BIZNESS

Starp biežākajiem valsts atbalsta atteikumu iemesliem uzņēmumiem bijusi komersantu nespēja pamatot apgrozījuma krituma saistību ar valsts noteiktajiem ierobežojumiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai" apkopotā informācija. Uzņēmēju pieteikumi algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalstam trešajā Covid-19 izplatības vilnī tika sākti pieņemt 2021. gada 22. novembrī. Tobrīd konstatēta pirmā problēma - daudzi uzņēmēji, kas pieteicās uz algu subsīdiju, nebija uztvēruši būtisku atšķirību no Covid-19 izplatības otrajā vilnī sniegtā dīkstāves un algu subsīdijas atbalsta, proti, ka trešajā Covid-19 izplatības vilnī valsts kompensē pusi no atbalsta mēnesī darbiniekam aprēķinātā atalgojuma. Tāpēc darba devējiem nācies daudzus subsīdijas pieteikumus atsaukt un iesniegt atkārtoti. Kopumā līdz šāgada 13. martam par periodu no 2021. gada 1. oktobra algu subsīdijas izmaksātas 18,47 miljonu eiro apmērā (no tiem gandrīz pusotrs miljons - pašnodarbinātajiem), bet apgrozāmo līdzekļu granti - 67,6 miljonu eiro apmērā. Vidējais izmaksātais subsīdijas atbalsts pārskata periodā pēc darba devēju...

Ekonomikas ministrija (EM) 5. aprīļa sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu ar apkopoto informāciju par Krievijas agresijas Ukrainā rezultātā notiekošās karadarbības ietekmi uz Latvijas būvniecības nozari un šīs ietekmes radītajiem riskiem publiskās infrastruktūras projektiem, kā arī par iespējamo pasūtītāju rīcību risku mazināšanai un būvniecības ieceru sekmīgai pabeigšanai. EM, sadarbībā ar Finanšu ministriju, Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izstrādāja ieteikumus pasūtītājiem kā rīkoties pašreizējā situācijā. Ņemot vērā, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā nebija prognozējama, kā arī nebija prognozējams tās apjoms un izraisītā globālā ietekme, normatīvais regulējums publisko iepirkumu jomā (Publisko iepirkumu likums, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums un Publiskās un Privātās partnerības likums) pieļauj tiesības pasūtītājam veikt būtiskus grozījumus līgumos, tai skaitā projektiem ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Puses var vienoties par: Līgumcenas pieaugumu (līdz 50%); Līguma izpildes termiņa pagarināšanu; Citiem būtiskiem grozījumiem. Būtiskie līguma grozījumi ir pieļaujami tikai pusēm vienojoties, turklāt, grozījumus var pamatot tikai, ja karadarbības rezultātā radusies izejvielu...

Ministru kabineta š.g. 5. aprīļa sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi atbalsta programmā uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem, precizējot aizdevumu programmas nosacījumus un projektu īstenošanas procesu. Ņemot vērā nule apstiprinātos grozījumus, Atlases kārtas pieteikumu iesniegšanas beigu termiņš tiks pagarināts līdz šā gada 30. aprīlim. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, veicināt jaunu investīciju veikšanu uzņēmējdarbības paplašināšanā, kā arī dotu stimulu uzņēmējiem veikt jaunas investīcijas. Atbalsta programmas ietvaros uzņēmējiem pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi, t.i. pēc noteiktu kritēriju izpildes pēc liela investīciju projekta (t.i. vismaz 10 milj. EUR apmērā) realizācijas tiks samazināta aizdevuma pamatsumma dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Atbalsta programma komersantiem pieejama kopš š.g. 19. janvāra un ir jau saņemti pirmie komersantu pieteikumi aizdevumu programmai. Līdz ar grozījumiem programmā precizētas vairākas normas par projektu iesniegšanu un vērtēšanu. Turpmāk, ja komersants Altum nebūs iesniedzis attiecīgus dokumentus 6 mēnešu laikā pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras...

