BIZNESS

No patlaban īstenotās nodokļu reformas izriet, ka tās mērķis ir izlīdzināt (un pie reizes palielināt) fizisko personu nodokļu slogu. Proti, uzskata, ka jebkurā legālā nodarbinātības režīmā ieņēmumu pelnīšana ir saimnieciskā darbība. Tātad fiziskajām personām ir jākļūst par patstāvīgiem nodokļu maksātājiem, kas apvienoti ar nosaukumu "pašnodarbinātie" (11 veidi!). Savukārt šo personu ieņēmumiem piemērojamajiem nodokļiem nav tik krasi jāatšķiras savā starpā, kā tas bija pirms 2021. gada. Godīgi sakot, tas būtu taisnīgi, jo mēs visi vienādi slimojam, zaudējam veselību un darbu, arī novecojam… Šādos gadījumos atbalsts gaidāms un nodrošināms no sociālās apdrošināšanas dienesta, kas nozīmē, ka minētajiem pasākumiem ir nepieciešami iepriekš uzkrāti līdzekļi. Ja visi nodarbinātie laikus un vienmērīgi veiks attiecīgās iemaksas, tad ir pamats domāt, ka arī pabalsti tiks saņemti. Diemžēl šis it kā loģiskais solis iznācis ļoti straujš. Bet runa nav par to. Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) ievieš grāmatvežu praksē jaunu...

Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē otrdien, 2. februārī, valdība konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8. februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to – paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli. Precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt š.g. 4. februāra valdības sēdē. Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver šādas jaunas prasības: visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, t.sk. tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām/izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros; pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros; mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās; pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu. Tāpat valdība konceptuāli atbalstīja, ka no š.g. 8. februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varētu...

Eiropas Komisija un valstu patērētāju aizsardzības iestādes publicējušas rezultātus, kas gūti, pirmo reizi koordinēti pārbaudot tiešsaistē izteiktos apgalvojumus par preču vai pakalpojumu labvēlīgo vai mazāk kaitīgo ietekmi uz vidi. Komisija sadarbojās ar Starptautisko Patērētāju aizsardzības sadarbības tīklu (ICPC), kurā ietilpst valstu iestādes, kuru uzdevums ir īstenot Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai aizsargātu patērētāju intereses ES un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs. Šajā koordinētajā pārbaudē tika aplūkoti 344 gadījumi par t.s., vides paziņojumiem dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, piemēram, apģērbu, kosmētikas līdzekļu vai mājsaimniecības iekārtu nozarē. Valstu patērētāju aizsardzības iestādēm bija pamats uzskatīt, ka 42% gadījumu minētie apgalvojumi bija pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši un tos varētu kvalificēt kā negodīgu komercpraksi saskaņā ar ES regulējumu. Šāda prakse, kas pazīstama kā "zaļmaldināšana", palielinās, jo patērētāji cenšas iegādāties videi pēc iespējas draudzīgākus produktus (saskaņā ar neseno patērētāju tirgus uzraudzības aptauju 78% patērētāju uzskata, ka ļoti svarīga ir, piemēram, sadzīves tehnikas iespējamā ietekme uz...

