BIZNESS

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu 2024.–2027. gadam un iesniegusi to izskatīšanai valdībā. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% no iekšzemes kopprofukta (IKP) 2027. gadā pēc austriešu profesora F. Šneidera metodikas, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Pēc šīs metodes 2022. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 19,9% no IKP. Tiesa, pēc Latvijas profesora Arņa Saukas metodes šis rādītājs attiecīgi bija 26,5% no IKP. Finanū ministrija iecerējusi, ka īstenojot plānā ietvertos pasākumus, tādējādi Latvija tiks tuvināta ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim (17,2% no IKP). No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027. gadā. Patlaban plāns un tā pamatojuma apraksts izklāstīts uz 58. lappusēm. Kopumā...

Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 28 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai"", kas ļaus uzsākt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda atbalsta sniegšanu uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai investīciju un apgrozāmo līdzekļu veidā. Atbalsts būs pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī mazās vidējas (līdz 499 darbiniekiem) un vidējas (līdz 3 000 darbiniekiem) kapitalizācijas sabiedrībām. Atbalstam varēs pieteikties komersanti ar vismaz 12 mēnešu pieredzi un ne mazāk kā pieciem darbiniekiem: investīcijām līdz 2 850 000 EUR un ne vairāk kā 90% no kopējām izmaksām, ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem; apgrozāmajiem līdzekļiem no 100 000 EUR līdz 5 000 000 EUR apmērā ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem Vienam saimnieciskās darbības veicējam sabiedrība Altum varēs sniegt aizdevumu līdz 5 milj. eiro. Atbalsta programmas...

Valdība atbalstījusi trīs jaunas Latvijas Atveseļošanas fonda programmas pētniecības projektu īstenošanai 112 miljonu eiro apmērā ar mērķi sekmēt inovāciju attīstību Latvijā. Atbalsts būs pieejams maziem un vidējiem, kā arī lieliem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības institūcijām viedās specializācijas jomās. Atbalsta programmu ietvaros komersanti varēs saņemt finansiālu atbalstu granta veidā ar maksimālo atbalstu 80% apmērā. Atbalsta programmas ietvaros attiecināmas tādas finansējuma saņēmēja izmaksas kā: dalības maksa un citas izmaksas iesaistei starptautiskās pētniecības un attīstības programmās, platformās un iniciatīvās starptautisko projektu sagatavošanai; projekta vadības izmaksas; ārpakalpojumu iegāde; publicitātes pasākumi. Savukārt sadarbības partneriem jeb pētniecības projekta īstenotājam būs pieejams atbalsts: pētniecības aktivitātēm (eksperimentālās, rūpnieciskās, tehniski ekonomiskās); darba samaksai; algas nodokļu izmaksām; komandējumiem; komunāliem un sakaru pakalpojumiem; telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai; plānotām materiālu izmaksām; izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem; īpašumā esošo ēku, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksām; apdrošināšanas, ārējo pakalpojumu izmaksām; datu...

Mūsdienu informācijas laikmetā, kad datu apmaiņa notiek ik uz soļa, jāatceras, ka arī pašu rokās ir rīki, kā savus datus pasargāt. Lai arī organizāciju un fizisku personu pienākums ir sargāt personas datus, kas nonāk to rīcībā, kā arī uzņemties atbildību par drošu to uzglabāšanu, iespējms pievērst uzmanību tam, kā nododam, uzglabājam un iznīcinām savus personas datus, lai tie netīšām nenonāktu nepiederošu personu rokās. Ko darīt ar papīra dokumentiem? Kad pienāk brīdis atbrīvoties no papīra dokumentiem, kas satur jūsu personas datus, ir svarīgi tos iznīcināt veidā, kas pēc tam neradītu iespēju tos atjaunot. Ja dokumentus, tai skaitā plastikāta kartes un citus fiziskus objektus, uz kuriem attēloti personas dati, plānots izmest miskastē, vēlams tos sasmalcināt, ne vienkārši saburzīt vai salikt kaudzē un izmest. ! Minētais attiecas arī uz dokumentu iznīcināšanu darba vietā. Organizācijai ir jāpārliecinās, ka iznīcinātie dokumenti nav atjaunojami un ir pienācīgi sasmalcināti. Ja datus netīšām pārsūtīji vai nodevi...

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā aizvadītā gada laikā pētaījusi tirgotāju un piegādātāju sadarbību tirdzniecības veicināšanas pasākumu laikā, ko tirgus dalībnieki īsteno, lai piesaistītu patērētājus. Tirdzniecības veicināšanas pasākumi patērētāju piesaistei Ņemot vērā būtiski pieaugušās cenas pārtikas nozarē, cīņā par patērētājiem tiek piedāvātas dažādas akcijas un pat cenu fiksēšanas pasākumi. Līdz ar cenu kāpumu mainījušies arī patērētāju iepirkšanās paradumi – tiek veikti pārdomātāki pirkumi, iepirkšanās pēc saraksta, mainās attieksme pret privātajām mazumtirgotāju preču zīmēm, un, protams, akciju nozīmīgums pieaug. KP īstenotajā pētījumā par ikdienas patēriņa preču iepirkšanās paradumiem konstatēts, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju (59 %) iepirkuma grozā vairums preču ir tieši akcijas preces. Biežāk akcijas preces izvēlas aptaujas dalībnieki, kuri pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei tērē vairāk par pusi ikmēneša mājsaimniecības budžeta, kā arī respondenti, kuri visbiežāk iepērkas Lidl vai Maxima veikalos. Ikdienā tiek rīkotas dažādas cenu pazemināšanas akcijas. Ņemot vērā, ka akciju organizēšanā pastāv riski mazumtirgotājiem negodprātīgi izmantot savu varu...

Zemkopības ministrija apkopojusi būtiskākās normatīvo aktu izmaiņas, kas 2024. gadā stājas spēkā un var ietekmēt lauksaimniecībā un Pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties ES atbalstam Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumi Nr. 746 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Pārtikas kvalitātes shēmas" paredz, ka atbalsta summa primāro produktu ražotājiem bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā ir no 340 līdz 590 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 250 līdz 400 eiro. Atbalsta summa pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes produktu ražotājiem: bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā – no 430 līdz 7150 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 420 līdz 5400 eiro. Atbalsta maksājums tiks piešķirts atkarībā no saražoto produktu skaita un segs papildu izmaksas par dalību kvalitātes shēmā. Atbalsta ilgums ir pieci gadi. Iesniegumus Lauku atbalsta...

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada decembra – makroekonomiskās prognozes. Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2,0%), taču iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš – 2,0%. Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Ierobežojošā monetārā politika būtiski mazina inflāciju eirozonā un Latvijā Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski samazināsies un 2025. gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim. ECB Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes (t. sk. noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kas pašlaik ir 4,0%) šobrīd atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk. ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. ECB Padome nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu, paredzot 2024. gada 2. pusgadā sākt samazināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas portfeli vidēji par...

Līdz 2024. gada 1. martam varēs vēl iesniegt projektus un pieteikties atbalstam, lai novērstu krusas radītos postījumus saimniecībās. Pieteikšanās šim atbalstam ir pagarināta. Papildus piešķirtais finansējums ir 1 miljons eiro, līdz ar to kopējais atbalsta pasākuma kārtā izsludinātais finansējums ir 4 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir novērst pēc 2023. gada 7. augusta radušos laikapstākļu postījumus lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēkām vai būvēm. Līdz 1.decembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) bija saņēmis 94 pieteikumus par kopējo summu 2,7 miljoni eiro. Uz atbalstu var pretendēt lauksaimnieki, kuri reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuriem bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes. Svarīgi ņemt vērā! Lai pieteiktos atbalstam, ir jāiesniedz pamatojoša informācija (fotofiksācija, video), kas pierāda radušās postījumu sekas 2023. gada 7. augusta laikapstākļu dēļ. Pagarinātajā projektu iesniegumu kārtā iesniegtajiem projektiem nepiemēros proporcionālo atbalsta samazinājumu, ja kārtā iesniegto projektu publiskais finansējums pārsniegs 80% no izsludinātā publiskā finansējuma. LAD vērš uzmanību, ka...