Vairāku nozaru uzņēmēji pašlaik Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas un ar to saistīto ieviesto sankciju pret šīm valstīm rezultātā saskaras un var saskarties ar būtisku izejvielu deficītu, piemēram, metāla izejvielu trūkumu un graudaugu trūkumu pārtikas ražošanā, kā arī citu izejvielu deficītu. Konkurences padome (KP), ņemot vērā esošo situāciju, skaidro, ka uzņēmēji neatkarīgi no nozares ir tiesīgi veidot kopīgus izejvielu iepirkumus piegādēm uz Latviju, lai iegādātos lielāku preču apjomu un tādējādi no tā iegūtu ne tikai paši uzņēmēji, bet arī to klienti un patērētāji, saņemot zemākas cenas vai kvalitatīvāku preču piedāvājumu. Taču, lai uzņēmēju kopīga, saskaņota rīcība preču iepirkumos nepārkāptu konkurences tiesības, tiem jāveic vienošanās izvērtējums. Ņemot vērā, ka katra situācija ir individuāla, KP aicina izmantot konsultēšanās iespējas. KP vērš uzmanību, ka šāda vienošanās starp uzņēmumiem nedrīkst saturēt, tostarp, slēpti, tādus nosacījumus un ierobežojumus, kas pārsniegtu konkrētā kopīgā iepirkuma organizēšanai nepieciešamo informācijas apmaiņu. Piemēram, uzņēmējiem aizliegts vienoties par klientu...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) norāda, ka ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas rada konsekvences, piemēram, metāla un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, kas praksē apgrūtina vai padara neiespējamu izpildīt noslēgtos iepirkuma līgumus sākotnēji līgumā paredzētajā ietvarā. IUB skaidro, ka atbilstoši publisko iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Iepirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi nosaka Eiropas Savienības un attiecīgi Latvijas normatīvie akti, kur paredzētais pamatprincips ir, ka līgums izpildāms tā, kā tas paredzēts pašā noslēgtajā līgumā, savukārt līgumā neparedzētas izmaiņas iespējamas izņēmuma gadījumā. IUB norāda uz šādām Publisko iepirkumu likuma (analoģiski arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma) paredzētajām iespējām līguma, kā arī iepirkuma procesa vadībā un secīgiem soļiem to izmantošanai. Iepirkumu uzraudzības birojs sagatavojis skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs pasūtītājiem...

Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulces varēs noturēt arī elektroniski. To paredz 31. martā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja arī saistītus grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, nosakot, ka mājas lietas visās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās no 2023. gada 1.marta būs kārtojamas Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Dzīvokļu īpašnieki mājas kopsapulcē varēs piedalīties arī attālināti un sapulces varēs organizēt arī daļēji attālināti. Elektronisko funkcionalitāti plānots nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā BIS. Iepriekš kopsapulču norise bija noteikta tikai klātienē. Iespēja dzīvokļu īpašniekiem uz sapulci sanākt attālināti ļaus ātrāk un efektīvāk pieņemt lēmumus par mājas iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, mājas renovāciju. Šādā sapulcē būs iespēja piedalīties arī tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dalība dažādu iemeslu, piemēram, kustību traucējumu, dēļ varētu būt apgrūtināta. Izmantojot elektronisko vidi, dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta iespēja par klātienes sapulces darba kārtības jautājumiem nobalsot iepriekš, ja kādu iemeslu dēļ noteiktajā datumā sapulcē nebūs iespējams piedalīties. Attālināti elektroniskajā vidē BIS...

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (2022. gada marta) Latvijas makroekonomiskās prognozes. Būtiskākais: Jaunākās prognozes galvenokārt uztveramas kā makroekonomisko tendenču atspoguļojums, jo tās izstrādātas palielinātas nenoteiktības apstākļos; Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022.un 2023. gada pieauguma prognoze Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē samazināta – attiecīgi līdz 1.8% un 3.2% (decembra prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4.2%, 2023. gadam – 4.0%); 2024. gadā, uzlabojoties konfidencei, gaidāma straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās – Latvijas IKP varētu kāpt par 4.1%; tomēr kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties. To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, varam aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un konfidences pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan patēriņu un investīcijas. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju; Latvijas inflācijas prognoze...