Valdība 28. janvārī lēma būtiski paplašināt potenciālo atbalsta saņēmēju loku granta piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, atbalsta programmu papildinot ar jauniem kvalifikācijas kritērijiem. Grants komersantiem šogad būs pieejams katru mēnesi līdz maija beigām, šāds lēmums jau pieņemts 12. janvāra valdības sēdē. Abās valdības sēdēs apstiprinātie grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Līdz ar to no šā gada sākuma atbalsta sniegšanā tiks piemērota jauna kārtība un kritēriji, ko var uzskatīt par atbalsta programmas 2. kārtu. “Daudzu, jo daudzu uzņēmēju vārdā paužu milzīgu gandarījumu, ka valdībai beidzot izdevies vienoties par šīs atbalsta programmas paplašināšanu. Ekonomikas ministrija jau vairākkārt kopš pērnā gada nogales aicinājusi pārskatīt atbalsta saņemšanas kritērijus, lai nodrošinātu atbalsta pieejamību plašākam lokam Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Mēs joprojām ik dienu saņemam informāciju no komersantiem, kas ir būtiski cietuši Covid-19 izplatības mazināšanas ieviesto ierobežojumu dēļ, bet atsevišķos gadījumos nekvalificējas atbalsta saņemšanai iepriekš noteikto nepilnīgo kritēriju dēļ,”...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Finanšu ministrijas vadībā ministriju sagatavoto Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna projektu, identificējusi vairākus būtiskus trūkumus, kas liegs sasniegt tā galveno mērķi – efektīvu finansējuma izlietojumu ekonomikas noturībai, atveseļošanai un uzņēmējdarbības atbalstam. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Uzskatām, ka plāna projektu vēl būtu jāpilnveido, ņemot vērā darba devēju iepriekš iesniegtos priekšlikumus un fokusējot publiskās investīcijas tādos pasākumos, kas spēs sekmēt inovācijas, produktivitāti, eksportspēju un ekonomikas transformāciju. Vienlaikus jāsniedz skaidrs un visaptverošs ekonomiskais izvērtējums par plānoto investīciju projektu atdevi.” Darba devēji norāda, ka plāna projekta ietvaros joprojām nav pareizi sabalansētas finansējuma proporcijas starp valsts institūciju stiprināšanu un pasākumiem ekonomikas noturībai, atveseļošanai, Covid-19 pandēmijas sociālo un ekonomisko seku pārvarēšanai. Pēc LDDK aplēsēm no finanšu tirgos aizņemtā finansējuma privātajā sektorā plānots ieguldīti tikai 18% no šobrīd plānotājām izmaksām, savukārt publiskajā sektorā 82%. Darba devēji aicina mainīt proporciju, nodrošinot plānā paredzēto finansējumu uzņēmējdarbībai vismaz 70% apmērā. Lai to īstenotu, jānodrošina savstarpēja...

Ministru kabinets 21. janvāra sēdē nolēma līdz 7. februārim pagarināt Covid-19 infekcijas apkarošanai iepriekš noteiktos ierobežojumus, tostarp tirdzniecībā. Savukārt Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) un tirdzniecības uzņēmumi ir nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam un atbildīgajām ministrijām pieprasījumu ļaut valstī atsākt drošu tirdzniecību. Valdības partneru, nozares asociāciju un tirdzniecības uzņēmumu ieskatā, tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Ekonomikas ministrija uzsver, ka arī turpmāk netiek ierobežota distances tirdzniecība un e-komercija – iedzīvotāji varēs iegādāties preces distances tirdzniecībā (internetā, pasūtot pa tālruni un e-pastu), tās varēs tikt piegādātas uz mājām un pakomātiem, tās varēs arī izsniegt un saņemt veikalos uz vietas. Tāpat netiek pārtraukta jebkādu preču vairumtirdzniecība vairumtirdzniecības bāzēs, kas nepieciešamas gan mazumtirdzniecības veikaliem, gan uzņēmumu darbībai, ražošanai, utt. Tāpat pakalpojumu sniegšanas ietvaros atļauts nodrošināt tā sniegšanai nepieciešamās preces (piemēram, autoservisā automobiļu detaļu...

Saeima 21. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem atvieglos parādu atgūšanu par mājas pārvaldīšanas izdevumiem. Ar grozījumiem noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdotu ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, apmierināmi arī prasījumi par maksājumiem, kas saistīti ar īpašuma pārvaldīšanu un dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Normatīvie akti paredz pienākumu dzīvokļa īpašniekam piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt tās izdevumus, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Līdz šim gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks nepildīja savus pienākumus, pārējiem dzīvokļu īpašniekiem jeb dzīvokļu īpašnieku kopībai bija jāatbild par negodprātīgā vai maksātnespējīgā kaimiņa parādiem un tie jāapmaksā, lai, piemēram, ziemā mājai netiktu atslēgta apkure, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Ar grozījumiem noteikts, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtināto nekustamo īpašumu, apmierināmi prasījumi par maksājumiem par šo nekustamo īpašumu, kas saistīti ar pārvaldības darbību veikšanu dzīvojamā mājā, maksājumiem uzkrājumu fondā un maksājumiem par dzīvojamās...