Skaidrā nauda līdzās bezskaidrās naudas norēķiniem ir papildu ekonomiskās drošības elements pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību akti nepārprotami nosaka, ka skaidrā nauda turpinās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, kam noteikti atsevišķi izmantošanas ierobežojumi, kuri ieviesti ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites mazināšanai. ES līmenī tiek izstrādāti tiesību akti, kas papildus nacionālajām iniciatīvām stiprinās skaidrās naudas lomu visā eirozonā. Latvijā šobrīd galvenais rīks skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ir bankomāti, no kuriem iespējams izņemt eiro banknotes. Tāpēc Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – vienojušās arī 2024. gadā turpināt īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Šie pasākumi iekļauti 2021. gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas nu atjaunots jau otro reizi. Turpinot memoranda darbību, parakstītāji vienojās par šādu rīcību: līdz 2025. gada 1. janvārim saglabāt bankomātu tīklu, kas iezīmēts memoranda...

Lai iedzīvotāju un uzņēmumu elektroniskā saziņa un dokumentu aprite ar valsts un pašvaldību iestādēm būtu vēl ērtāka, e-adrese un daudzi citi pakalpojumi turpmāk būs pieejami arī ar Latvijā jau zināmo risinājumu Smart-ID, ko nodrošina SK ID Solutions. Aizsardzības ministrijas Digitālās drošības uzraudzības komiteja 2023. gada 18. maijā Smart-ID atzina par kvalificētu elektroniskās identifikācijas pakalpojumu. Līdz ar to, Smart-ID var izmantot arī piekļuvei oficiālās elektroniskās adreses (e-adreses) pastkastītei portālā Latvija.gov.lv. Tāpat paplašināsies Smart-ID lietošanas iespējas arī piekļuvei citiem valsts un pašvaldību iestāžu portāliem un tajos esošajiem pakalpojumiem, kur līdz šim Smart-ID kā risinājums bija pieejams tikai noteiktu banku klientiem. Smart-ID kā Latvijā visplašāk lietotā autentifikācijas risinājuma integrācija valsts pārvaldes portālos ir nozīmīgs solis digitālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ērta un droša identitātes apliecināšana tiešsaistē vairs nav iegriba, bet neatņemams sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālās transformācijas elements. ­­Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina ikvienu Smart-ID lietotāju izveidot e-adresi šeit, lai turpmāk visas valsts un...

Tieslietu ministrija publiskajai apspriešanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi", kas paredz ieviest Interešu pārstāvības atklātības likumā noteikto interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu. Noteikumu projekts publiskajai apspriešanai būs pieejams līdz 2023. gada 14. decembrim. Pēc tam tas tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, plānots, ka reģistrs un sistēma darbību sāks 2025. gada 1. septembrī. Interešu pārstāvības atklātības likums (IPAL) stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu interešu pārstāvības procesa atklātību un veicinātu sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošinātu visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā. Likums paredz interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas izveidi, kurus uzdots vest Uzņēmumu reģistram. Interešu pārstāvības reģistrā ierakstīs ziņas par interešu pārstāvjiem (IPAL 3.pants). Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publiskās varas pārstāvji publicēs interešu pārstāvības aktivitātes (IPAL 4.pants). Noteikumu projektā: noteiktas reģistrā norādāmās...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 29. novembra uzsākusi pieteikumu pieņemšanu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam divās aktivitātēs - "Atbalsts eksportam” un “Starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšana Latvijā”. Atbalsts būs pieejams līdz 2027. gada 30. jūnijam vai kamēr pieejams finansējums. “Jaunās LIAA atbalsta programmas fokuss būs uz augstas pievienotās vērtības eksportētāju atbalstu. Uzņēmējiem būs iespēja piesaistīt līdzfinansējumu savu eksporta aktivitāšu īstenošanai līdz pat 40 tūkstošiem eiro gadā, gan paplašinot savu darbību jau esošajos tirgos, gan ieejot jaunos tirgos,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Programmas mērķis ir stiprināt Latvijas uzņēmumu eksportspēju vidēji augsto un augsto tehnoloģiju nozarēs, kā arī zināšanu ietilpīgajās pakalpojumu nozarēs. Eksporta atbalsta aktivitātēm šajā programmā plānotais budžets ir 24 miljoni eiro, t.sk. 13 miljoni eiro grantiem. Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs un kontaktbiržās; digitālās nozaru platformās; mārketinga materiālu izstrādei; mērķa tirgus pētījumiem; ražotņu un produktu...

