BIZNESS

Latvijas Republikā kopš 2004. gada 1. janvāra spēkā ir “Preču un pakalpojumu loteriju likums”, kas regulē preču un pakalpojumu loteriju norisi, kā arī stingri nosaka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību un to, ka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā jāsaņem loterijas atļauja. Būtiskus Preču un pakalpojumu loteriju likuma grozījumus Saeima veica 2016. gada 10. decembrī, kas stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Grozījumi paredzēja jaunu preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtību. Visām preču un pakalpojumu loterijām neatkarīgi no laimestu fonda lieluma tika ieviesta vienāda saskaņošanas kārtība un valsts nodevas samaksa. Ar likuma grozījumiem tika ieviesta iespēja saņemt loterijas atļauju paātrinātā kārtībā, maksājot papildus valsts nodevu. Preču un pakalpojumu loteriju likums paredz divu veidu loterijas: preču loterija un pakalpojumu loterija (turpmāk tekstā – loterija). Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieks piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu (piemēram, persona, nopērkot cepumus un piereģistrējot čeku, piedalās noteiktā laimesta...

Ekonomikas ministrijas izstrādātie atbalsta mehānismi, tostarp arī dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem, kas izriet no valdības 24. novembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr.675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid –19 krīzes apstākļos”, bet kuri aizvien nav oficiāli publicēti un tika skatīti ārkārtas valdības sēdes slēgtajā daļā, izraisījuši kritiku sabiedrībā. Kultūras ministrija 25. novembrī sasauca Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes sēdi, lai pārrunātu šī atbalsta mehānisma efektivitāti specifiski kultūras nozarē strādājošo uzņēmumu jomā. Kultūras ministrs Nauris Puntulis norāda, ka valdība nav ņēmusi vērā nozares iepriekš izdiskutētos atbalsta mehānismu risinājumus, tāpēc ministrs uzstāja, lai valdības sēdes protokolā tiktu ierakstīts īpašais viedoklis: “Kultūras ministrija neatbalsta dīkstāves atbalstam noteikto kritēriju - 50% apgrozījuma kritumu pret š.g. pēdējiem 3 mēnešiem, ievērojot to, ka kultūras un pasākumu nozare 2020. gadā jau otro reizi saskaras ar pilnīgu darbības aizliegumu, un...

Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai. Latvijā oficiāli personai var būt divi vārdi un divi uzvārdi. Normatīvie akti, kas regulē persona vārdus: Ministru kabineta (turpmāk MK) 2004. gada 2. marta noteikumi Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju". Latvijas Vēstnesis, 36, 05.03.2004. https://likumi.lv/ta/id/85209.aiz visiem līdzskaņiem, izņemot л un н: Васяткин — Vasjatkins;Рябинин — Rjabiņins Latīņalfabētiskā transliterācija nav personvārdu atveide latviešu valodā, tā ir personvārdu rakstība, izmantojot latīņu alfabēta burtus (sk. 2012. gada 21. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 1. pielikumu "Transliterācijas tabula"). Personvārdu atveide latviešu valodā savukārt ir citvalodu cilmes personvārda izteikšana ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem (sk. 2004. gada 2. marta Ministru kabineta noteikumus Nr. 114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ziņo, ka saņemtas sūdzības par to, ka nekustamo īpašumu pirkuma līgumos tiek iekļauti un praksē pret patērētājiem tiek piemēroti pušu neapspriesti līguma noteikumi, kas paredz patērētāja pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) kompensāciju, sākot ar nākamo dienu pēc īpašuma tiesību reģistrācijas Zemesgrāmatā brīža. Tādejādi līgumslēdzējpušu, kur viena no pusēm ir patērētājs (ekonomiski un juridiski vājākā puse), neapspriestos līguma noteikumos iekļauts patērētāja pienākums kompensēt nekustamā īpašuma pārdevējam samaksāto NĪN par tekošo taksācijas gadu ir atzīstams par pretēju līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principam. Proti, šāds līguma noteikums rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, īpaši, ņemot vērā faktu, ka praksē šie noteikumi līgumos netiek izcelti, tie tiek iekļauti līguma vispārīgo līguma noteikumu sadaļā un tajos netiek uzrādīta konkrēta summa. Tādējādi patērētājam tiek paslēpta un noklusēta būtiska informācija, kas nepamatoti palielina kopējo nekustamā īpašuma pirkuma maksu. Saskaņā ar likumu juridiskai personai uzliktie maksājumi ir...

