BIZNESS

Atbalstot grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas nosacījumos, 11 reģionālo biznesa inkubatoru un to atbalsta vienību, kā arī radošo industriju inkubatora turpmākās darbības nodrošināšanai līdz 2023. gada beigām piešķirts papildu finansējums 7,06 milj. eiro apmērā. Atbalsta programmu ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tāpat LIAA ir izveidota vienota platforma biznesa attīstībai www.business.gov.lv, kur esošie un topošie uzņēmēji var saņemt personalizētu informāciju par nozarēm, tirgiem, sadarbības piedāvājumiem, LIAA atbalsta iespējām, dalību LIAA un sadarbības partneru pasākumos. Platforma nodrošinās arī iespējas iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai, t.sk. šajā atbalsta programmā, un tiešsaistē sazināties ar LIAA speciālistiem. Kaspars Rožkalns, LIAA direktors, norādījis, ka platforma lietotājiem ir pieejama testa režīmā un tās funkcionalitāte pakāpeniski tiek papildināta. Jau tagad uzņēmēji var reģistrēties un saņemt personalizētu informāciju, kā arī sekot īpaši atlasītai ziņu plūsmai par uzņēmējdarbības aktualitātēm. Savukārt pārējie pakalpojumi platformā business.gov.lv tiks integrēti pakāpeniski. Paredzēts, ka pilnā funkcionalitātē šī platforma nākotnē nodrošinās lielāko daļu valsts pārvaldes...

Vasaras laiks Latvijā beigsies šā gada 31. oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2022. gada 27. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva...

Ministru kabinets š.g. 20. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Ceturtdien, 21. oktobrī, finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika panākta konceptuāla vienošanās par priekšlikumiem apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdijas instrumentu atjaunošanai uzņēmējiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Plānots, ka grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs 60% no uzņēmuma bruto darba algas, tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 100 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi. Savukārt, atbalsts darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai plānots 50 % no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2021. gada jūlija līdz septembrim, bet ne vairāk...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 20. oktobra ārkārtas sēdē lēma par stingrākiem drošības nosacījumiem tirdzniecības vietās ar mērķi būtiski mazināt cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos sabiedriskās vietās. Lai mazinātu Covid-19 inficēšanās risku, aicina iedzīvotājus pēc iespējas vairāk izmantot distances tirdzniecības sniegtās iespējas un attiecīgi retāk apmeklēt tirdzniecības vietas, vienmēr lietot sejas maskas, ievērot 2 metru distanci no citiem pircējiem un regulāri lietot roku dezinfekcijas līdzekļus. No 21. oktobra līdz 14. novembrim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs tikai: pārtikas preču veikali, kur 70 % no sortimenta ir pārtikas preces; higiēnas preču veikali, kur 70 % ir higiēnas preces; aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas); optikas preču veikali; degvielas uzpildes stacijas; dzīvnieku barības veikali; preses tirdzniecības vietas; grāmatnīcas; telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas; ziedu tirdzniecības vietas; kā arī reģistrētas autoostas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās...

Līdz ar grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" apstiprināšanu, 20. oktobra ārkārtas sēdē Ministru kabinets lēma par stingrākiem drošības nosacījumiem, tostarp, ēdināšanas un saimniecisko pakalpojumu sniegšanai ar mērķi mazināt cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos sabiedriskās vietās. No 21. oktobra līdz 14. novembrim būs aizliegts sniegt klātienes saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar: izklaidi, azartspēlēm un derībām, atrakcijām (tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos), skaistumkopšanu, labsajūtu, aktīvo atpūtu (piemēram, organizētus pārgājienus), fiziskajām aktivitātēm, sportu, tūrismu (izņemot izmitināšanu un ārvalstu ceļojumus), foto pakalpojumiem (izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem un plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanai), klātienes konsultācijām, kolektīvām medībām. Būs pieejami tādi pakalpojumi klātienē kā finanšu, pasta, ēdināšanas (tikai līdzņemšanai vai ar piegādi), izmitināšanas, remonta un avāriju novēršanas pakalpojumi, darba inventāra un aprīkojuma noma, fotogrāfiju izgatavošana dokumentiem u.tml. Tāpat netiek ierobežoti B2B pakalpojumu jeb pakalpojumu juridiskām personām sniegšana un saņemšana. Saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas klātienē darbu uzsāk ne agrāk...

