BIZNESS

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. septembrī stājas spēkā grozījumi Muitas likumā un grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par atsevišķiem muitas kontroles veidiem", kas nosaka izmaiņas muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās ir viltotas, personas tiesību aizstāvība tiks nodrošināta tiesā, tāpēc noteikta personas rīcība gadījumos, kad tiesā ir iesniegts prasības pieteikums par tiesvedības uzsākšanu par viltotām precēm. Atgādinām, ka viltotas jeb kontrafaktas preces ir tādas preces, kas pārkāpj tiesības uz intelektuālo īpašumu: preču zīmēm, dizaina paraugiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm u.c. Līdz ar grozījumiem normatīvajā regulējumā mainās VID kompetence, ja muitas kontroles pasākumu rezultātā tiek konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. VID arī turpmāk pieņems lēmumus par viltotu preču nodošanu iznīcināšanai, ja preču deklarētājs vai valdītājs pret to neiebilst, kā arī gadījumos, kad preču deklarētājs iebilst pret iznīcināšanu, bet tās ir preces, kuras...

Lai skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā tiktu ievērota pēc iespējas lielāka piesardzība un tiktu novērsti riski inficēties ar Covid-19, Ekonomikas ministrija atgādina, ka 1. septembrī beidzas iepriekš noteiktais pārejas periods friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un no šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem. Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu (atsevišķā telpā) sniegšana, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez sadarbspējīga sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams. Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi. Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs var apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties LIAA pirmsinkubācijas programmai, kā arī Radošo industriju inkubatora inkubācijas programmai, kas norisināsies no 1. septembra līdz 13. septembrim. LIAA pirmsinkubācijas programmā 262 jaunie biznesa ideju autori varēs uzsākt savas idejas, produkta vai pakalpojuma attīstīšanu kādā no 12 LIAA biznesa inkubatoriem. Tāpat jaunajiem un jau ražojošajiem uzņēmējiem būs iespēja piedalīties konkursā, lai kļūtu par kādu no 10 jaunajiem Radošo industriju inkubatora inkubācijas programmas dalībniekiem. Pirmsinkubācijas programma piemērota ideju autoriem, kuri vēl ir tikai ceļā uz savu produktu vai pakalpojumu. Pretendentam jābūt biznesa idejai, vēlmei mācīties un piedalīties tiešsaistes apmācībās sešu mēnešu garumā. Kopā ar pārējiem pirmsinkubācijas dalībnieks mācās praksē pārbaudīt savas biznesa idejas dzīvotspēju, kā arī iegūt atgriezenisko saiti no citiem dalībniekiem un uzņēmējiem no biznesa inkubatoru uzņēmēju kopienas. Inkubācijas programma Radošo industriju inkubatorā piemērota uzņēmumiem, kuri pārstāv radošās industrijas un kuri jau ir izveidojuši produktu, ir uzsākuši tirdzniecību un drīzumā plāno eksportēt vai jau...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 26. augustā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 18.maija noteikumos Nr.178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas"". Grozījumu izstrādes mērķis ir veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem tiks novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, Ekonomikas ministrija rosina arī normatīvo regulējumu papildināt...

Lai atbalstītu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam un Baltijas kapitāla tirgu attīstību, valdība 24. augustā apstiprināja Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi. Fonds darbosies kā specializēts finanšu starpnieks, kas veic ieguldījumus uzņēmumā pirms publiskā piedāvājuma, būtiski atbalstot publiskā piedāvājuma līdzekļu vākšanu un tiešu iekļaušanu tirgū. Atbalsts būs pieejams pelnošiem uzņēmumiem ar uzņēmuma vērtību no 5 līdz 100 miljoniem eiro. Fonda ieguldījumi būs iespējami gan sākotnējos publiskos vai privātajos piedāvājumos, gan pirms publiskā piedāvājuma posmā ar nolūku noteiktā laika periodā iekļaut uzņēmumu publiskā kapitāla tirgū. Vietējā kapitāla tirgus attīstība un MVU piekļuves finansējumam atvieglošana ir kopīga Baltijas valstu prioritāte, kas ietverta 2017. gadā parakstītajā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru saprašanās memorandā par reģionālā kapitāla tirgus attīstību Baltijā. Baltijas MVU sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveide notiek sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmu, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un KPMG Baltics konsorciju. Fondu finansēs no Eiropas Savienības fondu...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko radītāju prognozēm, plānotajiem nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumiem un prioritārajiem pasākumiem 2022. – 2024. gadam, uzskata, ka nav skaidrības par to, kā Latvija plāno sasniegt noteiktos tautsaimniecības attīstības mērķus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Nākamais gads ir būtisks ekonomikas atveseļošanai, krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanai un ekonomikas transformācijai. Lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus un veicinātu Latvijas rūpniecības eksportu, jāpanāk ievērojams uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojums, kā arī jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Tikai šādi spēsim sasniegt ambiciozos Latvijas klimatneitralitātes un digitalizācijas mērķus un efektīvi risināt pandēmijas radītos izaicinājumus.” Darba devēji uzsver, ka nākamā gada un vidējā termiņa budžeta ietvaros stingri jāvadās pēc valsts attīstības dokumentos noteiktajiem stratēģiskajiem plāniem līdzsvarotai izaugsmei, konkurētspējai un nozaru attīstībai. LDDK aicina valdību un politiķus pieņemt atbildīgus lēmumus un ievērot ilgtspējīgu valdības parādu līdz 50% no IKP. Analizējot 2022. gada valsts budžeta izdevumus,...

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Ja rudenī būs jāievieš jaunus atbalsta instrumentus, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP. Krīzes monitoringa ziņojumā norādīts, ka valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada 13. augustā sasniedza 1,23 miljardus eiro; gadu atpakaļ deficīts bija tikai 362 miljoni, jeb par 870 miljoniem eiro mazāk. FDP jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr...

Eiropas Savienība (ES) sākusi Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanas procedūru, un kopumā šī fonda ietvaros Latvijai tuvāko gadu laikā būs pieejami 1,82 miljardi eiro. Par to, kur šo naudu plānots ieguldīt un ko ar to paveikt, Finanšu ministrijas organizētā preses konferencē 14. jūlijā informēja ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī izglītības un zinātnes ministri. Latvija ir viena no pirmajām 12 ES dalībvalstīm, kuru izstrādātais ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns guvis ne vien pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) novērtējumu, bet arī ES finanšu ministru apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka jau augustā sekos līguma noslēgšana ar EK, pēc kura Latvija varēs saņemt avansa maksājumu 13% apmērā no plānā paredzētā finansējuma apjoma (237 miljoni eiro). Turpmākie maksājumi tiks saņemti atbilstoši tam, kā tiks īstenotas plānā paredzētās reformas un kā veiktas investīcijas (kur paredzēti arī konkrēti sasniedzamie rezultāti), preses konferences ievadā atklāja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Eiropas Atveseļošanas fonda mērķis ir ES dalībvalstu ekonomikas atjaunošana...

Valdība otrdien, 10. augustā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumos Nr .492 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā””, lai nodrošinātu, ka valsts atbalstītajās apdrošināšanas polisēs netiek iekļauts ļoti zems atlīdzības limits, kas nepasargā lauksaimniekus lielu zaudējumu gadījumā. Tāpēc turpmāk: minimālā atlīdzības limita apmēram par apdrošināšanas polisē minētajiem riska faktoriem jābūt vismaz 200% no apdrošināšanas prēmijas, pašrisks, iestājoties polisē minētajiem riska faktoriem, nedrīkst mainīties atkarībā no iepriekš izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par jebkuru no polisē minētajiem riska faktoriem, atbalstu nepiešķirs par tādām apdrošināšanas polisēm, kas paredz segt to slimību radītos zaudējumus, kas minētas normatīvajos aktos par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensāciju. Noteikumos iekļauti arī šādi papildu nosacījumi atbalsta administrēšanai: brīdī, kad lauksaimnieks piesakās apdrošināšanas atbalstam, polisei ir jābūt spēkā esošai un līdz iesniegumu iesniegšanas kārtas pēdējai dienai apdrošināšanas polisei...

