BIZNESS

Valdības sēdē 12. martā apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", nosakot kārtību un termiņus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai. Regulējums būs attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Saeima februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes. Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika definēta hipotekārā pārkreditēšana, noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, iegūstošajam kredīta devējam un patērētājam​. Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja pie cita kredīta devēja pēc patērētāja pieprasījuma. Savukārt līdz ar grozījumiem MK noteikumos par patērētāja kreditēšanu tiek noteikta precīza kārtība un...

Ministru kabinets (MK) 12. martā apstiprinājis Iekšlietu ministrijas sagatavoto MK rīkojumu Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu", kas paredz atkārtoti ieviest pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz sešiem mēnešiem, sākot no šā gada 13. marta līdz 12. septembrim. Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci. Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies: Ludzas novadā: Briģu pagastā, Ciblas pagastā, Cirmas pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Lauderu pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pasienes pagastā, Pildas pagastā, Pureņu pagastā, Rundēnu pagastā, Zaļesjes pagastā, Ludzas pilsētā un Zilupes pilsētā; Krāslavas novadā: Andrupenes pagastā, Andzeļu pagastā, Asūnes pagastā, Aulejas pagastā, Bērziņu pagastā, Dagdas pagastā, Dagdas pilsētā, Ezernieku pagastā, Grāveru pagastā, Indras pagastā, Izvaltas pagastā, Kalniešu pagastā, Kaplavas pagastā, Kastuļinas pagastā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā, Krāslavas pagastā, Krāslavas pilsētā, Ķepovas pagastā, Piedrujas...

Atbilstoši izmaiņām Latvijas Republikas tiesību aktos, no 2024. gada 8. marta aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas augļus, dārzeņus, graudaugus un lopbarības produktus, tiem piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm. Ar ievešanu (importēšanu) Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu izlaišanu šādās muitas procedūrās: 1) laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa; 2) ievešanu pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt; 3) ievešanu galapatēriņam. Uz citām muitas procedūrām piemēram, tranzītu, uzglabāšanu brīvajās zonās vai muitas noliktavās, aizliegums neattiecas. Ievešanas aizliegums attiecas gan uz uzņēmumiem, kas importē noteikto preču kravas, gan privātpersonām – ceļotājiem un kravas autotransporta vadītājiem, kuri preces pārvieto personīgajā bagāžā personiskajam patēriņam, kā arī personām, kas saņem pasta vai kurjerpasta sūtījumus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties Norvēģijas finanšu instrumenta Divpusējā sadarbības fonda iniciatīvām, kas palīdzēs stiprināt Latvijas un Norvēģijas sadarbību un dibināt kontaktus ar uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un citām iestādēm Norvēģijā. “Latvijas un Norvēģijas uzņēmēju sadarbības veicināšanai “zaļo” inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju jomā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā 2024. gadā ir pieejami 418 000 eiro, kas uzņēmējiem jau šajā gadā ļaus piedalīties kopumā 8 aktivitātēs Norvēģijā, Latvijā un arī Bulgārijā. Šobrīd atvērta pieteikšanās jau pirmajām divām aktivitātēm: dalībai kontaktbiržā Tronheimā un konferencē “HavEXPO” Bergenā,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Pieejamais atbalsts uzņēmumiem vienai iniciatīvai ir 20 000 eiro, savukārt maksimālais atbalsts vienam uzņēmuma pārstāvim var būt līdz 2000 eiro, kas paredzēts pasākumu dalības maksas, informācijas izvietošanas maksas, kā arī komandējuma izmaksu segšanai. Iniciatīvas ietvaros atbalsts tiek sniegts vienam komersanta pārstāvim. Komersantam jārēķinās, ka sākotnēji visas izmaksas jāsedz pašam uzņēmējam un pēc maksājuma pieprasījuma...

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie “Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība”, kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie “Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi”, tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir “lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs” un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir “pircējs” un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas...

Jaunās regulas mērķis ir novērtēt īstermiņa nomas pakalpojumu faktisko ietekmi uz mājokļu tirgu un ļaut vietējām iestādēm šo jomu atbilstoši regulēt. Ceturtdien, 29. februārī, Eiropas Parlaments pieņēma saskaņotas prasības par to, kā būtu jāievāc un jāsniedz dati par īstermiņa nomas pakalpojumiem, 493 deputātiem balsojot “par”, 14 “pret” un 33 deputātiem atturoties. Jaunās regulas mērķis ir veicināt pārredzamu un atbildīgu platformu ekonomiku Eiropas Savienībā, vienlaikus aizsargājot patērētājus no krāpnieciskiem īstermiņa nomas piedāvājumiem. Vienkārša reģistrācijas procedūra Tiešsaistes platformām, kas moderē īstermiņa nomas pakalpojumus, būs jāievēro ikvienā teritorijā spēkā esošie noteikumi attiecībā uz reģistrācijas procedūrām un datu sniegšanu par tajās ievietotajiem sludinājumiem. Regula paredz ieviest vienkāršu tiešsaistes reģistrācijas procedūru, kas ļaus attiecīgajām iestādēm identificēt mitinātājus un to izīrētos īpašumus, un pārbaudīt to datus. Drošāki nomas pakalpojumi ceļotājiem Tiešsaistes platformām būs jānodrošina, ka mitinātāju sniegtā informācija ir uzticama un pilnīga, un sludinājumā būtu skaidri norādīts reģistrācijas numurs. Platformām būs arī jāpieliek pūles, lai izlases veidā veiktu...

