BIZNESS

Latvijā internetu 2024. gadā lieto praktiski visos uzņēmumos1 (100%), un šis rādītājs ir nemainīgs jau piekto gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e–komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2024. gada sākumā ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Fiksēto internetu lieto 81,5% uzņēmumu, tai skaitā – 98,2% lielo, 89% – vidējo un 79,7% – mazo uzņēmumu2. Darba vajadzībām internetu lieto 61,9% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Portatīvās ierīces, kas ļauj lietot mobilo interneta tīklu darba vajadzībām, nodrošina 91,1% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir par 3 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 99,1%, vidējo – 94,8%, bet mazo – 90,1%. Gandrīz piektā daļa jeb 18% uzņēmumu nodarbina savus IKT speciālistus, tai skaitā 82,4%...

Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā atbilstoši Preču zīmju likumam tika aizsargātas ne tikai reģistrētas, bet arī nereģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), nepieciešamas mainīt Latvijas ĢIN aizsardzības sistēmu, turpmāk paredzot aizsardzību tikai reģistrētām ĢIN, norādīts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā „Par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmas izveidi Latvijā”. Šādu reģistrāciju paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2411 (2023. gada 18. oktobris) par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk - ĢIN Regula). Līdz 14. novembrim turpināsies šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tas nozīmē, ka turpmāk, lai varētu lietot ĢIN norādes un simbolus, būs jāreģistrē konkrētie produkti vai pakalpojumi, nodrošinot vienotu reģistrēšanas un uzraudzības sistēmu kā lauksaimniecības, tā arī nelauksaimniecības produktiem. Attiecīgo ĢIN simboliku varēs uzmantot tikai par tiem pakalpojumiem un produktiem, kuriem būs bijusi veikta atbilstoša kritēriju pārbaude un tie būs ieguvuši tiesības būt reģistrētiem. Atbilstoši...

Sadarbība starp pārdevēju un piegādātāju Eiropas Savienības (ES) robežās bieži vien notiek bez līguma. Sadarbība notiek pārdevējam pārdodot preci un izrakstot par to nodokļa rēķinu (Invoice), bet preču piegādi apliecina preču transporta pavaddokuments (CMR). Kādas valsts tiesību normas jāpiemēro pārrobežu darījumos, ja starp pusēm nav noslēgts līgums? Vai līguma neesamība pārrobežu darījumos uzliek par pienākumu pircējam pakļauties pārdevēja pārdošanas nosacījumiem? Pēc aprakstītā ir skaidrs, kā notiek preču piegāde starp dažādu Eiropas valstu partneriem, bet, pieņemsim, ka kādu dienu pircējs saņem no pārdevēja rēķinu ar līgumsodu, kurā ir atsauce uz pārdevēja General sales terms and conditions („Pārdošanas pamattermiņi un noteikumi”), un paziņojumu, ka līgumsods piemērots, ņemot vērā šos pārdevēja noteikumus. Pircējam rodas jautājums: ja līguma nav un nodokļu rēķinā arī nav atrunāts, ka par kavētām dienām tiks piemērots līgumsods, kādā apmērā un kāpēc tiek aprēķināts līgumsods? Lai saprastu, kuras valsts normatīvie akti ir jāpiemēro, šādos gadījumos ir jāvērtē tiesību kolīziju normas. Kas ir...

Komerclikumā personāla opcijas ir definētas kā akciju sabiedrības darbinieku, valdes vai padomes locekļu tiesības nākotnē iegūt sabiedrības akcijas bez maksas vai par maksu, kura ir noteikta personāla opciju piešķiršanas laikā. Akciju piešķiršanu personāla opciju īstenošanas rezultātā neapliek ar algas nodokļiem, ja tiek izpildīti likumā noteikti kritēriji. Vebinārā „Sarunas par un ap personāla opcijām, esot ceļā uz IPO un ne tikai” Sorainen ZAB vadošais speciālists, zvērināts advokāts Māris Liguts skaidroja, kāda ir personāla opciju nozīme uzņēmumu stratēģijā un darbinieku motivācijā; kā personāla opcijas var izmantot, lai veicinātu gan uzņēmuma, gan darbinieku finansiālo izaugsmi. Savukārt Sorainen ZAB nodokļu partnere Aija Lasmane stāstīja par nodokļu piemērošanu personāla opcijām. Nodokļu regulējums personāla opcijām darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, bet kopš 2021. gada šajā regulējumā ir būtiski uzlabojumi. Personāla opciju turēšanas laiks ir samazināts no trīs gadiem uz vienu gadu, un regulējums attiecas ne tikai uz akciju sabiedrību akcijām, bet arī uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību...

Atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem paredzēta gan Vispārīgajā Datu aizsardzības regulā, gan Krimināllikumā. Kā zināms, Datu Valsts inspekcija (DVI) pārbauda, vai dati tiek apstrādāti likumīgi, un, ja nepieciešams, var uzlikt saistošus pienākumus datu aizsardzības jomā. Ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto kompetenci, DVI nevar izskatīt krimināllietas un veikt citas ar attiecīgo procesu saistītās darbības, kā arī piemērot sodus, ja par konkrēto datu apstrādes pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība. Šeit jāņem vērā arī ne bis in idem princips, kurš paredz, ka personu par vienu un to pašu nodarījumu var sodīt tikai vienu reizi. Praksē nereti DVI saņem sūdzības, kurās aprakstītie pārkāpumi liecina par noziedzīgu nodarījumu, un līdz ar to ir Valsts policijas kompetencē. Savukārt policija saņem sūdzības par datu apstrādi, kas neliecina par krimināli sodāmām darbībām un līdz ar to tās ir jāizskata DVI. Saskaroties ar šādiem nodarījumiem, jāzina, ka, ja datu apstrāde ne tikai tiek veikta neatbilstoši Datu regulā noteiktajiem apstrādes...

Saeima 31. oktobrī izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādātos un Saeimas Juridiskās komisijas virzītos grozījumus likumprojektos, kuru mērķis ir nodrošināt uzraudzības funkciju pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām, ko veiks pārvaldnieks. Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor. Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā. Grozījumi tapuši, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra sēdes uzdevumu Tieslietu ministrijai sagatavot vienotu regulējumu. Tas izstrādāts pēc diskusijām divu gadu garumā Tieslietu ministrijas Krimināltiesību un Komerclikuma darba grupās, iesaistot gan valsts pārvaldi, gan NVO ekspertus no uzņēmējdarbības vides un juridiskajām profesijām. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Vienota regulējuma arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanai mērkis ir nodrošināt profesionālu kapitāldaļu pārvaldīšanu, lai nodrošinātu to vērtības saglabāšanu. Regulējums nosaka, ka īpašuma tiesības paliek pie arestētā īpašnieka, un lēmumu par kapitāldaļu nodošanu pārvaldīšanai apstiprinās izmeklēšanas tiesnesis. Aizsargājot personu tiesības uz īpašumu, procesa virzītājs varēs lemt par kapitāldaļu realizāciju tikai...

Šī gada pirmajā pusgadā par 27% pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5%. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023. gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš – nepilnus 60 tūkstošus līgumu. Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25%), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem. “Kopš 2022. gada sākuma līdz pagājušā gada vidum bija vērojams straujš Euribor likmes kāpums, kas būtiski sadārdzināja kredītus. Pamazām Euribor likme samazinās, un tas rezultējas straujā izsniegto kredītu...

Lai paplašinātu iespēju pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmē izdarītajiem pārkāpumiem saukt trešajās valstīs reģistrētu automobiļu vadītājus, Saeima 24. oktobrī trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kuri noteic, ka trešajā valstī reģistrēts transportlīdzeklis būs jādeklarē izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā. Laika posmā no 2020. gada līdz 2023. gada maijam fotoradari fiksējuši vairākus desmitus tūkstošus ceļu satiksmes pārkāpumu, ko izdarījuši trešajās valstīs reģistrētie automobiļi, norādīts likumprojekta anotācijā. Pret pārkāpējiem bieži vien nav iespējams vērsties, jo tie nav sasniedzami. Deklarēšanās ļaus trešajā valstī reģistrēta automobiļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam identificēt sevi un būt sasniedzamam. Deklarēties varēs elektroniski, izmantojot VSIA "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) nodrošinātos e-pakalpojumus. Deklarācijas aizpildīšanai nav nepieciešama autentifikācija, un tā notiek, verificējot e-pasta adresi, norādījuši CSDD pārstāvji. Savukārt Iekšlietu ministrija iepriekš uzsvēra, ka transportlīdzeklis būs jādeklarē pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā. Deklarācijā būs jānorāda transportlīdzekļa marka un modelis, reģistrācijas valsts un reģistrācijas numurs, informācija par īpašnieku vai turētāju, laika...

