BIZNESS

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par komercdarbības atbalsta mikrozaļumu ražošanai, zvejniecībai un akvakultūrai, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi, un pretendenti var pieteikties atbalstam līdz 2021. gada 1. septembrim, Lauku atbalsta dienestā iesniedzot iesniegumu ar atbalsta saņemšanai nepieciešamo informāciju. Valsts atbalsts paredzēts uzņēmumiem mikrozaļumu ražošanas un zvejniecības un akvakultūras nozarē, ja to neto apgrozījums atbalsta periodā (mikrozaļumu ražošanā – no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 31. maijam, zvejniecībā un akvakultūrā – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. maijam) ir samazinājies par vairāk nekā 30%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2019. gadā. Kopējais pieejamais atbalsta apjoms apgrozījuma samazinājuma radīto seku novēršanai ir 650 000 eiro, no tā 325 000 eiro mikrozaļumu ražošanai un 325 000 eiro - zvejai un akvakultūrai. Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu Nr. SA.64033 (2021/N) – Latvija Covid-19: valsts atbalsts Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai mikrozaļumu ražošanas un zvejniecības un akvakultūras nozarē, par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas...

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) norādījusi, ka pēc Lursoft apkopotajiem datiem 2019. gada IKT nozarē bija reģistrēti 7129 uzņēmumi, no tiem 64,13% saistīti ar datorprogrammēšanu, 28,05% – ar informācijas pakalpojumiem, bet 7,82% strādāja telekomunikācijas sektorā. Vairāk nekā puse, t.i., 64,30% IKT nozarē strādājošo uzņēmumu reģistrēti Rīgā, vēl 18,77% – Pierīgā, savukārt pārējos reģionos sadalījums ir līdzīgs. 2019. gadā pēc Lursoft datiem IKT nozares uzņēmumi apgrozījuši vairāk nekā divus miljardus eiro. Apgrozījuma kāpumam pēdējo trīs gadu laikā sekojis arī peļņas palielinājums. Straujākais peļņas kāpums pēdējo trīs gadu laikā fiksēts datorprogrammēšanas uzņēmumu vidū, kur peļņa pieaugusi pat par 142,05%. IKT nozares uzņēmumi nodarbina 4% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem. 2019. gadā nozarē nodarbināja nepilnus 31 tūkstoti cilvēku, gada laikā kopējo darbinieku skaitu palielinot par 5,29%. Vairāk nekā puse jeb 54,63% darbinieku bija nodarbināti datorprogrammēšanas uzņēmumos, bet 29,63% – kompānijās, kuru pamatdarbība ir informācijas pakalpojumi, liecina Lursoft dati. Savukārt LIKTA...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotajā Padziļinātās sadarbības programmā no programmas dalībniekiem aptuveni 10 % sastāda datorprogrammēšanas, konsultēšanas un ar to saistīto darbību pārstāvošie uzņēmumi. Analizējot dažādu līmeņu programmas dalībniekus pēc NACE 2. red. četru zīmju koda, secināms, ka starp Zelta līmenī esošajiem dalībniekiem datorprogrammēšana (NACE 2. red. kods 6201) ieņem līderpozīcijas – 6 % no visiem Zelta līmeņa dalībniekiem. Nozarē ar datorprogramsēšanu, konsultēšanu un saistītām darbībām reģistrēti: 5 - Zelta līmeņa, 11 – Sudraba līmeņa, 271 – Bronzas līmeņa dalībnieki. Kā norāda VID, programmas kritēriji iekļaušanai attiecīgajā līmenī noteic, ka nodokļu ieņēmumu summai gadā jāpārsniedz šādas robežvērtības: zelta līmenī – 700 000 EUR, sudraba – 500 000 EUR un bronzas – 10 000 EUR, savukārt zelta un sudraba līmenī neto apgrozījumam jābūt lielākam par 4 milj. EUR, bet dalībnieku iekļaušanai bronzas līmenī neto apgrozījuma lielums netiek vērtēts. Vidējā stundas tarifa likme (EUR) ar IT pakalpojumiem saistītajā nozarē pēc VID datiem: Informācijas tehnoloģiju...

