BIZNESS

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.-2023. gada periodam tuvojas noslēgumam. Līdz 1. oktobrim jāpaspēj pabeigt būvdarbus, tos nodot ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegt ALTUM, norāda Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja. Iepriekšējā perioda programmā, kas finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, kopumā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti. Realizāciju uzsāka 623 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās stadijās – pilnībā ir pabeigti 405, projekta dokumentāciju par nodošanu kārto 35 projekti, bet būvniecības stadijā – 183. Ja māja termiņus neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības (ES) fondu nauda projekta atbalstam būs zaudēta – pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus. Energoresursu cenu izmaiņas interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un ES un valsts atbalsta izmantošanu būtiski palielināja jau pagājušajā gadā. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi,...

Latvijas bankās 2023. gada 2. ceturksnī pieaudzis kopējais kredītportfelis, t.sk. rezultāti uzrāda kreditēšanas apjomu kāpumu gan mazo un vidējo (MVU), gan lielo uzņēmumu segmentā, informē Finanšu nozares asociācija. Bankas turpina piešķirt finansējumu uzņēmumiem gan Rīgā, gan ārpus tās. Līdz šī gada jūnija beigām uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Rīgas, piešķirtais kredītu apjoms ir 39% no kopējā kredītu apjoma. Pretēji bieži izskanējušiem viedokļiem, finansējot uzņēmumus, bankas nevērtē uzņēmuma atrašanās vietu. Bankas izvērtē, kam aizdod naudu un kā uzņēmums aizdevumu spēs apmaksāt, detalizētāk vērtējot uzņēmumu īpašniekus, viņu reputāciju, uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma finanšu stāvokli un prognozes par attīstību nākotnē. Izsniegto kredītu apjoms sasaucas ar uzņēmumu finanšu stiprumu Rīgā un reģionos, proti, Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada dati norāda, ka Rīgā ir 66% no uzņēmumu apgrozījuma un 52% no uzņēmumu kapitālieguldījumiem materiālās lietās. Šī gada 2. ceturksnī gandrīz pusi no izsniegtajiem kredītiem no jauna piešķirtajā finansējumā MVU segmentā veidoja līzingi, turklāt pieaudzis arī izsniegto apgrozāmo...

No 31. jūlija līdz 20. augustam ir atvērts pieteikumu process ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas bez maksas piedalīties pirmsakselerācijas programmā “Inovāciju akadēmija” un iegūt mūsdienīgas zināšanas par inovācijās orientētu uzņēmējdarbības uzsākšanu. Jaunajā sezonā “Inovāciju akadēmija” plāno uzņemt līdz 200 dalībniekiem. "Inovāciju akadēmijas programmas mērķis ir apzināt topošos uzņēmējus un viņu ideju komerciālo potenciālu, kā arī palīdzēt viņiem izstrādāt investīciju piesaistei gatavus projektus. Plānojam, ka programmas absolventi attīstīs jaunus produktus ar augstu pievienoto vērtību un radīs jaunas darba vietas nozarēs ar augstu produktivitātes līmeni," stāsta Andrejs Berdņikovs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju biznesa centra (LIAA TBC) vadītājs. Programmas, kuru īsteno Riga Business School (RBS), mērķis ir stimulēt jaunos profesionāļus, veidot uzņēmumus un īstenot globāli konkurētspējīgus biznesa projektus, kas varētu kļūt par Latvijas ekonomikas dzinējspēku. Lai pieteiktos “Inovāciju akadēmijā”, no 31. jūlija līdz 20. augustam ir nepieciešams iesniegt pieteikumu elektroniski, izmantojot valsts platformu biznesa attīstībai business.gov.lv. Plašāku...

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada jūlijā pasliktinājies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā. Tomēr mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā konfidences rādītājs, lai arī samazinājies, joprojām ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs Jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,2, un, salīdzinot ar jūniju, tas samazinājās par diviem procentpunktiem, sasniedzot šī gada zemāko vērtību. Lai arī kopš marta uzņēmēju noskaņojums visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs ir pozitīvs, jūlijā konfidences rādītājs ir samazinājies par 3,9 procentpunktiem pārtikas preču mazumtirdzniecībā un par 10,9 procentpunktiem degvielas mazumtirdzniecībā. Vienīgi nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies par 0,4 procentpunktiem. Arī automobiļu un to detaļu un piederumu...

Turpinot īstenot stratēģisko lēmumu sašaurināt savu ģeogrāfisko klātbūtni, lai vienkāršotu un fokusētu savu darbību, Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums ir nolēmis pārtraukt darbību Baltijā.Šāds lēmums seko jau iepriekš izziņotajai aiziešanai no Brazīlijas tirgus, tādējādi samazinot kopējo jurisdikciju skaitu no 25 uz 21. 100% SIA Intrum Latvia, AS Intrum Estonia un UAB Intrum Lietuva kapitāldaļas, ieskaitot klientu apkalpošanas plataformas un investīciju portfeļus, iegādājās viens no Baltijas lielākajiem parādu atgūšanas un parādu iegādes tirgus spēlētājiem – Aktiva Finance Group. Paredzams, ka Latvijā un Igaunijā darījums pilnībā tiks noslēgts šī gada trešajā ceturksnī, bet Lietuvā -šī gada ceturtajā ceturksnī. "Jurisdikciju skaita samazināšana ļauj mums koncentrēt savus resursus mūsu stratēģiskajos un dažos izvēlētajos taktiskajos tirgos. Mūsu ambīcija ir izveidot mērķtiecīgāku organizāciju, koncentrējoties uz tirgiem, kuros varam sasniegt līderpozīcijas gan klientu apkalpošanā, gan portfeļu iegādē, radot pamatu lielākiem komerciāljiem panākumiem un rentabilitātei, uzsvēris Andrés Rubio, Intrum prezidents & CEO. “Intrum operāciju iegāde Baltijā atbilst mūsu stratēģijai...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī piedzīvoja kritumu, liecina publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 0,6%, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni izaugsme bija par 0,9% zemāka. Pašlaik izvērsti dati nozaru un IKP izlietojuma griezumā vēl nav pieejami, bet provizoriskās aplēses rāda, ka pakalpojumu nozares kopumā pieauga par 0,6%, kamēr ražojošās nozares piedzīvoja lielāku kritumu nekā iepriekšējā ceturksnī, samazinoties par 4%. Pakalpojumu nozares turpināja izaugsmi arī šā gada otrajā ceturksnī, pateicoties augošam iekšzemes pieprasījumam. To veicināja relatīvi labs mājsaimniecību finansiālais stāvoklis, pateicoties straujam algu pieaugumam, mazinot inflācijas negatīvo ietekmi, kā arī valsts sniegtajam energoatbalstam ziemas mēnešos. Kopš gada sākuma patērētāju konfidence līdz maija mēnesim bija augoša, ko veicināja arī inflācijas pakāpeniskā samazināšanās. Tomēr straujais procentu likmju kāpums nedaudz samazināja konfidenci, kas gan vēl ir augstāka nekā pirmajā ceturksnī. Pakalpojumu nozari stiprina arī tūrisma plūsmas...

Valsts kanceleja ir sagatavojusi un sabiedriskai apspriešanai rosinājusi likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā". Ar grozījumiem tiek piedāvāts precizēt pienākumus un to sadalījumu kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistīto pušu starpā, salāgot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) normas ar aktuālo Komerclikuma regulējumu, kā arī konsolidēt un precizēt kapitālsabiedrību regulējumu. Pēdējo gadu dinamiskās pārmaiņas ekonomiskajā vidē un jauninājumi komerctiesībās radījuši nepieciešamību precizēt dažādus kapitālsabiedrību pārvaldības aspektus. Auditorkompānijas PwC 2021. gadā veiktajā pētījumā tika izgaismoti vairāki trūkumi pašreizējā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikā, tai skaitā aktīva investora principa neīstenošana praksē, vienota nākotnes attīstības virziena neesamība, pārvaldības prakses atšķirības u.c., kas ierobežo kapitālsabiedrībās ieguldītā publiskā kapitāla izmantošanas efektivitāti. Pētījumā norādīts, ka nepieciešams veicināt investora principa īstenošanu ne vien augstākās lēmējinstitūcijas, bet arī kapitāla daļu turētāja līmenī, radot instrumentu, kas dot kapitāla daļu turētājam iespēju un uzdevumu precīzāk noteikt sagaidāmos darbības virzienus un rezultātus no kapitālsabiedrības. Tādēļ Valsts...

