BIZNESS

Konkurences padome (KP) izstrādājusi pašnovērtējuma rīku - vadlīnijas uzņēmējiem, lai tie patstāvīgi spētu novērtēt, vai savas neuzmanības vai zināšanu trūkuma dēļ tie nav iesaistījušies aizliegtā vertikālā vienošanā, piemēram, piekrītot tirgot preci par piegādātāja fiksētu cenu. Iesaiste vienošanās par minimālās vai fiksētās tālākpārdošanas cenas piemērošanu precei vai pakalpojumam ir uzskatāma par smagu konkurences tiesību pārkāpumu, par ko pienākas naudas sods līdz 5 % no uzņēmuma apgrozījuma. VADLĪNIJAS vertikālu vienošanos atpazīšanai un izvērtēšanai Vertikālas vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki neatkarīgi tirgus dalībnieki, no kuriem katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī, nav aizliegtas, bet tirgus dalībniekiem ir pienākums patstāvīgi novērtēt, vai vienošanās neierobežo konkurenci, un tādējādi nav aizliegtas. Fiksēta tālākpārdošanas cena Viens no praksē izplatītākajiem vertikālās vienošanās iekļautiem ierobežojumiem konkurencei ir fiksētas tālākpārdošanas cenas noteikšana precei vai pakalpojumam. Šis konkurences ierobežojums var būt gan tieši noteikts līgumā kā fiksēta tālākpārdošanas cena, gan arī var tikt īstenots netiešā veidā, piemēram, paredzot izplatīšanas...

Valdība 29. aprīļa sēdē atbalstījusi apjomīgas izmaiņas apgrozāmo līdzekļu atbalsta sniegšanā krīzes skartajiem uzņēmumiem. Tās paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai"". Ko neieskaita apgrozījumā? Pirmkārt, grozījumi paredz, ka, aprēķinot uzņēmuma apgrozījuma kritumu, turpmāk tiks ņemts vērā apgrozījums no saimnieciskās darbības. Tas darīts, lai "novērstu dažādo interpretāciju par apgrozījumā ieskaitāmajiem līdzekļiem" - t.i., pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos neieskaita saņemto finanšu palīdzības vai finansiālo atbalstu, tādējādi secināms, ka uzņēmumu saņemtie ziedojumi, dotācijas un valsts atbalsti nav jāskaita apgrozījumā. Tāpat noteikts arī, ka komersantam piešķiramā atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt apgrozījuma kritumu, kas ir radies uzņēmumam. Savukārt gadījumā, ja valsts piešķirtais atbalsts (otrā Covid-19 izplatības viļņa pārvarēšanai) netiek izlietots, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmumam būs jāatmaksā Valsts ieņēmumu dienestam. Atbalsta izlietošanas termiņš Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka piešķirto atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensācijai, kas saistīts ar Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni (no...

Kopš 2019. gada ir stājušies spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesti ierobežojumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Regulējums satur aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus, pieļaujot vien konkrētus izņēmumus. Piemēram, kreditēšanas pakalpojumus atļauts reklamēt kredīta devēja birojā vai klientu centros, tā mājaslapā vai adresējot personīgi klientiem, ja viņi tam ir piekrituši. Savukārt kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs drīkst reklamēt savu zīmolvārdu – nosaukumu, ko kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs izmanto sevis un savu pakalpojumu identificēšanai tirgū. Atšķirībā no kreditēšanas pakalpojumiem, zīmolvārda reklāmu ir atļauts izplatīt televīzijā, presē un citos veidos. Praksē kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji minētos ierobežojumus cenšas plaši tulkot, ieviešot radošus risinājumus reklāmas saturā. Taču, lai gan radošums mārketinga risinājumos kopumā ir atbalstāms, tomēr vienmēr jāapsver, vai tādējādi pēc būtības netiek apietas un pārkāptas likuma prasības. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šogad ir pieņēmis divus lēmumus, kurā vērtējis kreditēšanas pakalpojumu reklāmas ierobežojuma pārkāpumus. 2021. gada 5. martā PTAC pieņēma lēmumu Nr. 3-pk pret SIA “VIA SMS”...

