BIZNESS

Valdība 21. janvārī izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, kas vēlas reģistrēt komercķīlu. Pašreizējais regulējums nosaka, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumam jābūt pievienotam ne tikai komercķīlas līgumam, bet arī dokumentam, no kura izriet nodrošinātais prasījums, piemēram, aizdevuma vai kredītlīgumam. Taču šie līgumi nereti ir ļoti apjomīgi un bieži satur informāciju, kas nav būtiska trešajām pusēm vai Uzņēmumu reģistram, piemēram, komisijas maksas, izsniegšanas kārtību un citus tehniskus noteikumus. Turklāt, ja līgums sagatavots svešvalodā, tā tulkošana un pievienošana rada papildu izmaksas un laika patēriņu. Grozījumi paredz, ka turpmāk komercķīlas līguma reģistrācijai nebūs nepieciešams pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgumā ir ietverti būtiskie noteikumi par prasījumu un tā spēkā esību. Starp būtiskajiem noteikumiem minamas līguma puses, nodrošinājuma summa, ieķīlātās mantas apraksts un trešajām personām svarīga informācija. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem pietiks ar vienu līgumu, ja tajā ir skaidri un nepārprotami norādīta informācija...

Darba meklēšana ir aktuāls process daļai Latvijas iedzīvotāju, un reizēm steigas vai neuzmanības dēļ var piemirst par savu datu drošību, jo uzmanība galvenokārt tiek veltīta darba atrašanai. Tādējādi pastāv iespēja zaudēt kontroli pār saviem datiem, nezinot, ko saņēmējs ar tiem var izdarīt tālāk, tāpat var rasties emocionāli, materiāli zaudējumi vai kaitējums reputācijai, brīdina Datu Valsts inspekcija (DVI). Par datu aizsardzību ir atbildīga organizācija, kurā iesniegti dati, tomēr vēlams arī pašam parūpēties, lai potenciālā darba devēja rokās nenonāktu tie personas dati, kuri tam nav nepieciešami.* Pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas vai līguma parakstīšanas darba meklētājam DVI iesaka** ievērot trīs galvenos nosacījumus, lai nodrošinātu savu personas datu aizsardzību! Drīkst jautāt, kāpēc dati jāsniedz Reizēm, meklējot darbu, var rasties jautājumi par to, kāpēc šim uzņēmumam nepieciešami tieši tādi personas dati. Var šķist, ka tie ir pārāk privāti un neattiecas uz darba pienākumiem. Ja ir bažas, ka potenciālais darba devējs prasa vairāk informācijas, nekā nepieciešams, lai...

Datu Valsts inspekcija sagatavojusi "Vadlīnijas minimālajām prasībām jaunuzņēmumiem datu aizsardzības nodrošināšanai", kas sniedz norādījumus jaunuzņēmumiem par to, kā izveidot drošu un juridiski atbilstošu datu apstrādes un aizsardzības sistēmu, lai veicinātu klientu uzticību un nodrošinātu atbilstību datu aizsardzības prasībām. Jaunuzņēmumiem ir jāievēro četri soļi, lai nodrošinātu datu aizsardzību. Pirmajā solī jāapzina un jākartē ar produktu saistītie dati, izvērtējot personas datu veidus, apstrādes metodes un datu plūsmas. Būtiski ir noteikt, vai uzņēmējdarbība vispār ietver fizisko personu datu apstrādi. Otrajā solī jānovērtē plānotās datu apstrādes likumība un jāiezīmē nepieciešamie iekšējie procesi, pārliecinoties, ka datu apstrādei ir atbilstošs tiesiskais pamats. Trešajā solī jāievieš tehniskie un organizatoriskie pasākumi privātuma aizsardzībai, ietverot integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma. Ceturtajā solī jānodrošina atbilstoša datu aizsardzības pārvaldība ilgtermiņā, kas ietver darbinieku apmācību, iekšējo procesu uzraudzību un konsultēšanos ar ekspertiem. Svarīgi ir ievērot pārskatatbildības principu, kas nozīmē, ka visas darbības saistībā ar datu aizsardzību ir dokumentētas. Jaunuzņēmumiem ir jāizveido...