Šā gada 1. augustā stāsies spēkā 2023. gada 4. jūlijā pieņemtie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353). Kā informē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), noteikumos veikti grozījumi 1. pielikumā, papildinot būvdarbu, preču un pakalpojumu grupas, kurām publiskajā iepirkumā obligāti piemērojams zaļais iepirkums, ar divām jaunām grupām. Precizēts un papildināts arī 2. pielikums un 3. pielikums. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, kopumā tiek veikti grozījumi septiņās preču un pakalpojumu grupās (četrām obligāti piemērojamām grupām no MK noteikumi Nr. 353 1. pielikuma - pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli, datortehnika un divām grupām no 2. pielikuma – būvniecība, transports, ceļu projektēšana, uzturēšana un būvniecība). Tiek noteiktas arī obligātās minimālās piemērojamās prasības būvdarbu iepirkumiem – 14 kritēriji, paplašinot tvērumu un attiecinot uz trešās...

Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 3. punkts paredz kandidātu/pretendentu izslēgšanas iemeslus, kas attiecināmi uz ārzonā reģistrētiem uzņēmumiem. Lai pasūtītājs konstatētu, vai konkrētais uzņēmums, kas būtu izslēdzams no iepirkuma, ir saistīts ar ārzonu, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sagatavojis to zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu, kuras nav uzskatāmas par ārzonu minētā likuma 1. panta 3.¹ punkta izpratnē. Piemēram, Panamas Republika nav uzskatāma par ārzonu, jo pastāv Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses un Centrālameriku, no otras puses. Attiecīgi ASV Virdžīnu salu teritorija arī nav uzskatāma par ārzonu iepirkumu sakarā, jo tā ir Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīguma par valsts līgumiem dalībvalsts teritorija. Ar pilnu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu vai teritoriju sarakstu iespējams iepazīties šeit. Atgādinām, ka šī gada 1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 333 "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts", kas...

No 2023. gada 20. septembra līdz 20. oktobrim jaunie lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Publiskais finansējums ir 7,48 miljoni eiro. Maksimālā atbalsta summa ir 40 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti, to var saņemt vismaz divos maksājumos: 80% avansā un 20% pēc darījuma darbības plāna pabeigšanas. Pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecībā, nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā. Atbalstīt gados jaunu cilvēku vēlmi saimniekot, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Šī ir pirmā projektu pieņemšanas kārta jaunajiem lauksaimniekiem 2023.-2027. gada periodā. Ir vairākas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos. Vairs nav spēkā nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var tikai uzsākt saimniecisko darbību. Saimnieciskās darbības ilgums pirms projekta iesniegšanas var būt ne lielāks par pieciem gadiem, iepriekšējā periodā tie bija divi gadi. Jaunais lauksaimnieks var pārņemt visu saimniecību vai tās daļu, t.sk., ražošanas resursus. Ja...

No 2023. gada 6. oktobra līdz 6. novembrim lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Kopējais publiskais finansējums ir 5 miljoni eiro. Atbalstu var saņemt jaunas un lietotas (ne vecākas par pieciem gadiem) tehnikas un iekārtu iegādei, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, preventīvu pasākumu īstenošanai, investīcijām klimata pārmaiņu samazināšanā, būvniecībai un zemes un ēku iegāde. Pasākuma mērķis ir atbalstīt mazo lauku saimniecību attīstību, lai veicinātu to konkurētspēju, palielinot ražošanas produktivitāti un efektivitāti. Šī ir pirmā jaunā 2023.-2027. plānošanas perioda projektu iesniegšanas kārta minētajā pasākumā, tāpēc ir vairākas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā perioda nosacījumiem. Svarīgi! Lai sagatavotu projektu, pretendentiem nav jāpiesaista konsultants. Vairs nav jāievēro nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var uzsākt lauksaimniecisko ražošanu. Kopējā īpašumā esošās un nomātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nevar pārsniegt 100 ha. Šis ir investīciju pasākums, tāpēc pretendents veic ieguldījumus, pēc kuriem attiecīgi atgriež atbalstu 50% vai 85% apmērā. Uz atbalstu...

Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir vienīgā organizācija valstī, kurai ir Kultūras ministrijas izsniegta atļauja pārvaldīt izpildītāju un fonogrammu producentu mantiskās tiesības. Tādējādi tā ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties veikalu, viesnīcu, dažādu pakalpojumu sniedzēju pārstāvji un citas personas, lai iegūtu tiesības atskaņot fonogrammas veikalos, viesnīcās un citās vietās. Konkurences padome (KP) padziļinātā izpētē par LaIPA piemērotajiem kritērijiem atlīdzības maksas tarifu aprēķināšanai par mūzikas atskaņošanu viesnīcu istabās secināja, ka vairāki tarifu aprēķināšanas kārtībā piemērotie kritēriji nav uzskatāmi par pamatotiem un secināja, ka LaIPA atrodas dominējošā stāvoklī blakustiesību pārvaldīšanas tirgū Latvijas teritorijā. Līdz ar to tai ir pienākums piemērot taisnīgus un pamatotus maksājumus saviem klientiem. KP veica padziļinātu izpēti par LaIPA izstrādāto metodoloģiju “Publiskais izpildījums – Maksājamās atlīdzības lielumu noteikšanas pamatojums, ietekmējošie faktori un metodoloģija”. Kādas viesnīcas iesniegumā KP tika norādīts, ka atlīdzības maksas tarifa aprēķinam LaIPA lieto ekonomiskos rādītājus, kas, iesniedzēja ieskatā, neatbilst faktiskajai situācijai un neraksturo ekonomisko...

Eurostat ātrā novērtējuma dati liecina, ka inflācijas līmenis Latvijā pārliecinoši samazinās, tomēr joprojām ir augstāks nekā eirozonā. Latvijā gada inflācija jūnijā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, bija sagaidīta 8,1% līmenī, samazinoties par 4,2 procentpunktiem, kas ir straujākā samazināšanās Baltijas valstīs. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka jūnijā Latvijas inflācijas līmenis pazeminājies vēl straujāk - līdz 7,2%. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) vērš uzmanību uz to, ka daudzās nozarēs ir jūtama darbaspēka ierobežotā pieejamība. Bezdarba līmenis jūnija beigās bija 5,5% un tas palicis nemainīgs kopš maija, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem riskiem produktivitātes celšanai un ekonomikas izrāvienam. Statistikas dati liecina, ka vidējā mēneša bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,4%. Šādai situācijai attīstoties, var pastiprināties negatīva ietekme uz konkurētspēju. Pašlaik darba samaksas pieaugums daļēji kompensē strādājošo ienākumu sarukumu, kas radās uz iepriekš augstā inflācijas fona, tomēr pastiprina algu un...

Ministru kabineta 13. jūlija sēdē apstiprināta jauna Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Programma veicinās aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā. "Jaunās atbalsta programmas ieviesīsim pakāpeniski, lai neveidotos pārrāvumi starp iepriekšējā perioda programmām. Valdībā apstiprinātās programmas ir vērstas uz ekonomikas transformāciju, motivējot uzņēmumus ieviest inovācijas un ražot augstas pievienotās vērtības produktus. Atbalsta programmu eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ražo vai plāno ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, plānojam izsludināt...

Zemkopības ministrija (ZM) iepazīstinājusi valdību ar informatīvo ziņojumu “Par globālās tirgus situācijas nelabvēlīgo ietekmi uz Latvijas graudu un rapšu ražošanas nozari” un informējusi par apstākļu, īpaši Krievijas un Ukrainas kara un ekstrēmā sausuma, negatīvo ietekmi uz graudu un rapšu ražošanu Latvijā 2023. gadā. Graudu un rapšu ražošanas saimniecību stabilitāti un rentabilitāti 2023. gadā apdraud vairāku apstākļu kopums: 2022. gadā veiktie ieguldījumi graudu un rapšu ražošanā 2023. gada ražas ieguvei vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas ievērojamo samazināšanos kopš 2022. gada otrā pusgada, kā arī 2023. gada pavasara sausuma ietekmē prognozētais ražas samazinājums un krasi pieaugošais trešo valstu izcelsmes graudu un graudu produkcijas imports Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijas, tirgū un tā izraisītā nelīdzvērtīgā konkurence. Pērn veiktie ieguldījumi graudu un rapšu ražošanā, kas bija nepieciešami 2023. gada ražas ieguvei, vienlaikus ar graudu un rapšu iepirkuma cenas krišanos ir radījuši graudkopjiem ievērojamas saimnieciskās darbības problēmas. Tās, paredzams, turpināsies un pastiprināsies šā gada otrajā...