BIZNESS

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 15.decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes. Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus. Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu. Ar grozījumiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma...

Valdība 14. decembra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrija izstrādātos grozījumus Komerclikumā un ar tiem saskaņotos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kuru galvenais mērķis ir reformēt akciju sabiedrību līdzšinējo regulējumu, lai nodrošinātu to caurspīdīgumu, radot pieeju informācijai par akciju sabiedrību īpašniekiem. Rosinātie likumu grozījumi vēl būs jāizskata Saeimai. Kā norāda Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, līdz ar to akciju sabiedrības kļūst par pelēko zonu, kurā var notikt gan negodprātīga, gan pretlikumīga rīcība, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Latvijas Nacionālajā risku novērtējumā tieši necaurspīdīguma dēļ pašreizējā akciju sabiedrību forma ir izpelnījusies atzīmi, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek...

Valdība 14. decembra sēdē lēma paplašināt energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu loku, kas varēs saņemt obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) samazinājumu par 2021. gadu.To paredz grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam". Kvalificēties tiesībām uz OIK samazinājumu varēs arī mazākie energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kura vidējais darbinieku skaits pēdējo trīs kalendāro gadu laikā ir bijis mazāks nekā 50. Līdz ar to OIK samazinājums būs pieejams plašākam energoietilpīgo uzņēmumu lokam. Atgādinām, ka 2020. gada 22. decembrī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”, par gadu pagarinot periodu, kurā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi var pieteikties OIK samazinājumam, kas veido līdz 85 % no pērnā gadā samaksātās OIK kopsummas. Ņemot vērā, ka pirms tam atbalstu...

Ministru kabineta 14. decembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrija rosinātie grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas”. Grozījumi izstrādāti ar mērķi veicināt nepārprotamu un skaidru pārdošanas cenu un atlaižu cenu norādīšanu precēm, lai patērētāji netiktu maldināti un varētu vieglāk veikt objektīvu cenu salīdzināšanu. Praksē iepriekš konstatēts, ka ne vienmēr veikalos norādītais cenas samazinājums, kas tiek atzīmēts kā “labākais piedāvājums”, ir līdz galam patiess. Tāpēc ar šiem grozījumiem novērstas situācijas, kad pārdevēji mākslīgi paaugstina preces cenu uz īsu periodu pirms atlaides piemērošanas un pēc tam uzrāda to kā ļoti ievērojamu (patiesībā fiktīvu) cenas samazinājumu, tādējādi maldinot patērētājus par patieso atlaides lielumu. Šobrīd šis nosacījums, ka cenu nedrīkst mākslīgi paaugstināt neilgu laiku pirms speciālo piedāvājumu izsludināšanas, konceptuāli jau ir ietverts Patērētāju tiesību aizsardzības centra Vadlīnijās preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, tostarp godīgas komercprakses īstenošanai. Stiprinot patērētāju tiesību aizsardzību, normatīvais regulējums papildināts ar skaidrākiem nosacījumiem, kāda informācija...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu grantu programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai. Saņemts arī saskaņojums algu subsīdiju atbalsta programmai. Kā zināms, 22. novembrī VID uzsāka pieteikumu pieņemšanu apgrozāmo līdzekļu granta. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti, līdz ar to pēc MK noteikumu spēkā stāšanās VID uzsāks atbalsta piešķiršanu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka tie uzņēmēji, kuriem atbalsts pienākas, to savlaicīgi saņems. “VID ir veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai tie uzņēmumi, kuriem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pienākas atbalsta līdzekļi Covid-19 krīzes pārvarēšanai, tos savlaicīgi saņemtu,” tā I. Jaunzeme. Uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums atbalsta saņemšanai par š.g. oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim. Kā zināms, grants apgrozāmajiem līdzekļiem pieejams 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas,...

Saeima 9. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar apkārtējiem novadiem. Daugavpilij pievienos Augšdaugavas novadu, Jelgavai - Jelgavas novadu, Liepājai - Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei - Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij - Ventspils novadu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būs attīstības centrs atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem. Jaunajos novados tiks veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts grozījumu anotācijā. Jaunos novadus paredzēts izveidot līdz pašvaldību vēlēšanām 2029. gadā. Grozījumi noteic ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība plānota arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā. Līdz šim kaimiņu pašvaldībām bija jānodrošina sadarbība teritorijas...

Sabiedriskā ēdināšana ir tā nozare, kurā Covid–19 ierobežojumi bijuši publiski visredzamākie — sākot ar izretinātiem galdiņiem līdz ēdienu izsniegšanai tikai līdzņemšanai vai pat slēgtām un bankrotējušām ēstuvēm. Osvalds Pupa ir ēdināšanas uzņēmums, ko izveidojuši vietējie — šefpavārs Oskars Paltiņš un menedžeris Valdis Ērglis. Laika gaitā viņiem izdevies radīt jau piecu ēdnīcu tīklu — četras Rīgā un viena Siguldā. Tiekamies ar abiem uzņēmējiem žurnāla Bilance interviju ciklā, lai skaidrotu, kā krīzes viļņi šūpojuši viņu loloto biznesu un ēdināšanas nozari kopumā. Kāds bija Covid–19 krīzes sākums ēdināšanas nozarē — pirmā pandēmijas ietekme, ar ko saskārās jūsu uzņēmums? Tas sākās pēkšņi. Sākumā ziņas par vīrusa izplatību Ķīnā un citviet pārāk nopietni neuztvērām, jo šķita, ka būs līdzīgi kā ar iepriekšējām epidēmijām, kas Latviju neietekmēja. Taču, kad 2020. gada martā valdība pieņēma lēmumus par ierobežojumiem, sākumā pat nevarējām saprast, kas notiek, — agrāk pusdienlaikā pie durvīm stāvēja apmeklētāju rinda, tagad restorānā vairs bija tikai daži cilvēki......

Ministru kabinetā 7. decembrī tika apstiprināti grozījumi atbalsta programmā Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām, palielinot atbalsta slieksni saistīto uzņēmumu grupai, kā arī precizējot atbalsta apmēru. Tāpat apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu grantu un algu subsīdiju programmās. Ņemot vērā grozījumus Eiropas Komisijas Pagaidu regulējumā, atbalsta programmā Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām palielināts maksimālais atbalsta slieksnis saistīto uzņēmumu grupai no 1,8 miljoniem EUR līdz 2,3 miljoniem EUR. Ņemot vērā, ka tirdzniecības, sporta centri, kultūras, atpūtas un izklaides vietas var pieteikties arī atbalstam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, līdz ar grozījumiem noteikts kopējais atbalsta apmērs, nosakot, ka: atbalsts tirdzniecības centriem kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par 2021. gada oktobri un novembri nevarēs pārsniegt 90 % no tirdzniecības centra apgrozījuma 2019. vai 2020. gada novembrī; atbalsts sporta centriem kopā ar piešķirto atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par 2021. gada oktobri un novembri un...

Datu aizsardzība uzskatāma par ļoti būtisku uzņēmuma korporatīvās atbilstības (noteikumu komplekss, ko uzņēmuma darbinieki ikdienā ievēro) programmas daļu. Īpaši svarīga tā kļuvusi kopš Datu aizsardzības regulas pieņemšanas, jo, neievērojot vai pavirši izturoties pret datu aizsardzību, var rasties būtiski riski uzņēmuma ikdienas darbībai — no institūciju piespriestiem sodiem līdz zaudējumu atlīdzības prasībām un reputācijas problēmām. Datu aizsardzības jomā svarīgi pievērst uzmanību attiecībām ar uzņēmuma darbiniekiem un klientiem. Šie temati tika apskatīti Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā "Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā". Attiecības ar klientiem — komerciālo paziņojumu sūtīšana Komerciāls paziņojums ir jebkurš paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī komersanta (organizācijas, personas tēla) reklamēšanai (izņemot datus, kas dod iespēju piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju, piemēram, domēna vārds vai e–pasta adrese). Sūtot komerciālos paziņojumus, vienmēr jāizvērtē, kas ir to saņēmēji, jo attiecībā uz juridiskām un fiziskām personām pastāv dažādi nosacījumi. Juridiskām personām paziņojumus drīkst sūtīt līdz...

2008. gada 13. augustā stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (tagad — Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums; turpmāk — likums) un zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības kļuva par likuma subjektiem. Prasības zvērinātiem revidentiem Analizējot likuma prasības kontekstā ar Revīzijas pakalpojumu likumu (iepriekš — likums "Par zvērinātiem revidentiem"), secināms, ka attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām likums izvirza tikai divas jaunas prasības: jāizstrādā revidenta prakses risku novērtējums; jāziņo par aizdomīgiem darījumiem. Minētais secinājums izriet ne tikai no Revīzijas pakalpojumu likuma, bet arī no 54 Latvijā atzītajiem starptautiskajiem revīzijas standartiem (turpmāk — SRS) un Starptautiskā profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksa, kurus, sniedzot profesionālos pakalpojumus, zvērināti revidenti ievēro jau vairāk nekā 25 gadus. Iekšējā kontroles sistēma (IKS) Saskaņā ar likumu visiem likuma subjektiem ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām IKS izveide nav jauna prasība,...

Apstiprinot grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās, Ministru kabinets š.g. 30. novembrī lēma pagarināt atbalsta saņemšanas periodu pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem. Ņemot vērā valstī joprojām noteiktos ierobežojumus, vairāku nozaru komersantiem darbība joprojām ir liegta arī pēc šā gada 15. novembra. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem pagarināt atbalsta sniegšanas periodu līdz 2022. gada 31. janvārim. Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju par š.g. decembri un nākamā gada janvāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs: NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība, NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība, NACE 92.00 Azartspēles un derības, NACE 56.30 Bāru darbība. Citi kvalificēšanās kritēriji un atbalsta apmēra nosacījumi abās programmās paliek nemainīgi. Minēto atbalsta pagarināšanu pieļauj arī Eiropas Komisijas (EK) sagatavotie Pagaidu regulējuma grozījumi, kas pieņemti šā gada 18. novembrī. Ņemot vērā grozījumus EK Pagaidu regulējumā, apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā palielināts maksimālais atbalsta slieksnis...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina, ka no 2021. gada 1. martā tika ieviests jauns energomarķējums piecām preču grupām: aukstumiekārtām, veļas mazgājamām mašīnām, kombinētajām veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām, trauku mašīnām un televizoriem. Līdz šim preces, kas vairs netika laistas tirgū pēc 2020. gada 1. novembra, bet atradās tirdzniecībā vēl pirms šī datuma, drīkstēja izpārdot ar veco marķējumu. Tomēr jāpievērš uzmanība, ka no 2021. gada 1. decembra preces ar veco energomarķējumu tirgot nedrīkst! Gaismas avotiem jauns energomarķējums ir stājies spēkā no 2021. gada 1. septembra, savukārt riepām energomarķējums stājās spēkā no 2021. gada 1. maija. Jaunajā marķējumā visiem produktiem ir izmantota vienota A-G skala. A++/A+ klases vairs netiks lietotas. Marķējumā ir ieviests QR kods ar saiti uz Eiropas Komisijas marķējuma datubāzi EPREL (European Product Database for Energy Labelling). Produktu enerģijas patēriņš visiem produktiem norādīts uzreiz zem energoefektivitātes skalas. Marķējuma apakšējā daļā ir dažādas piktogrammas, kas informē par izvēlētā produkta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka lielie uzņēmumi atbalstam Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par 2021. gada oktobri un novembri var pieteikties VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot no 25. novembra līdz 15. decembrim. Līdz ar valdības pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos palielināts maksimālais atbalsta apmērs no 100 000 eiro uz 250 000 eiro katrā atbalsta perioda mēnesī. Par to vairāk lasiet šeit. Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID 25. novembrī uzsāk saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas trešo izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Plašāka informācija par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā pieejama VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “COVID-19”. Aicinām noskatīties arī VID tiešsaistes semināra “Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmai. Seminārs uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem” ierakstu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis arī ieteikumus iesnieguma “COVID-19 krīzes skartā uzņēmuma iesniegums atbalsta saņemšanai apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" aizpildīšanai mikro uzņēmumiem un pašnodarbinātajām personām. Iesniegumu aizpilda, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumiem Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 676). Aizpildot iesnieguma vispārējo sadaļu: ailē “Atbalstam pieprasītā summa” norāda 30% (par 2021. gada jūliju, augustu un septembri) no atbalsta aprēķina bāzes; ailē “Uzņēmuma bruto darba algas kopsumma (t.sk. darba devēja VSAOI)” norāda atbalsta aprēķina bāzi. Atbalsta aprēķina bāze: Darba devējiem (juridiskām/fiziskām personām): bruto darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kopsumma. Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem: darbinieku ienākumi no mikrouzņēmuma 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī un MUN daļa, kas ietver VSAOI un IIN maksājumus. Pašnodarbinātajiem: 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī deklarētais VSAOI objekts un no tā aprēķināto VSAOI kopsumma (gan 31,07%, gan 10%...

Valdība 23. novembra sēdē lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu paplašināt saimnieciskās darbības veicēju loku, kas var pieteikties atbalstam likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes mazināšanai par radošo personu nodarbināšanu. Arī grāmatu izdevēji (NACE kods 58.11) un profesionālās organizācijas (NACE kods 94.12) varēs pieteikties atbalstam; tāpat arī publisko pasākumu rīkotāji, kuri 2019., 2020. vai 2021. gadā notikušu pasākumu varēs apliecināt ar AKKA/LAA noslēgta licences līguma kopiju par autoru darbu publisko izpildījumu. Jau ziņots, ka KM no 13. līdz 29. novembrim pieņem iesniegumus, lai sniegtu atbalstu mediju un kultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, kuru radošajā darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido no š.g. 1. jūlija pieaugušās autordarbu radīšanas atlīdzības. Saimnieciskās darbības veicēji šī atbalsta instrumenta kontekstā ir Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētās personālsabiedrības, kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi. Valdība 9. novembra sēdē lēma par 1 700 000 eiro piešķiršanu KM nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai kultūras un mediju nozarēs, apstiprinot MK noteikumus Nr.743 „Valsts...