BIZNESS

Šonedēļ vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tiks atsākts darbs, lai nepieciešamības gadījumā operatīvi lemtu par jauniem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, informē Finanšu ministrija. Valsts kases kontos pieejamie resursi paredzēti kopējai finansēšanas nepieciešamības segšanai – valsts budžeta deficīta finansēšanai un valsts aizdevumu nodrošināšanai, tai skaitā COVID-19 uzliesmojuma ietekmes mazināšanas pasākumu finansēšanai un ekonomikas atbalstam, kā arī valsts parāda saistību izpildei. Kopumā COVID-19 izplatības seku novēršanai un krīzes pārvarēšanai līdz šim ir nodrošināts valsts atbalsts virs trīs miljardiem eiro. Šis finansējums mūsu tautsaimniecības atbalstam ir pieejams šogad un gandrīz puse no tā arī turpmākajos gados. Atbalsts ir ne tikai līdzekļu piešķiršanā, bet arī nodokļu nomaksas atlikšanā un dažādu garantiju sniegšanā uzņēmējiem. Līdz oktobra beigām pieņemti lēmumi par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu kopumā aptuveni 275 miljonu eiro apmērā, tai skaitā vairāk nekā 140 miljoni eiro saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu. Būtisks atbalsts sniegts dažādām nozarēm – medicīnai, transporta, izglītības...

Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas ir pagarinājusi atbalsta sniegšanu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) administrētajās mērķprogrammās - “Radošo personu nodarbinātības programma” un „Covid-19 ietekmēto institūciju ilgtspēja.” Atbalstam varēs pieteikt radošā darba veikšanu līdz š.g. 31. decembrim. Mērķprogrammā "Radošo personu nodarbinātības programma" pieteikumu iesniegšanas termiņš - līdz 15. novembrim plkst. 23.59! Pieteikums jāiesniedz sistēmā:https://kkf.kulturaskarte.lv(būs iespējams no šā gada 5. novembra). Atbalstu varēs saņemt radošas personas, kuras reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicēji un kuru vidējie mēneša ienākumi no saimnieciskās darbības (izņemot mērķprogrammas ietvaros jau sniegto VKKF atbalstu) pirms nodokļu nomaksas laika posmā no 1. jūlija līdz 30. septembrim nav bijuši lielāki par 538 eiro mēnesī. Vidējos mēneša ienākumos netiek iekļauti ienākumi no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām un dīkstāves pabalsts, tādējādi nodrošinot atbalsta saņemšanas iespējas ekonomiski aktīvajām radošajām personām darbaspējas vecumā, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības epidemioloģiskās situācijas un noteikto ierobežojumu dēļ ir būtiski samazinājušies. Lai pieteiktos mērķprogrammas trešajā konkursā, radošajai personai būs...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 27. oktobrī pievienojusies hartai par noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju (EFDI Sustainability Charter). Tādējādi FKTK apņemas stiprināt labas korporatīvās pārvaldības praksi Noguldījumu garantiju fonda (NGF) darbībā. NGF darbojas, pamatojoties uz Noguldījumu garantiju likumu. NGF izveidots, lai nodrošinātu atlīdzības izmaksu par noguldījumiem, kas veikti pie noguldījumu garantiju sistēmas dalībnieka, bet kļuvuši nepieejami. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu noguldītājam tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā. Plašāka informācija par NGF ir pieejama FKTK tīmekļvietnē. Eiropas Noguldījumu apdrošinātāju foruma (EFDI) Ģenerālajā asamblejā 24. septembrī tika pieņemta harta par noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu ilgtspēju. Hartas mērķis ir radīt vienotu izpratni par ētikas, korporatīvās pārvaldības, dabas resursu taupības un korektas personu datu izmantošanas principu ievērošanu noguldījumu garantiju un ieguldītāju aizsardzības sistēmu pārvaldībā. FKTK pievienošanās hartai ir labas gribas apliecinājums tam, ka NGF pārvaldītājs apņemas fonda...

Otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē ir izskatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL) un ar to saistītie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. To mērķis ir pilnveidot esošos kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslus, lai dotu pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus piegādātājus. Tāpat paredzēts paplašināt sabiedrības piekļuvi informācijai par noslēgto līgumu faktisko izpildi. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tiek precizēta nodokļu pārbaudes kārtība, likumā par nodokļiem un nodevām, nosakot, kādās situācijās būtu uzskatāms, ka kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Tāpat tiek paplašināta pasūtītāja iespēja izslēgt kandidātu vai pretendentu: ja tas ar citiem piegādātājiem ir vienojies, un šādas vienošanās ir vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā; pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvo aktu vides, sociālo vai darba tiesību jomā, koplīgumu vai ģenerālvienošanos noteikumus, vai starptautiskās konvencijas; savā profesionālajā darbībā pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu; mēģinājis prettiesiski ietekmēt...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 27.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu paredzēts ieviest arī virkni Eiropas Savienības (ES) prasību. Likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo regulējumu, kas paredz aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, norādīja komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro, akcentējot, ka arī turpmāk preču iepircējs nevarēs ļaunprātīgi izmantot tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. Negodīgas tirdzniecības prakses veidi pārtikas piegādes ķēdē tiek iedalīti vairākās grupās: praksē, ko aizliegts piemērot, un praksē, kas ir atļauta tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni un apkarotu negodīgu tirdzniecību, Latvija ir izvēlējusies noteikt vairākas stingrākas ES prasības, tostarp saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas preču...

Apmēram pirms gada stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļāva noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc derīguma termiņa beigām (MK 18.06.2019. noteikumi Nr. 261 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām"). Šis regulējums deva iespēju ziedot un tai pašā laikā noteica ierobežojumu, ka pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām var ziedot tikai biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Noteiktais laika periods ir pagājis, un Zemkopības ministrija vērsās ar iniciatīvu normatīvajā regulējumā iestrādāt, ka pārtiku varētu ziedot arī tieši galapatērētājam, tā veicinot vēl vairāk pārtikas pārpalikumu pārdali un samazinot tās nonākšanu atkritumos. Zemkopības ministrijas iniciatīva ir rezultējusies, un, sākot ar šī gada 18. augustu, pārtiku drīkst ziedot arī tieši galapatērētājam. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumi Nr. 514 "Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām" (turpmāk — MK noteikumi). Stājoties spēkā šiem MK noteikumiem, spēku ir zaudējuši Ministru kabineta 2019. gada 18....

Ministru kabinets 20. oktobra sēdē atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumos Nr.74 „Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kas izriet no grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Apstiprinātie noteikumi paredz atvieglot jaunuzņēmumu kvalifikācijas nosacījumus, paplašinot atbalsta saņēmēju loku, svītrojot arī vairākas līdz šim pastāvošās kvalifikācijas prasības atbalsta saņēmējiem. Ņemot vērā, ka jaunuzņēmumu iespējas piesaistīt agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus Latvijā ir ierobežotas, vairāki perspektīvi jaunuzņēmumi ir izmantojuši iespēju piesaistīt riska kapitāla investīcijas ārvalstīs, un meitas sabiedrībā veiktais agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījums izmantots atbalstam biznesa idejas attīstībai jaunuzņēmumā Latvijā. Tādēļ, lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, turpmāk atbalstam varēs kvalificēties arī jaunuzņēmumi, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto komersantu (meitas vai mātes sabiedrību) ārvalstīs. Piesakoties atbalsta programmām, jaunzņēmumam būs jāiesniedz informācija, kas apliecina jaunuzņēmuma saistību ar tā norādīto mātes vai meitas sabiedrību. Vienlaikus būs jāapliecina, ka mātes vai meitas sabiedrībai nav nodokļu parādu un nav pasludināts maksātnespējas process. Ar mērķi...

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi Ministru kabineta 2020. gada 29. septembra grozījumus noteikumos “Par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai”, paredzot, ka valsts atbalstu līdz 800 000 eiro varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie eksportējošie uzņēmumi. Noteikumos minētajiem kritērijiem atbilstošie uzņēmumi līdz 30. oktobrim tiek aicināti vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), aizpildot elektronisko iesniegumu. Atbalstam uzņēmumi līdz 30. oktobrim var pieteikties LIAA mājas lapā: (https://www.liaa.gov.lv/lv/covid19/atbalsts-eksportejosiem-krizes-seku-parvaresanai), aizpildot iesnieguma veidlapu, kuru kā elektroniski parakstītu dokumentu jāatsūta uz e-pastu [email protected]. Pieteikumu valsts atbalsta saņemšanai var iesniegt arī ari ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību. Ministru Kabineta 29. septembrī pieņemtajos noteikumu grozījumos tika precizēts, ka uz valsts atbalstu var pretendēt arī pārtikas pārstrādes jomā strādājošie uzņēmumi, kuri nenodarbojas ar primāro lauksaimniecību, kā arī zivju un jūras produktu pārstrādātāji. Jāuzsver, ka zivju un jūras produktu pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar EK nosacījumiem maksimālais atbalsts nedrīkst pārsniegt 120 000...

Eiropas Komisija ir izveidojusi jaunu portālu “Mans palīgs tirdzniecības jomā/ Access2Markets”. Portālā atrodama aktuāla informācija par tarifiem, muitu, produktu noteikumiem un daudz ko citu, kas ir pielāgoti to mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, kuri vēlas uzsākt starptautisku darbību, importēt un eksportēt preces. Informācija pieejama par visām Eiropas Savienības (ES) valstīm un vairāk nekā 120 eksporta tirgiem visā pasaulē. Portālā ir iekļauts arī izcelsmes noteikumu pašnovērtēšanas rīks - Rules of Origins self Assesment (ROSA). Tas latviešu valodā (tekstam veikts mašīntulkojums) palīdzēs iepazīties ar produkta īpašajiem noteikumiem un izcelsmes procedūrām un novērtēt tā atbilstību. Ar virtuālā tirdzniecības asistenta starpniecību var ievadiet sava produkta kodu, izcelsmes valsti un galamērķa valsti, lai interaktīvi saņemtu detalizētu palīdzību par piemērojamajiem īpašajiem noteikumiem, tostarp nodokļiem. Kā zināms, “vienotā tirgus” jēdziens piedāvā preču brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, nodrošinot piekļuvi tirgum, kurā ir vairāk nekā 400 miljoni patērētāju. Tomēr joprojām pastāv dažas atšķirības starp ES 27 valstu tirgiem. Tāpat...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eiropas Biznesa atbalsta tīkls piedāvā jaunu pakalpojumu – bezmaksas piekļuvi ES dalībvalstu un starptautisko organizāciju iepirkumu sistēmai. Tā ir iespēja nepastarpināti iegūt informāciju par aptuveni četriem tūkstošiem izsludināto iepirkumu katru dienu. “Esam apzinājuši Latvijas uzņēmēju vajadzības un pietiekami bieži ir izskanējuši jautājumi par to, kā iegūt informāciju par dažādiem iepirkumiem ārvalstīs. Šī ir lieliska iespēja sekot līdzi izsludinātajiem valsts institūciju un dažādu starptautisko organizāciju iepirkumiem par dažādu ES līdzfinansēto projektu ieviešanu visās 27 ES dalībvalstīs,” stāsta LIAA Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vecākā projektu vadītāja Anita Ābola. Šo iespēju aicināti izmantot arī vidējie un mazie uzņēmumi, jo datu bāzē tiek apkopoti dažāda līmeņa iepirkumi, tostarp par salīdzinoši nelielām summām. Vienotajā datu bāzē tiek apkopota informācija no ES dalībvalstu publisko iepirkumu portāliem, kurā vienkopus pēc uzņēmēju izraudzītajiem kritērijiem tiks atlasīti viņiem interesējošie iepirkumi. Kā atlases kritērijus varēs izvēlēties iepirkuma priekšmetu, summu, kvalifikācijas prasības un citus kritērijus. “Līdz šim...

Privātpersonu un juridisko personu moratorija piemērošanas laikā Latvijas bankas sniegušas atbalstu saviem klientiem īstermiņa finansiālo grūtību, ko izraisījusi ar COVID-19 pandēmiju saistītā ekonomiskā situācija, pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu – 1,1 miljards eiro. Moratorija termiņš beidzās 30. septembrī. Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre informē: “Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam.” Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. SEB banka sniegusi atbalstu kopumā vairāk nekā 1 200 kredītņēmējiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Luminor...

Saistībā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu Latvijā, valdība 13. oktobrī noteica papildus ierobežojumus tirdzniecībā: no 14. oktobra sejas maskas jālieto visiem pircējiem un apmeklētājiem arī veikalos (tai skaitā aptiekas, pasta, finanšu, preses utml. pārdošanas vietās). Tirdzniecības centrus valdība uzskata par veikaliem un to iekštelpās jālieto maskas, informē Henriks Danusevičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs. Prasība par masku lietošanu apmeklētājiem neattiecas uz ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas vietām. Pakalpojumu sniegšanas vietās maskas jālieto darbiniekam, kur cilvēki uzturas ilgāk par 15 minūtēm un nav iespējams ievērot 2 metru distanci, kā arī nav izveidotas citas fiziskas barjeras. Prasība par sejas masku lietošanu attiecas uz tirdzniecības vietu darbiniekiem, kuri no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru, piemēram, īpašām sieniņām. Savukārt, attiecībā uz darbiniekiem, kas nekontaktē ar klientiem, masku lietošanas nepieciešamību izvērtē darba devējs, izvērtējot saslimšanas riskus. No 17. oktobra sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkstēs strādāt no plkst. 6 līdz 24, iekštelpās pie galdiņiem...

Līdz šī gada 31. decembrim ir spēkā pārejas periods, kurā Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, bet uz to turpina attiekties ES tiesības un pienākumi. Taču jau 2021. gada 1.janvārī šis pārejas periods beidzas, un tas nozīmē, ka vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība Apvienotās Karalistes uz citu ES valstu, tajā skaitā – Latvijas, starpā. Valsts ieņēmumu dienests(VID) tiešsaistes seminārā 21. oktobrī no plkst. 11.00 līdz 12.00 informēs uzņēmējus par to, kādas izmaiņas gaidāmas muitas procedūru un nodokļu piemērošanā preču un pakalpojumu piegādē uz/no Apvienotās Karalistes no nākamā gada 1.janvāra. Galvenās semināra tēmas: Tirdzniecība starp ES un Apvienoto Karalisti. Muitas procedūras no 01.01.2021. PVN piemērošana preču piegādēm un iegādēm. Eiropas Komisijas “Brexit” vadlīnijas muitas jomā. Gatavošanās pasākumi ES un Apvienotās Karalistes pusē. Semināru vadīs VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka un Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Ja neesat uzņēmējs, tad...

Autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu vai pasažieru pārvadājumus, tāpat kā visiem citiem iebraucējiem Latvijā, ir jāaizpilda elektroniskā apliecinājuma anketa, kas pieejama tīmekļvietnē www.covidpass.lv. Apliecinājuma aizpildīšana ir obligāta un tā ir jāveic ne agrāk kā 48 stundas pirms robežas šķērsošanas. Anketā jānorāda vārds, uzvārds, e-pasta adrese, iebraukšanas veids, jāuzskaita valstis, kuras apmeklētas pēdējo 14 dienu laikā, kā arī cita saistošā informācija. Tā ir jāaizpilda katru reizi, šķērsojot robežu. Papildus tam autovadītājam nepieciešams atzīmēt, ka šī ir darba vizīte komersanta saistību izpildei (atzīme pieejama anketā). Pēc anketas aizpildīšanas iebraucējs saņem QR kodu, kas ir obligāta prasība, lai šķērsotu valsts robežu. Gadījumos, kad vadītājam nav pieejami tehniski līdzekļi apliecinājuma iesniegšanai, to viņa vārdā var izdarīt trešā persona. Autovadītājiem, kuri ierodas Latvijā, ārpus darbalaika jāievēro pašizolācija. To ir iespējams pārtraukt, lai veiktu darba pienākumus. Kā zināms, no 12. oktobra visiem, kas ieceļo Latvijā, ir jāaizpilda elektroniskās anketas vietnē covidpass.lv. Apliecinājuma aizpildīšana ir obligāta visiem ieceļotājiem, un...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Konkurences padomi ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Konkurences likumā (turpmāk - Likumprojekts), kas š.g. 8.oktobrī ir izsludināti starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē. Jauni naudas sodi - līdz pat 10% no globālā apgrozījuma Likumprojektā ir precizēta tirgus dalībnieku, to apvienību un citu personu atbildība, ja tiek sniegti nepilnīgi paskaidrojumi, kā arī ar izmeklējamo lietu saistīto personu pienākums nodrošināt piekļuvi informācijai (ziņām), kas tām ir pieejama. Cita starpā likumprojekts paredz pārskatīt tirgus dalībniekam piemērojamos naudas sodus, nosakot izmaiņas piemērojamā maksimālā naudas soda sliekšņos. Naudas sodu atturošā iedarbība Eiropas Savienībā ievērojami atšķiras, kas būtiski mazina atturēšanu no konkurences tiesību pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi ir īpaši svarīgi unificēt naudas soda minimālo apmēru ES ietveros. Attiecīgi likumprojektā ir precizētas Konkurences likuma tiesību normas, kas attiecas uz naudas soda aprēķināšanas kritērijiem. Tās paredz, ka konkurences tiesību pārkāpēja atbildība turpmāk tiks noteikta no tā apgrozījuma pasaulē, un par vienošanās aizlieguma un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumiem maksimāli...