BIZNESS

Ministru kabinets 13. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Grozījumu mērķis ir mazināt administratīvo slogu kooperatīvo sabiedrību kopsapulču organizēšanā, stiprinot kooperatīvo sabiedrību biedru tiesības un veicinot biedru dalību kopsapulcē, paredzot vairākas iespējas, kā var piedalīties un balsot biedru kopsapulcē. Likumprojekts paredz kooperatīvo sabiedrību biedriem tiesības piedalīties un balsot attālināti biedru kopsapulcēs. Likumprojektā ir paredzētas vairākās attālinātās dalības iespējas: biedra tiesības balsot pirms biedru kopsapulces; biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; biedru e-sapulces jeb pilnībā digitālas kopsapulces. Likumprojektam stājoties spēkā, iepriekš norādītājos gadījumos biedrs tiks pielīdzināts biedru kopsapulcē klātesošam biedram un ierakstāms to biedru sarakstā, kuri piedalās sapulcē, un biedra nodotās balsis ir ieskaitāmas balsojumos tieši tāpat, kā fiziski klātesošo biedru balsis. Likumprojekts arī paredz, ka biedru e-sapulces, kas izslēdz biedra tiesības ierasties uz kopsapulci klātienē un pēc būtības paredz biedra pienākumu piedalīties un balsot sapulcē tikai elektroniski, sabiedrība var...

Lai pilnveidotu atsevišķus tiešo maksājumu piemērošanas noteikumus, valdība 13. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Ar grozījumiem precizētas sestā laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (6. LLVS) standarta prasības un atsevišķu ekoshēmu piemērošanas nosacījumi, kā arī paredzēts pašnodarbinātās personas atzīt par aktīviem lauksaimniekiem. Grozījums 6. LLVS nosacījumu sistēmas prasības piemērošanā paredz, ka saimniecība, kuras aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas teritorijās ar dažādām augsnes pārklājuma prasības robežvērtībām (65% īpaši jutīgajās teritorijās, 60% vai 55% pārējās teritorijās), būs izpildījusi augsnes pārklājuma prasību, ja saimniecība kopumā būs nodrošinājusi augstākās augsnes pārklājuma robežvērtības prasības izpildi, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecība. Jāņem gan vērā, ka īpaši jutīgajā teritorijā arī šādā gadījumā vismaz 50% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības ir jābūt ar augsnes segumu ziemas periodā. Līdzīga pieeja tiks piemērota konvencionālajām un bioloģiskajām saimniecībām, īstenojot augsnes pārklājuma prasību ekoshēmā...

Jau gadu desmitiem komersanti piedāvā saviem klientiem lojalitātes jeb klienta kartes, dodot iespēju gan iegūt papildu atlaides, gan veidot uzkrājumus. Ja kādreiz klienta karšu iegūšanai savi personas dati bija jāsniedz reti, tad šobrīd apmaiņā pret “izdevīgajiem piedāvājumiem” cilvēkam bieži vien ir jāuzrāda adrese, telefona numurs, personas kods u.c. Lai gan varētu šķist, ka klienta kartes ir tikai “smagums” mūsu makos, tomēr ir jāsaprot, ka katram veikalam vai pakalpojuma sniedzējam esam devuši savus datus, atgādina Datu Valsts inspekcija. Vai komersants (datu pārzinis), izsniedzot lojalitātes karti un īstenojot lojalitātes programmu, var pieprasīt saviem klientiem (datu subjektiem) jebkādus personas datus un kā viņiem jāinformē klienti par šo datu apstrādi? Komersanta lojalitāšu programmām, kuru ietvaros tiek apstrādāti dati, ir piemērojami Datu regulas nosacījumi. Tie ir: skaidra datu apstrādes mērķa noteikšana; atbilstoša likumiskā pamata piemērošana; pienācīga klientu informēšana par plānoto vai esošo datu apstrādi; Datu regulas principos noteikto nosacījumu ievērošana . Lai noteiktu datu apstrādes mērķi, komersantam...

