BIZNESS

Mūsdienās e-komercija attīstās straujiem soļiem, bet Covid-19 krīze šo tempu ir vairāk nekā dubultojusi, norāda Mg.iur. Zanda Dāvida, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) galvenā juriste, Biznesa augstskolas Turība lektore un Latvijas Universitātes doktorante. Pandēmija ir bijusi kā stimuls daudziem uzņēmumiem, tostarp arī lielajiem, kuri attīstīt e-komerciju bija plānojuši tālākā nākotnē. E-komercija attīstās ļoti strauji, jo parādās jauni digitālā mārketinga veidi, ienāk jaunas tehnoloģijas, dažādi rīki, piemēram, virtuālie asistenti. Patērētājs un bieži vien pat uzraudzības iestādes nespēj izsekot līdzi visiem tehnoloģiskajiem, digitālā mārketinga un e-komercijas jauninājumiem. Parādās arī jauni patērētāju datu analīzes veidi. Komersantiem šai ziņā ir jāievēro Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas būtiski maina datu apstrādes principus, jo Eiropas Savienība virzās uz to, lai dati tiktu apstrādāti pēc iespējas mazāk, lai pircējiem būtu skaidrs, kādā veidā viņu dati tiek analizēti, kur tos izmantos, vai tos nodos kādam tālāk. Patērētājam ir jābūt iespējai atteikties no savu datu nodošanas, bet šī izvēle nedrīkstētu ietekmēt...

Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Komerclikumā un grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, ar kuriem tiek uzsākta Digitalizācijas direktīvas normu iedzīvināšana uzņēmējdarbībā. Likumu grozījumus 11. maijā paredzēts skatīt valdības sēdē. Saskaņā ar direktīvu komercreģistra iestāde – Uzņēmumu reģistrs – kļūst par vadošo organizāciju komercreģistra publicitātes nodrošināšanā nacionālā un Eiropas Savienības (ES) līmenī, tostarp nodrošinot informācijas apmaiņu ar citu ES valstu komercreģistriem birokrātiskā sloga mazināšanai un uzņēmējdarbības vides caurredzamības uzlabošanai pārrobežu gadījumos. Regulējuma izmaiņas uzņēmējiem nozīmē tiesības visu ES valstu komercreģistros pieteikumus iesniegt attālināti (digitāli) bez fiziskas ierašanās, tostarp Latvijas uzņēmējiem - citu ES valstu komercreģistros un citu ES valstu uzņēmējiem – Latvijas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – Reģistrs). Direktīva arī nosaka, ka par galveno informācijas digitālā veidā pieejamības vietu kļūst komercreģistrs. Praktiski tas nozīmē, ka komercreģistra informācijas izsludināšana juridiskā nozīmē no līdzšinējās oficiālās publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” “pārceļas” uz Reģistra informācijas tīmekļvietni https://info.ur.gov.lv. Komerclikuma normas attiecas uz komercreģistrā reģistrētajiem...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka līdz 17. maijam uzņēmēji, kā arī pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji var pieteikties Covid-19 krīzes atbalstam par aprīli. Atbalstam uzņēmēji var pieteikties par katru kalendāro mēnesi, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz nākamā mēneša 15. datumam; ņemot vērā, ka 15. maijs ir brīvdiena (sestdiena), komersanti pieteikumus var iesniegt līdz pirmdienai, 17. maijam. Būtiski norādīt, ka atbalstam var pieteikties arī to nozaru komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem joprojām ir vērojams attiecīgais apgrozījuma kritums, un kuriem daļa darbinieku ir nodarbināti daļēji vai ir dīkstāvē. Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, t.i. aprīlī: ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies; vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem. Būtiski...

Ministru kabineta 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 275 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 229 "Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem" , ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija un kas publicēti 7. maijā, un stājas spēkā no 8. maija, paredz kompensēt komersanta īpašumā esošā tirdzniecības centra nomas ieņēmumu kritumu. Atbalstu piešķirs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Ņemot vērā, ka atbalsts paredzēts tirdzniecības centriem, kas pēc 2021.gada 6.aprīļa joprojām ir ierobežoti tā saimnieciskajā darbībā, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu tieši šādiem komersantam noteikts papildus kritērijs - tirdzniecības centriem pārtikas preču veikali neaizņem vairāk kā 30% no kopējās tirdzniecībai atvēlētās platības. Tas nozīmē, šāds atbalsts nebūs pieejams tirdzniecības centriem, kuros atrodas pārtikas veikals, ziedu veikals, aptieka, veterinārā aptieka, optikas veikals, jo šo veikalu saimnieciskā darbība nav ierobežota un viņi var gūt ienākumus. Tāpat noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt tikai tāds komersants, kas nav atkārtoti...

Saeima ar 2021. gada 29. aprīļa grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, lēmusi, ka no 7. maija pastiprinātos drošības apstākļos tiek atļauts atsākt sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās. Savukārt Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika nolemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai klātienē ārtelpās. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārtelpās, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi: pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četras pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (t.i. līdz 18 gadu vecumam), ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, taču ne vairāk kā 10 personas kopā (t.i. pieaugušie un bērni); tiek nodrošināts vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošajām personām, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena; galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli; pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē; sabiedriskās ēdināšanas vietā...

Konkurences padome (KP) izstrādājusi pašnovērtējuma rīku - vadlīnijas uzņēmējiem, lai tie patstāvīgi spētu novērtēt, vai savas neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ tie nav iesaistījušies aizliegtā vertikālā vienošanā, piemēram, piekrītot tirgot preci par piegādātāja fiksētu cenu. Iesaiste vienošanās par minimālās vai fiksētās tālākpārdošanas cenas piemērošanu precei vai pakalpojumam ir uzskatāma par smagu konkurences tiesību pārkāpumu, par ko pienākas naudas sods līdz 5 % no uzņēmuma apgrozījuma. VADLĪNIJAS vertikālu vienošanos atpazīšanai un izvērtēšanai Vertikālas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki neatkarīgi tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī, nav aizliegtas, bet tirgus dalībniekiem ir pienākums patstāvīgi novērtēt, vai vienošanās neierobežo konkurenci, un tādējādi nav aizliegtas. Fiksēta tālākpārdošanas cena Viens no praksē izplatītākajiem vertikālās vienošanās iekļautiem ierobežojumiem konkurencei ir fiksētas tālākpārdošanas cenas noteikšana precei vai pakalpojumam. Šis konkurences ierobežojums var būt gan tieši noteikts līgumā kā fiksēta tālākpārdošanas cena, gan arī var tikt īstenots netiešā veidā, piemēram, paredzot izplatīšanas...

Valdība 29. aprīļa sēdē atbalstījusi apjomīgas izmaiņas apgrozāmo līdzekļu atbalsta sniegšanā krīzes skartajiem uzņēmumiem. Tās paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai"". Ko neieskaita apgrozījumā? Pirmkārt, grozījumi paredz, ka, aprēķinot uzņēmuma apgrozījuma kritumu, turpmāk tiks ņemts vērā apgrozījums no saimnieciskās darbības. Tas darīts, lai "novērstu dažādo interpretāciju par apgrozījumā ieskaitāmajiem līdzekļiem" - t.i., pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos neieskaita saņemto finanšu palīdzības vai finansiālo atbalstu, tādējādi secināms, ka uzņēmumu saņemtie ziedojumi, dotācijas un valsts atbalsti nav jāskaita apgrozījumā. Tāpat noteikts arī, ka komersantam piešķiramā atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt apgrozījuma kritumu, kas ir radies uzņēmumam. Savukārt gadījumā, ja valsts piešķirtais atbalsts (otrā Covid-19 izplatības viļņa pārvarēšanai) netiek izlietots, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmumam būs jāatmaksā Valsts ieņēmumu dienestam. Atbalsta izlietošanas termiņš Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka piešķirto atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensācijai, kas saistīts ar Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni (no...

Kopš 2019. gada ir stājušies spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesti ierobežojumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Regulējums satur aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus, pieļaujot vien konkrētus izņēmumus. Piemēram, kreditēšanas pakalpojumus atļauts reklamēt kredīta devēja birojā vai klientu centros, tā mājaslapā vai adresējot personīgi klientiem, ja viņi tam ir piekrituši. Savukārt kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst reklamēt savu zīmolvārdu – nosaukumu, ko kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs izmanto sevis un savu pakalpojumu identificēšanai tirgū. Atšķirībā no kreditēšanas pakalpojumiem, zīmolvārda reklāmu ir atļauts izplatīt televīzijā, presē un citos veidos. Praksē kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji minētos ierobežojumus cenšas plaši tulkot, ieviešot radošus risinājumus reklāmas saturā. Taču, lai gan radošums mārketinga risinājumos kopumā ir atbalstāms, tomēr vienmēr jāapsver, vai tādējādi pēc būtības netiek apietas un pārkāptas likuma prasības. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šogad ir pieņēmis divus lēmumus, kurā vērtējis kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojuma pārkāpumus. 2021. gada 5. martā PTAC pieņēma lēmumu Nr. 3-pk pret SIA “VIA SMS”...

Lai pilnībā ieviestu konkurētspējīgu regulējumu attiecībā uz kapitāla daļu pirkuma tiesībām, 2021. gada 12. janvārī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz iespēju sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) veidot dažādas daļu kategorijas, norādot tiesības, kuras izriet no katras daļu kategorijas, katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Ja līdz šim dažādas akciju kategorijas varēja paredzēt tikai akciju sabiedrības, tad līdz ar šiem grozījumiem dažādu kategoriju daļas var būt arī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Līdz ar to SIA dalībnieki var izlemt, ka nepieciešams veidot dažādas daļu kategoriju. Ja SIA ir dažādas daļu kategorijas, statūtos ir jānorāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas (piemēram, tās var būt tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām dalībnieku sapulcē, arī citas, Komerclikumā tieši nenosauktas tiesības), un katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Daļas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas daļas. Ja SIA ir vairākas daļu kategorijas, katrai no tām piešķir atšķirīgu...

Ministru kabinets (MK) 20. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi", kuru mērķis ir vienkāršot inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvju saskaņošanu, tādējādi veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, mazinot administratīvo slogu un izmaksas. Grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī. Izmaiņas paredz gadījumus, ka turpmāk bez būvniecības ieceres dokumentiem varēs veikt avārijas novēršanas vai tās seku likvidēšanas būvdarbus, dažādu iekārtu nomaiņu, tai skaitā bojājumu, kas radušies dabas stihijas, zādzības un citu neparedzētu apstākļu dēļ likvidēšanas darbus. Atgādinām, ka personai ir pienākums ievērot trešo personu intereses, pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, saņemt saskaņojumus (piemēram, kopīpašuma gadījumā), ja tādi nepieciešami. Ar grozījumiem MK noteikumos tiek ieviesta saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību. Tas būtu piemērojams gadījumos, kad nav nepieciešama būvvaldes atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) izstrādātas dokumentācijas. Paziņošanas procedūru varēs piemērot daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla atjaunošanai vai pārbūvei,...

Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta izdoto "Noteikumu par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips. Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo nepilnību novērst. Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.” Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem. Tiesībsargs nerod saprātīgu...

Šajā rakstā apskatītas dažas situācijas, kas varētu būt aktuālas pēc beidzot pabeigtā breksita. Patiešām, vārds "beidzot" šeit ir īstajā vietā. Atceramies taču, ka referendums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Lielbritānija) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notika jau 2016. gada 23. jūnijā, bet izstāšanās process ar daudziem beigu termiņiem, kas vairākkārt tika pagarināti un pārcelti, noslēdzās tikai pēc četrarpus gadiem — 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi briti, kam tik ļoti patīk būt pirmajiem visās lietās, šajā spēlē zaudēja grenlandiešiem.1 Vienlaikus joprojām nevar teikt, ka visi breksita jautājumi ir pilnībā atrisināti. ES un Lielbritānija joprojām turpina sarunas par atsevišķiem tehniskiem aspektiem, tai skaitā arī attiecībā uz dažiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumiem, kurus apskatīju iepriekšējā rakstā (sk. rakstu "Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem" žurnālā Bilance Nr. 6 (450) 2019. gada jūnijā). Taču tās situācijas, kas ir atrisinātas, tiek aplūkotas šajā rakstā. Lielbritānijas individuālais PVN identifikācijas numurs "GB" Sāksim ar vienkāršāko. Valsts ieņēmumu dienesta...

Ministru kabinets 20. aprīlī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumos Nr. 299 “Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai””. Noteikumi paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu arī 2021. gadā piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi un lauksaimniekiem stabilizētu naudas plūsmu, kā arī nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. Noteikumi paredz, ka īstermiņa aizdevumu piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro. Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus: īstermiņa aizdevuma likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru, aizdevumu nepiešķirs par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, kura ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu...

Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm plāno piešķirt tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli - tai skaitā sūtījumu atvēršanu un iznīcināšanu, to paredz likumprojekts grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", ko otrdien, 20. aprīlī, izskatījis Ministru kabinets. Šādu tiesību piešķiršanas nepieciešamība tiek skaidrota ar narkotiku apkarošanu. "Pasta sūtījumos atrodas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, pārsvarā tās ir MDMA, marihuāna, hašišs, LSD, amfetamīns, halucinogēnās sēnes, retāk sastopams kokaīns un heroīns, kā arī dažādi aizliegtie medikamenti, piemēram, SUBUTEX tabletes. Visbiežāk pasta sūtījumos konstatēto vielu apjoms ir līdz 10 gramiem. Lielākā daļa pasta sūtījumu ar narkotiskajām vielām Latvijā nonāk no Nīderlandes Karalistes, kā arī neliela daļa no Spānijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Vācijas," minēts likumprojekta anotācijā. Tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus muitai plānots piešķirt attiecībā uz sūtījumiem, kas ienāk no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā.

Noslēgumam tuvojas pārejas periods, kura laikā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki var reģistrēt savu darbību, un, sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, atgādina Ekonomikas ministrija. Kā zināms, 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz, ka visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem jābūt reģistrētiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Ņemot vērā to, ka starpnieka atbilstības izvērtēšana var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim, EM aicina starpniekus neatstāt reģistrēšanos uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu jau savlaicīgi. Vienlaikus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā vai šī persona ir fiziska persona, juridiska persona vai personālsabiedrība, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka apdrošināšanas kompānijas dažādi piemēro normatīvajos aktos paredzētās prasības attiecībā uz starpnieku (juridisko personu) profesionālās...