BIZNESS

Valdības 28. septembra sēdē apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai veicinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā, nosakot patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos, kā arī neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Vienlaikus grozījumi sekmēs to digitālo pakalpojumu sniedzēju darbību un attīstību, kas darbojas ES tirgū, jo prasības būs harmonizēts visās ES dalībvalstīs. Līdz ar grozījumiem likumā digitālajam saturam un digitālajam pakalpojumam tiek noteiktas atbilstības, modificēšanas un piegādes prasības. Iepriekš digitālais saturs bija daļa no preces definīcijas tvēruma, tomēr ņemot vērā digitālā satura īpatnības un to, ka digitālajā vidē ir aizsargājami arī personas dati, prasības noteiktas atsevišķi. Jaunās prasības ietver gan atbilstības prasības, gan piegādes prasības, kā arī aizsardzības līdzekļus patērētājiem neatbilstības gadījumā. Vienlaikus jānorāda, ka kā atsevišķa preču kategorija tiek izdalītas viedās preces (smart goods), jo to izmantošanai ir nepieciešams digitālais saturs. Grozījumi arī nostiprina jau pastāvošo praksi par preču iegādi norēķināties ar...

Saeima 23. septembrī apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) virzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, paredzot tiesības skatītājiem atgūt līdz š.g. 15. jūnijam iegādāto kultūras un izklaides norišu biļešu naudu, ja epidemioloģiskās drošības prasības liedz tiem pasākumu apmeklēt tādēļ, ka personai nav sadarbspējīga Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta. Saeima pagarinājusi termiņu, līdz kuram skatītāji var pieteikt iegādāto pasākumu biļešu atmaksu, pārceļot to no 31. augusta uz 31. oktobri. Tāpat ikvienai personai, kura kultūras pasākumu nevarēs apmeklēt pozitīva Covid-19 testa rezultāta dēļ, līdz š.g. 31. decembrim ir tiesības atgriezt biļeti un atgūt par to samaksāto naudu. Atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai vasaras sākumā tika radīti jauni drošības pasākumi Covid-19 ierobežošanai - kultūras norišu apmeklēšanā tie no š.g. 15. jūnija nāca kā papildu prasības, kas jāspēj izpildīt jau pēc biļešu iegādes. Tādēļ līdz 15. jūnijam iegādāto kultūras pasākumu biļešu īpašnieki, kuri nav paspējuši vai varējuši saņemt vakcīnu, nav pārslimojuši Covid-19 vai pirms pasākuma...

Grāmatvedībā ikdienā izmanto rēķinus un pavadzīmes saimniecisko darījumu fiksēšanā un arī strīda gadījumā kā pierādījumu, ka darījums ir noticis. Joprojām aktuāls ir jautājums par dokumentu parakstīšanu. Eksperti izsaka viedokļus, un ir vērts ar tiem iepazīties, jo katrs eksperts šo jautājumu analizē, akcentējot dažādas lietas. Šajā rakstā padalīšos ar savu redzējumu par dokumentu parakstīšanu, kas balstīts uz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Manuprāt, katrā uzņēmumā vadītājam sadarbībā ar grāmatvedi ir jāpieņem individuāls lēmums par dokumentu parakstīšanu, autorizēšanu vai neparakstīšanu. Svarīgi ir atcerēties, ka dokumentu rada, lai nostiprinātu jebkuru notikumu un nodrošinātu darījuma juridisko spēku. Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Šā likuma 7. pantā ir noteikti minimālie rekvizīti un informācija, kas jānorāda dokumentā...

Pašlaik procesus ekonomikā kopumā un komercsabiedrību līmenī lielā mērā nosaka SARS–CoV–2 un ar to saistītie ierobežojumi. Latvijā tie sākās 2020. gada martā. Tāpēc šajā rakstā 2020. gada dati tiks salīdzināti ar 2019. gada datiem, kad pandēmija vēl nebija sākusies. Raksta mērķis ir izpētīt COVID–19 krīzes ietekmi uz Latvijas komercsabiedrību neto apgrozījumu, peļņu, kā arī pamatdarbības, ieguldīšanas darbības un finansēšanas darbības naudas plūsmas rādītājiem. Pētījuma uzdevumi: izpētīt krīzes ietekmi uz komercsabiedrību vidējo lielumu, izmantojot neto apgrozījuma pieauguma tempus; analizēt peļņas un komerciālās rentabilitātes izmaiņas krīzes ietekmē 2020. gadā; izpētīt pamatdarbības naudas plūsmas dinamiku pandēmijas laikā; analizēt ieguldīšanas naudas plūsmas ietekmi uz uzņēmumu izaugsmi 2020. gadā; konstatēt ārējās finansēšanas stāvokli pēc krīzes ierobežojumu ieviešanas, izmantojot finansēšanas naudas plūsmas datus; salīdzināt atsevišķo rādītāju dinamiku savā starpā un izstrādāt pētījuma kopējos secinājumus. Rakstā tiek aprēķināti vidējie rādītāji — aritmētiskie vidējie un mediānas, relatīvie rādītāji — rentabilitāte, viens naudas iegūšanas spējas koeficients (naudas plūsmas un apgrozījuma attiecība),...