Ministru kabinets 2024. gada 22. oktobra sēdē apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos dažāda veida obligātajos būvdarbu dokumentos, kā arī pārskatot šo dokumentu nepieciešamību un piemērojamību. Ar regulējuma izmaiņām tiks mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā, ļaujot būvdarbu vadītājam un būvuzraugam veiksmīgāk plānot savu rīcību, atstājot vairāk laika faktiskajai būvdarbu uzraudzībai, nevis formālo prasību izpildei. Tādejādi tiks nodrošināta paredzamāka būvdarbu gaita un mazināti strīdi starp būvniecības procesa dalībniekiem un kontrolējošajām institūcijām. Attiecīgi būvspeciālistam (būvdarbu vadītājam, būvuzraugam, autoruzraugam) tiks samazinātas veicamās darbības Būvniecības informācijas sistēmā, lai fiksētu būvdarbu gaitu būvdarbu žurnālā un sastādītu veikto būvdarbu aktus, tādejādi samazinot darba apjomu un tam nepieciešamo laiku salīdzinājumā ar līdz šim spēkā esošo regulējumu. Izmaiņas būvnoteikumos paredz, ka: būvdarbu veicējs būvdarbu žurnālā varēs veikt vienu ikdienas ierakstu par secīgu vienveidīgu darbu, nedublējot to vairākkārt, ja attiecīgos būvdarbus veic vairākas dienas pēc kārtas; nebūs nepieciešams dalīt...

Augstākās tiesas Senāts atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par izmaiņu reģistrēšanu zemnieka saimniecības īpašnieku sastāvā. Pieteicēji savā starpā noslēdza uztura līgumu, kā rezultāta uztura devējs no uztura ņēmējas saņēma domājamās daļas zemnieka saimniecībā. Uzņēmumu reģistrs iebilda, ka zemnieka saimniecībai ir vairāki īpašnieki, bet nav iesniegts visu līdzīpašnieku parakstīts lēmums par īpašnieka maiņu, kā arī līdzīpašnieku savstarpēji noslēgts līgums, kurā norādīta likumā prasītā informācija. Senāts atzina, ka zemnieka saimniecība var pastāvēt kā individuāls vienas fiziskās personas uzņēmums vai kā ģimenes uzņēmums. Tāds tiesību subjekts, kāds reģistrēts konkrētajā gadījumā – vairāku fizisko personu, kuras nav viena ģimene, zemnieka saimniecība – tiesību normās nav regulēts. Zemnieka saimniecībai nav skaidras mantas un atbildības šķirtības. Manta, kuru zemnieka saimniecības īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā zemnieka saimniecības sakarā tiek lietots juridiskās personas jēdziens). Būtībā zemnieka saimniecība ir vienīgi fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma. Tas nozīmē, ka...

Katrai personas datu apstrādei ir jābūt pamatotai ar vismaz vienu no Vispārīgajā Datu aizsardzības regulā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Tie praksē un ikdienā tiek saukti arī par likumiskajiem pamatiem vai datu apstrādes pamatojumu. Bez atbilstoša tiesiska pamata piemērošanas datu apstrāde ir nelikumīga, atgādina Datu Valsts inspekcija. Ir seši tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses vai oficiālās pilnvaras, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Organizācijai jeb pārzinim ir jāizvērtē, kurš no šiem pamatiem ir atbilstošākais katrai veiktai personas datu apstrādei. Bez atbilstoša tiesiska pamata piemērošanas, datu apstrāde uzskatāma par nelikumīgu. Piekrišana Piekrišanu kā likumisko datu apstrādes pamatu piemēro, kad apstrāde ir brīvprātīga personas izvēle, kuru nav veicinājuši piespiedu apstākļi un kuras nesniegšana nerada negatīvas sekas. Šis pamats bieži var šķist vienkāršākais un pazīstamākais, tamdēļ organizācijas to izvēlas piemērot lielākajai daļai savu apstrādes darbību. Tomēr piekrišanu kā datu apstrādes pamatu būtu jāapsver gadījumos, kad nevar pamērot citus pamatus.

Finanšu nozares asociācija (FNA) jau atkārtoti paudusi politikas veidotājiem, ka tā konceptuāli neatbalsta likumprojektu "Solidaritātes iemaksas likums". FNA atbalsta abus likumā noteiktos mērķus – nepieciešamību stiprināt Latvijas valsts drošību un veicināt kreditēšanu. Taču risinājums, kuru paredz Solidaritātes iemaksas likums, nav atbalstāms, jo tas budžeta finansēšanas pieaugošās izmaksas uzliks tikai vienai ekonomikas nozarei, kas ir nesamērīgi. Attiecībā uz otru likumprojekta mērķi – kreditēšanas pieauguma veicināšanu, pastāv reāls risks, ka likumprojekts sasniegs tieši pretējo, proti, sadārdzinoties izsniegtajiem kredītiem un mazinoties to pieprasījumam, samazināsies kreditēšanas apjomi. Asociācija atkārtoti uzsver, ka ar lielākiem nodokļiem tautsaimniecības attīstību veicināt nevar. Vēstulē Ministru prezidentei, finanšu ministram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam un Latvijas Bankas prezidentam asociācija norāda: "Nav pamata sagaidīt, ka visa banku sistēma palielinās kredītportfeļa izaugsmi tādā apjomā, lai kvalificētos 100% nodokļa atlaidei. Likumprojekts mūsu ieskatā var tikt uzskatīts par neatbilstošu Eiropas Banku iestādes vadlīnijām. Tās nosaka, ka kredītiestāžu pārvaldībai jābūt tādai, lai izvairītos...

