BIZNESS

Izmantojot eID Scan mobilo lietotni eID kartes lietotājiem iespējams parakstīt ar oficiālo e-parakstu dokumentus bez speciāla karšu lasītāja, ko slēdz pie datora, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) pārstāvji. Šī funkcionalitāte pieejama gan portālā eParaksts.lv, lietojot to interneta pārlūkā datorā vai viedtālrunī, gan arī programmā eParakstītājs 3.0. Lietotne eID Scan izmanto viedtālruņa NFC funkcionalitāti, kas nodrošina vienkāršu un drošu risinājumu iedzīvotājiem, kuri līdz šim nevarēja pilnvērtīgi izmantot eID kartes digitālās iespējas, jo nebija iegādājušies vai nevēlējās izmantot karšu lasītāju. Jaunā funkcionalitāte ļauj parakstīt dokumentus ar eID karti, ja ir pieejama karte un tās PIN kodi, bet nav karšu lasītāja. Lietotne eID Scan ir pieejama bez maksas. To iespējams lejupielādēt viedtālruņos ar iOS un Android operētājsistēmām (Viedierīces operētājsistēmai ir jabūt Android 9.0 (vai jaunākai) vai iOS 14.0 (vai jaunākai). Dokumentu parakstīšana ar eID karti un lietotni eID Scan portālā vai datorā ar programmu eParakstītājs 3.0, notiek tāpat, kā parakstot dokumentus...

Iepriekšējā rakstā skaidrojām, kas ir vienkāršotā likvidācija, kāds normatīvais regulējums to paredz un kādos gadījumos to var piemērot tiesību subjektiem. Skaidrojām arī, kā šis process norit, ja tiesību subjektam nav valdes pārstāvības tiesību vai likvidatora un attiecīgi vienkāršoto likvidāciju rosina uzsākt Uzņēmumu reģistrs (UR). Taču iniciators paātrinātajam likvidācijas procesam var būt arī Valsts ieņēmumu dienests (VID). UR rīcība, saņemot VID paziņojumu par darbības izbeigšanu Ja kapitālsabiedrības darbība tiek izbeigta, pamatojoties uz VID lēmumu, nodokļu administrācija triju dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas nosūta attiecīgo lēmumu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā. Ja nav konstatēti tiesiski šķēršļi, komercreģistrā tiek izdarīts ieraksts par darbības izbeigšanu, tostarp arī par valdes (padomes, ja ir) atbrīvošanu, vienlaikus UR tīmekļvietnē publicējot paziņojumu par darbības izbeigšanu, kurā uzaicina kapitālsabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Komerclikuma 318.1 panta trešā daļa un 320. panta divi prim daļa). Arī,...

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī īstenoti 14 uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās (M&A) darījumi ar kopējo vērtību 1,37 miljardi ASV dolāru, kas Latviju ierindo piektajā vietā Centrāleiropā, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais Centrāleiropas uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās darījumu apskats. Latvija pēc darījumu vērtības ierindojas piektajā vietā Centrāleiropā aiz Čehijas, kurā darījumu vērtība pirmajā ceturksnī bija 5,77 miljardi ASV dolāru, aiz Grieķijas, kurā darījumu vērtība bija 3,02 miljardi ASV dolāru, aiz Turcijas, kurā darījumu vērtība bija 1,8 miljardi ASV dolāru, un aiz Polijas, kurā darījumu vērtība bija 1,76 miljardi ASV dolāru. Tikmēr Igaunijā 2025.gada pirmajos trijos mēnešos īstenoti 12 M&A darījumi ar kopējo vērtību 273 miljoni ASV dolāru, bet Lietuvā - 14 darījumi kopumā 52 miljonu ASV dolāru vērtībā. "EY" skaidro, ka Latvijas M&A darījumu rādītājus būtiski izceļ "Salling Holding" darījums par "Rimi Baltic" iegādi 1,349 miljardu ASV dolāru apmērā. Minētais darījums šogad pirmajā ceturksnī bija ceturtais lielākais visā Centrāleiropas reģionā. "EY" partneris Baltijas...

Finanšu ministrija (FM) kā politikas veidotāja Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju ieviešanā mērķtiecīgi turpina darbu pie ES fondu vienkāršošanas. Līdz 2025. gada maijam kopumā saņemti un apkopoti vairāk nekā 400 priekšlikumi no nozaru ministrijām, pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem. Balstoties uz tiem, tiek īstenots rīcības plāns administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektu īstenošanā. Atsaucoties FM aicinājumam, kas aprīlī tika adresēts sociālajiem un sadarbības partneriem, tika saņemti 260 priekšlikumi – no uzņēmējiem, biedrībām, asociācijām, aģentūrām, institūtiem, kā arī individuālām personām. Šis bija vienkāršošanas procesa otrais posms, lai iegūtu tiešu atgriezenisko saiti par galvenajiem šķēršļiem un uzlabojumiem no partneriem, kas pārstāv uzņēmēju intereses un strādā ar finansējuma saņēmējiem. Pirmajā posmā tika apkopoti ap 150 priekšlikumi no nozaru ministrijām un pašvaldībām. Saņemtie priekšlikumi ir analizēti un ietverti rīcības plānā. Tajā kā prioritātes izvirzītas astoņas jomas, kurās tiek veikti dažāda veida un līmeņa pasākumi administratīvā sloga mazināšanai. Kā augstas prioritātes jomas ar visvairāk saņemtajiem priekšlikumiem...

Noteiktos gadījumos kapitālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām ir paredzēts tā dēvētais vienkāršotās likvidācijas process. Šo procesu var uzsākt Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Uzņēmumu reģistrs (UR). VID šāds pamats ir nodokļu, atskaišu u.tml. jautājumi, bet UR – ja tiesību subjektam nav izpildinstitūcijas vai arī tas nav sasniedzams juridiskajā adresē. Ko darīt, lai vienkāršotā likvidācija netiktu uzsākta un kā rīkoties katrā no vienkāršotās likvidācijas posmiem, stāsta Linda Bespalova, UR Kontroles nodaļas vadītāja, un Viktorija Pogodina, UR Juridiskās nodaļas juriskonsulte, valsts notāre. Kas ir vienkāršotā likvidācija Ar ko vienkāršotā likvidācija atšķiras no parastās likvidācijas? Tiesību subjekta dzīves ciklu nosacīti var iedalīt trīs posmos. Vispirms notiek tā dibināšana - subjekts tiek ierakstīts publiskajā reģistrā. Tad tas - tas darbojas atbilstoši tiem mērķiem, kuriem ir veidots. Ja tā ir biedrība, tad tā darbojas biedru interesēs. Komersants savukārt veic saimniecisko darbību. Ir gadījumi, kad ir nepieciešams noslēdzošais posms - likvidācija....

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji, atsaucoties uz ikgadējo "Ārvalstu investoru noskaņojuma indeksu 2024: Baltijas valstu izdevums" (angļu val.). Pētījums tapis sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rigā (SSE Riga) un RTU Rīgas Biznesa skolu (RBS) Šis ziņojums pirmo reizi sniedz kopīgu skatījumu uz investīciju vidi visās trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pētījums apliecina, ka, neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un pieaugošo drošības spiedienu reģionā, ārvalstu investori saglabā optimismu par investīciju klimatu Baltijā, taču investori uzsver nepieciešamību pēc izlēmīgas rīcības no politikas veidotāju puses - īpaši cilvēkkapitāla attīstības, digitālās transformācijas un efektīvākas publisko resursu izmantošanas jomās, norāda FICIL. Noskaņojuma indeksa rezultāti liecina, ka cilvēkkapitāla jomā visās trijās Baltijas valstīs kā vienu no steidzamākajiem izaicinājumiem investori identificē talantu trūkumu un neatbilstību starp izglītības sistēmu un darba tirgus vajadzībām. Attiecībā uz birokrātijas samazināšanu un budžeta...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka no šī gada 20. jūnija stāsies spēkā jaunas energomarķējuma prasības mobilajiem tālruņiem, viedtālruņiem un planšetēm. Šīs prasības palīdzēs patērētājiem vieglāk salīdzināt ierīces pēc to energoefektivitātes, izturības un remontējamības. Kur būs jāatrodas energomarķējumam? Veikalā: pie preces – redzamā vietā, nepārprotami sasaistāms ar konkrēto modeli. Interneta veikalā: energomarķējumam un datu lapai jābūt redzamiem cenas tuvumā. Reklāmās un tehniskajos materiālos: jānorāda ierīces energoefektivitātes klase un klašu diapazons. Par ko informēs energomarķējums? Energomarķējums sniegs informāciju par: baterijas izturību vienā ciklā – cik ilgi ierīce darbojas ar vienu pilnu uzlādi; kritienizturības klasi – ierīces fizisko izturību pret triecieniem; remontējamības klasi – cik viegli ierīci var salabot, tostarp pieejamās rezerves daļas un nepieciešamos instrumentus; baterijas ciklisko izturību – cik daudz uzlādes ciklu baterija spēj izturēt, līdz tās kapacitāte samazinās līdz 80%; korpusa aizsargātības pakāpi (IP kodu) – aizsardzību pret mitrumu un putekļiem. Pārejas periods nav paredzēts: jaunās...

Nereti starp iemesliem nepietiekamai kreditēšanas aktivitātei Latvijā tiek piesaukta vājā uzņēmumu finansiālā veselība - tā padara uzņēmumu kreditēšanu riskantāku, kas savukārt nozīmē augstākas procentu likmes un stingrākas ķīlas prasības no aizdevēju puses. Ekonomisti vietnē Makroekonomika.lv Latvijas bankas ekonomisti Mareks Mateušs un Nikolā Gavuāls norāda, ka viena no kliedzošākajām Latvijas uzņēmumu problēmām ir lielais uzņēmumu īpatsvars ar negatīvu pašu kapitālu. Tomēr uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu loma Latvijas ekonomikā ir neliela - tie veido vien 4% no kopējās pievienotās vērtības un 9% no nostrādāto stundu skaita. Ekonomisti secinājuši, ka šie uzņēmumi galvenokārt koncentrējas pakalpojumu nozarēs ar salīdzinoši zemu produktivitāti, kā arī šo uzņēmumu sastopamības pieaugums pēc globālās finanšu krīzes bija lielā mērā saistīts ar jaunā uzņēmējdarbības veida - mazkapitāla uzņēmumu - rašanos, nevis ar vispārēju uzņēmumu finansiālās veselības pasliktināšanos. Latvijas Bankas ekonomisti izpētījuši, ka 2022. gadā aptuveni 25% uzņēmumu Latvijā saimniecisko darbību veica ar negatīvu pašu kapitālu. Tas ne tikai liedz šiem uzņēmumiem...

Valdība 20. maijā nolēma no 2. jūnija palielināt lauksaimniekiem iegūstamās marķētās dīzeļdegvielas apmēru, kas nepieciešams lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei atkarībā no kultūrauga veida, vienlaikus palielinot saimniecībai noteikto ieņēmumu kritērija apmēru degvielas saņemšanai. Saimnieki marķētajai dīzeļdegvielai varēs pieteikties līdz 10. jūnijam. Turpmāk augļkopības nozarei marķētās dīzeļdegvielas daudzumu palielinās no 130 līdz 180 litriem par hektāru, dārzeņkopībai - no 130 līdz 290 litriem par hektāru, kā arī konvencionālajām zālāju platībām, nodrošinot minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu vismaz 0,5 dzīvnieku apmērā uz hektāru - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Savukārt bioloģiskajām zālāju platībām, kas ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīviem par bioloģisko lauksaimniecību un kurā nodrošināts liellopu blīvums vismaz 0,4 dzīvnieku apmērā uz vienu hektāru, iegūstamās dīzeļdegvielas daudzums palielināts no 130 līdz 145 litriem par hektāru, bet bioloģiskajām zālāju platībām, par kurām lauksaimnieks nodrošina konvencionālo platību nosacījumus - no 130 līdz 180 litriem par hektāru. Tāpat minimālo ieņēmumu prasība dīzeļdegvielas saņemšanai konvencionālajām...

Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus finanšu jomā, Saeima ceturtdien, 15. maijā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības finanšu tirgus digitālās darbības noturībai un mākslīgā intelekta izmantošanai. Likumprojekts noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka. Tāpat likumprojekts noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības. Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai plānota Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām, tai skaitā par visiem apstākļiem, kuri var...

No šī gada 1. maija tie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti, kam portālā Latvija.gov.lv ir izveidota oficiālā e-adrese, var izvēlēties, kādā veidā saņemt dokumentus no VID – EDS un oficiālajā e-adresē vai arī tikai EDS. Šobrīd visiem EDS klientiem ir aktivizēti divi dokumentu saņemšanas kanāli: EDS un oficiālā e-adrese. Kopš 1. maija klients var izvēlēties, vai turpināt saņemt dokumentus abos kanālos vai tikai EDS. Ja klients savā EDS profilā saglabās atzīmi “Saņemt dokumentu e-adresē”, tad dokumenti tiks nosūtīti ne tikai uz EDS, bet arī uz oficiālo e-adresi, ja klientam tāda būs izveidota. Ja klients savā EDS profilā atzīmēs tikai “Saņemt paziņojumu e-pastā”, tad dokuments tiks nosūtīts EDS un klients savā saziņas e-pastā saņems paziņojumu par to, ka EDS ir apskatāms jauns dokuments. Nemainot pašreizējos uzstādījumus, klients visus dokumentus, kas tiek nosūtīti EDS, turpinās saņemt un varēs aplūkot abos kanālos - gan EDS, gan savā oficiālajā e-adresē, kā arī...

Likumprojekts "Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā", ko sagatavojusi Labklājības ministrija (LM) un kas nodots ministriju saskaņošanai, citastarp paredz atļaut sociālam uzņēmumam daļēju peļņas sadali līdz 50% no iegūtās peļņas, ņemot vērā atbilstošus kritērijus. Daļēja peļņas sadale ļautu sociāliem uzņēmumiem piesaistīt privāto investoru finansējumu, kas ir nepieciešams, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un paplašināšanos, kā arī, lai nodrošinātu finansiālu ilgtspēju. Turklāt atļauja sadalīt peļņu var motivēt gan sociālos uzņēmējus, gan investorus strādāt produktīvāk, palielinot gan uzņēmuma ieņēmumus, gan arī radīto sociālo ietekmi. Tomēr ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp dividenžu izmaksu un sociālā mērķa sasniegšanu, norāda likumprojekta sagatavotāji. Atļaujot peļņas sadali sociālajiem uzņēmumiem, jānodrošina pietiekama uzraudzība, lai izslēgtu situācijas, kad uzņēmums koncentrējas uz peļņas gūšanu, nevis sociālā mērķa sasniegšanu. Ja uzņēmuma peļņas avots ir saņemtais grants no publiskajiem resursiem, nevis saimnieciskās darbības ieņēmumi, peļņas sadale būtu atļauta tikai tad, ja pēdējo triju gadu laikā, par kuriem ir iesniegti gada pārskati, uzņēmums nav saņēmis sociāliem uzņēmumiem paredzētu...

Latvijas IKP šogad pieaugs par 1,8%, nevis par 2%, kā tika lēsts februārī, bet nākamajam gadam ekonomikas izaugsmes prognoze samazināta par 0,1 procentpunktu līdz 2,4%, liecina jaunākās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prognozes. Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozi ERAB šim gadam samazinājusi par 0,4 procentpunktiem, bet nākamajam gadam par 0,6 procentpunktiem - līdz attiecīgi 1,3% un 2%. Vienlaikus ERAB lēš, ka Lietuvas IKP gan šogad, gan nākamgad pieaugs par 2,6%, nevis par attiecīgi 2,8% un 2,7%, kā tika prognozēts februārī. Baltijas valstu prognožu samazināšanu ERAB skaidro ar aizvien lielākām globālās tirdzniecības politikas neskaidrībām, ņemot vērā ASV lēmumu paaugstināt muitas tarifus. Banka norāda, ka ASV ieviestie augstie tarifi automobiļu un to detaļu importam smagi skars Vāciju, negatīvi ietekmējot eksportētājus Centrāleiropas un Baltijas valstīs. Attiecībā uz Latviju ERAB skaidro, ka ASV tarifu tieša ietekme uz valsts ekonomiku ir ierobežota, taču tā tiek pakļauta netiešai ietekmei ar citu Eiropas Savienības (ES) valstu starpniecību. Banka...

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu. Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025. gada 1. janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē. Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir Swedbank, SEB banka, banka Citadele un Luminor Bank. Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā. Šobrīd Latvijā ir 860-870 bankomātu, un vairāk nekā 99% iedzīvotāju tuvākais...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Noteikumu projektu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem". Šī projekta galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā, kā arī atbalstītu aizsardzības industrijas attīstību. Noteikumu projekts aizstāj spēku zaudējušos Noteikumus Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, kas tika uzskatīti par nepilnīgiem un nepietiekami elastīgiem, radot būtisku administratīvo slogu un nenodrošinot "zaļā koridora" priekšrocības plašākam nozīmīgu komersantu lokam, kā arī neparedzēja atvieglotu kārtību trešo valstu darbaspēka piesaistei, kur dokumentu saņemšana varēja ilgt pat sešus mēnešus. Jaunais regulējums nodrošinās prioritāru publisko pakalpojumu saņemšanu ekonomikai nozīmīgiem komersantiem, kas ir atzīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Prioritāri saņemamie publiskie pakalpojumi ietver divas galvenās jomas: nekustamā īpašuma attīstību (piemēram, paātrināti būvniecības procesi, kadastra darbības, teritorijas plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums) un ārvalstu darbaspēka piesaisti (paātrināta D kategorijas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšana). Piemēram,...