Ministru kabineta sēdē 21. septembrī izskatīti un konceptuāli atbalstīti priekšlikumi drošākai pakalpojumu sniegšanai augošas Covid-19 saslimstības apstākļos. Veselības ministrija piedāvā visos gadījumos, kad tas ir iespējams, ekonomiskās un sociālās aktivitātes - pakalpojumu sniegšanu, pasākumu organizēšanu un citas aktivitātes iekštelpās īstenot “daļēji drošajā” vidē (klātesot personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19 vai viņām ir negatīvs Covid-19 tests) vai “drošajā” vidē (klātesot vienīgi personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 vai to pārslimojušas). Bez sertifikātu pārbaudīšanas “nedrošajā” vidē saglabātos tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšana. Jau šobrīd aktivitātes “daļēji drošajā” vai “drošajā” vidē tiek īstenotas vispārējās, interešu un profesionālās izglītības jomās, sporta un amatierkolektīvu darba organizācijā, sabiedriskās ēdināšanas, kultūras un izklaides, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšanā. Lemjot par labu līdzīgas prakses ieviešanā arī citu pakalpojumu jomā, būtu nepieciešams ieviest “daļēji drošu” vidi kultūrvietu darbības organizācijai iekštelpās, tirdzniecībai telpās, kā arī darbavietās klātienē, dodot tiesības darba devējam noteikt tiesības noteikt epidemioloģiskās drošības prasības....

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21.septembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētiem dalītā īpašuma gadījumiem. Likumprojekts paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, tādējādi padarot skaidrākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kā arī novēršot virkni problēmu, kuras ir radījusi nomas institūta izmantošana dalītā īpašuma stāvokļa risināšanai, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Šobrīd dalītā īpašumā kopumā atrodas vairāk nekā 200 tūkstoši būvju, kas atrodas uz aptuveni 70 tūkstošiem zemju. No tām 3677 ir privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Līdz ar to dalītā īpašuma problemātika skar ievērojamu skaitu nekustamo īpašumu īpašnieku valstī, teikts likumprojekta anotācijā. Kā atzīmē likumprojekta autori, šobrīd jautājumi par dalīto īpašumu tiek regulēti vairākos normatīvajos aktos. Ar likumprojektu iecerēts visas dalītā īpašuma attiecības regulēt vienā likumā, vienkāršojot pušu tiesiskās attiecības un atsakoties no nepieciešamības slēgt līgumus. Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka zemes likumiskās lietošanas...

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 16. septembrī lēma, ka nodevu 1 EUR par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā ieviesīs no 2023. gada 1. janvāra. Iepriekš bija plānots to ieviest jau no 2022. gada sākuma. Galīgais lēmums par grozījumiem Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par pašvaldības nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu Rīgā”, kas pieņemti 2019. gada 25. septembrī, vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē. Izmaiņas noteikumos rosinātas, lai veicinātu tūristu un atpūtnieku izvēli par labu Rīgai un padarītu Latvijas galvaspilsētu par finansiāli izdevīgāku galamērķi, kā arī neradītu papildu izdevumus nodevas maksātājiem – personām, kas uzņem atpūtniekus tūristu mītnēs. Saistībā ar Covid-19 izplatību noteikta virkne stingru ierobežojošu pasākumu gan Latvijā, gan pasaulē. Šie ierobežojumi būtiski ietekmē tūrisma nozares darbību, jo īpaši apgrūtinot ceļošanas iespējas un samazinot saimnieciskās darbības iespējas tūrisma nozarei. Šādos apstākļos nepieciešams atbalstīt tūrisma nozares atgūšanos un novirzīt tūristu mītnei pieejamos finanšu līdzekļus darbības atjaunošanai un klientu piesaistei, secina domes komiteja....

Uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) par dalību aizliegtā vienošanā jeb kartelī ir konstatējusi pārkāpumu, ir gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Tomēr kopš 2016. gada šādiem uzņēmumiem ir iespējams veikt tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai apliecinātu to uzticamības atjaunošanu un spēju novērst tādu pašu un līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē. (KP) 13. septembrī ir sniegusi pozitīvu atzinumu par t.s. “Būvnieku karteļa” lietas dalībnieka – SIA “VELVE” – veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, tādējādi saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 43. pantu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (SPSIL) 49. pantu pasūtītāji varēs lemt par uzņēmuma dalību publiskajos iepirkumos, neskatoties uz karteļa dalībniekam paredzēto aizliegumu vienu gadu piedalīties publiskajos iepirkumos. SIA “VELVE” jau pirms KP pieņemtā lēmuma t.s. “Būvnieku karteļa” lietā, piekrītot KP konstatētajiem faktiem, atzīstot savu vainu, sadarbojoties ar iestādi un izbeidzot tiesisko strīdu lietā ar noslēgto izlīgumu, ieguva ne tikai naudas soda samazinājumu, bet arī apliecināja savu izpratni par konkurences tiesību...

Šā gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43%, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā. 2021. gada pirmajā pusgadā ALTUM apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%). “Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās ALTUM aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, ALTUM valdes loceklis. “Ik gadus ALTUM biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka ALTUM iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas". Biznesa uzsācēji iesniedz pārdomātākus un rūpīgāk izstrādātus biznesa plānus, piesardzīgāk analizē biznesa riskus un sastāda rezerves plānus. Novērojama arī profesionālāka...

Viens no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzdevumiem ir uzskaitīt, novērtēt un realizēt valstij piekritīgo mantu jeb to mantu, ko dažādos likumos noteiktos gadījumos valsts iestādes konfiscē to īpašniekiem vai atzīst par bezīpašnieka mantu. Turpmāk šo mantu savā īpašumā, iesniedzot savu cenu piedāvājumu, varēs iegādāties ne tikai juridiskas personas, bet arī fiziskas personas jeb ikviens interesents. Iespējams iegādāties visdažādākās valstij piekritīgās kustamās mantas, piemēram, transportlīdzekļus, tajā skaitā arī velosipēdus, juvelierizstrādājumus, instrumentus un darba rīkus, apģērbus un apavus, kurināmo materiālu u.c. Aktuālais valstij piekritīgās mantas piedāvājums un pieteikšanās prasības ir pieejamas VID tīmekļvietnes sadaļā “Par mums/Valstij piekritīgā manta”. Lai pretendētu uz valstij piekritīgo mantu, interesentam cenu aptaujas uzaicinājumā noteiktajā termiņā jāiesniedz VID savs cenas piedāvājums. Uz piedāvājuma iesniegšanas dienu potenciālajam pircējam nedrīkst būt nodokļu parāds virs 150 eiro, kā arī tam jāatbilst citām VID uzaicinājumā noteiktajām prasībām. Valstij piekritīgās mantas tiek uzglabātas visā valsts teritorijā un cenu aptaujas uzaicinājumā tiek norādīta to atrašanās...

Situācijas, kurās personas lūdz izsniegt sarunas ierakstu vai videoierakstu par kādu notikumu kurā iesaistīta persona, ir dažādas. Lielākoties šīs situācijas attiecināmas uz gadījumiem, kur personai nepieciešami pierādījumi, kas atrodami attiecīgajos audio un/vai video ierakstos, un kas nepieciešami kādas konkrētas likumīgas intereses aizsardzībai, skaidro Datu Valsts inspekcija. Piemērs Kārlis īrē dzīvokli no namīpašnieka. Dzīvokļu pagalms ir slēdzams, tomēr Kārlis nākamajā rītā konstatē, ka no pagalma ir nozagts viņa velosipēds. Zinot, ka namīpašnieks veic videonovērošanu pagalmā, Kārlis vēršas ar lūgumu izsniegt videoierakstu, lai noskaidrotu, kurš ir nozadzis viņa velosipēdu un iesniegtu policijai iesniegumu par nozagto velosipēdu. Kārlis saņēma mutisku noraidījumu no namīpašnieka, kurš norāda, ka nevar izsniegt ierakstu, pamatojoties uz datu aizsardzību – varot redzēt arī citu dzīvokļu īrniekus. Kārlis meklētājprogrammā ieraksta “datu aizsardzība” un pēc atrastajiem rezultātiem veic izpēti www.dvi.gov.lv – rezultātā, lai savā rīcībā iegūtu videoierakstu, kuru pievienot iesniegumam policijai – Kārlis iesniedz namīpašniekam datu subjekta informācijas pieprasījumu par videoieraksta kopijas izsniegšanu....

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti plaši un apjomīgi grozījumi Komerclikumā, kas skar daudzus ar akciju sabiedrības darbību saistītus jautājumus — akcijas un to veidus, akcionāru reģistru vešanu, akciju sabiedrību dibināšanu, akciju atsavināšanu, akcionāru sapulču sasaukšanu un norisi, kā arī patieso labuma guvēju atklāšanu. Zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus un vecākā juriste Zane Paeglīte izmaiņas skaidroja vebinārā. Papildu ieskatu neskaidrajos jautājumos sniedza arī Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļas vadītāja Baiba Lielkalne. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2023. gada vidū Komerclikuma grozījumu projekts valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 2021. gada 1. aprīlī. Plānots, ka likumprojekts Saeimā varētu nonākt šoruden. Grozījumi varētu stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā, paredzot pārejas periodu dokumentu sakārtošanai vienu gadu — līdz 2024. gada 30. jūnijam. Izmaiņas skars vairākus ar akciju sabiedrību darbību saistītus jautājumus: akcijas: vārda un uzrādītāja akcijas; akcionāru reģistru vešanu; AS dibināšanu, pamatkapitāla apmēru un apmaksu; akciju atsavināšanu; akcionāru sapulču sasaukšanu un norisi; akcionāra...

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka no š.g. 1. jūlija nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, informē Ekonomikas ministrija. Līdz šā gada 8. septembrim nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir reģistrēti 550 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, kas pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, ir tikai trešā daļa no Latvijā strādājošajiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Ja nereģistrētas personas sniedz nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus pēc šā gada 1. jūlija, tā ir neatļauta saimnieciskā darbība, par kuru Valsts ieņēmumu dienests piemēro atbildību saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” un citiem normatīvajiem aktiem. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams vien Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Papildu informācija par reģistrēšanos Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir atrodama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums arī paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā, vai šī...

Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – parakstījušas sadarbības memorandu, kura mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās skaidrās naudas pieejamības un sasniedzamības prasības. Memoranda parakstītāji vienojas par šādu rīcību, lai nodrošinātu skaidrās naudas pieejamību visā Latvijas teritorijā: saglabāt esošo bankomātu tīklu, nesamazinot bankomātu skaitu vairāk kā par 5% līdz 2023. gada 1. janvārim; veidojot bankomātu tīklu, kopumā ievērot ne vairāk kā 20 kilometru attālumu taisnā līnijā līdz tuvākajam bankomātam no jebkuras vietas Latvijā 99% Latvijas iedzīvotāju; noteikt atbilstošu bankomātu faktiskās pieejamības laiku patērētāju interesēs (katru dienu vismaz 12 stundu). Mūsdienās turpina attīstīties dažādas modernu norēķinu iespējas – zibmaksājumi, bezkontakta norēķini u.tml. –, un sabiedrība tās arvien labprātāk un plašāk izmanto. Centrālās bankas ir sākušas darbu, lai pārskatāmā nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmējiem kļūtu pieejama vēl viena naudas forma –...

Latvijas Banka 20. septembrī (sākums plkst. 13.30) rīko gadskārtējo tautsaimniecības konferenci "Ilgtspējīga ekonomika pārmaiņu laikos", kas šogad veltīta ilgtspējīgas ekonomikas tēmai. Konferencē būs divas paneļdiskusijas – "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" un "Ilgtspēja – ceļā uz līdzsvarotu attīstību". Starptautiskā konference notiks pamatā attālināti, ievērojot Covid-19 pandēmijas laikā noteiktos drošības pasākumus. Lielākā daļa runātāju, kā arī skatītāji piedalīsies, izmantojot mūsdienīgu videokonferenču tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Konferenci ikviens interesents varēs vērot tiešraidē tīmekļvietnē makroekonomika.lv un ziņu portālos, kā arī uzdot jautājumus starptautiskajiem un Latvijas ekspertiem (izmantojot platformu sli.do, kods #LBconference). Konferences dalībniekus un vērotājus ar ievadreferātu uzrunās Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele (Isabel Schnabel). Sekojošajā paneļdiskusijā "Monetārā un fiskālā politika – mijiedarbība vai cīņa?" tiks spriests par šādām tēmām: Monetārās un fiskālās politikas mijiedarbība, valsts investīciju un parāda ilgtspējas nozīme zemu un negatīvu procentu likmju un izaugsmes atšķirību apstākļos. Kādus potenciālos riskus rada parādu pieaugums pēcpandēmijas periodā pasaulē un...