Lai pilnībā ieviestu konkurētspējīgu regulējumu attiecībā uz kapitāla daļu pirkuma tiesībām, 2021. gada 12. janvārī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz iespēju sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) veidot dažādas daļu kategorijas, norādot tiesības, kuras izriet no katras daļu kategorijas, katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Ja līdz šim dažādas akciju kategorijas varēja paredzēt tikai akciju sabiedrības, tad līdz ar šiem grozījumiem dažādu kategoriju daļas var būt arī sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Līdz ar to SIA dalībnieki var izlemt, ka nepieciešams veidot dažādas daļu kategoriju. Ja SIA ir dažādas daļu kategorijas, statūtos ir jānorāda daļu kategorijas, norādot tiesības, kas izriet no katras daļu kategorijas (piemēram, tās var būt tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām dalībnieku sapulcē, arī citas, Komerclikumā tieši nenosauktas tiesības), un katras kategorijas daļu skaitu un nominālvērtību. Daļas, kurās nostiprināts vienāds tiesību apjoms, ir vienas kategorijas daļas. Ja SIA ir vairākas daļu kategorijas, katrai no tām piešķir atšķirīgu...

Ministru kabinets (MK) 20. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi", kuru mērķis ir vienkāršot inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvju saskaņošanu, tādējādi veicinot ātrāku un efektīvāku būvniecības procesu, mazinot administratīvo slogu un izmaksas. Grozījumi stāsies spēkā 2021. gada 1. novembrī. Izmaiņas paredz gadījumus, ka turpmāk bez būvniecības ieceres dokumentiem varēs veikt avārijas novēršanas vai tās seku likvidēšanas būvdarbus, dažādu iekārtu nomaiņu, tai skaitā bojājumu, kas radušies dabas stihijas, zādzības un citu neparedzētu apstākļu dēļ likvidēšanas darbus. Atgādinām, ka personai ir pienākums ievērot trešo personu intereses, pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, saņemt saskaņojumus (piemēram, kopīpašuma gadījumā), ja tādi nepieciešami. Ar grozījumiem MK noteikumos tiek ieviesta saskaņošanas procedūra – paziņojums par būvniecību. Tas būtu piemērojams gadījumos, kad nav nepieciešama būvvaldes atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) izstrādātas dokumentācijas. Paziņošanas procedūru varēs piemērot daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla atjaunošanai vai pārbūvei,...

Tiesībsargs ir konstatējis Ministru kabineta izdoto "Noteikumu par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” neatbilstību Satversmei. Izskatot kāda uzņēmuma iesniegumu, secināts, ka noteikumos nav ievērots taisnīguma princips. Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu šo nepilnību novērst. Minētie noteikumi paredz, ka “atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.” Tiesībsargs uzver, ka tas neatbilst Satversmei, kur noteikts, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts galīgais mērķis ir taisnīgums un tā nodrošināšana. Lai taisnīgums tiktu īstenots katrā konkrētā lietā, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, proti, jānodrošina: saskanīgums un līdzsvars, vienādos un salīdzināmos apstākļos esošu cilvēku vienlīdzība un labumu sadale proporcionāli nopelniem. Tiesībsargs nerod saprātīgu...

Šajā rakstā apskatītas dažas situācijas, kas varētu būt aktuālas pēc beidzot pabeigtā breksita. Patiešām, vārds "beidzot" šeit ir īstajā vietā. Atceramies taču, ka referendums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (Lielbritānija) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) notika jau 2016. gada 23. jūnijā, bet izstāšanās process ar daudziem beigu termiņiem, kas vairākkārt tika pagarināti un pārcelti, noslēdzās tikai pēc četrarpus gadiem — 2020. gada 31. decembrī. Tādējādi briti, kam tik ļoti patīk būt pirmajiem visās lietās, šajā spēlē zaudēja grenlandiešiem.1 Vienlaikus joprojām nevar teikt, ka visi breksita jautājumi ir pilnībā atrisināti. ES un Lielbritānija joprojām turpina sarunas par atsevišķiem tehniskiem aspektiem, tai skaitā arī attiecībā uz dažiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumiem, kurus apskatīju iepriekšējā rakstā (sk. rakstu "Par dažiem nenotikušā breksita aspektiem" žurnālā Bilance Nr. 6 (450) 2019. gada jūnijā). Taču tās situācijas, kas ir atrisinātas, tiek aplūkotas šajā rakstā. Lielbritānijas individuālais PVN identifikācijas numurs "GB" Sāksim ar vienkāršāko. Valsts ieņēmumu dienesta...