Automobiļi, kas darbināmi ar elektrību (rūpnieciski ražots M1 un N1 kategorijas elektromobilis par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un tā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir 0 g CO2/km) ir kļuvuši par ceļu satiksmes pilntiesīgiem dalībniekiem. Valsts vēl aizvadītā gada nogalē ar īpašu atbalsta programmu mudināja iegādāties gan jaunus, gan lietotus elektroauto un hibrīda auto (tam ir vēl papildu iekšdedzes dzinējs, un kopējās SEG emisijas ir līdz 50g CO2/km). Taču, kā norāda zvērināts advokāts Aldis Alliks, par elektroauto pat advokātam ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tāpēc advokāts 8. martā plkst.10.00-13.00 vadīs RMS Forum rīkoto tiešsaistes semināru "Elektroauto Latvijā nākotnes perspektīvas un problēmas". Vairāk par pasākumu uzziniet šeit. Savukārt par to, kā elektroauto lietotājiem ikdienā uzņēmumos piemērojami ar autotransportu un degvielas patēriņu saistītie nodokļi, kā vecama grāmatvedības uzskaite, seminārā informēs Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante, Deloitte Latvia Nodokļu departamenta vadītāja Elīna Putniņa. Būs arī ieskats...

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli. Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu. Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts! Ar ko sākt? Pirms izvēlēties atbalsta programmu ir jāņem vērā šādi pamataspekti: Programmu dažādība. Lai pilnvērtīgi izmantotu uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, ir svarīgi izprast programmu prioritātes un mērķus. Dažas atbalsta programmas orientējas uz...

No 2025. gada 28. jūnija stāsies spēkā prasības, kas cilvēkiem ar ierobežotām kādām no sensorajām spējām preci vai pakalpojumu ļaus lietot, izmantojot citu sensoro kanālu. To paredz 27. februārī valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 128 "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”. Labklājības ministrs Uldis Augulis atzīmē: “Cilvēkiem ar ilgstošiem un pastāvīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei un funkcionēšanai. Vienlaikus piekļūstamības prasību ievērošana atvieglos ikdienu ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet daudz plašākam personu lokam, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem.” Piekļūstamības prasības attieksies uz šādām preču un pakalpojumu grupām kā datori, planšetes, viedtālruņi un to operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi (piem., bankomāti, biļešu automāti, rindas kārtas numuriņu automāti u.c.), elektroniskās grāmatas, finanšu pakalpojumi, elektroniskā tirdzniecība, "112" tālrunis, publiskie iepirkumi, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, reāllaika ceļošanas informācija un elektronisko biļešu iegāde,...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) arvien biežāk saņem patērētāju iesniegumus un sūdzības saistībā ar apdrošināšanas jomu - apdrošināšanas pakalpojumiem, noslēgtajiem līgumiem, atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju praksi. Lai arī lielākoties patērētāji PTAC vēršas ar iesniegumiem saistībā ar strīdiem par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem atteikt apdrošināšanas izmaksu vai daļējas izmaksas atteikumu, kad ir iestājies apdrošināšanas gadījums, un šādu jautājumu izskatīšana nav PTAC kompetencē, taču, vērtējot atteikuma iemeslus un to pamatojumus, atsevišķos gadījumos PTAC ir konstatējis, ka apdrošināšanas līgumos ietvertie noteikumi varētu tikt vērtēti kā neskaidri vai netaisnīgi. Lai apzinātu problemātiku un sniegtu priekšlikumus iespējamām tālākām uzraudzības vai informēšanas darbībām, PTAC ir sagatavojis pārskatu par atsevišķiem gadījumiem, kuros ir konstatēti pirmšķietami neskaidri vai netaisnīgi līguma noteikumi. Pārskatā analizētas PTAC saņemtās patērētāju sūdzības un iesniegumi par apdrošināšanas pakalpojumiem periodā no 2018.-2022. gadam. Analizējot un izvērtējot saņemtās sūdzības un iesniegumus par apdrošināšanas jomu, PTAC konstatējis, ka bieži vien līguma noteikumi apdrošināšanas līgumos...