2021. gada 12. jūlijā spēkā stājās likums “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (turpmāk – grozījumi). Ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 18.2 panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, paplašinot to tiesību subjektu loku, kam vienlaikus ar izmaiņām vadības institūcijas sastāvā jāaktualizē arī informācija par patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Tiek paredzēts, ka, iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas vai personālsabiedrības reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un valdes locekļu izmaiņām vai izmaiņām citu juridisko personu vai personālsabiedrību vadības institūciju un pārstāvēttiesīgo personu sastāvā, pieteikumā norāda informāciju par juridiskās personas vai personālsabiedrības un ārvalsts subjekta PLG. Turpmāk informācija par PLG aktualizējama vienlaikus ar sekojošām izmaiņām: 1) kapitālsabiedrību, dalībnieku vai valdes locekļu izmaiņām (kā līdz šim), Eiropas komercsabiedrību valdes izmaiņām; 2) izmaiņām personālsabiedrību un Eiropas ekonomisko interešu grupu vadības institūcijas sastāvā; 3) izmaiņām ārvalstu komersanta...

Ar 2021. gada 6. jūlija likumu “Grozījumi Komerclikumā”, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. augustā, tiek aizstāta nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai ar pieteikuma iesniedzēja sniegtu apliecinājumu par to, ka komersantam ir tiesības reģistrēt juridisko adresi konkrētajā adresē un ka komersants attiecīgajā adresē ir arī sasniedzams. Proti, Komerclikuma 23.panta trešajā daļā, 25.panta 3.1 daļā, 25.1 panta trešajā daļā, 75. panta ceturtajā daļā, 78. panta 2.1 daļā, 139.panta otrajā daļā, 149. panta trešās daļas 7. punktā tiek noteikts, ka pieteikumā norāda filiāles, individuālā komersanta, personālsabiedrības, kapitālsabiedrības juridisko adresi, tai skaitā nekustamā īpašuma objekta (ēkas, dzīvokļa īpašuma vai telpas) kadastra apzīmējumu, un apliecina, ka konkrētais tiesību subjekts ir sasniedzams un tam ir tiesisks pamats atrasties norādītajā juridiskajā adresē. Saglabājas prasība, ka komersantam ir jāvienojas ar nekustamā īpašuma īpašnieku par tiesībām izmantot nekustamo īpašumu, bet šīs vienošanās daļa (piekrišana juridiskās adreses reģistrēšanai) vairs nebūs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Tā vietā komersanta valdei ir pienākums...

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk - noteikumi) nosaka personu loku, kuras var piedalīties publiskos pasākumos un saņemt pakalpojumus klātienē, tai skaitā izklaides un kultūras (kino un teātra izrādes, koncerti, izstādes, muzejpedagoģiskas un izglītojošas norises u. c.) pakalpojumus. Atbilstoši noteikumiem uz atvieglojumiem saņemot pakalpojumu var pretendēt personas, kuras uzrādīs: sadarbspējīgu pārslimošanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir vakcinējusies pret Covid-19 infekciju; sadarbspējīgu pārslimošanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju; sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs, vai pēdējo sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs; bērni, kas jaunāki par 12 gadiem Atbilstoši noteikumiem, pakalpojuma sniedzējam, lai drīkstētu piedāvāt pakalpojumu ir jāveic sadarbspējīgo sertifikātu (turpmāk – sertifikāts) pārbaude. Papildus sertifikāta pārbaudei, saskaņā ar noteikumu 38.34 6. punktu pasākuma...

Kopš 1. jūlija atklāts jau ceturtais pieteikšanās posms līdzfinansējuma saņemšanai mazo un vidējo (MVU) uzņēmumu atbalsta fonda “Idejas stiprākam uzņēmumam” ietvaros, atgādina Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Pieteikumu iesniegšana noslēgsies 31. jūlijā. Gada garumā plānoti vēl divi pieteikšanās posmi. Līdz šim Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) izveidotā fonda atbalstam veiksmīgi pieteikušies jau 62 Latvijas MVU. Latvijas uzņēmumi kopā pieteikušies 91 pakalpojumam. Pakalpojumi iedalīti divās grupās: 50% līdzfinansējums preču zīmes vai dizainparauga pieteikumam un 75% līdzfinansējums intelektuālā īpašuma priekšizpētei. No pakalpojumiem Latvijā vispieprasītākais – līdzfinansējums Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma pamatmaksai, kas uzņēmumiem ļāvis ietaupīt līdz 425 EUR par vienu preču zīmes pieteikumu. Nākamais pieprasītākais pakalpojums ir līdzfinansējums intelektuālā īpašuma priekšizpētei, šis pakalpojums dod iespēju ar profesionāla patentpilnvarnieka palīdzību veikt sava uzņēmuma intelektuālā īpašuma tiesību auditu un izstrādāt intelektuālā īpašuma stratēģiju. Iegūstot 75% finansēto atmaksu, uzņēmumam Latvijā priekšizpētes pakalpojums izmaksā tikai līdz 175 EUR. 20...