Ministru kabinets 22. martā atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021.-2022. gadam. Tas pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes lēmuma ir papildināts ar jauniem uzdevumiem un saskaņots ar iesaistītajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām. Plāna struktūra ir veidota kā rīcības virzieni risku un iespēju mazināšanai skaidras naudas līdzekļu izcelsmei, kura tiek maksāta nedeklarētā un grāmatvedībā neuzskaitītā veidā – “aploksnēs”. “Aplokšņu algu” cēloņu izskaušanai, nevis cīņai ar sekām, plānā noteikti pieci rīcības virzieni: Nereģistrēta saimnieciskā darbība; Nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa; Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite; Skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite; Nodokļu nomaksas veicināšana. Piemēram, 1. rīcības virzienā "Nereģistrēta saimnieciskā darbība" paredzēts veikt plānveidīgus pasākumus nodokļu maksāšanas disciplīnas ievērošanai nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot savu saimniecisko darbību. Tāpat paredzēta savvaļas velšu (ogu, sēņu u.c.) apjoma pārvadājuma laikā definēšana normatīvajos aktos, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos...

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina atbalstīt uzņēmējdarbību, saglabājot atvieglojumus parkletu, āra kafejnīcu un ielu tirdzniecības vietu ierīkošanai galvaspilsētā. Izvēloties kādu no tipveida risinājumiem, nav nepieciešama saskaņošana – tikai jāsaņem atļauja ielu tirdzniecībai. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem tiek piedāvāti deviņi tipveida risinājumi. Seši no tiem paredzēti āra kafejnīcām, bet trīs – parkletiem. Tipveida risinājumi pieejami arī ielu tirdzniecībai ar saldējumu, ziediem un pašu audzētiem produktiem. Izvēloties kādu no izstrādātajām iespējām āra kafejnīcām un parkletiem, nav nepieciešama saskaņošana ar Pilsētas attīstības departamentu (PAD) un Satiksmes departamentu. Vienīgais, kas uzņēmējam jādara – Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC) ir jāsaņem atļauja ielu tirdzniecības veikšanai. Lai izvietotu parkletu ielas malā, uzņēmējiem jāsaņem saskaņojums no uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi”, nosūtot organizācijas shēmu uz e pastu [email protected]. Saskaņojums arī nav nepieciešams, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietā plānots izvietot tikai kvalitatīva materiāla un viegli pārvietojamus galdus un krēslus, kuru dizains un krāsu risinājums atbilst konkrētai pilsētvides zonai. Tomēr arī šajā gadījumā jāsaņem...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) norāda, ka ģeopolitiskā situācija saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas rada konsekvences, piemēram, metāla un citu resursu nepieejamību vai to izmaksu pieaugumu, kas praksē apgrūtina vai padara neiespējamu izpildīt noslēgtos iepirkuma līgumus sākotnēji līgumā paredzētajā ietvarā. IUB skaidro, ka atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Iepirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi nosaka Eiropas Savienības un attiecīgi Latvijas normatīvie akti, kur paredzētais pamatprincips ir, ka līgums izpildāms tā, kā tas paredzēts pašā noslēgtajā līgumā, savukārt līgumā neparedzētas izmaiņas iespējamas izņēmuma gadījumā. IUB norāda uz šādām Publisko iepirkumu likuma (analoģiski arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma) paredzētajām iespējām līguma, kā arī iepirkuma procesa vadībā un secīgiem soļiem to izmantošanai. Iepirkumu uzraudzības birojs sagatavojis skaidrojošu materiālu, kas palīdzēs pasūtītājiem...