Latvijas Bankas padome, turpinot Latvijas finanšu sistēmas noturības stiprināšanu, ir pieņēmusi "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumus", kuri stājušies spēkā 2023. gada 1. novembrī, atsevišķiem pasākumiem nosakot ilgāku pārejas periodu. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācijas būtiski pieauga Latvijas Bankas loma kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas koordinēšanā, apvienojot kompetenci, kas katrai institūcijai šajā jautājumā bija līdz 2022. gada beigām. Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības regulējums aktualizēts, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā. Papildus tam konstatēta nepieciešamība pilnveidot Latvijas Bankas noteikumu līmenī regulējamās kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanas prasības un kārtību, citstarp ņemot vērā aktuālās norises: ģeopolitiskās pārmaiņas līdz ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī secinājumus, kas izdarīti, veicot Ukrainas situācijas analīzi; aktuālos scenārijus valsts apdraudējuma gadījumā, kas tika saskaņoti ar pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām valsts iestādēm; uzkrāto pieredzi kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas jomā, t. sk. gatavojot darbības nepārtrauktības risinājumus un veicot to testēšanu. Noteikumi nosaka: kritērijus to Latvijā...

Pirmdien, 27. novembrī, plānots ieviest jaunu sistēmu tranzīta deklarāciju noformēšanai – Tranzīta kontroles sistēmu 2, kas aizstās pašlaik izmantoto sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Saistībā ar jaunās Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) ieviešanu no 26. novembra plkst. 23:55 Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Tranzīta kontroles sistēma vairs nav pieejama komersantiem jaunu standarta un vienkāršoto deklarāciju iesniegšanai. Deklarācijas, kuru formēšana uzsākta iepriekš lietotajā sistēmā, arī tiks noslēgtas Tranzīta kontroles sistēmā. Pirmdien, 27. novembrī, plkst. 10:00 sāk darboties jaunā TKS2. Lai noformētu tranzīta deklarāciju jaunajā sistēmā, tāpat kā līdz šim būs jāautorizējas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un, atverot EMDAS, jāizvēlas atbilstošā sistēma. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI - to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā...

Otrdien, 21. novembrī, 590 deputātiem balsojot “par”, 15 — “pret” un 15 deputātiem atturoties, Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par jaunām patērētāju tiesībām uz remontējamību. Priekšlikuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgāku patēriņu, kas atvieglos bojātu preču remontu, samazinās atkritumu daudzumu un atbalstīs remonta nozari. Labāk remontēt nekā aizstāt — pat pēc garantijas termiņa beigām Preces garantijas laikā pārdevējiem par prioritāti būtu jāizvirza remonts, ja tas maksās tikpat, cik preces aizstāšana, vai būs lētāks. Izņēmums varētu būt gadījumi, kad remonts nebūs iespējams vai būs patērētājam neērts. EP deputāti arī ierosina par vienu gadu pagarināt juridisko garantiju pēc tam, kad produkts ir salabots. Pēc garantijas termiņa beigām patērētājiem būs tiesības pieprasīt remontu tādiem produktiem kā veļasmašīnas, putekļsūcēji, viedtālruņi un velosipēdi. Lai remonts patērētājiem šķistu pievilcīgāks, EP deputāti vēlas, lai ražotāji uz remonta laiku piedāvātu aizdot rezerves ierīces. Ja produktu nevar salabot, tā vietā varētu piedāvāt atjaunotu produktu. Konkurētspējīgāks remonta tirgus un stimuli izvēlēties remontu Patērētāji bieži...