Kad nodokļu un citus maksājumus var reģistrēt bez nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces vai ierīces? Kādi speciāli noteikumi tam ir piemērojami? Praksē nereti saskaramies ar to, ka pierastā elektroniski izdrukāta kases aparāta čeka vietā saņemam ar roku rakstītu dokumentu, ko tautā sauc par stingrās uzskaites kvīti. Šajā rakstā par to, kādos gadījumos šāda kvīts var tikt izsniegta un kādi speciāli nosacījumi tiek izvirzīti tieši šādam maksājumu apliecinošam dokumentam. Galvenais normatīvais akts, kas regulē maksājumu apliecinoša dokumenta formu, ir Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība" (turpmāk — 96. noteikumi). Speciālu "kvīšu noteikumu" nav, kaut gan daudzi iesācēji — saimnieciskās darbības veicēji — un ar šo maksājumu apliecinošo veidu maz saskārušies profesionāļi parasti sāk meklējumus tieši ar šo atslēgvārdu kādā populārā interneta meklētājā vai pat populārajā Latvijas grāmatvežu interneta forumā. Gadu gaitā Latvijā ir izveidojusies normatīvā bāze,...

Lai atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes periodā būtu vēl efektīvāki un ļautu krīzē cietušajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem saņemt lielāku atbalstu, Ministru kabinets ir pagarinājis atbalsta programmu termiņus, kā arī paaugstinājis minimālo dīkstāves atbalsta apmēru līdz 500 EUR visām mērķa grupām – gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām, gan patentmaksātājiem, informē Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk atbalsts par dīkstāvi būs pieejams līdz 2021. gada 30. jūnijam un pieteikties tam varēs līdz 2021. gada 15. jūlijam (līdz šim termiņš bija 9. janvāris), bet ne ilgāk, kamēr būs spēkā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem COVID19 infekcijas ierobežošanai. Tāpat nolemts palielināt minimālā dīkstāves atbalsta apmēru visām mērķa grupām – gan uzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro), gan patentmaksātājiem līdz 500 eiro par pilnu mēnesi (līdzšinējais regulējums paredzēja 400 eiro). Atbalstu par dīkstāvi arī turpmāk varēs saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai tādējādi veicinātu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos. Tāpat grozījumi paredz iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru. Izmaiņas nepieciešamas, jo praksē ir bieži konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir tāda informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt to spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras, norādījuši likumprojekta autori. Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu. Paredzēts pagarināt kandidātu un pretendentu izslēgšanas periodu par noteiktiem pārkāpumiem no...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības, ir veicis kāda parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēja īstenotās komercprakses izvērtēšanu. Konkrēto komercpraksi firma veica laika periodā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam, izmantojot valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kur uz parādniekiem sūtītajās īsziņās un e-pastos izdarīja spiedienu, radot iespaidu, ka tieši šis laika periods ir labvēlīgākais parāda samaksai bez tiesas. Šādi īstenotā negodīgā komercprakse ir skārusi vismaz 511 patērētājus. PTAC piemērojis soda naudu 7 000 EUR apmērā, devis rīkojumu aizliegt negodīgu komercpraksi, kā arī turpmākajā komercpraksē nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu. Atbilstoši patērētāju sniegtai informācijai firma nosūtīja patērētājiem e-pasta vēstules par kavēto maksājumu un īsziņas ar aicinājumu sazināties ar parādu piedziņas firmu par kavētā maksājuma samaksu laikā no pulksten 23.00 līdz 2.00, kā arī laika posmā no 2020. gada 6. aprīļa līdz 2020. gada 15. jūnijam nosūtīja patērētājiem firmas sagatavotos paziņojumus par parādsaistībām, kuros atsaucās uz “Ārkārtas situāciju” un...

