BIZNESS

Saeima 17. martā galīgajā lasījumā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Tas noteic pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību un stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Likums pieņemts, lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, un tas noteic jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Noteikts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija. Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Jaunais likums tiesības ierosināt pašvaldības referendumu noteic 18 gadus sasniegušam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Pašvaldības...

Reaģējot uz esošo situāciju degvielas tirgū un ar mērķi mazināt degvielas cenu kāpuma ietekmi uz lauksaimniekiem, no 16. marta lauksaimniekiem iespējams saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli par 2022./2023. saimniecisko gadu. Lauksaimnieki avansā var saņemt ne vairāk kā 50% no 2021./2022. saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētas dīzeļdegvielas kopējā daudzuma. Lai pieteiktos marķētās dīzeļdegvielas daudzuma saņemšanai avansā, lauksaimniekiem jāvēršas Lauku atbalsta dienestā un tieši Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Tajā jāatzīmē, ka lauksaimnieks vēlas saņemt marķētās dīzeļdegvielas avansu. Lai pieteiktos avansam, nav jāiesniedz platību maksājumu pieteikums 2022. gadam. Saskaņā ar ierasto kārtību marķētā dīzeļdegviela ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi 2022./2023. saimnieciskajam gadam būtu lauksaimniekiem pieejama tikai sākot ar 2022. gada 1. jūliju. Avansā piešķirtais marķētās dīzeļdegvielas daudzums attiecīgi tiks atskaitīts no 2022./2023. saimnieciskajam gadam aprēķinātā kopējā dīzeļdegvielas daudzuma. Tāpat lauksaimniekiem arī šogad ir iespēja saņemt īstermiņa aizdevumu, kas rudenī tiks dzēsts no piešķirtā vienotā platības maksājuma. Aizdevums tiks piešķirts, ņemot vērā 2021. gadā...

Saistībā ar humānās palīdzības organizēšanu Ukrainai Valsts ieņēmumu dienests aicina ņemt vērā brīvprātīgo kustības “Viegli palīdzēt” aicinājumu: "Ļoti novērtējam Latvijas civiliedzīvotāju vēlmi un gatavību palīdzēt, taču ļoti lūdzam neorganizēt palīdzību pašiem un nevest to uz Polijas–Ukrainas robežu, jo, kā apstiprina organizācijas un valsts iestādes Polijā un Ukrainā, tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā". Ziņas par nepieciešamo humāno un cita veida palīdzību, tai skaitā no krīzes skartajām valstīm tiek saņemtas, tai skaitā arī Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma ietvaros, kur valstis koordinēti informē par vajadzīgo palīdzību un tās piegādāšanu, lai darbības būtu saskaņotas, organizētas un savlaicīgas. Iekšlietu ministrijas tīmekļvietnē pieejama informācija par atbalsta Ukrainas iedzīvotājiem koordinēšanu lasīt šeit. Gadījumā, ja humānās palīdzības sūtījumi tiek piegādāti, izmantojot humānās palīdzības centru organizēto atbalstu, nav nepieciešams piemērot muitas procedūru – eksports. Tomēr arī šajā gadījumā VID rekomendē sagatavot detalizētu preču aprakstu, lai nodrošinātu uzskaiti nosūtītājam, kā arī atvieglotu preču...

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām – uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā. VARAM aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi. Ja juridiskai personai ir izveidota e-adrese, turpmāk tā varēs elektroniski sazināties ar vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī iestādēm būs iespējams ar uzņēmēju sazināties šajā digitālajā pastkastītē, nevis papīra formātā uz uzņēmuma juridisko adresi. Tam ir virkne priekšrocību: iespēja sūtīt informāciju un dokumentus vai pieprasīt valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas, piemēram, attālināti slēgt līgumus, saņemt notāra pakalpojumus u.c., kā arī saudzēt vidi, ietaupot resursus, kas būtu nepieciešami vēstuļu sūtīšanai pa pastu,...

Ministru kabineta sēdē 15. martā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātā kapitālsabiedrībā piemērojamajiem korporatīvās pārvaldības ieteikumiem", kas paredz noteikt, ka publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 78. panta otrajai daļai (t.i., tās ir publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātas kapitālsabiedrības, kurās tiek veidota padome) ir jāpiemēro Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss "Labas korporatīvās pārvaldības ieteikumi uzņēmumiem Latvijā" un tajā noteiktie principi. Latvijas korporatīvās pārvaldības kodeksā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā. Atgādinām, ka likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2021. gada 8. decembrī, paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurās ir izveidota padome, noteikt pienākumu gatavot ikgadēju ziņojumu par korporatīvo pārvaldību. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, paziņojumā kapitālsabiedrība nodrošina koncentrētu informāciju ieinteresētajām pusēm par korporatīvās pārvaldības aktualitātēm un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu kapitālsabiedrībā. Tas ir veids, kādā kapitālsabiedrības vadība izskaidro pasākumus, kurus kapitālsabiedrība...

Latvijas un Lietuvas konkurences iestādes paralēli ir uzsākušas tirgus izpētes, lai laikus novērtētu tiešsaistes tirdzniecības platformu ietekmi uz e-komercijas attīstību Baltijas reģionā, informē Konkurences padome. Tas tiek darīts, laikus apzinātu iespējamās problēmsituācijas, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Novērots, ka pēdējos gados, bet jo īpaši COVID-19 pandēmijas laikā, būtiski attīstījusies e-komercija, ko veicina arī tiešsaistes tirdzniecības platformas. Latvija un Lietuva plāno aptaujāt valstīs operējošās tiešsaistes tirdzniecības platformas, kas nodrošina, piemēram, ēdienu piegādes, dažādu patēriņa preču, dāvanu kuponu pārdošanu patērētājiem, lai vērtētu to sadarbību ar uzņēmumiem, kas preces vai pakalpojumus ar platformas palīdzību vēlas piedāvāt patērētājiem. Tāpat iestādes plāno aptaujāt tos uzņēmumus, kas tiešsaistes tirdzniecības platformas izmanto, lai sasniegtu patērētājus. Kā norāda Konkurences padome, vairākkārt ir pētītas tādas pasaules mēroga tiešsaistes tirdzniecību platformas kā Amazon, eBay, Booking.com, taču līdz šim neizzinātas ir mazāka mēroga platformas, kas uzņēmējdarbību pamatā organizē vietējā līmenī, tostarp Baltijā. Plānots, ka tirgus uzraudzībā gūtie secinājumi konkurences iestādēm ļaus labāk...

Lai palīdzētu uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem Covid-19 izplatības dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā, kopš pagājušā gada oktobra līdz šī gada februārim bija spēkā valsts atbalsta programma, kas paredzēja darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu – atbalstu algu subsīdijai, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Līdz ar to atbalstam vēl par šī gada februāri var pieteikties līdz 2022. gada 15. martam, aizpildot īpaši tam izveidotu iesnieguma veidlapu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). No pērnā gada 22.novembra līdz šī gada 9. martam saskaņā ar 17 394 iesniegumiem izmaksātas algu subsīdijas 18 462 207 eiro apmērā, tajā skaitā pēc darba devēju 6953 iesniegumiem darbiniekiem izmaksātas algu subsīdijas 16 798 679 eiro apmērā; pēc pašnodarbināto 9475 iesniegumiem – 1 423 044 eiro apmērā, bet pēc 966 patentmaksātāju iesniegumiem – 240 484 eiro apmērā. Tāpat līdz 2022. gada 9. martam saskaņā ar 8253 iesniegumiem izmaksāti...