Ministru kabinets 20. aprīlī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 14. maija noteikumos Nr. 299 “Noteikumi par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībā Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai””. Noteikumi paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu arī 2021. gadā piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi un lauksaimniekiem stabilizētu naudas plūsmu, kā arī nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. Noteikumi paredz, ka īstermiņa aizdevumu piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro. Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus: īstermiņa aizdevuma likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru, aizdevumu nepiešķirs par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, kura ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu...

Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēm plāno piešķirt tiesības veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli - tai skaitā sūtījumu atvēršanu un iznīcināšanu, to paredz likumprojekts grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", ko otrdien, 20. aprīlī, izskatījis Ministru kabinets. Šādu tiesību piešķiršanas nepieciešamība tiek skaidrota ar narkotiku apkarošanu. "Pasta sūtījumos atrodas dažādu veidu narkotiskās un psihotropās vielas, pārsvarā tās ir MDMA, marihuāna, hašišs, LSD, amfetamīns, halucinogēnās sēnes, retāk sastopams kokaīns un heroīns, kā arī dažādi aizliegtie medikamenti, piemēram, SUBUTEX tabletes. Visbiežāk pasta sūtījumos konstatēto vielu apjoms ir līdz 10 gramiem. Lielākā daļa pasta sūtījumu ar narkotiskajām vielām Latvijā nonāk no Nīderlandes Karalistes, kā arī neliela daļa no Spānijas, Apvienotās Karalistes, Beļģijas un Vācijas," minēts likumprojekta anotācijā. Tiesības pārbaudīt pasta sūtījumus muitai plānots piešķirt attiecībā uz sūtījumiem, kas ienāk no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā.

Noslēgumam tuvojas pārejas periods, kura laikā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki var reģistrēt savu darbību, un, sākot ar 2021.gada 1.jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkstēs sniegt tikai personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, atgādina Ekonomikas ministrija. Kā zināms, 2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz, ka visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem jābūt reģistrētiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Lai reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, nepieciešams Ekonomikas ministrijā iesniegt iesniegumu. Ņemot vērā to, ka starpnieka atbilstības izvērtēšana var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim, EM aicina starpniekus neatstāt reģistrēšanos uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu jau savlaicīgi. Vienlaikus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam, neatkarīgi no tā vai šī persona ir fiziska persona, juridiska persona vai personālsabiedrība, ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka apdrošināšanas kompānijas dažādi piemēro normatīvajos aktos paredzētās prasības attiecībā uz starpnieku (juridisko personu) profesionālās...

Uzņēmuma finanšu vadīšanā apgrozāmais kapitāls ir svarīgs analīzes un vadīšanas objekts, jo tas "apvieno" apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību vadīšanas procesus. Ekonomikas literatūrā apgrozāmais kapitāls tiek definēts kā starpība starp apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām. Kā jau tika minēts, uzņēmuma apgrozāmo kapitālu aprēķina, no apgrozāmajiem līdzekļiem (debitori, krājumi, nauda) atņemot īstermiņa saistības (parādi piegādātājiem, saņemtie avansi, nākamo periodu ieņēmumi, sociālās apdrošināšanas maksājumi, nodokļi un citas saistības, par kurām netiek maksāti procenti). Apgrozāmo kapitālu mēdz saukt arī par neto apgrozāmajiem līdzekļiem. Parasti apgrozāmie līdzekļi pārsniedz īstermiņa saistības, veidojot pozitīvu apgrozāmo kapitālu. Apgrozāmais kapitāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu normālu uzņēmuma darbību, jo apgrozāmo līdzekļu pārsniegums pār īstermiņa saistībām nozīmē to, ka uzņēmums ne tikai spēj dzēst savas īstermiņa saistības, bet tam ir arī rezerves darbības paplašināšanai un turpmākai attīstībai. Pastāv apgrozāmā kapitāla apjoma atkarība (tas pieaug vai samazinās) no apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību apjomu izmaiņām. Menedžeri, kas nodarbojas ar apgrozāmā kapitāla vadīšanu, izmanto...

