BIZNESS

Dzīve ir pilna neskaidrību, un negaidītas problēmas var rasties tad, kad tās vismazāk gaidām. Tāpēc ir svarīgi, lai ikvienam cilvēkam būtu izveidots finansiālais drošības spilvens, uz kuru paļauties tad, kad tas nepieciešams. Naudas uzkrāšana lietainai dienai ir gudrs un atbildīgs finanšu ieradums, kas var nodrošināt sirdsmieru un pasargāt no iespējamām finansiālām grūtībām. Diemžēl, kā savā blogā dalās Creditea, Latvijas iedzīvotāji nevar ietaupīt naudu. Šajā rakstā mēs izpētīsim piecus iemeslus, kāpēc ikvienam cilvēkam vajadzētu piekopt uzkrājumu veidošanu un kā tas var pozitīvi ietekmēt finansiālo labklājību. Ārkārtas fonds neparedzētiem izdevumiem Dzīve ir neparedzama, un ārkārtas situācijas var rasties bez brīdinājuma, jebkurā laikā. Neatkarīgi no tā, vai tās ir veselības problēmas, automašīnas remonts vai pēkšņa darba zaudēšana, ārkārtas uzkrājumi neparedzētām situācijām var palīdzēt segt šos neparedzētos izdevumus, neizmantojot aizdevumus ar augstiem procentiem. Drošības spilvens var nodrošināt finanses neparedzētu apstākļu risināšanai un ļaut pārvarēt grūtus laikus bez papildu finansiāla stresa. Samazināts stress Finanšu nestabilitāte var būt...

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā. Kā uzsver viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomisko izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt: vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27.1% no IKP. Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jaunā redakcijā apstiprinājis vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanā (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas izstrādātas, lai skaidrotu cenu norādīšanas pamatprasības un nodrošinātu, ka pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji, informējot patērētājus par cenām, nepārkāptu negodīgas komercprakses aizliegumu un ievērotu patērētāju tiesības. PTAC aicina komersantus iepazīties ar izstrādātajām vadlīnijām un savā īstenotajā komercpraksē ievērot normatīvo aktu prasības, kuru skaidrojums ir ietverts minētajā dokumentā. Būtiskākās izmaiņas attiecas uz prasībām par sākotnējās (30 dienu zemākās) cenas norādīšanu precēm situācijās, kad tiek izsludināta izpārdošana, cenas pazemināšana vai atlaides, kā arī ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad šīs prasības nav attiecināmas, tostarp uz precēm, kas ātri bojājas vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš. Vadlīnijās ir skaidrota arī līdz šim normatīvajos aktos nedefinētu jēdzienu “jauna prece” un “izpārdošana” nozīme un to piemērošanas nosacījumi. Ņemot vērā aktuālās tirgus tendences, vadlīnijās ir ietverta jauna sadaļa par salīdzinošo reklāmu. Moderno tehnoloģiju un digitalizācijas procesu attīstības rezultātā vadlīnijās ir iekļauti arī...

Lai sekmētu komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, paaugstinot to starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties, 17. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu uzņēmumu atbalstam akciju un parāda vērtspapīru iekļaušanai tirdzniecības vietā - biržā. Kapitāla piesaiste biržā veicina uzņēmuma izaugsmi un iespēju saviem biznesa projektiem piesaistīt liela apmēra investīcijas, neatkarīgi no komercsektora finansējuma dārdzības, kā arī sniedz tiem iespēju veidot tēlu un stiprināt savu konkurētspēju ārvalstu tirgos. Atbalsts akciju emisijai un parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijai tiks sniegts granta veidā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrībām konsultantu piesaistes un pakalpojumu izmaksām (līdz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām). Plānotais atbalsta programmas finansējums ir 1 973 896 eiro, ko veido Eiropas reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzekļi. Līdz 2029. gada 31. decembrim plānots atbalstīt vismaz 10 uzņēmumus un piesaistīt privāto finansējumu līdz 2 000...

Mainoties pasaulei un tehnoloģijām, mainās arī mūsu paradumi attiecībā uz personas datu aizsardzību. Arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju rūpīgi pievērš uzmanību tam, kā apstrādā un aizsargā personu datus. Tomēr nevar ignorēt kādu būtisku risku, kas var apdraudēt personas datu drošību. Tas ir saistīts ar dokumentiem papīra formā, kuri bieži vien netiek atbilstoši glabāti un var kļūt pieejami nepiederošām personām, tādējādi radot nepatīkamas sekas gan cilvēkiem, gan arī pašiem uzņēmumiem. Piemēram, kad darbinieks atstāj dokumentus, kuros ir klientu personas dati, bez uzraudzības, tas rada risku, jo jebkurš cilvēks, kurš atrodas iestādes telpās, var brīvi piekļūt šai informācijai un izmantot to savās interesēs. Kā tad glabāt dokumentus, lai personas dati būtu drošībā? Organizācijām ir jāparūpējas, lai arī papīra formātā pieejamie dati būtu aizsargāti. Datu aizsardzības pasākumi var ietvert: Piekļuves kontrole. Jānodrošina, ka piekļūt dokumentiem un līdz ar to personas datiem var tikai tie darbinieki, kuriem tie ir nepieciešami tiešo darba...

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 4. oktobrī nolēma izsniegt SIA xpate licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Licence paredz tiesības emitēt elektronisko naudu un papildus sniegt vairākus licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, tai skaitā: izejošie un ienākošie maksājumi – gan kredītpārvedumi, gan maksājumu saņemšana; kredītlimita piedāvāšana maksājumu veikšanai; norēķinu karšu izsniegšana. Maksājumu iestādes darbības licenci izsniedz Latvija Banka saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Likuma 1. panta pirmajā punktā ir noteikti maksājumu pakalpojumi, kādus ir tiesīgs sniegt maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tajā skaitā maksājumu iestāde. Maksājumu pakalpojumus ir tiesīga sniegt šādi maksājumu pakalpojumu sniedzēji: kredītiestāde; elektroniskās naudas iestāde; maksājumu iestāde; Eiropas Centrālā banka, centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības; tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības; dalībvalstī licencēta iestāde, kas uzsākusi darbību Latvijā; krājaizdevu sabiedrība. Uzņēmums xpate plāno izmantot tehnoloģiju un Maksājumu pakalpojumu otrās...

Tiesības uz datu aizsardzību ir tikpat svarīgas kā tiesības, piemēram, uz privātās dzīves neaizskaramību vai sociālo drošību. Tādējādi pārziņiem jeb organizācijām, kas apstrādā personas datus, var pienākt brīdis, kad jāveic izvērtējums par to, vai plānotā datu apstrāde neradīs kaitējumu citām personas tiesībām vai brīvībām. Šo izvērtējumu sauc dažādi – interešu līdzsvarošanas pārbaude, balansēšanas tests, līdzsvarošanas tests-, un par tā veikšanu un nozīmi sīkāk aprakstīsim šajā skaidrojumā. Datu valsts inspekcija arī izstrādās detalizētākas vadlīnijas par to, kā tieši veikt līdzsvarošanas testu. Organizācijai plānojot veikt datu apstrādi, jau sākotnēji jāsaprot, kāpēc datu apstrāde ir nepieciešama un kādu tiesisko pamatu tai piemēros. Kad likumīgais pamats datu apstrādei būs pārziņa likumisko (leģitīmo) interešu īstenošana , pirms datu apstrādes ir jāveic priekšdarbi jeb precīzāk - interešu līdzsvarošanas tests. Interešu līdzsvarošanas testa pamatā ir divu pušu – pārziņa un datu subjekta - interešu un tiesību salīdzināšana, lai pārzinis novērtētu, vai plānotās apstrādes rezultātā ieguvums no...

Pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugušas EURIBOR likmes, kas iepriekš bijušas arī negatīvas, tādējādi būtiski palielinot hipotekāro kredītņēmēju ikmēneša procentu maksājumus, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Atbilstoši pieejamajiem datiem patlaban Latvijas patērētāju hipotekārajiem kredītiem tiek piemērotas vienas no augstākajām aizņēmuma procentu likmēm Eiropā. Diemžēl Latvijā praksē lielākoties tiek piemērotas tieši aizņēmuma procentu likmes ar mainīgiem procentiem, kas veidojas no EURIBOR likmes un bankas pievienotās likmes. Šajā gadījumā risku par EURIBOR nākotnes likmi uzņemas patērētājs. Savukārt kredītiestāžu piedāvātās likmes, kas tiek fiksētas uz ilgāku termiņu (parasti 3-5 gadi), ir būtiski augstākas, tādējādi patērētāji šādus līgumus neizvēlas. PTAC uzskata, ka šāda situācija nav samērīga pret patērētājiem, kas ir līguma vājākā, tādējādi vairāk aizsargājamā puse, īpaši, ja līgumos tiek noteikta minimālā EURIBOR robeža (piem., nulle), bet netiek noteikta tā maksimālā vērtība. Līdz ar to PTAC aicina kredītiestādes un licencētos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus aktīvāk veikt pasākumus situācijas taisnīgākam risinājumam: Turpināt proaktīvi piedāvāt kredītņēmējiem...

Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (turpmāk – KLP SP) grozījumus, kurus 7. septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, Ministru kabinets 19. septembra sēdē apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Izmaiņas paredz, ka, sākot ar 2023. gadu,: tiek atcelta prasība par aramzemē sēta zālāja, tīrsējā sētu tauriņziežu un ilggadīgā zālāja nopļautās zālaugu masas novākšanu, izņemot bioloģisko vērtīgos zālājos; tiek samazināta 1. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarta (LLVS) vajadzībām noteiktā 2018. gada kopējā ilggadīgo zālāju platība un 2018. gada ilggadīgo zālāju atsauces koeficients; veicot ziemāju sēju uz stāvajām nogāzēm līdz 20. septembrim, lauksaimnieks var izvēlēties piemērotāko sēšanas virzienu, lai izpildītu 5. LLVS standarta augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu, prasības. Ņemot vērā apstiprinātos KLP SP grozījumus, no 2024. gada 1. janvāra: precizēts stādu skaits kārklu un apses, baltalkšņa stādījumiem,...

Valdība 19. septembra sēdē lēma pagarināt Altum īstenoto mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums). Šim nolūkam veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem" un piešķirts papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 15 662 858 eiro apmērā. Atbalsta programmas mērķis ir veicināt jaunu komercdarbības veicēju izveidi un esošo izaugsmi, nodrošinot pieeju finansējumam perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu (investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem) īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nepietiekama nodrošinājuma, saimnieciskās darbības vēstures, kredītvēstures, neto ieņēmumu plūsmas vai esošo kredītsaistību apjoma dēļ nav spējuši piesaistīt finansējumu no finanšu tirgus dalībniekiem biznesa projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā. Atbalsta programmā starta un izaugsmes aizdevumiem palielināta maksimālā aizdevuma summa vienam saimnieciskās darbības veicējam līdz 250 000 eiro, kā arī paplašināts līdzšinējais atbalsta saņēmēju loks ar mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un vidējās kapitalizācijas sabiedrībām, kuras...

Covid - 19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi būtiski mainīja cilvēku iepirkšanās paradumus, kad ierasto lielveikalu apmeklēšanu aizstāja pirkumi internetā. Arī šobrīd, pēc pandēmijas beigām, cilvēki turpina lielu daļu nepieciešamo preču iegādi veikt internetā. Tas neapšaubāmi ir ērti, bet vienlaikus arī saistās ar ievērojamiem riskiem, par kuriem cilvēks, kas nav jomas speciālists, var nenojaust. Datu Valsts inspekcija skaidro, kas jāņem vērā, lai iepirkšanās internetā būtu droša. Pirmais solis jeb “šoreiz izskatam ir nozīme” Pirms iepirkšanās novērtējiet tīmekļa vietni vizuāli un pievērsiet uzmanību labi pamanāmiem aspektiem un pieejamai informācijai, kas var norādīt, cik droša ir vietne. Sīkdatņu bannera esamība un tā uztveramība. Pat ja esat no cilvēkiem, kam sīkdatnes nav svarīgas, uzņēmuma rūpīga attieksme pret šī rīka izmantošanu ir labs vēstījums, ka arī uz citiem datu aizsardzības aspektiem tas attieksies tikpat rūpīgi. Kā mājaslapas dizains, tajā izmantotā valoda un tehniskie risinājumi sasaucas ar piedāvāto produktu. Maz ticams, ka vietne, kurā jau titullapā ir gramatikas...

Eiropas Parlaments otrdien, 12. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma noteikumus, kas aizsargās patērētājus no kredītkaršu parādiem, overdraftiem un nepiemērotiem aizņēmumiem. Ar jauno direktīvu, par kuru Parlaments 2022. gada decembrī jau vienojies ar Padomi, ES centīsies panākt kredītu tirgus vienmērīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augstāku aizsardzību patērētājiem. Tiesību akts attieksies uz kredītlīgumiem līdz 100 000 eiro. Eiropas Parlaments to pieņēma ar 608 balsīm par, 8 balsīm pret un 15 atturoties. Kredītspējas novērtējums Dalībvalstīm būs jāprasa kreditoram pirms kredītlīguma slēgšanas veikt rūpīgu patērētāja kredītspējas novērtējumu — paša patērētāja interesēs un lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. EP deputāti panāca īpašus aizsardzības pasākumus, lai kredītu varētu saņemt arī personas, kuras pārcietušas vēzi. Saskaņā ar īpašo noteikumu, pēc zināma laika bijušajiem vēža pacientiem būs tiesības uz "slimības vēstures dzēšanu", lai tas neietekmētu apdrošināšanas likmes. Patērētāju aizsardzība Ārpusbanku kreditoriem un kredītu starpniekiem (izņemot mikrouzņēmumus un mazos/ vidējos uzņēmumus) būs jāsaņem īpašas tirgus atļaujas un jāreģistrējas, kā arī...

Valdība 12. septembrī apstiprināta vēl viena Atveseļošanas fonda atbalsta programma uzņēmējiem uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kuras mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās, robotizācijas un automatizācijas prasmes, tai skaitā prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmes uzņēmumu vadības līmenī un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos. Apmācības digitālo prasmju pilnveidei uzņēmumu darbiniekiem būs pieejamas caur Eiropas digitālās inovācijas centriem vai konkursa kārtībā atlasītām biedrībām jeb nozares asociācijām. Biedrības nodrošinās pamata prasmju apmācību kursus komersantu darbiniekiem tiešsaistē, klātienē un hibrīdformātā, savukārt EDIC komersantu darbiniekiem nodrošinās specializēto jomu apmācību kursus. Prognozējams, ka apmācību komersantu darbinieki varēs uzsākt no 2024. gada sākumu. Lai saņemtu atbalstu, ko paredz “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” īstenošanas noteikumi”, komersantu darbinieku prasmju pilnveidei, komersantam būs nepieciešams pie Eiropas digitālās inovācijas...

Virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā, tā secināts Saeimā 7. septembrī izskatītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā par finanšu sektora “kapitālā remonta” seku ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu. Izmeklēšanas komisija strādāja astoņus mēnešus, noturot 21 sēdi, un viens no galaziņojumā ietvertajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā. Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana un līdz pat 2018. gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti – tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots ziņojumā. Ziņojumā norādīts, ka pēc Moneyval 2018. gada kritiskā vērtējuma un “sarkanās kartītes” Latvijai finanšu uzraudzības...

Strauja ārējā pieprasījuma samazināšanās tendence negatīvi ietekmē Latvijas preču eksporta attīstību. Ceturto mēnesi pēc kārtas preču eksporta vērtība samazinās par vairāk nekā 10%. Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada jūlijā liecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 15%. Tādējādi šā gada pirmajos septiņos mēnešos preču eksports bija par 5,8% zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka eksporta vērtība samazinās no ļoti augsta līmeņa, kurš bija sasniegts pērn, pateicoties izejvielu cenu kāpumam un reeksporta apjoma pieaugumam. Preču eksporta vērtība šā gada jūlijā veidoja 1363 miljonus eiro, kas kopumā atbilst vidējai viena mēneša eksporta vērtībai 2021. gadā. Tomēr šis gads eksportētājiem būs grūts, un sagaidāms, ka jūlijam līdzvērtīgs kritums turpināsies arī nākamajos šā gada mēnešos. Latvijas preču eksporta attīstību šogad ietekmē vājais ārējais pieprasījums, it īpaši no Eiropas Savienības (ES) puses jeb lielākā eksporta tirgus Latvijas precēm. ES ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī apstājies,...