BIZNESS

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu forums (turpmāk - MVUForums) sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (turpmāk - LTRK), Lursoft un stratēģisko konsultāciju uzņēmumu "Academia Strategies" aicina izprast Latvijas uzņēmēju gēnu un atbalstīt mazo biznesu. Saeimā lemjot par uzņēmējdarbības vides pasliktināšanu mazajam biznesam tiks arī neatgriezeniski grauta cilvēku motivācija veidot biznesu Latvijā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: "Raugoties uz trim starptautiskajiem, uzņēmējdarbības vides pievilcību mērošajiem reitingiem, redzam, ka gan Globālās konkurētspējas indeksā, gan Pasaules Bankas Doing Business, gan Ekonomiskās brīvības indeksā, kaimiņi - Igaunija un Lietuva, mūs apsteidz. Latvijai ir "jāpieliek"! "Jāpieliek", katru lēmumu valdībā un Saeimā pieņemot, ievērojot MVU tests un nebendējot labi strādājošo mikrouzņēmumu nodokli." Pēc Saeimas rosinātajām izmaiņām likumos, mikro un mazajiem uzņēmumiem tiek noteikts, ka par katru valdes locekli, kas bijis reģistrēts 2013.gadā, tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 936 EUR un sociālais nodoklis 1329,60 EUR, kā arī katrā mikro un mazajā uzņēmumā būs jābūt vismaz vienam algotam darbiniekam....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sagatavojis kārtējo analītisko apskatu par ēdināšanas pakalpojumu nozari, kas liecina, ka VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi 2013.gada septiņos mēnešos no nozares nodokļu maksātājiem ir 24,57 milj. latu, kas ir par 2,72 milj. latu jeb 12,4 % vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā. Kopumā 2012.gadā VID administrētie valsts budžeta ieņēmumi no nozares nodokļu maksātājiem ir 39,89 milj. latu, kas ir par 7,05 milj. latu jeb 21,5 % vairāk nekā 2011.gadā. Pēc informācijas uz 2013.gada 25.septembri nozarē darbojas 4 975 nodokļu maksātājs (1,5 % no visiem nodokļu maksātājiem), t.sk. 2 195 (44,1 % no visiem nozares nodokļu maksātājiem) ir PVN maksātājs un 478 (9,6 %) ir MUN maksātāji. Ēdināšanas pakalpojumu nozares analītiskais apskats sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju arī par tādiem nozares rādītājiem kā nodokļu maksātāju skaits, nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna, aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas un valsts kopbudžeta ieņēmumi. Apskatā analizēti arī faktori, kas negatīvi ietekmē valsts...

Saeima 2013.gada 19.septembrī ir pieņēmusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā (stājas spēkā 18.10.2013.), Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (stājas spēkā 15.10.2013.) un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (stājas spēkā 10.10.2013.) par latu konvertāciju uz euro. Iepazīstinām ar Iepirkumu uzraudzības biroja apkopoto informāciju par līgumcenu robežām, kas no nākamā gada tiks izteiktas eiro. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā Iepirkuma veikšanas kārtība Līdz 2013.gada 31.decembrim No 2014.gada 1.janvāra Iepirkumi 8.¹ panta kārtībā Piegāžu un pakalpojumu līgumi 3000 – 30 000 latuBūvdarbu līgumi 10 000 – 120 000 latu Piegāžu un pakalpojumu līgumi 4000 – 42 000 euroBūvdarbu līgumi 14 000 – 170 000 euro Iepirkuma procedūras:1) atklāts konkurss2) slēgts konkurss3) sarunu procedūra 4) konkursa dialogs 5) metu konkurss Piegāžu un pakalpojumu līgumi 30 000 latu un vairākBūvdarbu līgumi 120 000 latu un vairāk Piegāžu un pakalpojumu līgumi 42 000 euro un vairākBūvdarbu līgumi 170 000 euro un vairāk Likuma 2.pielikuma „B” daļas pakalpojumu iepirkumi 30...

Pagājušajā nedēļā sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja koalīcijas deputātu piedāvājums palielināt mikrouzņēmumu nodokli (MUN). Varbūtība, ka priekšlikums tiks īstenots, ir ļoti liela. Par galveno argumentu šādam solim tiek minēts apgalvojums, ka mikronodokļa maksātāji nespēs sakrāt sev kapitālu pensijai. Tādejādi parastajā nodokļu režīmā strādājošie ir spiesti savā veidā "subsidēt" mikrouzņēmumu nesamaksātos sociālos maksājumus. Turpinot sabiedrībā aizsākto diskusiju, Vladimirs Reskājs, 11.Saeimas deputāts, atgadina, ka šobrīd mikrouzņēmuma statuss paredz 9% lielu nodokļa likmi no mikrouzņēmuma apgrozījuma, savukārt 65% no nodokļos samaksātās summas tiek atskaitīta sociālajā budžetā. Respektīvi, ja mikrouzņēmums sasniedz tam atļauto kritēriju maksimumu, tad nodokļos gadā tiek samaksāti 6300 lati jeb 4095 lati sociālajā budžetā. Pārrēķinot šo summu uz vienu cilvēku sanāk, ka, ja uzņēmumā strādā 5 cilvēki, katrs no tiem sociālajā budžetā samaksā 819 latus. Ja salīdzinājumam paņemam ne mikrouzņēmuma darba ņēmēju, tad gadījumā, ja viņa alga ir šī brīža minimālās algas apmērā, tad sociālajā budžetā gadā tiek iemaksāti 842 lati. Protams, uz šo...

Iļja Gerčikovs, ekonomikas doktors, profesors, AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs, izteicis savu viedokli attiecībā uz LTRK iniciatīvu vākt parakstus pret mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu. Katram likumam jābalstās uz saprātīgu domu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sāk parakstu vākšanu pret deputātes E.Siliņas ierosināto un LR Saeimas pirmajā lasījumā pieņemto priekšlikumu paaugstināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Uzskatu, ka šajā gadījumā LTRK nodarbojas ne ar saviem pienākumiem. Tā vispār nav LTRK funkcija. Tas nav attiecināms uz visu LTRK, bet gan tikai uz diviem organizācijas vadītājiem. Mikrouzņēmumu nodokļa likums noteikti ir kaitīgs pašreizējā redakcijā. J.Endziņa kungs (LTRK priekšsēdētājs) un L.Caunes kundze (LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte) neoperē ar cipariem, bet tikai nepamatoti paziņo par šī likuma pozitīvo efektu. Fakti norāda uz pilnīgi ko citu. Mikrouzņēmumu skaits divos gados ir palielinājies gandrīz desmitkārt un tajos deklarēti 53 tūkstoši nodarbināto. Vienkāršs aprēķins norāda, ka viņiem būtu jāsaražo bruto produkcija par gandrīz 1 mljrd. Ls ( t.i....

Lai rosinātu Latvijas mazos un mikrouzņēmumus attīstīt tālredzīgu biznesa praksi, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu un vadošajām darba devēju un uzņēmēju organizācijām, aicina ieteikt tos uzņēmumus, kuri īsteno uz atbildīgu uzņēmējdarbību vērstas aktivitātes papildus tiesību aktos noteiktajam. Lielo uzņēmumu korporatīvā ilgtspēja un atbildība ik gadu tiek novērtēta Ilgtspējas indeksā, tomēr pieredze rāda, ka arī Latvijas mazie uzņēmumi nereti demonstrē patiesi veiksmīgu praksi un ir pelnījuši atzinību. "Latvijā maziem un vidējiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā, tāpēc ir svarīgi novērtēt un sekmēt to centienus īstenot atbildīgu biznesa pieeju," skaidro Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) vadītāja Dace Helmane, norādot, ka labā prakse un radoši piemēri iedvesmo lieliem darbiem un panākumiem arī citus. Ilgtspējīga un atbildīga uzņēmējdarbības prakse veicina ne vien paša uzņēmuma, bet arī biznesa vides un arī valsts ekonomikas stabilitāti. Uzņēmumi visā pasaulē to sāk apzināties, īstenojot atbildīgu un tālredzīgu pieeju saviem...

No darba ņēmēja par darba dēvēju - kļūsti par uzņēmēju 5 dienās! Ar šādu aicinājumu nāk klajā Banku augstskola. Lai motivētu pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu uzsākt uzņēmējdarbību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta "Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma" ietvaros, tiek organizēts bezmaksas apmācību kurss "Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās". Kursu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība. Pasākumu organizē Banku augstskola. Apmācību kurss tiks īstenots no 25.novembra līdz 6.decembrim Rīgā, Banku augstskolā, K.Valdemāra ielā 161. Kursa ietvaros tiks apmācīti 30 Latvijas augstskolu vecāko kursu studenti, kuri ir motivēti iesaistīties uzņēmējdarbībā, kā arī topošie uzņēmēji, kam nepieciešama zināšanu pilnveidošana savas inovatīvās biznesa idejas attīstībai. Divu nedēļu intensīvajā apmācību kursā "Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās" ietilpst piecu dienu teorētiskās apmācības (kursu tēmas), kā arī pēcapmācību konsultācijas un pirmsinkubācijas pakalpojumi (apmācību grafiks). Studenti kursu laikā no ekspertiem uzzinās, kā attīstīt biznesa ideju, kā piesaistīt investorus, zinošus ekspertus un klientus. Dalībai apmācību kursā var pieteikties...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumos par "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai nodrošinātu augstāku valdes locekļu, padomes locekļu un prokūristu sociālo aizsardzību, bet vienlaikus netiktu kavēta jaunu uzņēmumu izveide un attīstība. Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi, kuru mērķis bija palielināt SIA valdes locekļu un īpašnieku sociālo aizsardzību, paredzēja, ka darbaspēka nodokļi (IIN un VSAOI) ir jāmaksā visiem valdes locekļiem, kuri nesaņem darba algu vai tā ir zemāka par minimālo mēnešalgu valstī, ja SIA apgrozījums gadā pārsniedz 7000 eiro, neskatoties uz to, ka par personu varētu tikt veikti maksājumi kādā citā darbavietā vai iemaksas sociālās aizsardzības sistēmā persona veic brīvprātīgi. Turklāt likumprojektos izstrādātās normas prezumē pieņemt tiesību normas, kas paredz nodokļu nomaksu par valdes locekļu negūtiem ienākumiem. Tāpat netiek ņemts vērā fakts, ka ievērojamai daļai mazo SIA, summa, no kuras valdes locekļiem tiktu aprēķināti darbaspēka nodokļi, pārsniedz pat šo uzņēmumu gada ieņēmumus. Ekonomikas ministrijas skatījumā šādu likuma grozījumu...

Lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu publiskajā sektorā, ievērojot valsts parauglomas nozīmi patērētāju informēšanā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi likumprojektus: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Grozījums Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, Grozījums Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kuri šā gada 17.oktobrī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un nodoti starpinstitūciju saskaņošanai un kas paredz, ka tiešās pārvaldes iestādēm būtu pienākumus iegādāties tikai tādas preces, pakalpojumus un ēkas, kurām ir augsts energoefektivitātes līmenis, savukārt autotransporta iepirkumos būtu jāizvērtē iespēja iegādāties automašīnas, kas izmanto arī biodegvielas vai elektroenerģiju. Izstrādātie grozījumi paredz, ka, rīkojot preču vai pakalpojumu iepirkumus, tiešās pārvaldes iestādes iegādājas tikai tādas preces un pakalpojumus, kam ir augsts energoefektivitātes līmenis. Ministrija definējusi arī konkrētas preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības, kas tiks ietvertas kā pielikums Publisko iepirkumu likumā. Savukārt, rīkojot autotransporta līdzekļu iepirkumu, būtu jāņem vērā autotransporta līdzekļa spēja darboties, izmantojot augstas koncentrācijas biodegvielu sajaukumus ar fosilo degvielu, tīru biodegvielu vai elektroenerģiju, ja šāda autotransporta izmantošana ir tehniski iespējama un ekonomiski lietderīga....

Piektdien, 18. oktobrī, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidents sers Suma Čakrabarti (Sir Suma Chakrabarti) apliecināja, ka ERAB plāno Latvijā fokusēties uz uzņēmējdarbības atbalsta projektiem. ERAB prezidents apliecināja, ka ar šo mērķi plāno vēl šī gada laikā apmeklēt Latviju, lai tiktos ar uzņēmējiem un apspriestu konkrētus sadarbības projektus. Pārrunājot esošos sadarbības projektus, tostarp, ERAB līdzdalību bankas Citadele kapitālā, V.Dombrovskis un S.Čakrabarti atzinīgi novērtēja bankas paveikto pelnītspējas atjaunošanā un bija vienisprātis, ka 2014.gadā, Citadelei kļūstot par eirozonas banku, tās vērtība pieaugs. Tāpat abas puses apliecināja gatavību virzīties uz priekšu, lai, saskaņā ar EK prasībām, banku atgrieztu privātajā sektorā. S.Čakrabarti apliecināja, ka ERAB ir gatava atbalstīt gan stratēģiskā investora piesaistes scenāriju, gan alternatīvo iespēju banku kotēt fondu biržā. Tāpat amatpersonas atzinīgi vērtēja Latvijas un ERAB līdzšinējo sadarbību. ERAB Latvijas ekonomikā ieguldījusi vairāk kā 250 miljonus eiro, īstenojot gandrīz 70 dažādus projektus – lielākoties, investējot līdzekļus Latvijas uzņēmumos....

Saeima 2013.gada 3.oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā. Ar grozījumiem tiek precizēta virkne tiesību normu, kas līdz šim radījusi problēmas to interpretācijā un piemērošanā, tādējādi nodrošinot kaut nedaudz efektīvāku un aktuālai situācijai atbilstošāku darba tiesisko attiecību regulējumu. Tomēr grozījumi Darba likumā ne tuvu neaptver visus problēmjautājumus, kas pastāv praksē, un kur nepieciešams vienots un visām pusēm skaidrs redzējums. Māris Simulis, zvērinātu advokātu biroja Borenius jurists, izsaka viedokli par topošajām likuma izmaiņām Neskaidrs paliek jautājums par kvalifikācijas paaugstinošu kursu maksas atmaksas kārtību, ja darba devējs un darbinieks iepriekš rakstveidā vienojas par tiem gadījumiem, kuriem iestājoties darbiniekam ir pienākums pilnīgi vai daļēji tos atmaksāt. Senāts norādījis, ka šādas vienošanās pasliktina darbinieku tiesisko stāvokli un nav spēkā. Lai izvairītos no turpmākas Darba likuma 96.panta kļūdainas interpretācijas, būtu nepieciešams veikt arī šī likuma panta mūsdienu tirgus situācijai atbilstošāku un taisnīgāku regulējumu, kā tas jau ir noteikts Igaunijā un Lietuvā. Ar jaunajiem grozījumiem konkrētais jautājums...

Otrdien, 15. oktobrī, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu "Prasības augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem" . Noteikumos ietverts cukura pievienošanas aizliegums augļu sulām, tādējādi patērētāju interesēs pastiprinot atšķirību starp sulām un nektāriem, kā arī precizētas marķēšanas prasības. Noteikumi paredz, ka turpmāk cukura pievienošana būs atļauta tikai nektāra ražošanā. Tāpat noteikumi paredz, ka šo noteikumu izpratnē tomāti uzskatāmi par augļiem. Pēc noteikumu stāšanās spēkā augļu sulai, augļu sulai no koncentrāta jeb augļu sulai no koncentrētas sulas, koncentrētai augļu sulai, augļu sulai, no kuras ekstrahēts ūdens, un sausai (pulverveida) augļu sulai vairs nedrīkstēs pievienot cukuru. Izņēmums būsLatvijā ražota smiltsērkšķu sula, kurai varēs pievienot līdz 140 gramiem cukura uz litru sulas un kuru drīkstēs pārdot tikai Latvijas tirgū. Smiltsērkšķu sulai, kurai būs pievienots cukurs, marķējumā būs jāiekļauj norāde, ka tā satur cukuru. Prasības nodrošinās, ka patērētājiem būs pieejamas sulas bez cukura, izņemot Latvijas tirgū pieejamo smiltsērkšķu sulu, savukārt augļu nektāra ražošanā...

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus. Ar informatīvo ziņojumu "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu" otrdien, 15.oktobrī, LM iepazīstināja valdību. Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies vairāk nekā četras reizes. Mikrouzņēmumos nodarbināto skaits 2013.gada I ceturksnī bija 55 454 cilvēki, kas ir 13,3 reizes vairāk nekā 2010.gada 4.ceturksnī. Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama. LM uzsver, ka šī problēma netiks atrisināta arī...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) sagatavotais analītiskais apskats par pārtikas ražošanas nozari liecina, ka 2013.gada 1.pusgadā nozarē bija nodarbināti vidēji 22 802 darba ņēmēji, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2012.gada attiecīgajā periodā, un ir vidēji 2,9% no visiem darba ņēmējiem. Šī gada pirmajā pusgadā 32% no nozarē nodarbinātajiem saņēma valstī noteikto minimālo darba samaksu vai mazāku par to. Pārtikas ražošanas nozares analītiskais apskats sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju arī par tādiem nozares rādītājiem kā nodokļu maksātāju skaits, nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna, aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas un valsts kopbudžeta ieņēmumi. Apskatā analizēti arī faktori, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, saimnieciskās darbības rezultāti, nodarbināto skaits un darba samaksa, maksājumu parādi un nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi. 2012.gadā nozares nodokļu maksātāju summārais neto apgrozījums bija 1 043, 89 milj. latu, salīdzinot ar 2011.gadu, apgrozījums nozarē ir palielinājies par 15,7 %. VID norāda, ka lielāko nozares apgrozījuma daļu (2012.gadā – 69,3 % no...

Otrdien, 15. oktobrī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus „Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība”, kas paredz atvieglot uzņēmumu iekšējo drošības biroju reģistrēšanas kārtību un samazināt valsts nodevas apmēru par reģistrāciju gadījumos, kad apliecību izsniedz elektroniskā veidā, informē Iekšlietu ministrija. Ja iepriekš organizācijas savus iekšējās drošības dienestus varēja reģistrēt tikai konkrētā Valsts policijas teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši iestādes, komersanta vai organizācijas atrašanās vietai, tad turpmāk to varēs izdarīt jebkurā Valsts policijas struktūrvienībā. Tāpat turpmāk būs iespējams iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecību saņemt elektroniska dokumenta veidā. Ņemot vērā, ka izsniedzot apliecību elektroniski, tiek ietaupīti iestādes resursi, elektroniski izsniegtajām apliecībām tiks samazināts valsts nodevas apmērs. Turpmāk uz iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtību tiks attiecināts "klusēšanas – piekrišanas" princips. Tas nozīmē - ja Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas neinformēs iesniedzēju par atteikumu reģistrēt iekšējās drošības dienestu, izņemot gadījumu, ja likumā noteiktajā kārtībā pagarināts iesnieguma izskatīšanas termiņš, uzskatāms, ka Valsts policija ir izsniegusi iekšējās drošības dienesta reģistrācijas...