BIZNESS

Atgādinām, ka 3. jūlijā stājās spēkā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz vairāku vienreizlietojamo plastmasu saturošu preču turpmāku ievešanu un izplatīšanu, to vietā patērētājiem jāpiedāvā preces no videi draudzīgākiem materiāliem. Par likumā minēto ierobežojumu un noteikumu neievērošanu kontroli veicošā institūcija (Valsts vides dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Veselības inspekcija) var piemērot sodu līdz 7000 eiro. Likums attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi. Savukārt glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāveic pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem. Tirgotājiem būtiska informācija – veikali drīkstēs iztirgot savus krājumus arī pēc 3.jūlija, ja šie izstrādājumi...

Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumi Nr. 391 “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem”” aktualizē esošo noteikumu pielikumā iekļauto valstu sarakstu ar Ekvadoras Republiku, Francijas Jaunkaledonijas teritoriju, Kazahstānas Republiku, Libērijas Republiku, Marokas Karalisti, Omānas Sultanātu un Peru Republiku, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņemtu informāciju par Latvijas Republikas rezidentu finanšu līdzekļiem, kas tiek turēti šo valstu finanšu iestāžu finanšu kontos. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi Daudzpusējo kompetento iestāžu līgumu par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem (MCAA), kurā, pamatojoties uz Konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā 6. pantu, ir atrunāta kārtība, kādā valstij jāievieš Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā. Saskaņā ar parakstīto MCAA, Omānas Sultanāts un Peru Republika pirmo informācijas apmaiņu ar sadarbības valstīm veica 2020. gadā, Ekvadoras...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izsludinājusi Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” neliela apjoma grantu shēmas “Dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju izstrāde” projektu iesniegumu atlasi. Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 000 eiro. Atbalsts tiks sniegts jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri, kas saistīta ar jaunā produkta vai tehnoloģijas izstrādi. Norvēģijas finanšu instrumenta programmā viena no prioritātēm ir atbalstīt tādu tehnoloģiju ieviešanu, kuras sekmēs dzīves kvalitātes uzlabošanu. Šī joma aptver produktus vai tehnoloģijas labākai mājas aprūpei un uzraudzībai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī aktivitātes, kuras vērstas uz sabiedrības drošības, mobilitātes un līdzdalības nodrošināšanu. Projekta īstenošanas laikā jāizstrādā viena produkta vai tehnoloģijas prototips, kas nav paredzēts komerciālām vajadzībām. Atbalstu varēs saņemt Latvijā reģistrētie komersanti, kuri atbilst sīkā (mikro), mazā vai...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka no 1. jūlija nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai personas, kuras iekļautas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Atgādinām, ka 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz, ka visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem jābūt reģistrētiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Vairāk informācija par reģistrēšanos Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir atrodama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Jāņem vērā, ka iesnieguma izvērtēšana, sakarā ar starpnieka atbilstības izvērtēšanas nepieciešamību, var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim! Vienlaikus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir fiziska persona, juridiska persona vai personālsabiedrība, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka apdrošināšanas kompānijas dažādi piemēro normatīvajos aktos paredzētās prasības attiecībā uz starpnieku (juridisko personu) profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Regulāri tiek saņemti...

Ministru kabineta sēdē 29. jūnijā apstiprināti Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" , kas paredz ar 2021. gada 1. jūliju atvieglot īpašuma tiesību nostiprināšanu, samazinot valsts nodevu procentuālo likmi par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā noteiktos atsavināšanas gadījumos fiziskām un juridiskām personām. Turpmāk zemesgrāmatu nodeva fiziskai personai no līdz šim noteiktajiem 2% tiks samazināta uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Tāpat ar grozījumiem tiks precizēta noteikumos lietotā terminoloģija, nosakot, ka turpmāk samazinātā valsts nodevas likme tiks piemērotas ne tikai daudzbērnu ģimeņu vecākiem, bet arī personām, kas ieguvušas Latvijas Goda ģimenes statusu. Piemēram, daudzbērnu ģimenes pilngadīgai personai, kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, bet nav sasniegusi 24 gadu vecumu. 2017. gada 7. jūnijā ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem normatīvajiem aktiem preču kustība pāri ES ārējai robežai var tikt ierobežota, piemēram, izmantojot licencēšanas sistēmas vai tirgus uzraudzības pasākumus, vai aizliegta. No 2021.gada 16.jūlija visās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, īstenojot tirgus uzraudzības pasākumus, piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regula (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK/ un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr.305/2011. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), saskaņā ar regulā noteikto tirgus uzraudzības iestādes atzinuma sniegšanas termiņš tiks pagarināts no trim uz četrām darba dienām no brīža, kad tiek apturēta preču laišana brīvā apgrozībā. Vairāk informācijas – sadaļas Ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai apakšsadaļā “Tirgus uzraudzības pasākumi”. No 2021. gada 26. maija tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regula (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr.178/2002 un Regulu (EK) Nr.1223/2009 un...

“Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti, ko jūnijā publiskoja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētnieki, liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāds indekss tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP*. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika...

Lai Covid-19 situācijā atbalstītu uzņēmējus un strādājošos, valstī joprojām tiek turpināti atbalsta pasākumi, informē Finanšu ministrija. Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalsta izmaksu nodokļu maksātājiem, 15. jūnijā šim mērķim novirzīti vēl papildu 75 miljoni eiro. Savukārt valsts budžeta programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” palielinās vēl par 300 miljoniem eiro. Līdz ar to plānotā summa neparedzētiem gadījumiem sasniegs 1,62 miljardus eiro. Finansējums tiks novirzīts veselības, izglītības, uzņēmējdarbības un citām nozarēm, ko skāris Covid-19. Valsts atbalstam apgrozāmo līdzekļu granta veidā var pieteikties uzņēmēji visā Latvijā. Par jūniju atbalstam var pieteikties līdz 15. jūlijam. Turpinās arī dīkstāves atbalstu un algu subsīdiju izmaksa, lai palīdzētu saglabāt darbavietas un nodrošināt cilvēkus ar iztikas līdzekļiem. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādājis skaidrojošo materiālu "Par iesniegumu atbalstam par dīkstāvi un atbalstam algu subsīdijai vērtēšanu", kurā skaidrots, ka atbalstu turpmāk piešķirs tikai tad, ja nodokļu maksātājam ir aizliegts veikt saimniecisko darbību saistībā ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid 19 infekcijas izplatības ierobežošanai....

Eiropas Komisija ir saskaņojusi valdības apstiprinātos grozījumus atbalsta programmā granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Turpmāk atbalsts tiks fokusēts uz to nozaru komersantiem, kas Covid-19 krīzē cietuši visbūtiskāk. Precizēti ir arī atbalsta saņemšanas nosacījumi. Granta saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem par jūniju komersanti var pieteikties līdz 2021. gada 15. jūlijam, savukārt 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu 2021. gada 7. aprīlī pakāpeniski tika sākts mazināt ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai. Tādēļ, sākot no 2021. gada maija, ir precizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalstu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota. Ir identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no 2021. gada maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība; nodrošināšana ar personālu; elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība; remonts; biroju administratīvie pakalpojumi, u.c. Tāpat no 2021....

Pandēmijas zīmē aizvadīts vairāk nekā gads. Ik pa laikam izskan daļas uzņēmēju neapmierinātība ar vienu vai otru valdības lēmumu, kā arī pesimistiskas prognozes par to, ko epidemioloģiskie ierobežojumi nodarīs Latvijas tautsaimniecībai. Tomēr nepamet datos un novērojumos balstīta izjūta, ka kopumā šo krīzi pārciešam daudz vieglāk nekā 2008. gada dižķibeli. Vai tā patiešām ir, to lūkojam skaidrot ar izsvērtu un analītisku eksperta skatu sarunā ar Uldi Rutkasti, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju. Kā Latvijas ekonomika un uzņēmumi līdz šim pārcietuši Covid-19 pandēmijas ietekmi? Ko liecina galvenie makroekonomiskie indikatori? Ietekme uz ekonomiku ir diezgan būtiska, lai gan ne tik negatīva, kā sākumā tika prognozēts. Kopumā ekonomika pērn saruka par 3,6%. Šī krīze īpaša ar to, ka izpaudusies visai asimetriski dažādās tautsaimniecības jomās. Vairāk cietusi pakalpojumu nozare, un diezgan būtiski krities privātais patēriņš, kas pagājušogad samazinājās gandrīz par 10%. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares saruka par 37%, māksla un izklaide – vairāk nekā par...

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā e–komercijas darījumiem. Izmaiņu mērķis ir vienkāršot nodokļu nomaksu, lai nebūtu jāreģistrējas visās valstīs, un vienādotu konkurenci ar trešajām valstīm, kā arī lai PVN tiktu piemērots patēriņa vietā, uz ko visu laiku tiek iets ar PVN direktīvas grozījumiem. Nodokļu izmaiņas skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Izmaiņas PVN piemērošanā e–komercijas darījumiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviestas visā Eiropas Savienībā (ES), un to nosaka Eiropas Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes direktīvu (ES) 2017/2455 un Padomes direktīvu (ES) 2019/1995 (PVN direktīva). No 1. jūlija tiek paplašināts spēkā esošais īpašais PVN režīma tvērums — MOSS (Mini One Stop Shop — mini vienas pieturvietas aģentūra) kļūst par OSS — vienas pieturvietas aģentūru, kuru izmanto elektroniskās sakaru apraides un elektronisko pakalpojumu sniegšanai. No 1. jūlija šo...