Uzņēmumu reģistrs izvirzījis stratēģisko mērķi nodrošināt pilnīgu iestādes digitālo transformāciju iekšzemes un starptautisko e-pakalpojumu, attālinātu konsultāciju un attālināta darba jomā. Lai pārrunātu, kā mainīsies iestādes pakalpojumi un kas uzņēmējus gaida turpmāk, kā arī ko noteic jaunākie grozījumi šo jomu regulējošajos likumos, žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā uz sarunu aicināja Gunu Paideri, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Publicējam ieskatu intervijā. Kā Covid-19 izraisītās pandēmijas laiks ietekmējis Uzņēmumu reģistra darbu un arī iedzīvotāju vēlmi iesaistīties komercdarbībā? Vai nav būtiski samazinājies pieprasījums pēc iestādes sniegtajiem pakalpojumiem? 2020. gada martā, ievērojot valstī noteikto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klientu apkalpošanu klātienē epidemioloģiskās drošības dēļ un informācijas reģistrēšanas un informācijas izsniegšanas pakalpojumus sākām nodrošināt tikai attālināti - elektroniski un pa pastu. Līdz ar to zuda nepieciešamība uzturēt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu nodrošināšanas vietas visā valstī kā atsevišķas struktūrvienības, tāpēc notika iestādes reorganizācija. Jau 2020. gada beigās iestādes nodarbinātie strādāja attālināti, apkalpojot visu Latviju, bet ģeogrāfiski...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aptauja* liecina, ka gan tehnoloģiju attīstība, gan jauns tirgus regulējums motivē Latvijas finanšu tirgus dalībniekus ieviest inovatīvas finanšu tehnoloģijas. Patlaban tirgus dalībnieki visvairāk izmanto lietotāju programmas saskarnes (application programming interface jeb API), bezkontakta norēķinus, biometrijas risinājumus un pakalpojumus datu mākonī. No tirgus segmentiem lielākais FinTech risinājumu izmantotājs ir kredītiestādes, kam seko apdrošinātāji un privātie pensiju fondi. No 125 aptaujas respondentiem 44 izmanto kādu no inovatīvajām tehnoloģijām, turklāt 15 uzņēmumiem ir īpašas komandas inovatīvo tehnoloģiju izstrādei vai ieviešanai. Savukārt 14 no aptaujātajiem uzņēmumiem plāno nākotnē sākt izmantot inovatīvās tehnoloģijas. API saskarnes patlaban izmanto 26 finanšu tirgus dalībnieki: bankas, apdrošinātāji, investīciju uzņēmumi un arī maksājumu institūcijas. Bankas API galvenokārt izmanto, lai veidotu atvērtas sadarbības platformas (open banking) sadarbībai ar FinTech uzņēmumiem, savukārt apdrošinātāji API lieto informācijas apmaiņai ar apdrošināšanas aģentiem vai apdrošināšanas kalkulatoru darbībai. Pašlaik bezkontakta norēķinus izmanto 17 tirgus dalībnieki, biometrijas risinājumus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka izmaiņas e-komercijā, kas no 1. jūlija paredz pienākumu elektroniski deklarēt visus zemas vērtības preču sūtījumus neatkarīgi no to veida - komerciāli vai nekomerciāli, rada jautājumu, kā šādos gadījumos deklarēt dažādus dokumentu un iespieddarbu sūtījumus. Lai pasta operatoru rīcībā būtu vienveidīga informācija, VID sniedz skaidrojumu par pasta un eksprespasta sūtījumu, kuri satur fizisko vai juridisko personu dokumentus, uzņēmumu dokumentāciju (piemēram, shēmas, rasējumi, līgumi u.c.) deklarēšanu. “Korespondences priekšmeti” ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis. Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa piemērojams iespieddarbiem, kas minēti Regulas Nr. 1186/2009 87. un 88. pantā, 90. panta 1. punkta “d” apakšpunktā un 104. panta “f” un “o” punktā. Ņemot vērā to, ka Deleģētās regulas 2015/2446 1. panta 26) punktā minētā “korespondences priekšmetu” definīcija satur nepietiekamu skaidrojumu, savukārt Pasaules Pasta konvencijas (turpmāk – konvencija) 12. panta 2. punktā ir ietverts jēdziena “vēstuļu korespondence” skaidrojums: 2.1....

Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka rūpēs par savu datu aizsardzību fiziskas personas uztraucas par atsevišķu uzņēmēju un arī publisku iestāžu pieprasījumiem sniegt datus. Personas uzskata, ka pieprasītā informācija ir pārmērīga, bažījas, ka bez datu sniegšanas nevar saņemt pakalpojumu un šādā apstāklī saskata savu tiesību aizskārumu. Datu valsts inspekcija jau iepriekš skaidrojusi kādos gadījumos informāciju var pieprasīt, ja iepriekš iegūta fiziskas personas, kuras dati tiks apstrādāti piekrišana, kā arī ja informācijas apstrāde nepieciešama līguma nosacījumu izpildei. Papildus iepriekš minētajiem, cits iespējams tiesiskais pamats fiziskas personas datu apstrādei ir gadījumi kad apstrāde nepieciešama, lai izpildītu uz pārzini (iestāde/uzņēmums, kura pati pieprasa, vai kuras vārdā tiek pieprasīti dati) attiecināmu juridisku pienākumu (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts). Datu valsts inspekcija atgādina, ka tiesiskā pamata atbilstoša piemērošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai personas datu apstrādi atzītu par likumīgu. Piemērojot likumā noteiktā pienākuma tiesisko pamatu, attiecināmajam juridiskajam pienākumam, ir jābūt...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, palielinājies par 10,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir palielinājies par 3,7%, uzrādot ļoti spēcīgu izaugsmes atjaunošanās tempu, informē Finanšu ministrija. Covid-19 izplatība pagājušajā gadā un šā gada pirmajā ceturksnī vissmagāk skāra pakalpojumu nozares un likumsakarīgi, ka straujākā izaugsmes atjaunošanās vērojama tieši pakalpojumu sektorā, kur otrajā ceturksnī sasniegts 11,3% pieaugums pret pagājušā gada otro ceturksni, tomēr apjomi joprojām nedaudz atpaliek no pirmskrīzes līmeņa. Ražojošajās nozarēs, kas Covid-19 krīzē cieta mazāk, otrajā ceturksnī fiksēta 6,7% izaugsme pret 2020. gada otro ceturksni, un apjomi jau pārsniedz arī 2019. gada līmeni. Izvērsta statistika par atsevišķām nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl nav pieejama, bet jau pieejamie mēnešu dati rāda, ka spēcīgu izaugsmi otrajā ceturksnī uzrādījusi apstrādes rūpniecība, pārsniedzot 10% kāpumu un ļoti veiksmīgi attīstoties lielākajai apstrādes rūpniecības apakšnozarei...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izplatījusi paziņojumu, ka pozitīvi vērtē Valsts prezidenta Egila Levita jūlijā pausto viedokli, ka nepieciešamas korekcijas minimālo VSAOI sistēmas regulējumā, kas skar pašnodarbinātos un nepilna laika darbiniekus un uzdot Finanšu Ministrijai (FM) izvērtēt šīs izmaiņas. Komentējot prezidenta iniciatīvu, LTRK valdes priekšsēdētajs Jānis Endziņš norāda: “Esam patiesi gandarīti, ka Valsts prezidents minimālo VSAOI sistēmas kļūdas labojumu ir ielicis savā darba kārtībā. Ceram, ka Finanšu ministrija ieklausīsies prezidenta teiktajā un novērsīs sociālekonomisku krīzi valstī.” LTRK arī apliecina gatavību iesaistīties FM darba grupas diskusijā par minimālās VSAOI sistēmas pilnveidošanai nepieciešamajiem uzlabojumiem un tehnisko nepilnību novēršanu, lai nodrošinātu izsvērtas, juridiski korektas un ilgtspējīgas sociālās apdrošināšanas sistēmas ieviešanu. LTRK vairākkārtīgi ir aicinājusi gan valdošo koalīciju, gan Saeimas deputātus atlikt un pārstrādāt minimālo VSAOI sistēmas modeli, uzskatot, ka tas ir izstrādāts sasteigti, tādējādi ir nepilnīgs un radīs ievērojamas negatīvās sekas tautsaimniecībai, tostarp ēnu ekonomikas apmēra pieaugumu, bezdarba palielināšanos, sabiedrības neapmierinātību ar likumdevēja un...