Uzņēmumu reģistrs (Reģistrs) vērš uzmanību, ka no 2023. gada 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Komerclikumā, kas tika pieņemti vēl 2022. gada 16. jūnijā. Grozījumi maina vairākas pašreiz Komerclikumā iekļautās normas attiecībā uz akcijām, pamatkapitāla apmaksu, kā arī paredz jaunas komercreģistrā ierakstāmās ziņas un iesniedzamos dokumentus. Būtiskākās izmaiņas ir veiktas sekojošos jautājumos: 1) vārda akcijas tiek pārsauktas par reģistrējamajām akcijām un uzrādītāja akcijas par dematerializētajām akcijām, nemainot šo akciju veidu izpratni. Proti, reģistrētā akcija ir akcija, kas ir reģistrēta akcionāru reģistrā, bet dematerializētā akcija ir akcija, kas tiek iegrāmatota finanšu instrumentu kontos. Tāpat no Komerclikuma tika izslēgts 229. pants, kas regulē akciju formas un tiek noteikts ierobežojums, ka akciju sabiedrības (AS) turpmāk varēs emitēt tikai vienu akciju veidu. Proti, visām akcijām būs jābūt vai nu reģistrējamajām akcijām vai arī dematerializētajām akcijām. Līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistrā reģistrētās akciju sabiedrības, kurām ir vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30....

Ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tiek mainīta nostiprinātā kārtība kādā apmaksājams SIA un AS pamatkapitāls un vienādota pamatkapitāla apmaksas kārtība visām kapitālsabiedrībām (SIA, AS un mazkapitāla SIA), paredzot, ka visām kapitālsabiedrībām ir jābūt pilnībā apmaksātam pamatkapitālam līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistram (turpmāk - Reģistram). Turpmāk pamatkapitāla apmaksas termiņiem dibināšanas līgumā būs jābūt noteiktiem tā, lai pamatkapitāls pilnā apmērā būtu parakstīts un apmaksāts līdz brīdim, kad tiek iesniegts pieteikums Reģistrā par kapitālsabiedrības dibināšanu. Proti, turpmāk kapitālsabiedrībai dokumenti un ziņas, kas saistītas ar pamatkapitālu un tā apmaksu būs jāiesniedz tikai vienu reizi. Tāpat kā kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā arī pamatkapitāla palielināšanas gadījumā pieteikums Reģistram par pamatkapitāla palielinājumu būs jāsniedz tikai tad, kad ir beidzies pamatkapitāla apmaksas termiņš. Atbilstoši likuma grozījumos ietvertajam regulējumam pamatkapitāla apmaksa ir jāveic 6 (sešu) mēnešu laikā pēc tam, kad dalībnieku (akcionāru) sapulcē ir pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. Ja šajā termiņā nav apmaksāts viss...

Komerclikuma pārejas noteikumu 61., 63. un 64. punktā paredzēts, ka sākot no 2023. gada 1. jūlija visus komercreģistra ierakstus un dokumentus izsludina, Uzņēmumu reģistram nodrošinot to pirmreizēju publisku pieejamību tiešsaistē info.ur.gov.lv, informāciju publicējot sadaļā “Publikācijas”, informē Uzņēmumu reģistrs. Izsludinot komercreģistra ierakstus un dokumentus, papildus tiks norādīts komercreģistra ieraksta izdarīšanas datums, kā arī datums, kad dokuments pievienots reģistrācijas lietai. Tāpat no 2023. gada 1. jūlija Komerclikumā noteiktie paziņojumi kreditoriem tiks publiskoti Reģistra tīmekļvietnē info.ur.gov.lv. Uzņēmumu reģistrs noslēdz arī pāreju no valsts pārvaldes pakalpojumu portāla latvija.gov.lv uz Uzņēmumu reģistra pakalpojumu portālu registrs.ur.gov.lv. Tādējādi no šī gada 30. jūnija e-pakalpojums vietnē latvija.gov.lv vairs nebūs pieejams. Klienti, kuri līdz šim reģistrācijas pakalpojumus – piemēram, reģistrēt SIA vai biedrības dibināšanu, valdes maiņu, juridiskās adreses maiņu utt. – izmantoja vietnē latvija.gov.lv kā e-pakalpojumu EP119 “Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros”, turpmāk reģistrācijas pieteikumus un dokumentus varēs iesniegt tikai reģistrācijas pakalpojumu portālā registrs.ur.gov.lv. Uzņēmums mudina līdz 30. jūnijam pabeigt uzsāktos...

Lai palīdzētu Latvijas finanšu sektora dalībniekiem izprast būtiskākās informācijas atklāšanas prasības ilgtspējas jomā, Latvijas Banka sagatavojusi skaidrojošus ieteikumus. Eiropas Savienības (ES) finanšu sektora dalībniekiem ir pienākums atklāt informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē prasībām (SFDR). Lai Latvijas finanšu tirgus dalībnieki labāk izprastu regulējuma ilgtspējas jomā prasību ietvaru, Latvijas Banka ir sagatavojusi ieteikumus informācijas atklāšanai ieguldītājiem, iekļaujot strukturētu prasību ietvaru prasību un to savstarpējo sakarību labākai izpratnei un skaidrojot finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem, uz kādiem to piedāvātajiem produktiem attiecas SFDR prasības, kāda informācija ir jāatklāj un kādā veidā. Informācija, kas jāatklāj atbilstoši SFDR prasībām, ir paredzēta ieguldītājiem. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem jānodrošina, ka informācija ir atklāta pieejamā un viegli atrodamā veidā un noformulēta klientiem saprotamā valodā. Latvijas Bankas ieteikumi sniedz detalizētu ieskatu, kāda informācija finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem...

Ministru kabineta 27. jūnija sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā 2019.-2022. gadam iekļauto uzdevumu izpildi". Par ziņojumu referēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone, sniedzot informāciju par pasākumu plānā ietverto 40 uzdevumu izpildes gaitu un tuvošanos plāna mērķim - uzņēmējiem pievilcīga uzņēmējdarbības vide, pieejami un saprotami pakalpojumi, mazinot administratīvo slogu. Apkopojot informāciju par plāna izpildi, secināts, ka: no 40 plāna uzdevumiem ir izpildīti 32 uzdevumi, 7 uzdevumu izpilde turpināsies līdz š.g. beigām, bet viena uzdevuma izpilde ir pārtraukta. Plānā bija iekļauti pasākumi uzņēmējdarbības videi 12 būtiskos rīcības virzienos – uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības process, nekustamā īpašuma reģistrācija, investoru tiesību aizsardzība, grāmatvedība un nodokļi, pārrobežu tirdzniecība – muita, līgumsaistību izpilde, elektrības pieslēgums, restrukturizācija, cilvēkkapitāls, valsts pakalpojumu digitalizācija un pieejamība, kā arī inovācijas veicināšana. Akcentējot atsevišķus būtiskākos ieviestos pasākumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, Ilze Indriksone uzsvēra, ka veikti būtiski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sistēmu uzlabojumi. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS)...

Elektroenerģijas ražotājiem virsieņēmumi jāinvestē sava vai saistītā uzņēmuma dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos resursos un energoefektivitātē, paredz ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā Saeimas pieņemtie grozījumi. Ar grozījumiem noteikti pārdotās elektroenerģijas ieņēmuma griesti 180 eiro apmērā par vienu saražotās elektroenerģijas megavatstundu par laika posmu no 2022.gada 1.decembra līdz šā gada 30.jūnijam. Regulējums attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas. Par virsieņēmumu apmēru un izlietojumu jāinformē Būvniecības valsts kontroles birojs. Regulējums neattiecas uz ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no biometāna vai dabasgāzes un sniedz tiešu atbalstu elektroenerģijas galalietotājiem, piemēram, ražo elektroenerģiju koģenerācijas iekārtās un ir ietverti siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinā. Tāpat ar grozījumiem likumā nostiprināts elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegums ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī aizliegums piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu. Lai nodrošinātu elektroenerģijas balansu Latvijas elektroapgādes sistēmā, pārvades sistēmas drošumu un darbības stabilitāti līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar...

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 24. jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu. Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju. Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma. Aptuveni 70 % no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu. VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda:...

Ministru kabineta š.g. 20. jūnija sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, lai atvieglotu procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei, kas pasūtītājam ir nepieciešams, lai varētu efektīvi izpildīt savas līgumsaistības publisko būvdarbu līguma ietvaros. Izstrādātie grozījumi paredz tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras zemsliekšņa iepirkumiem – t.i. pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) būs tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par EUR 140 000 un līgums tiek slēgts par būves ekspertīzes veikšanu, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja definētajām prasībām. Kā zināms, publiskajos būvdarbu iepirkumos darbojas obligāti piemērojamie būvdarbu līguma noteikumi, kas paredz būves ekspertīzi kā instrumentu strīda risināšanai par veikto būvdarbu kvalitāti un apjomiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" 11.punktu pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) ir pienākums veikt (pasūtīt) būves ekspertīzi, ja tas...

Tiesības uz datu dzēšanu nozīmē, ka persona (datu subjekts) var vērsties pie organizācijas un, norādot uz savu pamatojumu vai individuālo situāciju, lūgt, lai konkrēti dati tiktu dzēsti. Tāpat ir jārīkojas, kad nepieciešams labot organizācijas rīcībā esošus personas datus. Savukārt, kad persona lūdz ierobežot organizācijas veikto tās datu apstrādi, tai tāpat ir jānorāda, tieši kura organizācijas veiktā datu apstrāde uz laiku ir jāierobežo, taču šādas ierobežošanas mērķis parasti ir pārliecināšanās, vai apstrāde līdz šim bijusi likumīga. Kad persona ir izmantojusi savas tiesības un vērsusies pie organizācijas (pārziņa), lai tā veiktu datu dzēšanu vai labošanu vai ierobežotu datu apstrādi , organizācijai bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā jāsniedz informācija par veiktajām darbībām saskaņā ar šo lūgumu. Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, sagaidot atbildi no organizācijas? Persona piezvana uz organizācijas konsultatīvo tālruni un pieprasa savu datu dzēšanu vai atbildi par to, kāpēc organizācija datus apstrādā – ne...

Valdības sēdē 20. jūnijā izskatīšanai iesniegts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai". Informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt ministrijas redzējumu par strukturālās transformācijas nozīmi ekonomikas izaugsmes veicināšanā un tās galvenajiem izaicinājumiem un prioritārajiem rīcības virzieniem. Ziņojumā norādīts, ka strukturālā transformācija ir process, kas saistīts ar darbaspēka un citu ražošanas resursu pārvietošanu no zemas produktivitātes uz augstas produktivitātes darbības jomām, nozarēm un saimnieciskajām aktivitātēm. Tā ietver fundamentālas izmaiņas tautsaimniecībā, kas paaugstina kopējo produktivitātes līmeni, vienlaikus nodrošinot atbilstošu nodarbinātības kvantitāti un kvalitāti, taisnīgus ienākumus un to sadali, piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Transformācijas procesa veicējs ir uzņēmējs – viņš pieņem lēmumu modernizēt ražošanu vai pārvietot resursus uz citu nozari/reģionu/valsti. Tāpēc galvenais politikas mērķis ir uzņēmēju motivācijas veicināšana biznesa modeļa maiņai un jaunu konkurētspējas priekšrocību izzināšanai un veidošanai. Patlaban Latvija aizvien vairāk atpaliek no kaimiņvalstīm – kopš 2012. gada Latvijā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz...

Ministru kabinets (MK) 13. jūnijā izskatīja informatīvo ziņojumu "Par Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi", kas paredz arī Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda jeb IPO finansēšanu. Tajā paredzēts izveidot finanšu instrumentu, kas nodrošinās MVU pieeju finansējumam un palīdzēs veicināt kapitāla tirgus aktivizēšanu Baltijas valstīs. Lai veicinātu uzņēmumu attīstību un kapitāla piesaisti, fonds nodrošinās finansējumu MVU sākotnējai kotēšanai un iekļaušanai Baltijas valstu vērtspapīru tirgū, prioritāri akciju tirgū (gan regulētajā tirgū, gan daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (MTF) alternatīvajā tirgū Nasdaq Baltijas biržā). Fonds darbosies kā specializēts finanšu starpnieks, kurš veiks šādus ieguldījumus: sākotnējos publiskos vai privātajos piedāvājumos Nasdaq Baltijas biržā; pirms piedāvājuma posmā ar skaidru nolūku piemērotā laika posmā (orientējoši 12–24 mēnešos) iekļaut uzņēmumu biržas sarakstā. Fonds veiks noteiktu “enkura investora” lomu un sekmēs institucionālo un citu privāto investoru investīcijas uzņēmumos. Tāpat fonds risinās tirgus nepilnību – nepietiekamu uzņēmumu skaitu, kas izmanto biržas finansējumu. Fonds būs...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansētās programmas noteikumiem uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi un pētniecības organizācijas var saņemt atbalstu līdz 100 000 eiro savu digitālo projektu īstenošanai. Programmu “Atbalsts komercdarbības procesu digitalizācijai” īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Eiropas Digitālo inovāciju centru. “Digitalizācija sniedz plašas iespējas uzlabot un efektivizēt uzņēmumu darbību, tādēļ šī ir ļoti gaidīta programma. Atbalsta programma ir veidota tā, lai klienti precīzi varētu izmērīt savus ieguvumus, jo digitālā brieduma tests būs jāveic gan pirms, gan pēc projekta īstenošanas,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka no uzņēmēju puses jau šobrīd ir liela interese par iespēju izmantot šo atbalsta instrumentu. Programmas mērķis ir veicināt digitalizāciju komercdarbībā un paaugstināt produktivitāti. Finansējumu var piesaistīt digitālo produktu, pakalpojumu, lietojumprogrammu, procesu izstrādei, ieviešanai vai pārveidošanai. Atbalsts pieejams granta veidā, kuru LIAA izmaksās pēc sekmīgas projekta īstenošanas. Atbalstu varēs saņemt tādām aktivitātēm, kuras...