No 10. marta līdz 8. aprīlim notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi Likumā par ostām” atcelšanu. Atgādinām, ka grozījumi paredz mainīt ostu pārvaldības modeli Latvijas lielajās ostās. Jaunie pārvaldības principi paredz, ka lielo ostu pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrības. Parakstu vākšanai izveidotas 296 parakstu vākšanas vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs - 31 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties parakstu vākšanā iespējams, tikai parakstoties klātienē. Iespēju parakstīties internetā par apturētiem likumiem parakstu vākšanas kārtība neparedz. Svarīgi ņemt vērā, ka parakstu vākšana notiek, lai tautas nobalsošanā varētu lemt par šī likuma atcelšanu. Ja vēlētājs atbalsta šī likuma pieņemšanu un spēkā stāšanos, tad parakstu vākšanā nav jāpiedalās. Savukārt, ja vēlētājs atbalsta tautas nobalsošanas rīkošanu par šī likuma atcelšanu, tad parakstīties jādodas. Iepazīties ar apturētā likuma tekstu iespējams gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, gan parakstu vākšanas vietās. Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā, arī...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada jūnija esat varējuši lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par to, kā tiem klājies Covid–19 pandēmijas laikā — kādas izmaiņas pandēmija nesusi viņu biznesa jomā, cik noderīgs bijis valsts atbalsts, kāda bijusi nodokļu izmaiņu ietekme. Pienācis laiks apkopot gan interviju ciklā, gan portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā noskaidroto un uzdot jautājumus gan makroekonomikas ekspertiem, gan atbildīgajām valsts iestādēm, lai meklētu atbildi uz galveno jautājumu — kā Latvijas tautsaimniecība pārdzīvojusi šos divus pandēmijas gadus, un vai bija iespējams sasniegt labāku rezultātu? Krīze "sita" atšķirīgi Viena no lielākajām Covid–19 laika krīzes atšķirībām no iepriekšējās ekonomikas krīzes, ko izraisīja globālās finanšu sistēmas krahs 2008. gadā, ir tā, ka pandēmijas ietekme dažādās ekonomikas jomās ir bijusi ļoti atšķirīga un ne visās — negatīva. Daļā nozaru tā ir pat stimulējusi strauju apgrozījuma pieaugumu. Portāla BilancePLZ lasītāju aptaujā kopumā 39% respondentu atbildējuši, ka viņu uzņēmumā apgrozījums samazinājies (16,7% aptaujāto tas samazinājies ievērojami jeb kritums...

Portāls BilancePLZ trim Latvijas banku ekonomistiem uzdeva četrus jautājumu blokus, aicinot sniegt komentāru par to, kā Latvijas ekonomika izgājusi cauri Covid-19 krīzei pēdējo divu gadu laikā: 1) Kāda kopumā šajā laikā bijusi Latvijas ekonomiskā attīstība, kādi faktori to ietekmējuši, un kāda situācija ir šobrīd? 2) Kāda ir mūsu valsts attīstības dinamika, ja ieliekam to kontekstā ar tuvāko kaimiņu - Lietuvas un Igaunijas attīstību, kā arī Eiropas Savienību (ES) kopumā? Vai esam spējuši turēt līdzi, apsteigt vai tomēr atpaliekam? Kas ir bijuši galvenie cēloņi, kāpēc dinamika ir tieši tāda? 3) Kāda bijusi valsts un tās atbalsta pasākumu loma Latvijas ekonomikas attīstībā šajā laikā? Vai atbalsts kopumā vērtējams kā pietiekams un efektīvs, vai citur tas bijis lielāks/mazāks? Vai ekonomikas attīstību ietekmējusi arī pērn veiktā nodokļu reforma? 4) Kāda bijusi eksporta loma Latvijas ekonomikas attīstībā šīs Covid-19 pandēmijas laikā? Kādi bijuši krīzes laika izaicinājumi eksporta jomā un vai tos izdevies sekmīgi pārvarēt? Kā mainās eksporta...

Latvijas pilsoniskā alianse (NVO) sagatavojusi informāciju par to, kā ikviens - gan fiziskās, gan juridiskās personas - var sniegt atbalstu Ukrainai un Ukrainas iedzīvotājiem, kuri masveidā dodas bēgļu gaitās. VIENOTA INFORMĀCIJA Lai iegūtu informāciju par ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos un darba iespējām Latvijā, apmeklējiet tīmekļvietni palidziukrainai.lv (apvienota ar www.ukraine-latvia.com/) Lai saņemtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantot vienoto informatīvo tālruni – “Palīdzība ukraiņiem Latvijā” – 27 380 380. KOORDINĒTA ATBALSTA SNIEGŠANA Civiliedzīvotāji, kuri vēlas sniegt palīdzību ukraiņiem, aicināts reģistrēties www.ukraine-latvia.com/ Uzņēmumi, kas vēlas palīdzēt (humānās kravas), aicināti reģistrēties šeit - https://bit.ly/3tvJ604 Ziedot Ukrainas aizsardzības ministrijai var šeit - https://bit.ly/3HGvtjF Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit - https://bit.ly/35vKsQr Šoferi, kuri gatavi braukt uz Polijas - Ukrainas robežu, anketu var aizpildīt šeit - https://bit.ly/3KfEySi ATBALSTA AKCIJAS Ukrainas atbalsta grupa aicina uz nepārtrauktu protesta akciju pretī Krievijas vēstniecībai katru dienu no plkst. 11.00 līdz 19.00.Ja nevari pievienoties atbalsta akcijām Rīgā, aicinām paust...