Ekonomikas ministrija informē, ka ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu granta programmā Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, kas par mēnesi pagarina apgrozāmo līdzekļu granta programmu, palielina kopējo finansējumu uzņēmēju atbalstam, vienlaikus samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus nosacījumus atbalsta saņemšanai, lai atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par š.g. maiju un jūniju saņemtu visvairāk Covid-19 ietekmētie uzņēmumi. Detalizēti nosacījumus apgrozāmo līdzekļu granta saņemšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. “Neskatoties uz ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, vairākas nozares joprojām nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību. Uzņēmumu pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem operacionālo izmaksu segšanai turpina pieaugt, tāpēc esam palielinājuši finansējumu atbalsta programmai, kā arī fokusējuši atbalstu uz Covid-19 krīzē vistiešāk cietušajiem. Ir svarīgi palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, kā arī kompensēt radušos zaudējumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pakāpeniski mazinot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai, no 2021. gada...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi Norvēģijas Finanšu instrumenta uzņēmēju atbalsta programmas “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu izstrāde” projektu iesniegumu atlases kārtu. Ar šīs neliela apjoma grantu shēmas starpniecību uzņēmējiem ir iespēja piesaistīt līdzfinansējumu līdz 130 000 eiro apmērā. Projektu iesniegumus varēs iesniegt LIAA līdz šī gada 31. augustam. Projektu konkursa mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju un sekmēt jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādi zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās. “Viens no Latvijas ekonomiskās attīstības ilgtermiņa mērķiem ir dubultot eksporta apjomu līdz 2030. gadam. To būs iesējams paveikt tikai tad, ja mēs strādāsim pie jaunu augstas pievienotās vērtības produktu radīšanas. Norvēģijas finanšu instrumenta programma ir laba iespēja kā paaugstināt savu produktivitāti un eksportspēju,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts jauna produkta vai tehnoloģijas eksperimentālai izstrādei, testēšanai un sertificēšanai, intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai, kā arī zināšanu pārneses darbību finansēšanai ar projekta partneri,...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par Uzņēmumu reģistra faktiskās rīcības, veicot ierakstu tīmekļvietnes maksātnespējas reģistrā sadaļā „Žurnāls” par konkrētas privātpersonas maksātnespējas procesu, atzīšanu par prettiesisku un zaudējumu atlīdzinājumu (lieta Nr. SKA-438/2021 (A420215718). Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Izskatāmajā lietā pieteicēja AS „Citadele banka” vērsās tiesā, prasot zaudējumu atlīdzību saistībā ar to, ka Uzņēmumu reģistra kļūdas dēļ maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē https://maksatnespeja.ur.gov.lv/ informācija par pieteicējas kreditoru bija redzama tikai sadaļā “Meklēšana”, bet nebija redzama sadaļā “Žurnāls”. Šāda kļūda radās, jo amatparsona, reģistrējot informāciju par lēmumu tīmekļvietnē, ierakstīja nākamās dienas datumu, nevis datumu, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tā rezultātā sadaļā „Žurnāls” nebija atrodams ieraksts par konkrēto pieteicējas debitoru. Galvenais strīds lietā bija par to, vai privātpersona var paļauties, ka Uzņēmumu reģistra atbildībā esošajā maksātnespējas reģistra tīmekļvietnē informācijas apjoms sadaļā „Žurnāls” ir pilnīgs. Senāts spriedumā piekrīt Uzņēmumu reģistram, ka ne Maksātnespējas likumā, ne likumā „Par...

Valdība 1. jūnijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus Nr. 335 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz no 2. jūnija atcelt darbības ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem un ielu tirdzniecības organizēšanai, vienlaikus saglabājot visus drošas tirdzniecības koncepta nosacījumus. No 2. jūnija klātienes tirdzniecību lielajos tirdzniecības centros var atsākt visi veikali, ievērojot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Tāpat klātienes darbību turpinās visi pakalpojumu sniedzēji un atļauta arī distances tirdzniecībā iegādāto preču izsniegšana veikalos. Vienlaikus ikvienā tirdzniecības vietā jāievēro šādas drošības prasības: mutes un deguna aizsegu lietošana gan pircējiem, gan darbiniekiem; pie ieejas jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu; groziņu/ratiņu/iepirkšanās somu skaitam jāatbilst maksimāli atļautajam apmeklētāju skaitam; jānodrošina 25 m2 uz 1 apmeklētāju (t.sk. tehniskās iekārtas); ja telpa mazāka, var atrasties tikai 1 apmeklētājs; jākontrolē apmeklētāju plūsma pie ieejas/izejas, iekštelpās/ārtelpās un tirdzniecības zālē, kur notiek pastiprināta...