BIZNESS

Rodot papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un precizējot atsevišķas normas regulējumā, valdība 5. septembra sēdē apstiprināja: grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai";grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai". Grozījumi noteikumos paredz pagarināt divas esošās Altum atbalsta programmas uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmu ietvaros pieejamais finansējums): portfeļgarantijas sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai; garantijas saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai. Garantija kalpo kā papildu nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Kredīta garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Atbalsta programmai portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai papildu piešķirts finansējums ir 9 869 476 eiro (t.sk....

Valdības sēdē 5. septembrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums Eiropas Savienības (ES) fondu 2021. – 2027. gada finanšu perioda finansējumu 506 397 484 eiro apmērā novirzīt ALTUM finanšu instrumentu atbalstam komersantiem. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi paredz, ka atbalsts Altum finanšu instrumentu veidā tiks sniegts 10 atbalsta programmās: Produktivitātes aizdevumi (tai skaitā ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei, Individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai, Iespējkapitāla ieguldījumi, Starta, izaugsmes aizdevumi, Garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai, Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi), Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, tai skaitā attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos), Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos, Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija, Uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos. Plānots, ka šo atbalsta programmu ietvaros līdz 2029. gada...

Klimata un enerģētikas ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi Klimata likuma projektu (Klimata likums), kas izstrādāts, lai pilnveidotu, aktualizētu un noteiktu vienuviet klimata politikas regulējumu, t.sk., noteikumus par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Likumprojekta mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimatneitralitāti un veicināt klimatnoturību. Likumprojekts nosaka dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu saistību izpildē vienā likumā. Eiropas Savienība ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā. 2021. gada 14. jūlijā ES dalībvalstis vienojās par apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par 55% (FitFor55), pārskatīt un atjaunināt ES tiesību aktus un ieviest jaunas iniciatīvas, kā arī paplašināt emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), tajā iekļaujot jūras transportu, kā arī izveidot jaunu pastāvīgu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS2) ēkām un autotransportam. Šī sistēma tiks attiecināta uz fosilās degvielas piegādātājiem. Jaunā sistēma tiks ieviesta 2027. gadā, savukārt dalībvalstīm uzraudzība un ziņošana būs jāsāk jau...

Laikā, kad personas dati ir vērtīgāki nekā jebkad, ir svarīgi, lai ikvienas cilvēks apzinātos savas tiesības uz datu aizsardzību, ko paredz Datu regula. Viena no tām ir tiesības iebilst pret personas datu apstrādi. Šīs tiesības var dot cilvēkam iespēju vairāk kontrolēt to, kā personas dati tiek izmantoti, tādējādi aizsargājot savu privātumu. Datu Valsts inspekcija skaidro, ko tad īsti nozīmē ”tiesības iebilst”, kā arī sniegsim piemērus, lai palīdzētu tās labāk izprast. Kas ir tiesības iebilst? Tiesības iebilst dod personai iespēju lūgt pārtraukt savu datu apstrādi, ja tie tiek apstrādāti šādiem nolūkiem: leģitīmu interešu nolūkā, tostarp tiešā mārketinga (arī profilēšanas) īstenošanai, kā arī automatizētu lēmumu pieņemšanas gadījumā; sabiedrības interesēs; zinātnes vai vēstures pētniecībai un statistikai. Vienkāršiem vārdiem sakot – ja privātpersona, uzņēmums vai valsts pārvaldes institūcija (pārzinis ) izmanto jūsu datus kādā no šiem nolūkiem, jums ir tiesības teikt “stop”, ja jūsu īpašā situācija rada iemeslu pārskatīt šo datu apstrādes...

Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 833/2014¹ 3. g panta d) apakšpunktam no 2023. gada 30. septembra ir aizliegts tieši vai netieši importēt vai pirkt XVII pielikumā uzskaitītos dzelzs un tērauda izstrādājumus, kas pārstrādāti trešā valstī un satur pielikumā uzskaitītos Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izstrādājumus, brīdina Valsts ieņēmumu dienests. Vēlāks minētā aizlieguma piemērošanas datums Regulas (ES) Nr. 833/2014 XVII pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, kas apstrādāti trešā valstī un satur Krievijas izcelsmes tērauda izstrādājumus, noteikts izstrādājumiem ar Kombinētās nomenklatūras (turpmāk – Kombinētā nomenklatūra) kodiem: izstrādājumiem ar KN kodu 7207 11 – no 2024.gada 1.aprīļa; izstrādājumiem ar KN kodiem 7207 12 10 un 7224 90 – no 2024.gada 1.oktobra. Regulas (ES) Nr. 833/2014 3. g panta d) apakšpunkts aizliedz Savienībā importēt vai pirkt produktus, kas pārstrādāti trešajā valstī, izmantojot Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda izejmateriālus. Lai varētu importēt attiecīgās preces, importētājam jāiesniedz dokumenti, kas pierāda, ka importēto dzelzs un tērauda izstrādājumu ražošanā nav izmantoti Krievijas izcelsmes...

Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts ir sagatavojis informāciju uzņēmējiem par Kopīgā tranzīta procedūras piemērošanu gadījumos, kad preces paredzēts pārvietot uz un no Ukrainas. Vadlīnijās sniegta informācija par robežšķērsošanas vietām uz Ukrainas robežas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, Kopīgā tranzīta procedūras nodrošināšanai nepieciešamo galvojumu, kā arī Kopīgā tranzīta procedūras izmantošanas priekšrocībām. Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka preču izvešanai uz Ukrainu, pārvietošanai Ukrainas teritorijā, kā arī preču ievešanai Eiropas Savienībā no Ukrainas teritorijas ir iespējams piemērot Kopīgā tranzīta procedūru. Tas ļauj paātrināt robežu šķērsošanu un samazināt ar preču pārvadājumu saistītās izmaksas. Ārpussavienības preču pārvadājumiem starp Eiropas Savienību un Ukrainu piemērojama ārējā tranzīta procedūra (T1), savukārt Savienības preču izvešanai no Savienības muitas teritorijas un ievešanai Ukrainā Eiropas Savienībā iespējams secīgi piemērot eksporta un Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2). Eiropas Savienībā piemēroto tranzīta procedūru (T1 vai T2) var turpināt muitas formalitāšu un pārvadājuma izpildei Ukrainas teritorijā līdz iekšzemes muitas iestādei, savukārt Ukrainā piemēroto tranzīta...

Pēc visai noturīgās izaugsmes pagājušā gada beigās un šā gada sākumā Latvijas ekonomika otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi mērenu kritumu, pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni samazinoties par 0,5% pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ceturtdien publiskotie iekšzemes kopprodukta (IKP) pilnie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir sarukusi par 0,3% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem. Pirms mēneša publiskotajā IKP ātrajā novērtējumā ekonomikas kritums bija lēsts nedaudz lielāks – attiecīgi 0,9% pret pagājušā gada otro ceturksni un 0,6% pret iepriekšējo ceturksni. IKP pilnie dati rāda, ka ekonomikas sabremzēšanās pamatā saistīta ar ārējiem faktoriem un pieprasījuma samazināšanos ārējā tirgū, kas bijis par iemeslu apstrādes rūpniecības kritumam. Nozare, kura ļoti labi bija pārvarējusi pandēmijas apstākļus, kara sākumu un piegāžu ķēžu pārrāvumus, tagad ir piedzīvojusi 7,9% kritumu pret pagājušā gada otro ceturksni, ekonomikas izaugsmei bremzējoties galvenajos noieta tirgos, pirmām kārtām eirozonā. Līdzīgu kritumu piedzīvo arī transporta nozare, zaudējot ar Krieviju saistītās tranzīta...

Uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Attīstības finanšu institūcijā ALTUM projektu atlases trešajā kārtā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Pieteikumus var iesniegt līdz 2023. gada 25. oktobra plkst. 11.59. Uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē, lielāko punktu skaitu piešķirot projektiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro. Projekti, kas varēs pieteikties aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc iesniegšanas termiņa beigām, savukārt aizdevuma pieteikums būs jāiesniedz četru mēnešu laikā no paziņojuma par atlases rezultātu. Atbalsts uzņēmējiem tiks sniegts aizdevuma vai paralēlā aizdevuma veidā un tam tiks piemērota kapitāla atlaide līdz 30% apmērā no projekta izmaksām, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Kapitāla atlaide ir izmantojama aizdevuma pamatsummas dzēšanai pēc tam, kad ir pabeigta projekta īstenošana un ir sasniegti noteiktie energoefektivitātes kritēriji. To izvērtēs ALTUM sadarbībā ar energoefektivitātes jomas ekspertiem. Aizdevuma apjoms varēs būt līdz...

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka tiek izsludināta projektu iesniegšana pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai, ņemot vērā 7. augusta negaisa sekas. Tās radīja būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Projektu iesniegumus pretendenti var sniegt līdz 2023. gada 1. decembrim. Pēc projektu iesniegšanas Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu. Projektu ietvaros ir attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku vai būvju atjaunošanu vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi. Lai saņemtu atbalstu, pretendentam ir jāiesniedz pamatojoša informācija, kas pierāda meteoapstākļu postījumus 2023. gada 7. augustā. Tā kā šis investīciju atbalsts ir par vētras radītajiem postījumiem, tad projekta ietvaros netiks prasīts nodrošināt ieguldījums saimnieciskās darbības rādītājos un mērķos. Uz šo finansējumu var pretendēt tādi atbalsta pretendenti,...

Ministru kabineta sēdē 22. augustā apstiprināti Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, precizējot normas par būvprojekta ekspertīzes kārtību būvdarbu laikā, minerālmateriālu (derīgo izrakteņu) uzskaiti būvniecībā, kā arī par būvinspektora pienākumiem attiecībā uz vides prasību ievērošanu būvlaukumā. Vispārīgo būvnoteikumu 60. punkts nosaka, ka gadījumā, ja būvprojektā, kuram ir veikta būvekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves arhitektoniskais risinājums vai būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, tad ir nepieciešams veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu ekspertīzi. Taču praksē secināts, ka nebūtisku izmaiņu būvprojektā gadījumos ekspertīze rada lielāku slogu nekā ir potenciālais sabiedrības ieguvums. Līdz ar to MK noteikumi precizēti, nosakot, ka: atkārtota ekspertīze ir jāveic, ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, kas samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu. Vienlaikus, lai...

Ministru kabineta sēdē 22. augustā apstiprināta jauna Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programma tūrisma nozares komersantu atbalstam. Tā paredzēta, lai Latvijas mikro, mazie un vidējie (MVU) komersanti sadarbības tīklu ietvaros varētu izstrādāt jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot to konkurētspēju starptautiskā mērogā. Atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena "Atbalsts uzņēmējdarbībai" 1.2.3. specifikā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.6. pasākuma "Tūrisma produktu attīstības programma" īstenošanas noteikumi". Katram tūrisma pakalpojuma sniedzējam darbojoties atsevišķi, ir apgrūtinoši piesaistīt ārvalstu tūristus, ir sarežģītāka gan konkurētspējīga tūrisma produkta izstrāde, gan iespēja realizēt mārketinga un publicitātes aktivitātes. Konkurējošas, bet vienlaikus uz sadarbību un kopīgiem mērķiem vērstas, privātās-publiskās partnerības tīklojumi ir apliecinājuši savu darbības efektivitāti un spēju panākt augstāku konkurētspēju starptautiskos tirgos, norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone....

“Privātums pēc noklusējuma” ir princips, kas saistīts ar datu aizsardzību un privātumu digitālajā laikmetā. Tas nozīmē, ka produkti un pakalpojumi tiek izstrādāti tā, lai nodrošinātu, ka cilvēka privātums tiek aizsargāts jau no paša sākuma, un nav jāveic nekādas papildu darbības, lai pasargātu savus personas datus, informē Datu Valsts inspekcija. Citiem vārdiem sakot, ja produkta vai pakalpojuma izstrādē tiek ievērots minētais princips, komersants jau pēc noklusējuma nodrošina atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, neprasot klientam manuāli konfigurēt iestatījumus vai atļauju savai datu apstrādei. Šī pieeja ir paredzēta, lai līdz minimumam samazinātu: iespējamos pārkāpumus datu iegūšanas un apstrādes procesā; nesankcionētas piekļuves un riskus, kas varētu rasties, ja personas dati nonāk trešās personas rīcībā. Lai precīzāk izskaidrotu, ko nozīmē “privātums pēc noklusējuma”, apskatīsim piemēru sociālo mediju platformai, kas ievēro minēto principu. Jānis Datiņš nolēmis izveidot sociālo mediju platformu ar nosaukumu ”Datiņa fitness”. Lai nepārkāptu sociālo mediju platformas lietotāju tiesības uz privātumu,...

Datortehnoloģiju un digitālās komunikācijas attīstība ir radījusi mums izdevību izmantot dažādus pakalpojumus un platformas, kurās dalāmies ar savu informāciju un datiem. Plašās iespējas bieži vien rada vēlmi vai nepieciešamību mainīt pakalpojuma sniedzēju, tamdēļ ir svarīgi apzināties, ka mums noteiktos gadījumos ir tiesības uz datu pārnešanu. Respektīvi, mēs varam pieprasīt saņemt savus datus vai arī pārnest tos no vienas organizācijas uz citu, kuras pakalpojumus plānojam izmantot turpmāk, informē Datu Valsts inspekcija. SVARĪGI! Pārnest var tikai tos personas datus, ko organizācija apstrādā, pamatojoties uz piekrišanu vai noslēgto līgumu. Piemērs: Tu izmanto finanšu pārvaldības lietotni, lai sekotu savam budžetam un maksājumiem. Uzzinājis par jaunu lietotni, kas piedāvā ērtākus rīkus un funkcijas, nolem pāriet uz to. Ja jaunā pārvaldības lietotne piedāvā “datu pārnešanas” opciju, tev ir tiesības pieprasīt esošajai lietotnei nodot visus tavus finanšu datus strukturētā formātā. Tādējādi tev nav jāsāk finanšu pārvaldība no nulles un nav jāpārraksta dati manuāli. Ja vēlies atteikties no vecās lietotnes...

Turpinot Eiropas Savienības (ES) prasību un atbilstošo Pasaules Muitas organizācijas standartu realizēšanu, 2023.gada 27.novembrī Latvijā darbu uzsāks jauna Tranzīta kontroles sistēma. Tā aizstās šobrīd izmantoto Tranzīta kontroles sistēmu. Jaunas tranzīta deklarāciju noformēšanas sistēmas izstrādā visas ES dalībvalstis, lai nodrošinātu starptautisko datu apmaiņu un mazinātu atšķirības starp nacionālajiem risinājumiem. Tranzīta deklarācijas sagatavošana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā, tāpat kā eksporta un importa deklarācijas, salīdzinot ar iepriekšējo, būtiski mainīsies. Atbilstoši Savienības Muitas kodeksa prasībām ir mainīta tranzīta deklarācijas struktūra un formāts. Tranzīta deklarācijas dati būs aizpildāmi secīgi, ejot pa šķirkļiem. Būs iespējams norādīt daudz lielāku informācijas apjomu attiecībā uz deklarētajām precēm, transporta līdzekļiem un iesaistītajām personām. Preces koda norādīšana jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ir obligāta. Deklarācijas, kas izlaistas tranzītā pirms pārejas uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu, tiks apstrādātas un noslēgtas līdzšinējā sistēmā. Informācija par galvojumiem tiks pārņemta uz jauno Tranzīta kontroles sistēmu. Jaunajā Tranzīta kontroles sistēmā ieviesta muitas iestādes loma – Starpgadījumu reģistrēšanas muitas iestāde....

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) salīdzinājumā ar pārējo Baltijas valstu komersantiem šogad biežāk plāno attīstīt e-komerciju jeb pārdošanu internetā. Šāds plāns ir 18% Latvijas uzņēmēju, kamēr Lietuvā – 16% un Igaunijā – 12%, liecina Luminor bankas veiktā biznesa pārstāvju aptauja*. Tikpat daudz Latvijas uzņēmēju (18%) plāno tirdzniecību internetā saglabāt esošajā līmenī. Lietuvā pašreizējo tirdzniecības apjomu plāno turpināt 12% aptaujāto, bet Igaunijā – 14%. Savukārt tikai 6% Latvijas MVU plāno atvērt e-veikalu, bet vēl 2% – uzlabot iepirkšanās sistēmu vai e-komercijas nodrošinātāju. “Iepriecina, ka, neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Latvijas uzņēmēji plāno biznesa attīstību. E-komercija piedzīvoja vēl neredzētu uzplaukumu pandēmijas laikā, visticamāk, arī nākotnē iepirkšanās internetā saglabās savu popularitāti. Līdz ar tehnoloģiju attīstību klientiem tiks piedāvāta arvien personalizētāka iepirkšanās pieredze, attīstīsies balss aktivizēta iepirkšanās, arvien vairāk sociālo mediju platformās būs integrēta e-komercijas funkcionalitāte. Sekošana līdzi jaunākajiem iepirkšanās paradumiem un to pielietošana biznesa attīstībai būs konkurētspējas priekšnoteikums,” prognozē Mareks Gurauskas, Luminor mazo un...