Saeima 3. martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Grozījumi pilnveido pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos. Tāpat grozījumi likumā iekļauj regulējumu par līgumu reģistru. Grozījumi paplašina iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Kandidātu varēs izslēgt uz laiku līdz trīs gadiem, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu. Grozījumi noteic, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz tiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība būs vismaz 10 tūkstoši eiro. Tāpat paredzēts pārbaudīt ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju. Likums paredz arī izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma...

Līdz 3. martam Eiropas Savienība (ES) saistībā ar sankcijām ir pieņēmusi 12 dažādas regulas un lēmumus, informē KPMG Latvijā. Ierobežojošie pasākumi kopumā attiecas uz 680 fiziskām un 53 juridiskām personām. Jāņem vērā, ka sankcijas, savstarpēji koordinējot pieņemtos lēmumus, ir noteikušas arī vairākas citas pasaules valstis, piemēram, ASV, Kanāda, Japāna, Austrālija u. c. Jebkurai personai ir saistošas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, savukārt finanšu sektors papildus ES sankcijām ievēro arī ASV (OFAC) noteiktās sankcijas. Aktuālais sankciju saraksts atrodams Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājas lapā: www.fktk.lv/klientu-aizsardziba/finansu-noziegumu-noversana/sankcijas-pret-krieviju-un-baltkrieviju/ Veicamās darbības Lai veiksmīgāk spētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, apkopoti būtiskākie ieteikumi, kas uzņēmumiem Latvijā jāapsver sankciju kontekstā, it īpaši, ja ir sadarbība ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā: 1. Sadarbības partneru un piegāžu ķēdes pārbaude: Pārliecināties, vai sadarbības partneris (tai skaitā potenciālais sadarbības partneris) nav sankciju sarakstos; vai...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) informē, ka tā ir pārtraukusi sadarbību ar Krievijas Federācijas tirdzniecības un rūpniecības kameru un reģionālajām kamerām, kā arī ar Baltkrievijas tirdzniecības un rūpniecības kameru. Reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas īstenoto demokrātijas, tiesiskuma un vispārpieņemtu diplomātijas principu neievērošanu, veicot militāro agresiju Ukrainā, kā arī uz publiski pausto neviennozīmīgo minēto valstu uzņēmēju viedokli par Krievijas iniciēto karu, LTRK pārtrauc sadarbību un ir lauzusi sadarbības līgumus. LTRK prezidents Aigars Rostovskis aicina arī visus Latvijas uzņēmumus – ja vien tas ir iespējams, pārtraukt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, meklēt citus sadarbības partnerus un pārorientēties uz citām sadarbības iespējām. Vienlaikus viņš norāda, ka mēs neesam pret krievu tautu, jo agresiju ir uzsākuši Krievijas līderi nevis tauta. Šobrīd Krievijas tautai ir jāorganizējas un jāvēršas pret Krievijas agresīvo politiku. Savukārt mums jāatbalsta Ukrainu visos iespējamos veidos un jāpārstāj atbalstīt Krievijas ekonomiku. Šajā situācijā katram ir jāieliek sava artava, lai to veicinātu....

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” jau piekto gadu kustības “Dažādībā ir spēks” ietvaros meklē Latvijas iekļaujošākos un dažādības vadībai atvērtākos darba devējus. Uzņēmumi, nevaldības organizācijas, valsts iestādes un citi darba devēji aicināti bez maksas pieteikties pašnovērtējumam līdz 15. aprīlim tīmekļvientē - www.dazadiba.lv. Pēc SIF pasūtījuma SKDS veiktās aptaujas* dati rāda, ka 15% Latvijas iedzīvotāju darbavietā jutušies atstumti vai nesaprasti tautības, dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas dēļ. Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu darba vide ir iekļaujoša, tomēr katrs piektais respondents, kas diskriminējošas attieksmes dēļ darba vietā juties atstumts vai nesaprasts, ir aizgājis no darba. Visbiežāk minētie iemesli lēmumam par labu darba vietas pamešanai - diskriminācija tautības (9%), vecuma (7%), seksuālās orientācijas (3%), reliģiskās pārliecības (2%) un dzimuma dēļ (2%). Eksperti norāda, ka saglabājoties darbaspēka deficītam, aizvien svarīgāk ir veidot iekļaujošu darba vidi, lai piesaistītu jaunus un noturētu jau esošos darbiniekus. “Dažādības apzināšanās...