Krīzes vadības padome 18. oktobrī, uzklausot veselības un citu nozaru speciālistus, lēma noteikt daudz stingrākus drošības pasākumus, lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatības aizvien pieaugošo ātrumu, tādējādi pēc iespējas samazinot laiku, kad ārstniecības sistēma piedzīvos pārslodzi. Vienlaikus ir jāturpina palielināt vakcinācijas aptveri, tāpēc ikvienam nevilcinoties jārod iespēja vakcinēties pret Covid-19, lai pasargātu sevi no inficēšanās vai smagas slimības gaitas. Ārstniecības iestāžu situācija šobrīd ir kritiska, tāpēc visa sabiedrība tiek aicināta solidarizēties ar mūsu mediķiem un ievērot stingrus drošības pasākumus. Jaunie, īpaši stingrie drošības pasākumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju vēl jāapstiprina valdībā, tas plānots ārkārtas sēdē trešdien, 20. oktobrī. “Mājsēdes” mērķis ir pēc iespējas apturēt galveno Covid-19 izplatības ceļu – klātienes kontaktēšanos. Tāpēc klātienē nedrīkstēs notikt ne publiski, ne privāti pasākumi. Klātienē būs pieļauta tikai pašu nepieciešamāko veikalu darbība un visbūtiskāko pakalpojumu sniegšana. Līdz ar to tiktu pārtraukta visu veidu izklaides, labsajūtas, sabiedriskās ēdināšanas u.c. pakalpojumu sniegšana klātienē līdz 15. novembrim. Attālinātais darbs kā...

Apstiprinot grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 12. oktobrī precizējusi darbības nosacījumos tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā. Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos vēlās vakara stundās publiskās vietās, t.sk. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek saīsināts darba laiks līdz plkst. 21.00. Šis ierobežojums neattiecas uz pirmās nepieciešamības veikaliem – t.i., pārtikas veikaliem, aptiekām (tai skaitā veterinārajām aptiekām), optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kā arī uz vitāli svarīgajiem saimnieciskajiem pakalpojumiem – t.i., banku, kurpnieku un citiem remonta pakalpojumiem, apģērbu tīrītavām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem līdzņemšanai. Visas pārējās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst strādāt laika posmā no plkst.6.00 līdz plkst. 21.00. Līdz ar grozījumiem MK rīkojumā arī noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās tikai tad, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 458 “Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”, valdība 12. oktobrī lēma paplašināt atbalsta saņēmēju loku – turpmāk atbalstam kapitālieguldījumiem varēs pieteikties arī daļa no vidējo komersantu kategorijas – uzņēmumi ar vismaz 150 darbiniekiem. Atbalsta programmu ievieš Altum, un tā pieejama komersantiem līdz šā gada beigām. Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Pašreizējā redakcijā atbalsts tiek piešķirts komersantiem, kuri nodarbina vizmas 250 darbiniekus vai gada apgrozījums pārsniedz 50 000 000 eiro un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 000 000 eiro. Tomēr praktiskajā piemērošanā ir konstatēti gadījumi, kad pretendents pēc Regulas definīcijas nav uzskatāms par lielo komersantu, bet Latvijas mērogā ir uzskatāms par lielu komersantu ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, taču nevar pieteikties atbalsta saņemšanai. “Mums ir svarīgi visi uzņēmēji, kuri eksportē savas preces un pakalpojumus, un rada cita veida pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai. Lai...

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, kā arī lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets lēmis izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no š.g. 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Ārkārtējās situācijas laikā tiek ieviesti pastiprināti drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. No š.g. 11.oktobra turpmākos trīs mēnešus brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas), izņemot zemāk minētajās pirmās nepieciešamības tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus var sniegt jebkurā tirdzniecības vietā...

Ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzi, kā arī lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas pieauguma un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets lēmis izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no š.g. 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim. Ārkārtējās situācijas laikā cita starpā tiek ieviesti pastiprināti epidemioloģiskās drošības pasākumi saimniecisko pakalpojumu, tostarp sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu un nepārslimojušu cilvēku kontaktēšanos. Saimniecisko pakalpojumu sniegšana Lai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanu padarītu pēc iespējas drošāku, saimnieciskos pakalpojumus, piemēram, skaistumkopšanas pakalpojumus, tirdzniecības izstādes, remontdarbnīcas, ķīmiskās tīrītavas, fotopakalpojumus, ar atrakcijām saistītus pakalpojumus ārtelpās u.c., turpmāk var sniegt epidemioloģiski drošā vidē (pakalpojuma sniedzējs un saņēmējs ir ar derīgu sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu). Papildus minētajām vispārējām epidemioloģiskās drošības prasībām saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam pakalpojuma sniegšanas vietā vienam...

2021. gads Latvijas lauku tūrisma un viesmīlības biznesā ir bijis krietni sliktāks nekā 2020. gads, apliecina Latvijas Lauku tūrisma asociācijas (LLTA) vadītāja Asnāte Ziemele. Galvenais iemesls šādai situācijai - pērn bija krietni ierobežotākas ceļošanas iespējas braucieniem ārpus Baltijas robežām. "Pērn mēs visi dzīvojām "Baltijas burbulī" un tas ļoti palīdzēja Latvijas lauku tūrisma nozarei, jo cilvēki ceļoja tepat, Latvijas ietvaros. Savukārt šogad tie, kas vēlas ceļot, un ir vakcinēti, dodas uz ārzemēm, tāpēc vietējā piedāvājuma konkurētspēja ir krietni sarukusi. Īpaši tas jūtams pēc siltās sezonas beigām, kad vairs nav ērti ieturēt maltīti ārpus telpām, tāpat ļoti ierobežotas kļūst pasākumu organizēšanas iespējas. Protams, arī šogad ir daļa uzņēmumu, kam veicies ļoti labi, taču to ir daudz mazāk nekā pērn. Šobrīd, rudenī, pat var teikt, ka klientu vairs nav gandrīz nemaz," skaidro A. Ziemele. Šogad krietni samazinājies ne tikai vietējo, bet arī kaimiņzemju - Lietuvas un Igaunijas tūristu skaits, kuri arī lielākoties izvēlējušies baudīt Eiropas...

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā viena no vistiešāk ierobežojumu skartajām nozarēm ir bijusi tirdzniecība, kur ilgāku laika periodu noteiktu preču sortimenta mazumtirdzniecības veikali klātienē bija slēgti. Tajā pašā laikā tirdzniecība internetā likumsakarīgi piedzīvoja uzplaukumu, un ievērojami atšķīrās arī tirdzniecības dinamika dažādās nozares apakšjomās. Covid-19 krīzes laikā notiekošo tirdzniecības nozarē portālam BilancePLZ skaidro makroekonomikas eksperti, kurus lūdzām atbildēt uz jautājumiem par tirdzniecības jomas ekonomisko attīstību šajā laikā, valsts atbalsta pasākumu lomu, kā arī jaunās nodokļu reformas ietekmi uz nozares uzņēmumiem. Daina Paula, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste: Tirdzniecības nozare ir daudzveidīga, un pandēmijas laikā tās attīstība bijusi neviendabīga (1.att.). Mazumtirdzniecība aptver plašu preču klāstu, tostarp nodrošina daudzas pamatvajadzības, un šis faktors mazināja nozares iegrimšanu pandēmijas viļņos. Vairumtirdzniecība īslaicīgi bija ieguvēja no lauksaimniecības preču eksporta (jāatceras, ka lielākā eksportētājnozare arvien ir tirdzniecības nozare, jo ne visi ražojošie uzņēmumi importē vai eksportē preces paši, tieši, bet izmanto tirdzniecības nozares starpniecību). Automobiļu...

Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem Covid-19 pandēmijas laikā, Rīgas dome arī turpmāko mēnešu laikā nepiemēros pašvaldības nodevu par ielu tirdzniecību. To paredz 30. septembrī Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā". Grozījumi vēl būs jāpieņem domes sēdē. Ielu tirdzniecībai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai nodeva netiks piemērota līdz 2022. gada 31. martam, bet līdz 2022. gada beigām paredzēts nepiemērot pašvaldības nodevu ielu tirdzniecībai pasākumu, Ziemassvētku, īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības laikā un amatniekiem tirdzniecības veikšanai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Samaksātā nodeva par periodu līdz 2022. gada 31. decembrim tiks atmaksāta līdz 2021. gada 30. decembrim, jo uz 2022. gadu tirdzniecības atļaujas var tikt izsniegtas, sākot no 2021. gada 1. oktobra. Saistībā ar Covid-19 izplatību un visā valstī noteiktajiem ierobežojumiem ir samazinājusies iedzīvotāju un tūristu plūsma pilsētā, kas negatīvi ietekmē atsevišķu ielu tirdzniecības veidu un tirdzniecības dalībnieku darbību. Tādējādi ir nepieciešami atbalsta pasākumi uzņēmējiem,...

No 11.oktobra iekštelpās pasākumi un pakalpojumi būs jāorganizē vismaz daļēji drošajā jeb “dzeltenajā” vidē, ja darbinieki un klienti ir vakcinēti pret Covid-19, pārslimojuši to vai var uzrādīt negatīvu Covid-19 testu. To paredz 28. septembrī Ministru kabinetā apstiprinātie jaunie noteikumi Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kuri noteic rudens drošības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Prasības tiks attiecināta uz visām jomām, piemēram, ēdināšanu, kultūras un izklaides pasākumiem, izstādēm, izmitināšanu, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumiem, muzejiem, bibliotēkām, sporta un amatieru aktivitātēm, izglītības pakalpojumiem u.c. Arī darba vietās klātienes darbu, cik iespējams, būs jāorganizē daļēji drošajā vidē. Nedrošajā jeb “sarkanajā” vidē (nav iespējams noskaidrot personas statusu) tiks sniegti tikai pamata pakalpojumi, piemēram, sabiedriskais transports, pasta pakalpojumi, reliģiskās norises, kā arī pamata tiesības – privāta pulcēšanās, dalība miermīlīgos piketos u.c. Nedrošajā vidē būs pieejami pakalpojumi ārtelpās un individuālie, kurus sniedz vakcinēts vai pārslimojis pakalpojumu sniedzējs. “Zaļā” un “dzeltenā” vide pieejamāka ģimenēm ar bērniem pakalpojumu saņemšanas...

Valdība 28. septembrī pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa". Precizētie noteikumi paredz optimizēt tehniskās apskates kārtību, neliekot transportlīdzekļa uzrādītājam vai vadītājam fiziski parakstīt tehniskās apskates protokolu. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka inspektors, izsniedzot tehniskās apskates protokolu, sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kas jānovērš vai kuru dēļ transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta. Tāpat tiek precizēti kritēriji riepu protektora dziļumam ziemas periodā. Tā, piemēram, novērtējums "2" tiks piešķirts, ja ir nepietiekams riepas protektora dziļums laikposmā, kad ziemas riepu lietošana nav obligāta; obligātas ziemas riepu lietošanas laikposmā riepas protektora dziļums ir šādā intervālā: 3,0–4,0 mm (neieskaitot) automobilim ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5t; 1,6–2,0 mm (neieskaitot) automobilim ar pilnu masu, lielāku par 3,5t; 2,0–3,0 mm (neieskaitot) autobusam ar pilnu masu, lielāku par 3,5t. Savukārt novērtējums "3" būs, ja obligātas ziemas riepu lietošanas laikposmā riepas...