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Vekseļu likumā, lai pilnveidotu vekseļu tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu prasībām, samazinot iespējas izdot viltotus dokumentus krāpnieciskos nolūkos. Ar grozījumiem tiek noteiktas stingrākas prasības vienkāršo vekseļu izdošanai, uzlabota to protestēšanas kārtība un precizētas prasības par informācijas paziņošanu. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā: Paredzēt noteiktas formas prasības fiziskas personas izdotam vienkāršam vekselim vai tādam vienkāršam vekselim, kur par indosantu, starpnieku vai galvinieku uzstājušās fiziskās personas – fiziska persona vekseli varēs izdot kā notariālu aktu vai kā elektronisku dokumentu. Juridiskām personām saglabājama izvēles brīvība attiecībā uz vienkāršā vekseļa formu, tajā skaitā, dodot tiesības izvēlēties izdot vienkāršo vekseli kā notariālu aktu. Savukārt indosamenta, starpniecības un galvojuma noformēšanā, ja atbildīga ir fiziska persona, ir ievērojamas tādas pašas darījuma formas prasības kā darījumam, par ko tiek taisīts indosaments, starpniecība vai galvojums – tiem ir nepieciešama notariālā akta forma. Precizēt vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtību, lai nodrošinātu paziņošanu tur, kur uzskatāms,...

Atgādinām, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 27. martā plkst. 03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 30. oktobrim. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis skaidrojumu par situāciju ar Krievijas un Baltkrievijas tērauda importu sankciju režīma periodā. Baltkrievija Saskaņā ar Padomes 2022.gada 2.marta Regulas (ES) Nr.2022/355, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Baltkrieviju, 1.q pantu, no 2022.gada 3.marta ir aizliegts tērauda izstrādājumu imports, ja to izcelsme ir Baltkrievijā vai tie ir eksportēti no Baltkrievijas. Tomēr šis aizliegums līdz 2022.gada 4.jūnijam neskar tādu līgumu izpildi, kuri noslēgti pirms 2022.gada 2.marta, un tādu papildu līgumu izpildi, kuri ir nepieciešami šādu līgumu izpildei. Līdz ar to Baltkrievijas tērauda imports ir aizliegts saskaņā ar visiem līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2022.gada 3.martu, secīgi attiecinot uz to arī aizliegumu piemērot tarifu kvotas. Saskaņā ar Komisijas 2022.gada 15.marta Īstenošanas regulu (ES) 2022/434, ar kuru groza Regulu (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgo aizsardzības pasākumu pret konkrētu tērauda ražojumu importu (turpmāk – Regula Nr.2022/434), līdz 2022.gada 31.martam joprojām ir iespējams izmantot Baltkrievijas tarifu kvotas...

Covid-19 saslimstībai samazinoties, no 1.aprīļa tiks atcelti līdzšinējie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Daži no tiem tiks saglabāti tikai vidēs, kur ir īpaši augsts inficēšanās risks. Tāpat paplašinātas pakalpojumu sniedzēju un darba devēju tiesības pašiem izvērtēt riskus un noteikt epidemioloģiskās drošības prasības. Darba pienākumu veikšana No 1.aprīļa darba pienākumus klātienē varēs veikt arī primāri pret Covid-19 nevakcinētas personas. Vienlaikus darba devējam būs saglabātas izvēles tiesības, izvērtējot riskus, organizēt uzņēmumā vai iestādē darbu pienākumu veikšanu tikai personām ar derīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu. Darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar klientiem, vajadzēs būt vakcinētiem pret Covid-19 ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās. Izglītības iestādēs darbiniekiem, kuriem ir tiešs kontakts ar izglītojamajiem, vajadzēs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikātu līdz šā mācību gada beigām. Medicīnisko masku un FFP2 respiratoru lietošana Medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori bez vārsta arī pēc 1.aprīļa jāturpina lietot ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs – gan iestāžu apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Medicīniskās maskas vai...

Saeima 17. martā galīgajā lasījumā pieņēma Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Tas noteic pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību un stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Likums pieņemts, lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, un tas noteic jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Noteikts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija. Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas jaunbūves būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi, un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Jaunais likums tiesības ierosināt pašvaldības referendumu noteic 18 gadus sasniegušam Latvijas pilsonim un Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Pašvaldības...