BIZNESS

Kāpēc muitas iestādes pieprasa datus par precēm, kuras no Ķīnas tiek nogādātas Eiropas Savienībā vai pārvietotas tās muitas teritorijā preču tālākai tirdzniecībai “Amazon” u.c. tālpārdošanas platformās? Muitas dienesti veic pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, nodrošināt Savienības iedzīvotāju drošumu, novērst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Muitas kontrole galvenokārt balstās uz riska analīzi, un pamatojoties uz valsts un Savienības līmenī noteiktiem kritērijiem. Risku identificēšanai un novērtēšanai tiek izmantotas elektroniskās datu sistēmas. Automatizētu risku analīzi iespējams veikt, ja muitas rīcībā ir visi nepieciešamie un elektroniski iesniegtie dati par precēm un to saņēmējiem. Automatizēta riska analīze un muitas iestāžu pieņemtie lēmumi par kontroles veikšanu balstās uz deklarācijas datiem un faktisko informāciju par precēm un pārvadājumu. Tādējādi ir svarīgi nodrošināt precīzu datu norādīšanu muitas deklarācijā. Jāņem vērā, ka precīzu datu norādīšana muitas un kopsavilkuma deklarācijās tieši ietekmē nepieciešamo muitas kontroles darbību izpildi un būtiski samazina robežšķērsošanas formalitāšu izpildes laiku. Vai par...

Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktuāls kļūst dāvanu iegādes jautājums, un patērētāji mēdz meklēt maciņam draudzīgākus risinājumus. Tomēr nereti tās var izrādīties nedrošas, viltotas preces, kas, lai arī iegādātas un apmaksātas, var nenonākt līdz dāvanu maisam. Tāpēc Patentu valde, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde aicina iepirkties pārbaudītās e-komercijas vietnēs, tādējādi parūpējoties, lai dāvanas nonāk zem Ziemassvētku eglītes. Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumu datiem, galvenās valstis, no kurām Eiropas Savienībā (ES) tiek importētas viltotas preces, ir Ķīna, Turcija, Indija, kā arī citas Āzijas reģiona valstis. Viltotas un drošības prasībām neatbilstošas preces tiek pasūtītas caur populārām e-komercijas platformām, kas piedāvā Āzijas reģionā ražotas preces. Tāpat pētījumi liecina, ka ES viltotas preces apzināti iegādājas vidēji 34% iedzīvotāju, un 5% no tiem šādi rīkojas regulāri, Latvijā viltotu preču iegāde vispopulārākā ir 18 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū – teju 50% šīs sabiedrības grupas to dara apzināti. Iegādājoties viltotas...

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus" komercbanku plašākai klātbūtnei Latvijas reģionos. Ņemot vērā to, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā komercbanku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eiro zonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta. 2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada oktobrī – tikai 69 šādas vietas. Nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināta ar klātienes pakalpojumu un konsultāciju pieejamību. Digitalizācija paredz standartizētus risinājumus, kas daudzos gadījumos iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav piemēroti. Saskaņā ar 2024. gada vasarā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 28% uzņēmēju uzskata, ka komercbankas strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu...

Līdz 2025. gada 1. novembrim atlikta prasība nodrošināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA polisi) visiem transportlīdzekļiem, kam nav uz laiku pārtraukta reģistrācija. To noteic 5. decembrī otrajā – galīgajā – lasījumā Saeimā atbalstītais par steidzamu atzītais grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Saeimas pieņemtā un 26. novembrī Valsts prezidenta izsludinātā likuma projektu Saeimai iesniedza Ministru kabinets, norādīts grozījuma anotācijā. Taču pieņemtās izmaiņas par obligātu civiltiesisko apdrošināšanu visiem transportlīdzekļiem, arī tādiem, kas nepiedalās ceļu satiksmē, nav pietiekami izvērtētas un izdiskutētas un grozījumu spēkā stāšanās ir jāatliek, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē Satiksmes ministrija deputātus iepriekš informēja, ka ir uzsākts darbs, lai varētu ieviest vienkāršāku procedūru transportlīdzekļu noņemšanai no uzskaites. Ministrija rosina reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, kad transportlīdzeklis netiek izmantots, veikt elektroniski, nenododot transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmes. Līdzīgu...

Šajā aktīvajā iepirkšanās periodā Finanšu nozares asociācija (FNA), reaģējot uz interneta veikala www.prof.lv maksātnespējas procesu, vērš iedzīvotāju uzmanību par iespēju saņemt naudas atmaksu gadījumos, ja prece vai pakalpojums iegādāts interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts. Nepaciešama saziņa ar pakalpojuma sniedzēju vai pamatojums, kāpēc saziņa nav veiksmīga Ja esat iegādājies preci vai pakalpojumu interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts, patērētāja pienākums ir sazināties ar pakalpojuma sniedzēju ar lūgumu atgriezt iztērēto naudu, savukārt uzņēmuma pienākums ir reaģēt uz šo iesniegumu. Ja preces vai pakalpojuma sniedzējs sola atgriezt līdzekļus, bet tos neatgriež, ignorē patērētāja sūdzību vai ir maksātnespējīgs – jums kā patērētājam jāvēršas bankā ar pretenziju. Svarīgi ir saglabāt visu saraksti ar preces vai pakalpojuma sniedzēju, kā arī maksājuma apliecinošus dokumentus. Cik ilgi pēc maksājuma veikšanas ir iespēja pieprasīt naudas atmaksu? Gadījumos, kad preces iegādātas ar VISA vai MasterCard maksājumu karti, patērētājiem ir...

Ministru kabinets 3. decembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto atbalsta programmu uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai, kas paredz vairāk kā 11 miljonu eiro finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru (turpmāk – Sadarbības tīklu programma). Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumi Nr. 775 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi" paredz, ka atbalsta programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem - biedrībai vai nodibinājumam, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Sadarbības tīklu programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās,...

Lai organizācija varētu sasniegt savus darbības mērķus, tai var būt nepieciešams analizēt un izmantot dažādus personas datu iegūšanas avotus. Tomēr jāatceras, ka katrs avots ir derīgs tikai tad, ja datu iegūšana no tā ir likumīga, proti, tai ir atbilstošs tiesiskais pamats. Turklāt, ievācot datus, jāievēro arī citi datu apstrādes principi, nodrošinot, lai personas varētu kontrolēt, kas un kādiem nolūkiem izmanto viņu datus. Datu Valsts inspekcija (DVI) izklāstījusi galvenos datu ieguves veidus un to likumīgas izmantošanas pamatprincipus, kas var noderēt ikvienam. Organizācijas var iegūt datus dažādos veidos: tieši no paša cilvēka, lūdzot sniegt konkrētu informāciju; no trešajām personām; novērojot cilvēka darbības un, ja nepieciešams, tās apkopo, lai iegūtu kāda veida informāciju par konkrētu cilvēku. Iegūstot datus no dažādiem avotiem, organizācijai ir svarīgi nodrošināt pārskatāmību, lai skaidri varētu noteikt, no kurienes dati ir iegūti un kā tie tiek izmantoti. Šādi pasākumi nepieciešami, piemēram, lai: būtu saprotams, kāds tiesiskais pamats piemērojams katrai datu kopai; izpildītu...

Pašvaldības Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties ieguldījušas ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte. Savukārt nepietiekamā sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem ir viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un neveicina privāto investīciju piesaisti reģionos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā. Infrastruktūra pašvaldībās ir jāsakārto, taču finansējums vairāk izlietots citām vajadzībām, nevis tieši uzņēmējdarbības, tajā skaitā, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas veicināšanai, kas radītu jaunas darba vietas iedzīvotājiem, iespējas uzņēmējiem un piesaistītu privātās investīcijas. Pašvaldībām kopumā bija pieejams teju pusmiljards eiro, ko ieguldīt ekonomiskajā izaugsmē, tādējādi piesaistot privāto līdzieguldījumu un palielinot nodokļu ieņēmumus pašvaldību budžetos, taču revīzijā secināts, ka lielākajai daļai projektu šobrīd ir negatīva finanšu atdeve. Revidētajās pašvaldībās pēc projektu īstenošanas ik gadu veidojas negatīva bilance vismaz 1 019 904 eiro apmērā, kas saņemto aizņēmumu...

No 2025. gada 1. janvāra plānotas izmaiņas personas identifikācijas jeb pieslēgšanās veidā valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv (arī - latvija.lv). Turpmāk portālā varēs pieslēgties ar mobilo lietotni eParaksts mobile, personas apliecību (eID karti), eParaksts karti vai mobilās lietotnes Smart-ID kvalificēto versiju, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajiem identifikācijas līdzekļiem, informē Valsts digitālās attīstības aģentūra (VSAA). Ar banku izsniegtajiem internetbanku rīkiem portālā vairs nebūs iespējams autentificēties. Ja portāla lietotājs šobrīd vēl neizmanto kādu no minētajiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, ieteicams savlaicīgi ieplānot sev ērtākā līdzekļa uzstādīšanu viedierīcē vai eID kartes noformēšanu, kā arī nepieciešamo lietošanas prasmju apgūšanu. Pēc Finanšu nozares asociācijas lūguma ir veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atteikties no komercbanku internetbanku izmantošanas, lai pieslēgtos Latvija.gov.lv. Plānotās izmaiņas neietekmēs lielāko daļu portāla lietotāju, kuri agrāk pieslēdzās Latvija.gov.lv ar banku autentifikāciju, jo viņu rīcībā ir arī Smart-ID risinājums, kurš tiek izmantots autentifikācijai lielākajās Latvijas komercbankās jau kopš 2017. gada. Portālā Latvija.gov.lv...

Latvijas Banka brīdina par LIVONIA (tīmekļvietnēs: https://livonia.finance/ un https://livoniap2p.wordpress.com/) piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem. Uzņēmumu, kas izmantojot zīmolu LIVONIA, pārstāvji maldinoši uzdodas par licencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un aicina iesaistīties ieguldījumu darījumos, kuru piedāvāšanai un sniegšanai Latvijā būtu jāsaņem nepieciešamā atļauja. Latvijas Banka nav piešķīrusi darbības atļauju uzņēmumiem, kas izmanto zīmolu LIVONIA, ieguldījumu piesaistei un šo uzņēmumu uzņēmējdarbība nav pakļauta Latvijas Bankas uzraudzībai. Latvijas Banka aicina nesaistīties darījumos ar LIVONIA, kā arī neveikt maksājumus uz tās norādītiem maksājumu kontiem. Latvijas Banka brīdina, ka pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem veiktie ieguldījumi netiek aizsargāti un var tikt izkrāpti bez iespējas tos atgūt. Ja jums ir nodarīti zaudējumi vai pastāv aizdomas par krāpšanu, aicinām vērsties Valsts policijā ar iesniegumu. Iedzīvotājiem, kuri nav profesionāļi finanšu pakalpojumu jomā, bet vēlas veikt ieguldījumus, rekomendējam doties uz savu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas saņēmusi attiecīgu licenci vai darbības atļauju. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt par iespējamajiem...

Eiropas Savienības (ES) Padome 19. novembrī pieņēma regulu, ar ko slēdz Eiropas strīdu izšķiršanas tiešsaistē platformu (SIT platformu) un atceļ ar to saistītos pienākumus pārvaldes iestādēm un tiešsaistes uzņēmumiem. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu Padome uzskata, ka esošās SIT platformas snieguma līmenis neattaisno publiskās un privātās izmaksas, kas nepieciešamas tās uzturēšanai. Pēc tam, kad Padome savu nostāju būs pieņēmusi pirmajā lasījumā, par tekstu būs vēlreiz jābalso Parlamenta plenārsēdē otrajā lasījumā. Ja tiesību aktā netiks veikti grozījumi, tas tiks pieņemts. Kad regulu būs parakstījusi Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Padomes priekšsēdētājs, tā tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas. Jebkurās komerciālās attiecībās tirgotājiem un patērētājiem var rasties strīdi, kas jāatrisina (piemēram, ja produkts netiek piegādāts laikus vai labā stāvoklī, vai, ja patērētājs nav samaksājis pilnu pirkuma cenu). Līdz ar iepirkšanās tiešsaistē attīstību ir ievērojami palielinājies strīdu skaits. Strīda izšķiršana tiesā var būt ilgstoša un ietver advokātu iesaistīšanos un procedurālās...

Datu Valsts inspekcijas Vadlīnijās sīkdatņu izmantošanai tīmekļa vietnē skaidroti labās un sliktās prakses piemēri sīkdatņu (cookies, sīkfaili) baneru jeb uznirstošo logu izvietošanai organizāciju tīmekļa vietnēs. Tāpat skaidrojumā “Kas man jāzina par sīkdatnēm jeb “cookies”?” sīkāk aprakstīta sīkdatņu būtība un apstrādes pamatojumi. Tomēr praksē joprojām ir tīmekļa vietnes, kurās sīkdatņu paziņojumi nav iekļauti, tie nefunkcionē vai nav izveidoti atbilstoši prasībām. DVI konstatējusi arī gadījumus, kur sīkdatņu paziņojums izveidots korekti, tomēr praktiski sīkdatnes vēl tiek apstrādātas, piemēram, ja izvēles sīkdatņu izmantošanai vietnes apmeklētājs nav piekritis. Visbūtiskākā un visvieglāk pamanāmā neatbilstība ir nepareizi izveidoti sīkdatņu baneri. Sīkdatnes, kas nav nepieciešamas tīmekļa vietnes funkcionēšanai, var ievākt tikai ar cilvēka piekrišanu! Sīkdatņu banerim jābūt vienkāršam, bez liekas un maldinošas informācijas. Ar šī banera palīdzību lapas apmeklētājam ērtā veidā jāsniedz informācija par sīkdatnēm, kuras apstrādās bez cilvēka piekrišanas (funkcionālās), un par sīkdatnēm, kurām tam ir iespēja piekrist, ja ir šāda vēlēšanās. Ja tīmekļa vietnē...

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un patlaban saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas paredz novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū. Likuma grozījumi arī līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās. Tāpat ar tiem cer novērst lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām,...

Latvijā internetu 2024. gadā lieto praktiski visos uzņēmumos1 (100%), un šis rādītājs ir nemainīgs jau piekto gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Aptauja, lai iegūtu kvalitatīvu un starptautiski salīdzināmu informāciju par IKT lietošanu un e–komercijas attīstību uzņēmumos ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, tika veikta 2024. gada sākumā ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu. Fiksēto internetu lieto 81,5% uzņēmumu, tai skaitā – 98,2% lielo, 89% – vidējo un 79,7% – mazo uzņēmumu2. Darba vajadzībām internetu lieto 61,9% no visiem uzņēmumu darbiniekiem, un tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. Portatīvās ierīces, kas ļauj lietot mobilo interneta tīklu darba vajadzībām, nodrošina 91,1% uzņēmumu, un, salīdzinot ar 2022. gadu, pieaugums ir par 3 procentpunktiem. Lielo uzņēmumu grupā šis rādītājs ir 99,1%, vidējo – 94,8%, bet mazo – 90,1%. Gandrīz piektā daļa jeb 18% uzņēmumu nodarbina savus IKT speciālistus, tai skaitā 82,4%...

Ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā atbilstoši Preču zīmju likumam tika aizsargātas ne tikai reģistrētas, bet arī nereģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), nepieciešamas mainīt Latvijas ĢIN aizsardzības sistēmu, turpmāk paredzot aizsardzību tikai reģistrētām ĢIN, norādīts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā „Par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmas izveidi Latvijā”. Šādu reģistrāciju paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2411 (2023. gada 18. oktobris) par amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko groza Regulas (ES) 2017/1001 un (ES) 2019/1753 (turpmāk - ĢIN Regula). Līdz 14. novembrim turpināsies šī ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tas nozīmē, ka turpmāk, lai varētu lietot ĢIN norādes un simbolus, būs jāreģistrē konkrētie produkti vai pakalpojumi, nodrošinot vienotu reģistrēšanas un uzraudzības sistēmu kā lauksaimniecības, tā arī nelauksaimniecības produktiem. Attiecīgo ĢIN simboliku varēs uzmantot tikai par tiem pakalpojumiem un produktiem, kuriem būs bijusi veikta atbilstoša kritēriju pārbaude un tie būs ieguvuši tiesības būt reģistrētiem. Atbilstoši...