Valdība 14. janvārī apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā, būtiski palielinot atbalsta apmēru komersantiem. Grozījumi stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Apgrozāmo līdzekļu grants pieejams Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Sākot ar 2021. gada 1. janvāri ikmēneša atbalsta apmērs ir palielināms no 30% uz 60% no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. Paaugstināti ir arī maksimālie atbalsta griezti līdz 100 000 eiro mēnesī. Atbalsts pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem vērojams apgrozījuma kritums vienlaicīgi divos kritērijos: atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī ir vērojams arī apgrozījuma kritums vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī. Jaundibinātiem uzņēmumiem jeb tādiem uzņēmumiem, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu...

2021. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ar mērķi ieviest likumā noteiktās izmaiņas, šā gada 14. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunus noteikumus "Kārtība, kādā piemērojama samazinātā patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā". Grozījumi likumā paredz, ka no šī gada 1. janvāra tiek saglabātas tikai samazinātās patentmaksas, un tās attiecināmas uz fiziskām personām, kurām piešķirta vecuma pensija vai personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti. Samazināto patentmaksu - 9,00 eiro apmērā uz sešiem kalendārajiem mēnešiem vai 17,00 eiro apmērā uz vienu kalendāro gadu – piemēro tādās darbības jomās kā ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība, kā arī apģērbu un apavu izgatavošana un labošana; pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi; amatniecības izstrādājumu izgatavošana; floristika; privātie mājsaimniecības pakalpojumi un mājas aprūpes pakalpojumi. Fiziska persona, kura vēlas iegādāties samazināto patentmaksu, iesniedz iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Attiecīgi VID piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma un samazinātās patentmaksas...

COVID-19 pandēmijas laikā mazumtirdzniecības nozares būtiska problēma ir mazumtirgotāju darbībā, kas saistīta ar netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu un preču atpakaļ atdošanu, konstatējusi Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā šo nosacījumu ievērošana ir jo īpaši nozīmīga. Pamatojoties uz Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu (NMPAL), šāda mazumtirgotāju darbība ir uzskatāma par negodprātīgu un aizliegtu. Tirgus uzraudzības mērķis bija identificēt iespējamās mazumtirgotāju un piegādātāju savstarpējās sadarbības problēmas COVID-19 "pirmā viļņa" jeb ārkārtējās situācijas laikā no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam, padziļināti vērtējot mazumtirgotāju piemērotās sankcijas un preču atpakaļ atdošanas gadījumus. Tirgus uzraudzībā KP konstatēja, ka mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbības līgumos bija iekļauti atšķirīgi sankciju piemērošanas noteikumi akcijas un ārpus akcijas precēm, kā arī līgumi paredzēja konkrētu piemērojamo līgumsodu eiro naudas izteiksmē, nevis procentuālu līgumsodu, kas izrietētu no piegādes neizpildes apmēra. NMPAL paredz vienotas prasības sankciju piemērošanā gan akcijas precēm, gan precēm bez akcijas. Atbilstīgi likumam sankciju apmērs par...

Izmaiņas apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta programmā būtiski paplašinās komersantiem pieejamo atbalstu – grants komersantiem būs pieejams katru mēnesi līdz 31. maijam - tā lēma 12. janvāra Ministru kabineta (MK) un Krīzes vadības padomes kopsēdē. Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Komersanti grantam apgrozāmajiem līdzekļiem varēs pieteikties katru mēnesi, iesniedzot iesniegumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vēlākais līdz 15. jūnijam. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021. gada 31. jūlijam. Atbalsta apmērs ik mēnesi - 30 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai. Ja uzņēmums jau saņēmis atbalstu par iepriekš noteikto atbalsta periodu (no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim), tas var atkārtoti pieteikties atbalstam par 2020. gada...