BIZNESS

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu. Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025. gada 1. janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē. Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir Swedbank, SEB banka, banka Citadele un Luminor Bank. Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā. Šobrīd Latvijā ir 860-870 bankomātu, un vairāk nekā 99% iedzīvotāju tuvākais...

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Noteikumu projektu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem". Šī projekta galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu un paātrināt administratīvos saskaņošanas procesus, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā, kā arī atbalstītu aizsardzības industrijas attīstību. Noteikumu projekts aizstāj spēku zaudējušos Noteikumus Nr. 83 “Noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu”, kas tika uzskatīti par nepilnīgiem un nepietiekami elastīgiem, radot būtisku administratīvo slogu un nenodrošinot "zaļā koridora" priekšrocības plašākam nozīmīgu komersantu lokam, kā arī neparedzēja atvieglotu kārtību trešo valstu darbaspēka piesaistei, kur dokumentu saņemšana varēja ilgt pat sešus mēnešus. Jaunais regulējums nodrošinās prioritāru publisko pakalpojumu saņemšanu ekonomikai nozīmīgiem komersantiem, kas ir atzīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Prioritāri saņemamie publiskie pakalpojumi ietver divas galvenās jomas: nekustamā īpašuma attīstību (piemēram, paātrināti būvniecības procesi, kadastra darbības, teritorijas plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums) un ārvalstu darbaspēka piesaisti (paātrināta D kategorijas vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšana). Piemēram,...

Maijā Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) uzsāks kompensāciju izmaksu e-adreses lietotājiem, kuri 2024. gadā no 29. aprīļa līdz 11. decembrim nav saņēmuši paziņojumus e-pastā par e-adreses ziņojumiem, kā rezultātā radušies finansiāli zaudējumi (piemēram, laikā neapmaksāti sodi, uzrēķini, piedziņas). Kompensācijas pieprasītājs saņems Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) administratīvo lēmumu par kompensācijas apjomu un izmaksas laiku. Lēmums tiks nosūtīts uz iesniedzēja e-pastu vai e-adresi. Kompensāciju komisijas lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. Komisija, kura izskata pieprasījumus, darbosies līdz brīdim, kamēr tiks izskatīti visi saņemtie pieprasījumi. Arī izmaksas turpināsies visu 2025. gadu. Kompensācija netiks piešķirta, ja: e-adreses lietotājs bija informētas par sodu citā veidā – e-pasts, pasta sūtījums. soda piemērošana bijusi paredzama (piemēram, Jūrmalas iebraukšanas maksa, OCTA, vinjete, NĪN), nav pierādījumu par zaudējumiem. Pieteikumus kompensācijai var iesniegt līdz 11. decembrim Ziņojumu var sagatavot un iesniegt elektroniskā dokumenta veidā, nosūtot to uz e-pastu [email protected] vai e-adresē. Ziņojumā jānorāda konkrētie nesaņemtie ziņojumi, to sūtītāji un sekas,...

Ierakstot telefonsarunas ar klientiem, komersanti bieži vien neaizdomājas, ka šāda rīcība ir uzskatāma par personas datu apstrādi. Proti, arī balss ieraksts kļūst par personas datiem tad, kad to var saistīt ar konkrētu cilvēku. Līdz ar to šādai datu apstrādei ir jānotiek saskaņā ar Datu regulas prasībām, informē Datu Valsts inspekcija. Piemērs. Internetveikala klienti bieži sūdzas, ka, sazinoties ar šo veikalu, nākas saskarties ar nelaipnu konsultantu attieksmi. Tādējādi uzņēmuma vadība nolēmusi, ka mēneša garumā varētu ierakstīt sarunas, lai izvērtētu darbinieku kompetenci un ētiskumu saziņā ar klientiem, pēc tam veiktu nepieciešamās darbības saziņas uzlabošanai. Vispirms šādai datu apstrādei ir jānosaka atbilstošs un pēc iespējas precīzāks mērķis, kas šajā gadījumā varētu būt konsultāciju kvalitātes novērtēšana. SVARĪGI! Iegūtos ierakstus drīkst izmantot tikai noteiktā mērķa sasniegšanai, nevis citiem, nesaistītiem nolūkiem. Tāpat apstrādei ir jāpiemēro tiesiskais pamats, kas šajā gadījumā ir pārziņa leģitīmo interešu īstenošana. To piemēro, kad komersants veic datu apstrādi, lai aizstāvētu savas intereses; šajā gadījumā...

Digitālo pakalpojumu akts (DPA)* ir regula, kuras mērķis ir nodrošināt tiesisku tiešsaistes starpniecības pakalpojumu vidi, tai skaitā uzraudzības iestāžu iespējas vērsties pie platformām un citiem starpniecība pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar pārkāpumiem, kas skar neatļautu saturu vai neatbilstošu starpniecības pakalpojumu izmantošanu. Papildus iestādēm, kas izmeklē un novērš pārkāpumus, kuri saistīti ar neatļautu saturu vai neatbilstošu starpniecības pakalpojumu izmantošanu, DPA paredz iestādi, kurai ir koordinējošā loma saistībā ar šīs regulas efektīvu piemērošanu. Latvijas digitālo pakalpojumu koordinators kopš 2024. gada 21. jūnija ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Atbilstoši DPA prasībām digitālo pakalpojumu koordinatoram ik gadu sagatavo un publicē ziņojumu. * Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK) Eiropas Savienības dalībvalstīs stājās spēkā 2022. gada 16. novembrī, bet to sāka piemērot no 2024. gada 17. februāra. Atbilstoši Latvijas digitālo pakalpojumu koordinatora pirmajam...

Lai noteiktu tiesības pašām dzīvokļu īpašnieku kopībām no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 6. maijā, konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā. Deputāti lēma attiecīgu likumprojektu, ko rosinājusi Ekonomikas ministrija, iesniegt izskatīšanai Saeimā. Plānots noteikt, ka darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to tās varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai. Savukārt, lai kredītiestādes varētu identificēt dzīvokļu īpašnieku kopību kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām kopībām, gan tādām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts zemes dienests jau patlaban aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus nodod Būvniecības valsts kontroles birojam, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic. Paredzēts, ka...

Par mazumtirdzniecību 2025. gada martā un tās globālo kontekstu Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jeb reālā izteiksmē bija par 0,7% zemāks nekā pirms gada, nedaudz samazinoties arī pret martu (sezonāli izlīdzināti). Statistikā atspoguļotais reālais mazumtirdzniecības apgrozījums ir it kā pielipis līmenim, kuru sasniedza 2018. gadā. Pēc krasām šurpu-turpu svārstībām pandēmijas sākumā kopš 2021. gada vidus tas ir ļoti maz mainījies. Dati izskatās garlaicīgi, bet skaidrojums un konteksts tiem ir interesants. Lai izvērtētu tirdzniecības datu “stabilitātes” kontekstu, ir jāatzīmē, ka aprēķinātais tirdzniecības apjoms pa pastu un internetā (pirmkārt jau tieši tīmeklī) martā bija tikai par 4% augstāks nekā vidēji 2019. gadā – pirms pandēmijas sākuma un tās izraisītajām dzīvesveida un iepirkšanās paradumu lēcienveidīgajām izmaiņām. Acīmredzot šo tirgotāju reģistrācijas vietas efekts turpina ietekmēt aprēķinus par patēriņa dinamiku, kam tā nevajadzētu būt. Legāli izmaksāto algu līmenis – skaitlis, ko zinām precīzi, no 2019. gada līdz 2024. gadam auga par 48%, bet...

Skolēnu mācību uzņēmumiem izglītības iestādes īstenotas izglītības programmas ietvaros vispārējā vai profesionālajā izglītībā, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID). To noteic Saeimā 30. aprīlī galīgajā pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Finanšu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, norādījusi, ka lielā daļā gadījumu skolēni mācību uzņēmumu (MU) darbības rezultātā gūst minimālus ienākumus vai negūst tos vispār (izdevumi pārsniedz ieņēmumus). Tādējādi, lai gan MU kalpo kā līdzeklis uzņēmējspēju attīstīšanai un gūstot praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, tas nevar tiešā veidā tikt uzskatīts par saimniecisko darbību, bet tikai par daļu no mācību procesa. Turklāt skolēniem varētu būt problemātiska MU izdevumu pamatošana ar attaisnojošiem dokumentiem (tajos var netikt iekļauti grāmatvedības kārtošanu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktie rekvizīti vai to var nebūt vispār). Ņemot vērā minēto, bija nepieciešams padarīt skaidru un caurskatāmu MU darbības norisi, kā arī sakārtot nodokļu regulējumu, lai skolēnam, gūstot peļņu MU darbības ietvaros, mācību procesā...

Latvijas Banka ar tirgus pētījumu uzņēmuma SIA RAIT Custom Research Baltic starpniecību aptaujā Latvijas uzņēmumus, lai iegūtu padziļinātu un objektīvu informāciju par Latvijas uzņēmumu pieredzi, piesaistot ārējo finansējumu, it īpaši banku kredītus, kā arī identificētu šķēršļus, kas kavē finansējuma piesaisti uzņēmējdarbības attīstībai. Latvijas Banka rūpīgi analizē dažādus ar kreditēšanu saistītus aspektus, lai noskaidrotu galvenās problēmas privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanā Latvijā, kā arī izstrādātu priekšlikumus plašākai un ērtākai finansējuma pieejamībai. Uzņēmumi, kuri saņēmuši uzaicinājumu no SIA RAIT Custom Research Baltic, aicināti piedalīties aptaujā, savukārt, ja uzaicinājums pa e-pastu nav saņemts, bet ir iespēja un vēlme dalīties ar savu kredītu saņemšanas vai atteikšanas pieredzi, lūdzam nosūtīt pieteikumu uz e-pasta adresi: [email protected], norādot uzņēmuma nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju turpmākai saziņai. Aptaujā sniegtā informācija tiks padziļināti analizēta kontekstā ar citiem Latvijas Bankas rīcībā esošajiem datiem, bet izmantota tikai Latvijas Bankas pētnieciskajiem mērķiem un publiskota tikai apkopotā veidā. Uzņēmumu sniegtie dati ir būtiski, lai rūpīgāk izprastu...

Saeimas 30. aprīļa sēdē paredzēts skatīt likumprojektu “Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra direktīvas (ES) 2024/825 prasības, ar ko attiecībā uz patērētāju dalības veicināšanu zaļās pārkārtošanās procesā nodrošina patērētājiem labāku informētību un aizsardzību pret negodīgu komercpraksi, kā arī groza Zaļās pārkārtošanās akta prasību izpildi. Likumprojekts paredz papildināt Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu ar jaunām normām, lai novērstu patērētāju maldināšanu, kā arī negodīgu komercpraksi, kas saistīta ar nepatiesiem apgalvojumiem un komunikāciju par precēm, pakalpojumiem, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura vides un sociālajiem raksturlielumiem vai apritīguma aspektiem. Zaļās pārkārtošanās akts paredz, ka komercprakses īstenotājiem tiek noteikts pienākums sniegt skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, pakalpojumiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālo saturu, un tiek ieviesti īpaši noteikumi, ar kuriem tiktu novērsta negodīga komercprakse, kas šobrīd maldina patērētājus un liedz viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli, piemēram, novēršot tādas komercprakses, kas saistītas ar dažādu preču...

Tiek prognozēts, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieaugs par 2,1%, bet 2026. gadā – par 2,4%. Tomēr pastāv arī riski, kas var samazināt ekonomisko izaugsmes tempu un tie ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju un ASV valdības plāniem paaugstināt muitas tarifus importam, lasāms 23. aprīlī valdības sēdē izskatīšanai iesniegtajā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas ekonomisko attīstību. Sagaidāms, ka 2025. gadā kopumā vidējā gada inflācija būs augstāka nekā 2024. gadā vērotā – sasniedzot aptuveni 2,5-3 %. Inflācijas pieaugumu galvenokārt veicinās jaunās nodokļu izmaiņas, kuras ietekmēs gan piedāvājuma pusi saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, gan pieprasījuma pusi, kur pieaugot atalgojumam pēc nodokļu nomaksas, palielināsies arī iedzīvotāju pirktspēja. Būtiska ietekme uz cenu izmaiņām būs arī globālajām cenu svārstībām, ko noteiks pasaules ekonomiskā attīstība un īpaši ģeopolitiskā situācija. Līdz ar ekonomisko aktivitāšu atgriešanos tautsaimniecībā sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū 2025. gadā stabilizēsies. Darba tirgu turpinās ietekmēt arī piedāvājuma puses faktori. 2025....

Konkurences padome (KP) izvērtējusi pašvaldības rīkoto atklāto iepirkumu par āra trenažieru ar regulējamu svaru izgatavošanu un piegādi, secinot, ka konkursa izbeigšana bez rezultāta ir saistīta ar pasūtītāja nepietiekamu tirgus izpēti un nolikuma prasību neatbilstību tirgū pieejamajiem risinājumiem. Konkrētajā iepirkumā piedalījās tikai viens pretendents, kura piedāvājums tika noraidīts neatbilstības dēļ, un konkursa procedūra tika izbeigta bez rezultāta. Iepazīstoties ar iepirkuma dokumentāciju, kā arī ar tā ietvaros notikušo apspriedi ar piegādātājiem, KP konstatēja, ka tirgus dalībnieki bija uzdevuši jautājumus un aicinājuši pasūtītāju pārskatīt tehniskās prasības, tādējādi sniedzot iespēju tirgus dalībniekiem kvalificēties iepirkumam. KP konstatēja, ka Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt āra trenažierus ar regulējamu svaru. Tikai viena pretendenta dalība un iepirkuma izbeigšana bez rezultāta norāda uz to, ka iepirkuma prasības, iespējams, bija pārāk ierobežojošas un neatspoguļoja tirgus piedāvājuma daudzveidību. KP aicināja pašvaldību izvērtēt iepirkuma dokumentācijā iekļautās prasības un tehnisko specifikāciju attiecībā uz āra trenažieriem ar regulējamu svaru, lai tās pēc iespējas labāk...

Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE 2.1. redakcijai (saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā). Ja pamatdarbības veids 2024. gadā ir pilnībā mainījies, VID aicina par to paziņot līdz 2025. gada 1.maijam. VID atgādina, ka no 2025. gada 1. janvāra ir spēkā jaunā Eiropas Komisijas (Eurostat) izstrādātā NACE 2.1. redakcija. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par saviem paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. Ja VID publiskojamo datu bāzē redzamais...

Saeima 16. aprīļa sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komercķīlas likumā, kas vienkāršo komercķīlas reģistrācijas procesu. Likumam stājoties spēkā, samazināsies administratīvais slogs uzņēmējiem, jo komercķīlas pieteikumam vairs nebūs jāpievieno aizdevuma līgums, ja komercķīlas līgumā jau ir iekļauta informācija par nodrošināto prasījumu. Turpmāk Uzņēmumu reģistrs varēs reģistrēt komercķīlu pamatojoties uz komercķīlas līgumu, kurš jau satur būtiskos noteikumus par nodrošināto prasījumu un tā spēkā esamību. Tas ievērojami vienkāršos reģistrācijas procesu, bet vienlaikus saglabās juridisko precizitāti. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Nereti līgumi tiek sagatavoti svešvalodā, kā arī mēdz būt ļoti apjomīgi, it īpaši, kad mēs runājam par ārvalstu investīciju piesaisti Latvijas ekonomikas attīstībai. Vienkāršojot komercķīlas reģistrācijas procesu, mēs atvieglojam gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmēju ikdienu – samazinām birokrātisko slogu, tulkošanas izmaksas un laiku, kas nepieciešams dokumentu sagatavošanai. Tas ir skaidrs signāls, ka sperts vēl viens solis pretī tam, lai Latvija kļūtu vēl pievilcīgāka investoriem un uzņēmējdarbības veikšanai.” Līdz šim komercķīlas pieteikumam bija...

Lai veicinātu brīvu godīgu konkurenci, piesaistot pēc iespējas plašāku tirgotāju loku, Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi "Vadlīnijas par tirdzniecību pašvaldību organizētos un atbalstītos publiskos pasākumos". Ar vadlīnijām iecerēts panākt, lai pašvaldības sadarbībā ar uzņēmējiem nodrošinātu interesantāko un daudzveidīgāko preču un pakalpojumu sortimentu pasākuma apmeklētājiem un novērstu konkurences neitralitātes principa neatbilstības riskus. Vadlīnijās sniegti konkurences neitralitātes principa ievērošanas ieteikumi pašvaldībām attiecībā uz tirdzniecību pašvaldību organizētos publiskos pasākumos, pašvaldību organizētos publiskos pasākumos ar privāto komersantu atbalstu un privāto komersantu vai nevalstisko organizāciju organizētos pasākumos ar pašvaldības atbalstu. Vadlīnijās apkopoti labās prakses piemēri un problēmsituācijas saistībā ar tirdzniecības organizēšanas kārtību, pieteikšanās un tirgotāju atlases kritērijiem, vietējo komersantu atbalstu, pasākuma līdzfinansējuma piesaistīšanu, sadarbības principiem ar privātajiem pasākuma atbalstītājiem vai organizatoriem, u.c. Ņemot vērā tirdzniecības publiskajos pasākumos nozīmīgumu tirgotājiem, Vadlīnijas akcentē nepieciešamību pašvaldībām izstrādāt skaidrus, pamatotus un caurspīdīgus dalības tirdzniecībā nosacījumus, kas tiek vienlīdzīgi piemēroti. Jāizvairās no nesamērīgiem šķēršļiem – gan finansiāliem, gan organizatoriskiem – kas var...