Saeima ceturtdien, 23.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”. Turpmāk, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus, ēku (būvi) zemesgrāmatā varēs arī ierakstīt, pamatojoties uz sertificēta speciālista apliecinājumu par būves esību apvidū. Šāda kārtība attieksies uz mazēkām, tostarp palīgēkām, nojumēm, šķūnīšiem, pirtīm, saimniecības ēkām, kas uzbūvētas, ja par tām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir iesniegts paziņojums par to būvniecību. Izmaiņas noteic, ka paziņojums par būvniecību, ko apliecinājis sertificēts speciālists, ir dokuments, kas dod pamatu nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā. Pabeidzot mazēkas būvniecību, būvniecības ierosinātājam BIS būs jāapstiprina, ka darbi ir noslēgušies, kā arī sistēmā jāiesniedz ēkas novietojuma izpildmērījumu plāns. Tādējādi šādas uzbūvētas mazēkas varēs reģistrēt zemesgrāmatā bez papildu būvvaldes lēmuma, kas līdz šim radīja papildu birokrātiskus šķēršļus. Lasiet arī: Arī mazākos būvlaukumos būs jāievieš elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

Valsts kontrole izstrādājusi "Ceļvedi attīstības plānošanai uzņēmējdarbības veicināšanai un investīciju piesaistei pašvaldībā", kas kalpos kā praktisks instruments un atbalsts, lai pašvaldības veicinātu uzņēmējdarbību un piesaistītu investīcijas, balstoties uz ticamu datu analīzes rezultātiem un pārdomātu plānošanu. Uzņēmējdarbības vides izvērtējuma procesā ir jāiesaista visas ieinteresētās puses, veicinot savstarpējo sadarbību, uzskata Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis. Ceļvedis sagatavots, balstoties lietderības revīzijas ziņojuma “Pašvaldību rīcības, institūciju sadarbības un publisko investīciju projektu īstenošanas pilnveides iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” secinājumos, ko Valsts kontrole publiskoja aizvadītā gada nogalē. Piemēram, lai iesaistītu uzņēmējus vietējās uzņēmējdarbības politikas veidošanā, tiek ieteiktas šādas rīcības: regulāra domu apmaiņa ar vietējām un reģionālajām uzņēmēju organizācijām; regulāras pašvaldības vadības tikšanās ar uzņēmējiem; uzņēmēju iesaiste politikas plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā. Tāpat ieteikts skaidri definēt prioritārās uzņēmējdarbības jomas (ekonomiskā specializācija jeb profilēšana), tai skaitā jomas, par kurām pašvaldībai nav ilgtermiņa stratēģiskā attīstības redzējuma. Pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi, pašvaldībām ir vismaz divas pieejas, kuras ir iespējams arī kombinēt:...

Ministru kabineta š.g. 7. janvāra sēdē apstiprināta jauna ES fondu atbalsta programma maziem un vidējiem komersantiem Latvijā valsts aizdevumu saņemšanai inovatīvu produktu radīšanai un produktivitātes paaugstināšanai. Atbalsta programmas mērķis - sniegt atbalstu inovatīvu, tai skaitā, duālas nozīmes, produktu, izstrādei, stimulējot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei, kā arī jaunu darba vietu radīšanu viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomās. Atbalsta programmas kopējais finansējums – 98,4 milj. eiro (t.sk. ERAF finansējums 83,6 milj. EUR un valsts budžeta finansējums 14,8 milj. eiro). Valsts atbalsts inovatīvu un duāla pielietojuma inovatīvu produktu izstrādei komersantiem būs pieejams kā kombinēts finanšu instruments - "Altum" aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Aizdevuma apmērs vienam komersantam - no 300 tūkst. līdz 5 milj. eiro; "Altum" piešķirtā maksimālā kapitāla atlaide būs līdz 30 %, bet ne vairāk kā 1,5 milj. eiro. Komersantam pirms projekta pieteikuma...

Lai nodrošinātu NACE kodu klasifikatora atbilstību būtiskajām pēdējā desmitgadē notikušajām izmaiņām saimnieciskās darbības veidu struktūrā, kā arī straujajai jauno tehnoloģiju attīstībai, Eiropas Komisijā (Eurostat) tika izstrādāta NACE jaunā – 2.1. – redakcija. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, nodokļu maksātāju, kuri veic saimniecisko darbību, pamatdarbības veida kods nosakāms saskaņā ar NACE 2.1. red. Ja saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes izveidoto pārejas tabulu viens iepriekš Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtais pamatdarbības NACE 2. red. kods ir mainīts pret vienu jaunās NACE 2.1. red. kodu, nodokļu maksātājam nekas nav jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam un izmaiņas notiks automātiski. Piemēri NACE 2. red. kods NACE 2. red. nosaukums NACE 2.1. red. kods NACE 2.1. red. nosaukums 01.50 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 01.50 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 43.91 Jumta seguma uzklāšana 43.41 Jumta seguma uzklāšana 53.20 Citas pasta un kurjeru darbības 53.20 Citas pasta un kurjeru darbības 96.09 Citur neklasificēti individuālie pakalpojumi 96.99 Citur neklasificētu...

Valdība 7. janvāra sēdē atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā", kas izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra Direktīvas (ES) 2024/825 prasību izpildi. Likumprojekts paredzēts, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību pret negodīgu praksi un veicinātu labāku informētību, nosakot stingrākas prasības komercpraksei un ieviešot jaunas regulējuma normas, kas skar preču, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu un digitālā satura ilgtspējas, remontējamības un reciklējamības aspektus. Tas ietver mērus pret maldinošu praksi, tādu kā patērētāju neinformēšana par agrīnu preču novecošanu, zaļmaldināšana un citi maldinoši apgalvojumi. Šīs izmaiņas atbilst Zaļās pārkārtošanās akta mērķiem, kas prasa, lai komercprakses īstenotāji sniegtu skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm un pakalpojumiem. Tādējādi tiek novērsta negodīga komercprakse, kas maldina patērētājus un liedz tiem iespēju pieņemt ilgtspējīgus lēmumus. Turklāt grozījumi paredz papildināt Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu ar jauniem pantiem un punktiem, kas precizēs maldinošās prakses definīciju. Likumprojekta ietvaros tiek uzsvērtas arī jaunas prasības attiecībā uz sociālajiem raksturlielumiem,...

Valdības 7. janvāra sēdē apstiprināti jauni Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 24 "Noteikumi par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām, kas būs kā Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programma maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā valsts aizdevumu saņemšanai inovatīvu produktu radīšanai un produktivitātes paaugstināšanai. Jaunā atbalsta programma ar 98,4 miljonu eiro finansējumu sniedz iespēju uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā, attīstībā un jaunu produktu izstrādē. Šie pasākumi veicinās augsto tehnoloģiju nozaru attīstību, radīs jaunas darba vietas un palielinās eksporta apjomus. Mēs sagaidām, ka līdz 2029. gadam tiks radīti vismaz 40 jauni produkti un 240 labi apmaksātas darba vietas, kas sekmēs ekonomikas izaugsmi un Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū, norādījis ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Atbalsta programmas mērķis - sniegt atbalstu inovatīvu, tai skaitā, duālas nozīmes, produktu, izstrādei, stimulējot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei, kā arī jaunu darba vietu radīšanu viedās specializācijas stratēģijas...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apkopojusi informāciju par dažādiem aspektiem, kas raksturo 2024. gada laikā paveikto. “2024. gads mums ir bijis tik dinamisks, sarežģīts un intensīvs, kāda aģentūras vēsturē vēl nav bijis. Šajā gadā noslēdzās iepriekšējais 2014.-2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu periods, kurā CFLA uzņēmās un ar lielu atbildību veica vienīgās sadarbības iestādes funkcijas. Sākotnēji tā bija jauna pieredze ne tikai mums, bet arī visā Eiropā, kad valstī visus ES fondu projektus pārrauga vienoti vienā aģentūrā. Tāpēc mūsu pieredzi plaši studēja citas ES valstis, apsverot līdzīgas centralizācijas iespējas. Tagad turpinām vienīgās sadarbības iestādes funkcijas jau nākamajā, 2021.-2027.gada, periodā. Un 2024. gadā ar lielu jaudu apgriezienus uzņēma arī šī perioda ieviešana – ar ļoti masīvu un intensīvu darbu pie projektu atlašu organizēšanas, vienlaikus projektiem pakāpeniski pārejot ieviešanas stadijā. Tāpat paralēli CFLA turpinājusi veikt savas funkcijas Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanā – gan izsludinot atlases noteiktās programmās, gan slēdzot līgumus un...

Eiropas Savienības (ES) Padome 2023. gada maijā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA), ieviešot vienotu ES līmeņa tiesisko regulējumu šai nozarei. Regula pilnībā tiek piemērota no 2024. gada 30. decembra. Latvijā 2024. gada 13. jūlijā pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas papildina MiCA regulu un nosaka Latvijas Banku par kriptoaktīvu segmenta atbildīgo uzraugošo iestādi. Likumā noteikta licencēšanas un uzraudzības maksa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uzraugāmo tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības u.c. MiCA regulējums nodrošinās juridisko skaidrību un noteiktību kriptoaktīvu emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem, nosakot: pārredzamības un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju (issuance), publisko piedāvājumu sabiedrībai (offer to the public) un pielaidi tirdzniecībai (admission to trading); kriptoaktīvu emitentu un pakalpojumu sniedzēju atļauju saņemšanas un to uzraudzības kārtību; kriptoaktīvu...

Uzņēmumam vai tā struktūrvienībai pamatdarbības veids nosakāms saskaņā ar Eiropas Komisijā (Eurostat) izstrādāto NACE 2.1. redakciju (turpmāk - red.). Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Latvijas nodokļu maksātājiem NACE 2.1. red. jāsāk lietot no 2025. gada 1. janvāra. NACE ir saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija, un līdz šim tika lietota NACE 2. redakcija. NACE 2.1. red. tika izveidota, lai nodrošinātu NACE atbilstību būtiskajām pēdējā desmitgadē notikušajām izmaiņām saimnieciskās darbības veidu struktūrā, kā arī straujajai jauno tehnoloģiju attīstībai. To noteic Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģētā Regula (ES) 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Statistisko klasifikāciju katalogu NACE 2.1. red. Latvijā uztur Centrālās statistikas pārvalde (CSP). CSP izveidotajai pārejas tabulai VID konvertēs paziņoto pamatdarbības veidu pēc NACE 2. red. uz pamatdarbības veida kodu pēc NACE 2. 1. red. Nodokļu maksātājam pašam līdz 2025. gada 20. janvārim jāiesniedz...

Lai nepieļautu pašnodarbināto personu diskrimināciju, Konkurences padome (KP) veica pārrunas ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF) par atbalsta instrumentu pieejamības ierobežojumu novēršanu VKKF projektu konkursos. Pārrunu ceļā VKKF apņēmās novērst neatbilstību konkurences neitralitātes regulējumam un no šī gada arī fiziskas personas, kuras Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji, VKKF konkursos varēs pretendēt uz finansiālu atbalstu projektu konkursos pēc līdzvērtīgiem kritērijiem kā juridiskas personas. Pēc iestādē saņemta iesnieguma KP uzsāka izpēti par VKKF ierobežojošo rīcību pret pašnodarbinātajām personām, liedzot tām pretendēt uz finansējumu projektu īstenošanai. Izpētes laikā KP secināja, ka fiziskajām personām tiek piemēroti ierobežojumi, kas paredz, ka tās var pretendēt tikai uz mācību stipendijām, radošā darba stipendijām un mācību vai radošā darba stipendiju radošam braucienam. Attiecīgi izslēdzot iespēju pašnodarbinātai personai pretendēt uz finansējumu vērienīgāka projekta īstenošanai, piemēram, pasākuma rīkošanai, grāmatas izdošanai un citiem. Pārrunu laikā KP norādīja VKKF, ka Latvijā ir iespējamas vairākas saimnieciskās darbības formas un ar saimniecisko...

Eiropas Komisija (EK) aicina visas ieinteresētās puses piedalīties publiskajā apspriešanā par publiskā iepirkuma direktīvām. Apspriešana norisinās līdz 2025. gada 7. martam, un tās mērķis ir palīdzēt EK izvērtēt esošo direktīvu efektivitāti un sagatavot jauna Eiropas Savienības publiskā iepirkuma regulējuma priekšlikumu. Šīs direktīvas Latvijas likumdošanā ir pārņemtas ar Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un Publiskās un privātās partnerības likumu. Apspriešanas laikā EK vēlas noskaidrot: vai direktīvas ir veicinājušas augstu konkurences līmeni vienotajā tirgū? vai tās ir palielinājušas mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) iesaisti iepirkumos? vai regulējums ir bijis caurspīdīgs un veicinājis videi draudzīgāku, sociāli atbildīgāku un inovatīvāku ekonomiku Eiropā? Aicinām iesniegt viedokļus un piedalīties publiskajā konsultācijā, aizpildot tiešsaistes anketu EK tīmekļvietnē. Anketa ir pieejamas visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, arī latviešu valodā. Lasiet arī: Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

2024. gada 26. decembrī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas paredz Konkurences padomei (KP) jaunu funkciju – sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā. Turpmāk KP sniegs konsultācijas publiskajiem pasūtītājiem zaudējumu novērtēšanas aprēķinos un aprēķināšanas metodes izvēlē, kā arī nodrošinās konsultatīvu atbalstu radīto zaudējumu aprēķināšanā publiskajam pasūtītājam prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā. Jaunās funkcijas izpilde tiks nošķirta no administratīvā procesa ietvaros veiktās konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanas iestādē, tādējādi novēršot interešu konflikta riskus. Tas nozīmē, ka ar jauno funkciju KP analizēs tikai publiskā pasūtītāja iesniegtu informāciju un KP sniegtajiem atzinumiem, aprēķiniem un konsultācijām būs ieteikuma raksturs. Jānorāda, ka arī KP priekšsēdētājs neiesaistīsies atzinumu sniegšanā un to saturā pēc būtības. Juris Gaiķis, KP priekšsēdētājs: “Zaudējumu atgūšana ikvienam publiskajam pasūtītājam ir kā taisnīga uzvara cīņā pret netaisnīgu piegādātāju rīcību, kuras rezultātā upuri ir bijuši ne vien paši pasūtītāji, bet arī patērētāji, kuriem, piemēram, ir pieaugušas...