Jau trešo gadu Baltijā un Ziemeļvalstīs globālā maksājumu tehnoloģiju kompānija VISA rīko grantu programmu uzņēmējām She’s Next. Programmas mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai. Uzņēmēja var saņemt 10 000 eiro lielu grantu sava biznesa attīstībai. Augustā un septembrī pēc “Visa” pasūtījuma veiktais pētījums Ziemeļvalstīs un Baltijā, atklāj, ka Latvijā uzņēmējdarbībai vairāk pievēršas vīrieši nekā sievietes (attiecīgi 36,5% un 26,4%), bet septiņas no desmit sievietēm sapņo kļūt par uzņēmējām. Šī grantu programma palīdz sievietēm ļauties uzņēmējdarbības izaicinājumiem. Programmas ietvaros diviem Latvijas uzņēmumiem, kuru īpašnieces ir sievietes, tiks piešķirti 10 000 eiro katram, kā arī viena gada personīgas apmācības iespēja uzņēmējdarbībā. Programma veiksmīgi darbojas jau divus gadus. Šo gadu laikā finansējumu un atbalstu apmācībai ir saņēmuši jau 18 sieviešu vadīti uzņēmumi Ziemeļvalstīs un Baltijā. “Visa” cenšas veidot vairāk iekļaujošu ekonomiku. Mēs vēlamies sniegt iespēju mazajiem uzņēmumiem, kuri pieder sievietēm, jo uzskatām, ka tiem ir svarīga loma izaugsmes veicināšanā....

Eiropas Savienības Tiesa kopumā apstiprinājusi Mobilitātes pakotnes spēkā esamību, tomēr tā atcēlusi prasību transportlīdzekļiem atgriezties uzņēmuma darbības centrā ik pēc astoņām nedēļām. Tiesa konstatēja, ka ES likumdevējs nebija pietiekami pierādījis, ka šāds pienākums ir samērīgs. Lietuva, Bulgārija, Rumānija, Kipra, Ungārija, Malta un Polija vērsās Eiropas Savienības Tiesā, apstrīdot Mobilitātes pakotnes, ko 2020. gadā pieņēma Eiropas Parlaments un Padome, noteikumus. Šīs valstis īpaši iebilda pret šādiem noteikumiem: Aizliegumu vadītājiem izmantot savu regulāro vai kompensējošo iknedēļas atpūtas periodu transportlīdzeklī. Pienākumu transporta uzņēmumiem organizēt darba grafikus tā, lai vadītāji varētu reizi trīs vai četrās nedēļās atgriezties uzņēmuma darbības centrā vai savā dzīvesvietā un tur pavadīt regulāro vai kompensējošo atpūtu. Prasības par otrās paaudzes viedo tahogrāfu uzstādīšanas termiņa ieviešanas paātrināšanu un par minētā aizlieguma un pienākuma stāšanos spēkā datumu. Pienākumu transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti starptautiskajos pārvadājumos, atgriezties uzņēmuma darbības centrā ik pēc astoņām nedēļām. Četru dienu gaidīšanas periodu, kura laikā pēc kabotāžas operācijām pārvadātājiem nav atļauts...

Apdrošināšanas līgumos turpmāk līguma noteikumi būs jāformulē vienkāršā valodā un precīzi jādefinē apdrošinātie un neapdrošinātie riski, lai noteikumi būtu skaidri saprotami patērētājiem un nerastos pārpratumu domstarpības par izmaksām, kā tas bija noticis pēc plūdiem šovasar. Paredzamie grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā paredz virkni precizējumu, taču to galvenais mērķis ir veicināt individuālu pieeju līguma noteikumu skaidrošanā un panākt, lai patērētājs patiešām saprot līguma noteikumus. Ņemot vērā šī gada jūlija plūdu radītos postījumus, kā rezultātā apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesā radās apdrošināšanas ņēmēju neizpratne un domstarpības par apdrošināšanas līgumu nosacījumiem, augusta sākumā Ekonomikas ministrija organizēja vairākas tikšanās ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Latvijas Apdrošinātāju asociāciju (LAA), Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Konkurences padomi un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), lai pārrunātu jautājumus saistībā ar plūdu radīto apdrošināšanas atlīdzību izmaksas procesu, t.sk. par izmaksu atteikumiem un iespējām šo procesu pilnveidot. “Lai arī šovasar PTAC saņēma tikai vienu sūdzību, ir redzams, ka apdrošinātāji ir guvuši mācību un arī paši...