Valdība līdz 15. jūnijam pagarinājusi termiņu, līdz kuram personai, ieceļojot Latvijā no vietām ārpus ES, EEZ, Šveices un Lielbritānijas, jāveic papildu obligāts Covid-19 tests (pēc ierašanās Latvijā), kā arī neveikta testa vai pozitīva testa rezultāta gadījumā jāpavada 10 dienu izolācija jāpavada kādā no Latvijas tūristu mītnēm no LIAA administrētā saraksta, kam ir izstrādāti drošības protokoli. Būtiski norādīt, ka personai no personīgiem līdzekļiem jāsedz izdevumi par testa veikšanu, transportu, uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumiem tūristu mītnē. To nosaka otrdien, 13. aprīlī, pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Jau kopš š.g. 12. marta personai, ieceļojot Latvijā no minētā reģiona pēc ierašanās Latvijā jāveic papildu Covid-19 tests iespējami tuvākajā testēšanas punktā. Būtiski norādīt, ka tests jāveic gan bērniem, gan jau vakcinētām personām. Šis nosacījums attiecas arī uz personām, kas Latvijā ieceļo caur citām ES dalībvalstīm pa sauszemi, ar jūras transportu u.c. Prasības neattiecas uz...

Līdz ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem ir palielinājusies gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju interese par attālināto tirdzniecību. Lai palīdzētu nekļūdīties tiešsaistes darbības reģistrēšanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis infografiku par to, kad tiešsaistes tirdzniecība jāreģistrē kā struktūrvienība un kā to izdarīt pareizi. Jebkurš jauns interneta veikals, lapa lielākā tirdzniecības platformā vai mobilā lietotne, ar kuras starpniecību plānots rezervēt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus, ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība1. Arī tad, ja uzņēmums izlēmis papildināt savu līdzšinējo darbību un izveidot interneta tirdzniecības vietni (interneta veikalu), tam 10 dienu laikā no šī lēmuma pieņemšanas ir jāreģistrē struktūrvienība. Tieši tāpat jārīkojas arī pašnodarbinātajiem – saimnieciskās darbības veicējiem. Struktūrvienību var ērti un vienkārši reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Kā struktūrvienības nosaukums ir jānorāda tīmekļa vietnes adrese (piemēram, www.domens.lv), kā struktūrvienības veids jāizvēlas “tīmekļa vietne”. Ja uzņēmējdarbības veikšanai tiek izmantota eksistējoša interneta platforma (piemēram, www.ebay.com, www.etsy.com, u. tml.), reģistrējot jānorāda gan platformas, gan sava profila...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 14. aprīlī izsludinājusi Norvēģijas grantu programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” atklātā konkursa “Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā” projektu iesniegumu atlases kārtu. Konkursa mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas. “Uzņēmumu konkurētspēja bieži vien tiešā veidā atkarīga no tā, cik mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi tiek izmantoti. Pārsvarā šo tehnoloģiju pamatā ir zaļās inovācijas un digitālie risinājumi, kuri ļauj uzņēmumiem strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas un piesaistīt jaunus klientus. Klimata pārmaiņas mudina iedzīvotājus mainīt savus paradumus, arvien vairāk patērētāju pievērš uzmanību tam kā tiek organizēts ražošanas process. Šī atbalsta programma ir lielisks veids kā mainīt savu saimniekošanas modeli,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Atbalsts tiks sniegts divās jomās – zaļajās inovācijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijās (IKT). Šīs jomas ietver videi draudzīgāku un energoefektīvu materiālu un produktu radīšanu, viedo mobilitāti, tīru transportēšanu, ūdens resursu...

Aprīlī darbu uzsākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas. Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē. Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64% no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19% no IKP. “Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa...