BIZNESS

Lai veicinātu uz eksportu orientētas investīcijas un nodrošinātu vidi jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, Saeima ceturtdien, 15. februārī, konceptuāli atbalstīja likuma projektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam un noteica tam steidzamību. "Zaļā koridora" koncepcija paredz saīsināt administratīvos procesus investīciju projektu īstenošanai, piemēram, ļaujot saņemt būvatļauju vai citus nepieciešamos valsts pārvaldes pakalpojumus īsākā termiņā, un samazināt laiku, lai saņemtu dažādas atļaujas un saskaņojumus valsts iestādēs. Likuma projekts noteic prioritāro investīciju projektu standartus un jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Tāpat likuma projektā iecerēts izveidot atbalsta pasākumus, tostarp “zaļā koridora” pieeju, uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās. Diskutējot par piedāvāto regulējumu, deputāti iepriekš uzsvēra nepieciešamību mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības veicināšanai un investoru piesaistei. Likuma projekta autori Ekonomikas ministrijā norādījuši, ka līdz šim līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un saistītajos Ministru kabineta...

Latvijas Finanšu nozares asociācija paziņojusi, ka atceļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, tādējādi nozares standartu līmenī vairs neregulējot ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītus jautājumus. Vadlīniju atcelšana nozīmē arī to, ka asociācijas biedriem turpmāk būs plašākas iespējas sadarboties ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Norādāms, ka minētās vadlīnijas savulaik tika noteiktas kā nozares pašregulācijas instruments, vēl pirms detalizētā normatīvā regulējuma no valsts puses. Tajās bija nosprausti galvenie sasniedzamie mērķi un atbilstības kultūras iedzīvināšanai nepieciešamie pamatprincipi naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. “Līdz ar vadlīniju atcelšanu nozare arī izslēgusi formālus, praksē jau kādu laiku vairs neeksistējošus, šķēršļus augsta riska nozaru apkalpošanā. Piemēram, ne visas kredītiestādes apkalpo uzņēmumus, kas savā darbībā pamatā izmanto elektronisko naudu vai virtuālās valūtas, ņemot vērā ar uzraudzību saistītos izaicinājumus, bet ir arī kredītiestādes, kas ir ne tikai paudušas gatavību šādas nozares apkalpot, bet pat minējušas šo industriju kā daļu no savu klientu mērķgrupas”, apstiprina Laima...

Valdības sēdē 13. februārī apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”, lai noteiktu samaksu par Eiropas Savienībā (ES) no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi. Analizējot datus par Latvijā importētajām precēm, ir redzams, ka palielinās graudaugu ievedums no Krievijas. Lielā daudzumā no Krievijas tiek importētas arī eļļas augu sēklas un pākšu dārzeņi. Krievijas lētās lauksaimniecības produkcijas pieplūdums negodīgā konkurencē izspiež Latvijas u.c. ES valstu uzņēmumus no loģistikas ķēdēm, ostām, vietējā un eksporta tirgus. Ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā un drošības apdraudējumu visā reģionā, kā arī pieaugušo kravu plūsmu no Krievijas, ir radušās bažas par importēto preču atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Pārtikas preču kontroli uz Latvijas un trešo valstu robežām, kas ir arī ES...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13. februārī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi trijos likumos, atvieglos procedūras, lai iedzīvotāji varētu pāriet pie kredītdevēja, kurš piedāvā labākus nosacījumus. Likumprojektiem Saeima iepriekš noteikusi steidzamību. Hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša, jo, aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa. Tāpat vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana. Patlaban tieši samērā dārgais pārkreditēšanas process ir viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem un iemesliem, kā dēļ iedzīvotāji nepārslēdz līgumus pie cita kredītdevēja. Bankas piemēro komisijas maksu gan par izsniegto kredītu, gan arī pārkreditēšanās brīdī, un izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi, pauž par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem kredītiestādes varētu gūt peļņu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija. Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. februārī apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri. Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko Regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 groza attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro, sekmēs, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par "zibmaksājumu regulu". Jaunā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nebūtu jācieš no līdzekļu kavēšanās. Vienlīdz liela uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta pārskaitījumu drošības uzlabošanai. Bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, ka kredīta pārvedumi nav nesamērīgi dārgi un tiek apstrādāti nekavējoties. Ar šo tiesību aktu, tiek atjaunināti pašreizējie Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) noteikumi. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti, skaidro Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis: “Regulas...

Eiropas Komisija (EK) 8. februārī pieņēma pārskatītu paziņojumu par tirgus definīciju (paziņojums). Lai apvienošanās darījumu un gandrīz visu pretmonopola lietu novērtēšanā definētu tirgu, ir jānosaka uzņēmumu savstarpējās konkurences robežas. EK norādījumos ir ņemta vērā tirgus jaunā realitāte un izmaiņas EK lietu izskatīšanas praksē un Eiropas Savienības (ES) judikatūrā. Tas uzlabos pārredzamību un juridisko noteiktību uzņēmumiem, veicinās noteikumu ievērošanu un sekmēs efektīvāku izpildes panākšanu. Ar pārskatīto paziņojumu pirmo reizi tiek pārskatīts 1997. gadā pieņemtais paziņojums par tirgus definīciju. Tas atspoguļo būtiskās pārmaiņas, kas notikušas gadu gaitā, jo īpaši augošo digitalizāciju un jaunos preču un pakalpojumu piedāvāšanas veidus, kā arī to, ka tirdzniecības sakari ir arvien vairāk savstarpēji saistīti.1 Paziņojuma pārskatīšana ir būtiska EK mērķim nodrošināt pārredzamību un paredzamību konkurences noteikumu izpildes panākšanā, cita starpā ar norādījumiem, visās nozarēs un nozaru līmenī, arī attiecībā uz stratēģiskām nozarēm. Pārskatītā paziņojuma par tirgus definīciju galvenie elementi Pārskatītajā paziņojumā par tirgus definīciju ir sniegti plašāki, atjaunināti...

Otrdien, 6. februārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”. No š.g. 1. maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma – neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi. Proti, iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam. Klimata un enerģētikas ministrija skaidro, ka neto norēķinu sistēmas labumus varēs baudīt gan lielākas komercsabiedrības, gan mazāki ģimenes uzņēmumi. Saražoto elektroenerģiju uzņēmums varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt “virtuālā makā”, lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai. Jaunā neto norēķinu sistēma sāks darboties ar 2024. gada 1.maiju Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo “zaļo” elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās “virtuālā makā”. Jaunās sistēmas...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 1. februārī pirmajā lasījumā Saeimas atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, kas paredz veikalu cenu zīmēs vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā ir ar nozari neapspriests, miljonos mērāms slogu uzliekošs regulējums. LTRK uzskata, ka likumprojekts šā brīža redakcijā ir brāķis, tā autori ne tikai nav centušies noskaidrot finansiālo ietekmi un samērību, bet tā vietā konstatējuši, ka tam nav ietekmes uz tautsaimniecību. Ja patiešām deputātiem ir vēlme mazināt vai izbeigt Krievijas pārtikas produktu tirgošanu Latvijā, jāaizliedz to importēšana, uzskata LTRK. Likumprojekts nevis mazinās, bet tieši otrādi palielinās to tirdzniecības apjomu, kaut vai ar to, ka plauktos redzēsim Krievijas izcelsmes produktus, pie kuriem nu būs obligāti jāliek Latvijas karogs, ja būs kāds ražošanas process veikts Latvijā. Tas būtu uzskatāma par patērētāja maldināšanu. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: “Ar šādu likumdošanas kvalitāti nevajadzētu brīnīties, ka mūsu ekonomikas...

Aktualizējoties diskusijai par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publisku iepirkuma līgumu ietvaros, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atgādina par normatīvajos aktos jau paredzēto regulējumu, kas pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem dod iespējas šādas preces neiepirkt. Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkuma nolikumā (attiecīgi arī iepirkuma līgumā) paredzēt liegumu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Šādas tiesības pasūtītājam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jebkurā iepirkumā, tostarp Publisko iepirkumu likumu 9. panta iepirkumā un iepirkumos, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtību (proti, “zemsliekšņa iepirkumi”). Iekļaujot iepirkuma nolikumā norādi par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu, jāparedz veids un kārtība, kādā preču izcelsme tiks pārbaudīta. Tikpat svarīgi ir iepirkuma līgumā paredzēt noteikumus par preču izcelsmes kontroli to piegādes (pieņemšanas) brīdī un tiesiskās sekas gadījumiem, ja tiks piegādātas neatbilstošas izcelsmes preces. Iepirkuma nolikumā konkrēti atrunāts ierobežojums Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pretrunā ar publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. ...

Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji 26. janvārī parakstījuši trīspusēju dokumentu, kas nosaka vienotu pieeju muitas kontroles veikšanā, preces izvedot, un informācijas apmaiņā, īstenojot Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus pret Krieviju un Baltkrieviju. 2023. gada 18. decembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri apstiprināja deklarāciju par vienotu reģionālu pieeju sankciju ieviešanā. Šomēnes Baltijas valstu muitas dienestu eksperti intensīvi sadarbojās, izstrādājot trīspusējo dokumentu, un 26.janvārī, Starptautiskajā muitas dienā, Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji vienojās par papildu pasākumiem sankciju apiešanas risku mazināšanai. Pamatojoties uz risku analīzi, muitas iestādes turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību kravām gadījumos, ja to pārvietošanai izvēlēts neloģisks maršruts, un pieprasīs eksportētājam sniegt papildu informāciju. Pamatojuma nesniegšanas gadījumā muitas iestādes liedz pārvietot preces uz galamērķi. Tāpat Baltijas valstu muitas iestādes pastiprinās kontroli tādām precēm, ko aizliegts eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju, gadījumos, ja tās tiks eksportētas uz trešajām valstīm, pārvietojot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Ievērojot risku analīzē balstītu pieeju, muitas amatpersonas pieprasīs papildu dokumentus par...

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka grozījumi Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tostarp paredz, ka akciju sabiedrībām (AS) informācija par akcionāriem jāatklāj viena gada laikā, tas ir, līdz 2024. gada 30. jūnijam. Proti, Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punkts paredz, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistrā reģistrēta AS, kurai ir: 1) vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piesaka UR) statūtu grozījumus, kas paredz, ka visas AS akcijas ir, vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas. Vienlaikus ar statūtu grozījumiem AS iesniedz UR šā punkta 2. vai 3. apakšpunktā minētās ziņas vai dokumentus; 2) vārda akcijas, atbilstoši šā likuma 235. panta prasībām sastāda un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniedz UR aktuālo AS akcionāru reģistru; 3) uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniedz UR šā likuma 236.1 panta...

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto pamatkonta regulējumu, tomēr šajā jomā ir vieta arī būtiskiem uzlabojumiem – to Latvijas Banka secinājusi, apkopojot Latvijas kredītiestādēs veiktā patērētāja pamatkonta atvēršanas un uzturēšanas neklātienes novērtējuma rezultātus. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kurš paredz nodrošināt patērētājam – fiziskai personai, kurai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, – piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam. Latvijas Banka ir izvērtējusi kredītiestāžu un dalībvalstu kredītiestāžu Latvijas filiāļu sniegtā pamatkonta pakalpojuma atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam. Kopumā secināts, ka kredītiestādes pamatkonta pakalpojumā iekļauj tādus pakalpojumus, kādi konkrētajā kredītiestādē ir pieejami. Maksa par patērētāja pamatkonta uzturēšanu ir noteikta atbilstoši likumam, un kredītiestādes informāciju par pamatkontu ir izvietojušas savās tīmekļvietnēs un klientu apkalpošanas centros. Papildus minētajam kredītiestādes nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt...

Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs. A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu 2024.–2027. gadam un iesniegusi to izskatīšanai valdībā. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% no iekšzemes kopprofukta (IKP) 2027. gadā pēc austriešu profesora F. Šneidera metodikas, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Pēc šīs metodes 2022. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 19,9% no IKP. Tiesa, pēc Latvijas profesora Arņa Saukas metodes šis rādītājs attiecīgi bija 26,5% no IKP. Finanū ministrija iecerējusi, ka īstenojot plānā ietvertos pasākumus, tādējādi Latvija tiks tuvināta ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim (17,2% no IKP). No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027. gadā. Patlaban plāns un tā pamatojuma apraksts izklāstīts uz 58. lappusēm. Kopumā...

Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 28 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai"", kas ļaus uzsākt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda atbalsta sniegšanu uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai investīciju un apgrozāmo līdzekļu veidā. Atbalsts būs pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī mazās vidējas (līdz 499 darbiniekiem) un vidējas (līdz 3 000 darbiniekiem) kapitalizācijas sabiedrībām. Atbalstam varēs pieteikties komersanti ar vismaz 12 mēnešu pieredzi un ne mazāk kā pieciem darbiniekiem: investīcijām līdz 2 850 000 EUR un ne vairāk kā 90% no kopējām izmaksām, ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem; apgrozāmajiem līdzekļiem no 100 000 EUR līdz 5 000 000 EUR apmērā ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem Vienam saimnieciskās darbības veicējam sabiedrība Altum varēs sniegt aizdevumu līdz 5 milj. eiro. Atbalsta programmas...