BIZNESS

Aktualizējoties diskusijai par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publisku iepirkuma līgumu ietvaros, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atgādina par normatīvajos aktos jau paredzēto regulējumu, kas pasūtītājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem dod iespējas šādas preces neiepirkt. Pasūtītāji un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi iepirkuma nolikumā (attiecīgi arī iepirkuma līgumā) paredzēt liegumu minēto valstu izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Šādas tiesības pasūtītājam un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem ir jebkurā iepirkumā, tostarp Publisko iepirkumu likumu 9. panta iepirkumā un iepirkumos, kuru līgumcena nesasniedz likuma piemērošanas robežvērtību (proti, “zemsliekšņa iepirkumi”). Iekļaujot iepirkuma nolikumā norādi par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ierobežošanu, jāparedz veids un kārtība, kādā preču izcelsme tiks pārbaudīta. Tikpat svarīgi ir iepirkuma līgumā paredzēt noteikumus par preču izcelsmes kontroli to piegādes (pieņemšanas) brīdī un tiesiskās sekas gadījumiem, ja tiks piegādātas neatbilstošas izcelsmes preces. Iepirkuma nolikumā konkrēti atrunāts ierobežojums Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm un pakalpojumiem nav pretrunā ar publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. ...

Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji 26. janvārī parakstījuši trīspusēju dokumentu, kas nosaka vienotu pieeju muitas kontroles veikšanā, preces izvedot, un informācijas apmaiņā, īstenojot Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus pret Krieviju un Baltkrieviju. 2023. gada 18. decembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri apstiprināja deklarāciju par vienotu reģionālu pieeju sankciju ieviešanā. Šomēnes Baltijas valstu muitas dienestu eksperti intensīvi sadarbojās, izstrādājot trīspusējo dokumentu, un 26.janvārī, Starptautiskajā muitas dienā, Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji vienojās par papildu pasākumiem sankciju apiešanas risku mazināšanai. Pamatojoties uz risku analīzi, muitas iestādes turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību kravām gadījumos, ja to pārvietošanai izvēlēts neloģisks maršruts, un pieprasīs eksportētājam sniegt papildu informāciju. Pamatojuma nesniegšanas gadījumā muitas iestādes liedz pārvietot preces uz galamērķi. Tāpat Baltijas valstu muitas iestādes pastiprinās kontroli tādām precēm, ko aizliegts eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju, gadījumos, ja tās tiks eksportētas uz trešajām valstīm, pārvietojot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Ievērojot risku analīzē balstītu pieeju, muitas amatpersonas pieprasīs papildu dokumentus par...

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka grozījumi Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tostarp paredz, ka akciju sabiedrībām (AS) informācija par akcionāriem jāatklāj viena gada laikā, tas ir, līdz 2024. gada 30. jūnijam. Proti, Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punkts paredz, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistrā reģistrēta AS, kurai ir: 1) vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piesaka UR) statūtu grozījumus, kas paredz, ka visas AS akcijas ir, vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas. Vienlaikus ar statūtu grozījumiem AS iesniedz UR šā punkta 2. vai 3. apakšpunktā minētās ziņas vai dokumentus; 2) vārda akcijas, atbilstoši šā likuma 235. panta prasībām sastāda un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniedz UR aktuālo AS akcionāru reģistru; 3) uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniedz UR šā likuma 236.1 panta...

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto pamatkonta regulējumu, tomēr šajā jomā ir vieta arī būtiskiem uzlabojumiem – to Latvijas Banka secinājusi, apkopojot Latvijas kredītiestādēs veiktā patērētāja pamatkonta atvēršanas un uzturēšanas neklātienes novērtējuma rezultātus. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kurš paredz nodrošināt patērētājam – fiziskai personai, kurai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, – piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam. Latvijas Banka ir izvērtējusi kredītiestāžu un dalībvalstu kredītiestāžu Latvijas filiāļu sniegtā pamatkonta pakalpojuma atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam. Kopumā secināts, ka kredītiestādes pamatkonta pakalpojumā iekļauj tādus pakalpojumus, kādi konkrētajā kredītiestādē ir pieejami. Maksa par patērētāja pamatkonta uzturēšanu ir noteikta atbilstoši likumam, un kredītiestādes informāciju par pamatkontu ir izvietojušas savās tīmekļvietnēs un klientu apkalpošanas centros. Papildus minētajam kredītiestādes nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt...

Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs. A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu 2024.–2027. gadam un iesniegusi to izskatīšanai valdībā. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% no iekšzemes kopprofukta (IKP) 2027. gadā pēc austriešu profesora F. Šneidera metodikas, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Pēc šīs metodes 2022. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 19,9% no IKP. Tiesa, pēc Latvijas profesora Arņa Saukas metodes šis rādītājs attiecīgi bija 26,5% no IKP. Finanū ministrija iecerējusi, ka īstenojot plānā ietvertos pasākumus, tādējādi Latvija tiks tuvināta ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim (17,2% no IKP). No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027. gadā. Patlaban plāns un tā pamatojuma apraksts izklāstīts uz 58. lappusēm. Kopumā...

Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 28 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai"", kas ļaus uzsākt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda atbalsta sniegšanu uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai investīciju un apgrozāmo līdzekļu veidā. Atbalsts būs pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī mazās vidējas (līdz 499 darbiniekiem) un vidējas (līdz 3 000 darbiniekiem) kapitalizācijas sabiedrībām. Atbalstam varēs pieteikties komersanti ar vismaz 12 mēnešu pieredzi un ne mazāk kā pieciem darbiniekiem: investīcijām līdz 2 850 000 EUR un ne vairāk kā 90% no kopējām izmaksām, ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem; apgrozāmajiem līdzekļiem no 100 000 EUR līdz 5 000 000 EUR apmērā ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem Vienam saimnieciskās darbības veicējam sabiedrība Altum varēs sniegt aizdevumu līdz 5 milj. eiro. Atbalsta programmas...

Valdība atbalstījusi trīs jaunas Latvijas Atveseļošanas fonda programmas pētniecības projektu īstenošanai 112 miljonu eiro apmērā ar mērķi sekmēt inovāciju attīstību Latvijā. Atbalsts būs pieejams maziem un vidējiem, kā arī lieliem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības institūcijām viedās specializācijas jomās. Atbalsta programmu ietvaros komersanti varēs saņemt finansiālu atbalstu granta veidā ar maksimālo atbalstu 80% apmērā. Atbalsta programmas ietvaros attiecināmas tādas finansējuma saņēmēja izmaksas kā: dalības maksa un citas izmaksas iesaistei starptautiskās pētniecības un attīstības programmās, platformās un iniciatīvās starptautisko projektu sagatavošanai; projekta vadības izmaksas; ārpakalpojumu iegāde; publicitātes pasākumi. Savukārt sadarbības partneriem jeb pētniecības projekta īstenotājam būs pieejams atbalsts: pētniecības aktivitātēm (eksperimentālās, rūpnieciskās, tehniski ekonomiskās); darba samaksai; algas nodokļu izmaksām; komandējumiem; komunāliem un sakaru pakalpojumiem; telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai; plānotām materiālu izmaksām; izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem; īpašumā esošo ēku, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksām; apdrošināšanas, ārējo pakalpojumu izmaksām; datu...

Mūsdienu informācijas laikmetā, kad datu apmaiņa notiek ik uz soļa, jāatceras, ka arī pašu rokās ir rīki, kā savus datus pasargāt. Lai arī organizāciju un fizisku personu pienākums ir sargāt personas datus, kas nonāk to rīcībā, kā arī uzņemties atbildību par drošu to uzglabāšanu, iespējms pievērst uzmanību tam, kā nododam, uzglabājam un iznīcinām savus personas datus, lai tie netīšām nenonāktu nepiederošu personu rokās. Ko darīt ar papīra dokumentiem? Kad pienāk brīdis atbrīvoties no papīra dokumentiem, kas satur jūsu personas datus, ir svarīgi tos iznīcināt veidā, kas pēc tam neradītu iespēju tos atjaunot. Ja dokumentus, tai skaitā plastikāta kartes un citus fiziskus objektus, uz kuriem attēloti personas dati, plānots izmest miskastē, vēlams tos sasmalcināt, ne vienkārši saburzīt vai salikt kaudzē un izmest. ! Minētais attiecas arī uz dokumentu iznīcināšanu darba vietā. Organizācijai ir jāpārliecinās, ka iznīcinātie dokumenti nav atjaunojami un ir pienācīgi sasmalcināti. Ja datus netīšām pārsūtīji vai nodevi...

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā aizvadītā gada laikā pētaījusi tirgotāju un piegādātāju sadarbību tirdzniecības veicināšanas pasākumu laikā, ko tirgus dalībnieki īsteno, lai piesaistītu patērētājus. Tirdzniecības veicināšanas pasākumi patērētāju piesaistei Ņemot vērā būtiski pieaugušās cenas pārtikas nozarē, cīņā par patērētājiem tiek piedāvātas dažādas akcijas un pat cenu fiksēšanas pasākumi. Līdz ar cenu kāpumu mainījušies arī patērētāju iepirkšanās paradumi – tiek veikti pārdomātāki pirkumi, iepirkšanās pēc saraksta, mainās attieksme pret privātajām mazumtirgotāju preču zīmēm, un, protams, akciju nozīmīgums pieaug. KP īstenotajā pētījumā par ikdienas patēriņa preču iepirkšanās paradumiem konstatēts, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju (59 %) iepirkuma grozā vairums preču ir tieši akcijas preces. Biežāk akcijas preces izvēlas aptaujas dalībnieki, kuri pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei tērē vairāk par pusi ikmēneša mājsaimniecības budžeta, kā arī respondenti, kuri visbiežāk iepērkas Lidl vai Maxima veikalos. Ikdienā tiek rīkotas dažādas cenu pazemināšanas akcijas. Ņemot vērā, ka akciju organizēšanā pastāv riski mazumtirgotājiem negodprātīgi izmantot savu varu...

Zemkopības ministrija apkopojusi būtiskākās normatīvo aktu izmaiņas, kas 2024. gadā stājas spēkā un var ietekmēt lauksaimniecībā un Pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties ES atbalstam Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumi Nr. 746 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Pārtikas kvalitātes shēmas" paredz, ka atbalsta summa primāro produktu ražotājiem bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā ir no 340 līdz 590 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 250 līdz 400 eiro. Atbalsta summa pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes produktu ražotājiem: bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā – no 430 līdz 7150 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 420 līdz 5400 eiro. Atbalsta maksājums tiks piešķirts atkarībā no saražoto produktu skaita un segs papildu izmaksas par dalību kvalitātes shēmā. Atbalsta ilgums ir pieci gadi. Iesniegumus Lauku atbalsta...

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada decembra – makroekonomiskās prognozes. Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2,0%), taču iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš – 2,0%. Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Ierobežojošā monetārā politika būtiski mazina inflāciju eirozonā un Latvijā Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski samazināsies un 2025. gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim. ECB Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes (t. sk. noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kas pašlaik ir 4,0%) šobrīd atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk. ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. ECB Padome nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu, paredzot 2024. gada 2. pusgadā sākt samazināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas portfeli vidēji par...

Līdz 2024. gada 1. martam varēs vēl iesniegt projektus un pieteikties atbalstam, lai novērstu krusas radītos postījumus saimniecībās. Pieteikšanās šim atbalstam ir pagarināta. Papildus piešķirtais finansējums ir 1 miljons eiro, līdz ar to kopējais atbalsta pasākuma kārtā izsludinātais finansējums ir 4 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir novērst pēc 2023. gada 7. augusta radušos laikapstākļu postījumus lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēkām vai būvēm. Līdz 1.decembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) bija saņēmis 94 pieteikumus par kopējo summu 2,7 miljoni eiro. Uz atbalstu var pretendēt lauksaimnieki, kuri reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuriem bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes. Svarīgi ņemt vērā! Lai pieteiktos atbalstam, ir jāiesniedz pamatojoša informācija (fotofiksācija, video), kas pierāda radušās postījumu sekas 2023. gada 7. augusta laikapstākļu dēļ. Pagarinātajā projektu iesniegumu kārtā iesniegtajiem projektiem nepiemēros proporcionālo atbalsta samazinājumu, ja kārtā iesniegto projektu publiskais finansējums pārsniegs 80% no izsludinātā publiskā finansējuma. LAD vērš uzmanību, ka...

Skaidrā nauda līdzās bezskaidrās naudas norēķiniem ir papildu ekonomiskās drošības elements pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību akti nepārprotami nosaka, ka skaidrā nauda turpinās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, kam noteikti atsevišķi izmantošanas ierobežojumi, kuri ieviesti ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites mazināšanai. ES līmenī tiek izstrādāti tiesību akti, kas papildus nacionālajām iniciatīvām stiprinās skaidrās naudas lomu visā eirozonā. Latvijā šobrīd galvenais rīks skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ir bankomāti, no kuriem iespējams izņemt eiro banknotes. Tāpēc Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – vienojušās arī 2024. gadā turpināt īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Šie pasākumi iekļauti 2021. gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas nu atjaunots jau otro reizi. Turpinot memoranda darbību, parakstītāji vienojās par šādu rīcību: līdz 2025. gada 1. janvārim saglabāt bankomātu tīklu, kas iezīmēts memoranda...

Lai iedzīvotāju un uzņēmumu elektroniskā saziņa un dokumentu aprite ar valsts un pašvaldību iestādēm būtu vēl ērtāka, e-adrese un daudzi citi pakalpojumi turpmāk būs pieejami arī ar Latvijā jau zināmo risinājumu Smart-ID, ko nodrošina SK ID Solutions. Aizsardzības ministrijas Digitālās drošības uzraudzības komiteja 2023. gada 18. maijā Smart-ID atzina par kvalificētu elektroniskās identifikācijas pakalpojumu. Līdz ar to, Smart-ID var izmantot arī piekļuvei oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) pastkastītei portālā Latvija.gov.lv. Tāpat paplašināsies Smart-ID lietošanas iespējas arī piekļuvei citiem valsts un pašvaldību iestāžu portāliem un tajos esošajiem pakalpojumiem, kur līdz šim Smart-ID kā risinājums bija pieejams tikai noteiktu banku klientiem. Smart-ID kā Latvijā visplašāk lietotā autentifikācijas risinājuma integrācija valsts pārvaldes portālos ir nozīmīgs solis digitālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ērta un droša identitātes apliecināšana tiešsaistē vairs nav iegriba, bet neatņemams sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālās transformācijas elements. ­­Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina ikvienu Smart-ID lietotāju izveidot e-adresi šeit, lai turpmāk visas valsts un...