Latvijas Pasts aicina pasta pakalpojumu izmantotājus nomainīt adrešu pierakstus teritorijās, kur administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir notikusi novadu apvienošana. Maksimāli precīzs adreses pieraksts palīdz ātrāk apstrādāt sūtījumus, nekavējot kopējos pasta apmaiņas procesus. Savukārt nepareizi norādīts novads nozīmēs sūtījumu vēlāku piegādi gadījumos, ja visas pārējās adreses komponentes – iela, māja/dzīvokļa numurs, pilsēta, pagasts u.tml. – būs uzrakstītas pareizi. Latvijas Pasts aicina visus pasta pakalpojumu izmantotājus – gan fiziskās, gan juridiskās personas – parūpēties kā par savas, tā arī par savu klientu adrešu korektu pierakstu, ja tajās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā mainās attiecīgais novads. Maksimāli precīzs adreses pieraksts palīdz ātrāk apstrādāt un piegādāt sūtījumus, nekavējot kopējos pasta apmaiņas procesus. Savukārt neprecīzs adreses pieraksts paildzina pakalpojuma sniegšanu – piegādi attiecīgajam adresātam – un kavē Latvijas Pasta darbu. Pareizu adreses pierakstu ar izmaiņām pēc administratīvi teritoriālās reformas iespējams pārbaudīt arī Latvijas Pasta interneta vietnē www.pasts.lv sadaļā Pārbaudīt adresi. Fiziskām personām ir būtiski pārbaudīt un nomainīt savu...

Latvijā 2020. gadā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020. gada 31. decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, informē PTAC, publiskojot pārskatu par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2020. gadā. Noslēgto cesijas darījumu rezultātā 2020. gadā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. Ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020. gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019. gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā. Izvērtējot no jauna...

Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) 13. jūlijā apstiprināja Latvijas Atveseļošanas plānu, paredzot investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā. Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā, un kā pirmā atbalstu saņems veselības nozare, kurā jau ir uzsākta projektu sagatavošana. Savukārt Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Atveseļošanās fonda (AF) ietvaros Latvijas tautsaimniecības ātrākai atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas ietver četrus darbības virzienus – reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju, klimata pārmaiņas, ekonomikas transformāciju un produktivitāti, kopumā 6 gadu periodā paredzot investēt tautsaimniecībā 657,6 miljonus eiro. Virzoties uz ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu, 57 milj. eiro paredzēts investēt daudzdzīvokļu māju siltināšanā (nosiltinot 387 112 m2) un 23.9, milj. eiro energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās ar kultūras funkciju (uzlabojot ēkas ar kopējo platību 113 492 m2 apmērā). AF finansējums 80 milj. eiro apmērā plānots ieguldīt elektrības augstsprieguma un sadales tīklos, kas nostiprinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti. Elektrifikācijas investīciju mērķis ir mazināt būtiskus riskus patērētājiem, pieaugot...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka 1. jūlijā ir stājusies spēkā administratīvi teritoriālā reforma saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Minētās reformas ietvaros iepriekšējo 119 pašvaldību vietā tagad izveidotas 43 pašvaldības, tādējādi pēc reformas ir mainījušās adreses, tostarp arī UR vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu juridiskās adreses. Izmaiņas nerada uzņēmumiem, biedrībām u.c. tiesību subjektiem pienākumu šajā gadījumā vērsties UR ar pieteikumu, lai reģistrētu jaunu juridisko adresi. Lai nodrošinātu UR vestajos reģistros reģistrēto tiesību subjektu un juridisko faktu lietās izdarīto ierakstu precizitāti, aktualitāti un atbilstību Valsts adrešu reģistra datiem, UR jau to tiesību subjektu juridiskajām adresēm, kuras pilnībā atbilst Valsts adrešu reģistra datiem, ir veicis juridisko adrešu aktualizāciju. Gadījumos, kad juridiskā adrese pilnībā neatbilst Valsts adrešu reģistra datiem, UR veiks manuālu adrešu aktualizāciju līdz 2021. gada beigām. Lai paātrinātu adrešu aktualizācijas procesu, UR aicina pārbaudīt savu reģistrēto juridisko adresi un, ja tā nav aktualizēta, izmantojot e-pakalpojumu Latvija.lv, iesniegt, pieteikumu...

Starpinstitūciju saskaņošanai 8. jūlijā nodoti grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kuru mērķis ir stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību tiešsaistes tirdzniecībā, jo īpaši aizsardzību pret negodīgas komercprakses īstenotājiem. Arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji iegādājas preces un pakalpojumus tiešsaistes tirdzniecībā. Tāpēc paredzēts veicināt augstāku patērētāju informētību. Pirmkārt, komercprakses īstenotājam būtu skaidri jānorāda informācija, vai trešā persona, kas tiešsaistes tirdzniecības vietās piedāvā preci vai pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, ir vai nav pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē – attiecīgi, vai šajā tiešsaistes tirdzniecībā būs piemērojamas patērētāju tiesības. Otrkārt, komercprakses īstenotājam skaidri jānorāda, kura ir apmaksāta reklāma gadījumos, ja patērētājam ir iespēja meklēt preces vai pakalpojumus pēc atslēgvārda, frāzes u.c., un meklēšanas rezultātā kāda prece vai pakalpojums atrodas augstāk (vai ir pamanāmāka), un ja par to ir veikti maksājumi (vai gūti citi labumi). Turklāt patērētājiem jābūt viegli pieejamai vispārīgai informācijai par galvenajiem parametriem, kā tiek ranžētas (attēlotas) meklētās preces vai pakalpojumi. Treškārt, komercprakses...

Valdība 6. jūlija sēdē lēma par grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", kas paredz vairāku ierobežojumu atcelšanu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, tostarp tirdzniecībā, brīdī, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs mazāks par 20 (līdz brīdim, kamēr tas nepārsniedz 25). Minētais rādītājs mainās katru dienu, tāpēc aicinām sekot informācijai Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vietnē. Rādītājs no 20 līdz 120 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju Kamēr 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju būs robežās no 20 līdz 120 saslimušo, tirdzniecībā būtiski ievērot un kontrolēt maksimālo apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietās (veikalos, tirgu paviljonos, tirdzniecības centros), vienam apmeklētājam paredzot ne mazāk kā 15m2 no publiski pieejamās telpu platības. Komersantiem maksimālo apmeklētāju skaita kontroli jāīsteno atbilstoši savā iekšējā kontroles sistēmā noteiktajai kārtībai, visbiežāk tā ir ar iepirkumu ratiņu vai groziņu, kā arī iepirkšanās somu palīdzību, iespējama...

Ministru kabineta 6. jūlija sēdē apstiprināta jauna atbalsta programma uzņēmējiem lieliem investīciju projektiem (t.i. vismaz 10 milj. EUR apmērā) kombinētā finanšu instrumenta veidā. To paredz "Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai". Uzņēmējiem būs pieejams aizdevums ar kapitāla atlaidi, t.i. pēc noteiktu kritēriju izpildes pēc projekta realizācijas tiks samazināta aizdevuma pamatsumma dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai. Uzņēmēji varēs saņemt aizdevumu: līdz 75% no projekta kopsummas, bet ne vairāk kā 15 milj. EUR, ja aizdevumu izsniegs Altum; bez maksimālā ierobežojuma, ja aizdevumu piešķirs cits finansētājs. Kapitāla atlaides pamatsummas dzēšanai maksimālais apmērs būs līdz 30% no aizdevuma summas, bet ne vairāk kā 10 milj. EUR, ko piešķirs pēc pirmā nostrādātā gada no projekta realizācijas brīža. Atbalstu plānots piešķirt projektiem: kuru paredzētais ieguldījumu apjoms ir vismaz 10 milj. EUR; kurus plānots īstenot kādā no RIS3 jomām - zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka līdz 15. jūlijam uzņēmēji, kā arī pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji var pieteikties Covid-19 krīzes atbalstam par jūniju. Atbalstam uzņēmēji var pieteikties, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Būtiski norādīt, ka atbalstam var pieteikties arī tie komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem kāda joprojām spēkā esoša ierobežojuma dēļ ir vērojams MK noteikumos noteiktais ieņēmumu kritums, un kuriem daļa darbinieku ir dīkstāvē vai nodarbināti daļēji. Jūnijs ir pēdējais mēnesis, par kuru dīkstāvē esoši darbinieki var saņemt dīkstāves atbalstu, daļēji nodarbināti darbinieki - algas subsīdiju un komersanti – grantu apgrozāmajiem līdzekļiem. Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības šā gada jūnijā: ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies; vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada...