kvalificētu darba ņēmēju atalgojuma izmaksām. Valdība 13. augusta sēdē ir apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kā arī Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un tos plānots steidzamā kārtā apstiprināt Saeimā šā gada septembrī. Turpmāk jaunuzņēmumi varēs saņemt de minimis atbalstu līdz pat 300 000 eiro. Šī atbalsta mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, lai sekmētu pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Nodokļa atvieglojumi tiek sniegti ar valsts budžeta atbalstu, jaunuzņēmumam maksājot samazinātus darbaspēka nodokļus. Savukārt atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, paredzēts konkrētu pētniecisku aktivitāšu veikšanai, tehnoloģisku problēmu risināšanai, kā arī jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju...

Valdībā 3. septembrī apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai Latvijas regulējumā ieviestu Eiropas Savienības (ES) pieņemtā Zaļās pārkārtošanās akta* prasības (stājās spēkā 2024. gada 6. martā), kas tirgotājiem nosaka pienākumu sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, kā arī ievieš papildu noteikumus negodīgas komercprakses novēršanai. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai. Ar Zaļās pārkārtošanās aktu tiek ieviesti īpaši noteikumi negodīgas komercprakses novēršanai, kas saistīta ar preču agrīnu novecošanu, maldinošām vides norādēm ("zaļmaldināšana"), maldinošu informāciju par produktu vai tirgotāju uzņēmumu sociālajām īpašībām vai nepārredzamiem un apšaubāmiem ilgtspējas marķējumiem, kā arī tādiem aprites ekonomikas aspektiem kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība (t.i. iespēja atkārtoti pārstrādāt kādas produkta daļas/detaļas utt., lai tās atgrieztu ražošanas procesā un izmantotu no jauna). Līdz ar to tirgotājiem noteikts pienākums atgādināt patērētājiem par preču juridiskās atbilstības garantijas esamību, izmantojot saskaņoto paziņojumu, un pienākumu atgādināt par ilgizturības komercgarantiju, ja tāda tiek piedāvāta, izmantojot saskaņoto marķējumu. Tāpat...

Zemkopības ministrija (ZM) atgādina, ka atbilstoši Saeimas dotajam pilnvarojumam valdība ir atbalstījusi ZM izstrādātos Ministru kabineta (MK) 2024. gada 13. augusta noteikumu Nr. 542 “Noteikumi par pārtikas tirdzniecības vietā izvietojamo norādi par valsti, kurā ražots pārtikas produkts”, kas stājušies spēkā 1. septembrī. ZM ir sagatavojusi Vadlīnijas par ražotājvalsts norādēm pārtikai jauno noteikumu piemērošanai. Vadlīniju pirmajā daļā ir sniegta skaidrojoša informācija par MK noteikumiem un par pārtikas produktu pieejamo informāciju saistībā ar MK noteikumos noteikto prasību piemērošanu, savukārt otrajā daļā ir sniegti piemēri ar pārtikas produktu marķējumu paraugiem un skaidrots, kā tajos var identificēt ražotājvalsti. Noteikumi attiecas ne vien uz mazumtirdzniecības vietām - veikaliem, bet arī uz izbraukuma tirdzniecību, ielu tirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un pārtikas automātiem. Vadlīnijās skaidrots, ka mazumtirdzniecības vietā patērētājam piedāvātajam galaproduktam var būt tikai viena valsts, kurā tas ir ražots. Noteikumu izpratnē marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā mazumtirdzniecības uzņēmumam sniegtajā informācijā par pārtikas produktu norādītā informācija, piemēram, "… Eiropas...