Līdz šā gada 2. aprīlim pagarināts pieteikšanās termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un finanšu institūcijas ALTUM kopīgi īstenotajai programmai “Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi”. “Lielo investīciju programma piedāvā iespēju uzņēmējiem realizēt liela apjoma investīciju projektus un piesaistīt valsts atbalstu līdz pat 10 miljoniem eiro. Šī programma ir pieejama kā vietējā kapitāla uzņēmumiem, tā arī ārvalstu investoriem. Daļa no LIAA uzrunātajiem ārvalstu investoriem savu gala lēmumu par ienākšanu Latvijā pieņems tieši balstoties uz šīs atbalsta programmas rezultātiem,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Aizdevums ar kapitāla atlaidi lielu investīciju projektu īstenošanai paredzēts vidējiem un lieliem komersantiem, kuri plāno veikt vismaz 10 miljonu eiro investīcijas ražošanas uzsākšanā, paplašināšanā un efektivizācijā. Kad projekts tiks īstenots un būs sasniegti rezultāti, daļa no projekta īstenošanai ņemtā aizdevuma tiks dzēsta . Kopējais programmas 3. kārtā pieejamais finansējums ir 70 miljoni eiro. Kapitāla atlaide var segt līdz 30% no projekta...

Ar grozījumiem Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Saeima 22. februārī noteica aizliegumu patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Saskaņā ar grozījumiem šos produktus aizliegts ievest arī no trešajām valstīm, ja to izcelsme ir Krievija vai Baltkrievija. Importa aizliegums attieksies uz lauksaimniecības un lopkopības produktiem, kas paliek Latvijā, nevis uz tiem, ko ved tālāk uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Šī iniciatīva ir kā papildu elements kopējai ES līdz šim īstenotajai sankciju politikai, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ņemot vērā, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās, notiek arī darbs pie tālākiem sankciju priekšlikumiem: meklētas iespējas stiprināt esošās, kā arī noteikt jaunas sankcijas, kas mazinātu agresorvalsts ienākumus un spēju veikt kara darbību Ukrainā, teikts likumprojekta anotācijā. Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pirmajos 10 mēnešos Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu imports Latvijā veidoja 280 miljonus eiro. Kopumā 90% no kopējā Krievijas lauksaimniecības produktu importa...

Pašvaldības var pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai pilsētu funkcionālajās teritorijās. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atklātu projektu otrajā atlasē iespējams pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) gandrīz 66 miljonu eiro finansējumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā ES fondu programma izveidota, lai attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielinātu privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām. Atklātajā projektu atlasē finansējumam var pieteikties: pašvaldības vai to izveidotas iestādes; speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes; pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus; publiski privātās kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus. Projektos tiks finansētas darbības, kas sekmē jaunu komersantu izvietošanu vai esošo komersantu paplašināšanos uzņēmējdarbības teritorijās, piemēram, industriālo pieslēgumu ierīkošana siltumapgādei, ūdensapgādei, elektroapgādei; ceļu infrastruktūra; uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība; inženiertehniskās sistēmas atjaunojamo...

Valdībā 20. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi", kas būtiski palielina un paplašina investīcijas unatbalstu uzņēmējiem, t.sk. pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 27. februāra plāno uzsākt uzņēmumu projektu pieņemšanu programmas ceturtajā atlases kārtā. Programmā ieviesta virkne uzlabojumu. Turpmāk atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei varēs saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti. Atbalstu var saņemt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports. Būtiski paplašināts atbalsts komersantiem elektroauto...

Ministru kabinets 20. februārī apstiprināja Atveseļošanas fonda (AF) atbalsta programmu, lai Latvijas uzņēmumi un pētnieciskās organizācijas varētu izstrādāt Eiropai svarīgo kopīgo interešu mēroga projektus (IPCEI). “Jaunā Atveseļošanas fonda atbalsta programma nodrošina ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī iespēju veicināt jaunu Latvijas produktu un tehnoloģiju attīstību starptautiskā līmenī. Vienlaikus šis atbalsts ne tikai stiprina Latvijas uzņēmumu pētniecisko kapacitāti, bet arī veicina konkurētspēju, radot iespējas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas atbilst Eiropas mēroga vajadzībām,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Programmas ietvaros tiks nodrošināts atbalsts sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas attīsta jaunus produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas, lai tie varētu iesaistīties IPCEI. Atbalsts tiks sniegts pētniecības aktivitātēm - rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādēm, tehniski ekonomiskai priekšizpētei, darba samaksai, algas nodokļu izmaksām, komandējumiem, komunālajiem un sakaru pakalpojumiem, telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai, plānotām materiālu izmaksām, izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem, īpašumā esošo...