Lai arī nākamgad saglabātu atbilstīgu kooperatīvo sabiedrību naudas plūsmu un mazinātu finansiālo slogu, Zemkopības ministrija plāno pārdalīt papildu valsts atbalsta finansējumu un 300 000 eiro paredzēt atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām īstermiņa aizdevuma un faktoringa kredītprocentu daļējai dzēšanai. Atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, lai garantētu stabilu un prognozējamu preču un pakalpojumu apgrozījumu ar biedriem, ļoti būtiski ir apgrozāmo līdzekļu aizdevumi komercbankās. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Lauksaimnieku kooperācija ir būtiska Latvijas izaugsmes daļa. Lai varētu konkurēt ar Eiropas lauksaimniekiem, mums ir nepieciešams stiprināt kooperatīvus un kooperācijas ideju. Konkrētais instruments ir ļoti svarīgs kooperatīvu dzīvotspējas nodrošināšanai. Šajā sarežģītajā laikā esam raduši risinājumu, kas palīdzēs gandrīz 3000 saimniecībām un nodrošinās kooperācijas tālāku attīstību.” Ik gadu no atbilstīgām kooperatīvām sabiedrībām kredītprocentu daļējai dzēšanai piešķirtā finansējuma vairāk nekā 50% ir izmaksāti tieši par komercbanku izsniegto īstermiņa aizdevumu un faktoringu. Ieguvēji no šāda veida atbalsta ir kooperatīvo sabiedrību biedri, jo kooperatīvās sabiedrības īstermiņa aizdevumus galvenokārt izmanto ātrākiem norēķiniem ar saviem biedriem, kā...

Konkurences padome (KP), sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), aicina piedalīties akcijā “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei – 2020”, kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos. Akcija ir spēkā līdz 20.novembrim. Tajā var piedalīties uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, juridiskie biroji, kā arī jebkurš interesents, kurš novērojis vai saskāries ar šķēršļiem publiskajos iepirkumos, kas nepamatoti kavē vai ierobežo uzņēmējdarbības attīstību un konkurenci. Akcijas pieteikumus izvērtēs KP un IUB ekspertu komisija, izvērtējot to atbilstību nolikumā noteiktajiem kritērijiem. Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā. Pirmo trīs vietu ieguvēji tiks apbalvoti Pasaules Konkurences dienai veltītajā digitālajā vebinārā 4. decembrī. Lai piedalītos akcijā, interesentiem ir jāaizpilda elektroniski sagatavota anketa vai anketas sagatave, kurā jānorāda, kāds šķērslis vai ierobežojums publiskajos iepirkumos laika...

Valdība 10. novembra sēdē apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" . Sindicētos aizdevumus valsts attīstības finanšu institūcijā Altum varēs saņemt lielie komersanti, kas ir reģistrēti Latvijā. Tāpat aizdevumus varēs saņemt vidējie komersanti ilgtspējīgu projektu īstenošanai - piemēram energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu veicināšanai un industriālo parku attīstībai. Aizdevumi tiks sniegti kopā ar kredītiestādēm tāda investīciju projekta īstenošanai, kura mērķis ir konkurētspējas saglabāšana un veicināšana ārvalstu noieta tirgos. Atbalsts būs pieejams līdz 2021. gada 31. decembrim. Programmas īstenošanai paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu EUR apmērā. Aizdevumi lielajiem komersantiem būs pieejami investīcijām materiālos un nemateriālos aktīvos ražošanas uzsākšanai, paplašināšanai un efektivizācijai, kā arī no jauna radīto darba vietu algu izmaksai divu gadu periodā. Komersants varēs saņemt sindicēto aizdevumu, kuru finansē kredītiestāde kopā ar Altum. Aizdevuma ikgadējā procentu likme indikatīvi būs vienāda ar komercbanku procentu likmi, pēc subsīdijas piemērošanas. Procentu likmju subsīdiju...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz 15. decembrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro. ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, precīzi norādot uz Eiropas Komisijas regulu Nr.1407/2013 attiecināmās izmaksas un to atbalsta intensitāti. Par izmaiņām, t.sk. attiecināmo izmaksu aprēķinā, aicinām sekot līdzi jaunumiem CFLA tīmekļa vietnē. Par projektu sagatavošanas...

Lai sniegtu atbalstu Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem un slēgtajiem uzņēmumiem Ministru kabineta (MK) 10. novembra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie trīs atbalsta instrumenti: atbalstu dīkstāvē esošiem darbiniekiem; atbalstu nodarbināto algu subsīdijai; subsīdija uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem. MK noteikumi “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos” noteic kritērijus, kurus piemēro: atbalstam dīkstāvē esošu darbinieku un pašnodarbināto personu atlīdzības kompensēšanai (dīkstāves atbalsts); atbalstam nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (atbalsts algu subsīdijai). Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, kuru darbība ir skarta un ierobežota ar MK lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un kuriem vērojams apgrozījuma kritums par 20% apmērā pret vidējo (augusts, septembris, oktobris). NACE nozaru saraksts, kurām būs pieejams atbalsts, publicēts MK noteikumu pielikumā. Atbalsta periods izmaksā dīkstāvē esošiem darbiniekiem par periodu no 2020. gada 9. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim. Dīkstāves atbalsts būs 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdiju izmaksās...

Ministru kabinets 10. novembrī, atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu projektu Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu (BIS). Grozījumi vēl būs jāizskata Saeimai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: “Jaunā datu nodošanas kārtība ir ļoti nozīmīga, jo būvju īpašniekiem tiek samazināts administratīvais slogs par vienu rajona (pilsētas) tiesas vai būvvaldes apmeklējuma reizi. Tas būvju īpašniekiem atvieglos dokumentu iesniegšanas procesu zemesgrāmatā, jo privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam vēl arī būvvaldes izsniegtie dokumenti, turpmāk tiesa tos izgūs tiešsaistē. Jaunā kārtība to nodrošinās elektroniskā veidā informācijas sistēmu līmenī. Šajā ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi turpināt attīstīt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību arī attālināti.” Izstrādātie grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa...

Ar mērķi sniegt atbalstu Covid-19 izplatības ierobežojošo pasākumu ietekmētajiem uzņēmumiem Ekonomikas ministrija 10. novembrī izskatīšanai valdībā piedāvājusi trīs atbalsta instrumentus: subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē; atbalstu nodarbināto algu subsīdijai; subsīdija uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem. Atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, kuru darbība ir skarta un ierobežota ar MK lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, un kuriem vērojams apgrozījuma kritums par 20% apmērā pret vidējo (augusts, septembris, oktobris). Atbalsta pasākumu termiņš no ārkārtas situācijas pirmās dienas līdz 31.12.2020. Subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē plānota 70% apmērā no komersanta trīs mēnešu (augusts, septembris, oktobris) deklarētās vidējās algas. Subsīdiju izmaksās darbiniekam (nodarbinātiem, pašnodarbinātiem un patentmaksas maksātājiem). Subsīdijas minimālais apmērs plānots 330 EUR (neto, t.i. minimālā alga mīnus nodokļi); par katru apgādājamo darbiniekiem plānots izmaksāt vēl 50 EUR katram, subsīdijas maksimālais apmērs - 1000 EUR (neto). Vienlaikus iekļauts nosacījums, ka darbiniekiem izmaksājamais atbalsts nedrīkst pārsniegt 80% no bruto algas. Savukārt, atbalsts uzņēmējiem nodarbināto algu subsidēšanai būs 50% apmērā no komersanta trīs mēnešu...

Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.6. punktā minētās prasības, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka komersantiem, kuri saskaņā ar speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai veic alkoholisko dzērienu tirdzniecību tikai patērēšanai uz vietas sabiedriskās ēdināšanas vietās (kafejnīcas, restorāni utml.), uz ārkārtējās situācijas laiku, ir atļauts veikt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību promnešanai bez speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas, kā arī realizēt dzērienus ar distances līguma palīdzību. Alkoholisko dzērienu tirdzniecība promnešanai vai piegāde ar distances līguma starpniecību ir atļauta no pulksten 8.00 līdz 22.00, izņemot, ja ārkārtējās situācijas laikā pieņemtie normatīvie akti nenoteikts citus realizācijas laika ierobežojumus. Aicinām sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām, kā arī aktuālai informācijai VID mājas lapā. Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni – 67120000, izvēloties tēmu “Akcīzes nodoklis un akcīzes preču aprite”.

Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, no 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā tiek izsludināta ārkārtējā situācija, nosakot stingrus veselības drošības pasākumus, vienlaicīgi garantējot iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu un piekļuvi pakalpojumiem pamatvajadzību nodrošināšanai. Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika lemts, ka no 9. novembra iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Pulcēšanās, izklaide, atpūta, sports un sabiedriskā ēdināšana Tiek atcelti un aizliegti publiskie pasākumi klātienē (piemēram, teātri, koncerti). Pulcēties privātos pasākumos var ne vairāk kā 10 cilvēki un ne vairāk kā divas mājsaimniecības vienlaicīgi. Sapulcēs, gājienos un piketos ārā var pulcēties līdz 50 cilvēkiem. Bērēs var piedalīties vairāk nekā divas mājsaimniecības, nepārsniedzot 10 cilvēkus (neieskaitot cilvēkus, kas nodrošina bēru norisi). Nenotiek izklaides pasākumi, piemēram diskotēkas. Slēgtas ir spēļu zāles un bāri, tāpat nestrādā slidotavas, bērnu viesību organizēšanas vietas, izklaides un atrakciju centri, batutu parki, bērnu...

Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē 6. novembrī ir izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi par nepieciešamajiem atbalsta pasākumu virzieniem COVID-19 radīto ekonomisko seku novēršanai. MK lēma, ka līdz 10. novembrim jābūt izstrādātiem konkrētiem pasākumiem uzņēmumu un strādājošo atbalstam. Atbalsta risinājumi jāparedz vairākos virzienos – pasākumi, kurus nepieciešams veikt īstermiņā, nozarēm, kuras tieši ietekmē ārkārtējās situācijas izsludināšana, un pasākumi, kuri plānojami ilgtermiņā. Paredzams, ka ekonomikas atjaunošanās laika posms varētu būt ilgs, tāpēc būs nepieciešami pasākumi un programmas, lai atjaunotu ekonomiku, piemēram, plašs pārkvalificēšanas programmu klāsts. Lai nodrošinātu atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, kuri COVID-19 rezultātā ir spiesti atrasties dīkstāvē, priekšlikumi paredz atjaunot dīkstāves pabalsta regulējumu un uzlabot to. Savukārt, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, noteikts pārskatīt slimības lapu piešķiršanas un apmaksas kārtību uz COVID-19 krīzes laiku. Tādēļ Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nekavējoties izstrādās priekšlikumus regulējumam, kas uzlabos B lapas izsniegšanas kārtību, nodrošinot drošāku vidi darbiniekiem. Ja COVID-19 izplatības dēļ uzņēmējiem būs...

Ministru kabinets 3. novembra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu 4 746 290 eiro novirzīt atbalstam viesnīcām operacionālo izmaksu segšanai, t.sk. darbinieku atalgojuma izmaksai, komunālo maksājumu un dažādu citu maksājumu segšanai. Atbalsts uzņēmējiem būs pieejams pēc atbalsta saskaņošanas Eiropas Komisijā; indikatīvi pieteikumu pieņemšanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāks š.g. novembra beigās vai decembra sākumā. Veicot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumos Nr.455 "Covid-19 skarto tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicēju atbalsta piešķiršanas kārtība", Ministru kabinets atbalstījis visu pieejamo brīvo finansējumu izmantot tūrisma nozares komersantu atbalstam. MK noteikumos precizētas atbalstāmās izmaksas, iekļaujot arī atbalsta saņemšanu operacionālo izmaksu segšanai viesnīcām 4 eiro/kvadrātmetrā apmērā. Atbalstam varēs pieteikties arī tūrisma uzņēmumi, kuri dibināti pēc 2019. gada jūnija un attiecīgi līdz šim nekvalificējās atbalsta saņemšanai, jo bija jāpierāda apgrozījuma samazinājums 2020. gada jūnijā pret 2019. gada jūniju. Prognozējams, ka atbalstu varētu saņemt orientējoši 200 viesnīcas Latvijā kopumā 4 746 290 eiro apmērā, jeb vidēji 23...