BIZNESS

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 2019.gada 1.jūnija stājas spēkā būtiskas izmaiņas saistībā ar kafijas, bezalkoholisko dzērienu un elektronisko šķidrumu realizācijas nosacījumiem Latvijā. Šīs izmaiņas attiecas uz visiem komersantiem, kuri tirgo minētos produktus - neatkarīgi, vai tā ir vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība. No šī gada 1.jūnija kafiju, bezalkoholiskos dzērienus un elektroniskos šķidrumus jebkurš komersants varēs tirgot tikai tad, ja tie būs iegādāti no apstiprināta noliktavas turētāja vai arī, ja minētās akcīzes preces tirgotājs pats būs ievedis no citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai importējis. Tas nozīmē, ka, piemēram, kafijas mazumtirgotājs varēs realizēt kafiju: 1) kas iegādāta no apstiprināta noliktavas turētāja; 2) kuru mazumtirgotājs pats būs ievedis no citas dalībvalsts vai importējis. Tos komersantus, kuri jau veic vai arī tikai vēl plāno veikt kafijas, bezalkoholisko dzērienu vai elektronisko šķidrumu realizāciju vairumtirdzniecībā, VID aicina izvērtēt iespēju saņemt speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai. Informācija par speciālās atļaujas (licences) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai saņemšanu...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019. gada 3. aprīlī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, papildinot šī likuma 30. pantu ar 1.6 daļu. Minētie grozījumi stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Grozījumi nosaka, ka pēc 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkst veikt darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Vienlaikus pārejas noteikumi ir papildināti ar 219. punktu. Tas paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Atgādinām, ka 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai. Trauksmes cēlējs topošā likuma izpratnē ir cilvēks, kurš sabiedrības interesēs ceļ trauksmi par pārkāpumiem savā darba vietā. Sabiedrības interesēs ir celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, riskiem sabiedrības veselībai, vides vai būvniecības drošībai. Likumā definētas 15 jomas, par kurām jo īpaši būtu ceļama trauksme. Būtiski, ka trauksmi var celt par pārkāpumiem, kurus novēro saistībā ar darba pienākumu pildīšanu. Likumā paredzēta iespēja vispirms šādu informāciju sniegt darba vietā un šim mērķim publiskas personas institūcijas un tās privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, izveido iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. Valsts kanceleja no 1. maija būs Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Lai tiktu veidotas...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi konceptuālu ziņojumu "Par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu", ko izskatīs 30. aprīļa valdības sēdē. Kā norādīts ziņojumā, arvien biežāk sabiedrībā tiek diskutēts par sadarbības ekonomiku, kas sniedz jaunas priekšrocības un izaicinājumus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai sadarbošanās vairākiem dalībniekiem. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki: pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju. Sadarbības ekonomikas darījumi parasti nav saistīti ar īpašumtiesību maiņu, un tos var veikt gan peļņas, gan bezpeļņas nolūkā. Lai arī sadarbībasekonomikas biznesa modeļiem ir daži vienoti raksturojumi, pēc būtības tie ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to, nevar izmantot vienotu regulējumu (pieeju) visām sadarbībasekonomikas jomām. Kā piemēru var minēt vieglo pasažieru komercpārvadājumu un telpu(dzīvokļa, istabas, mājas) izīrēšanas jomas regulējumu. Vieglo pasažieru komercpārvadājumi ir licencējama darbība, šīs jomas dalībniekiem ir noteiktas speciālas prasības, savukārt...

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu un Kuldīgas iecirkņa amatpersonas apsekoja dažādas tirdzniecības vietas ar mērķi pārbaudīt, vai pārdevēji un veikalu vadītāji ievēro aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus, alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus nepilngadīgajām personām. Talsu iecirkņa amatpersonas pārbaudes veica 12 tirdzniecības vietās, tostarp degvielas uzpildes stacijās, pārkāpumus konstatējot 3 tirdzniecības vietās Vandzenes pagastā, Valdgales pagastā un Talsos, kur nepilngadīgām personām tika pārdotas cigaretes un enerģijas dzērieni. Savukārt Kuldīgas iecirkņa amatpersonas pārbaudīja 8 tirdzniecības vietas, no kurām vienā tirdzniecības vietā Rendas pagastā tika konstatēts pārkāpums – pārdevēja nepilngadīgai personai pārdeva alkoholisko dzērienu. Šajos gadījumos Valsts policijā par notikušo ir uzsāktas administratīvās lietvedības. Atgādinām, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai elektronisko smēķēšanas ierīču uzpildes tvertņu pārdošanu nepilngadīgajiem, uzliek naudas sodu pārdevējam no 280 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 1400 eiro. Savukārt par enerģijas dzērienu pārdošanu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iepazīties ar nosacījumiem un iespējām, piesakot tarifa kvotas tērauda ražojumiem, kas paredz atbrīvojumu no papildu nodokļa 25% apmērā. Saskaņā ar Komisijas 2019.gada 31.janvāra Īstenošanas regulas (ES) 2019/159, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu (turpmāk – Regula 2019/159), 1.panta 2.punktu katrā attiecīgajā ražojumu kategorijā, izņemot 1. ražojumu kategoriju, daļa no katras tarifa kvotas tiek piešķirta IV pielikumā norādītajām valstīm. Saskaņā ar Regulas 2019/159 1.panta 5.punktu, ja attiecīgā kvota kādai valstij ir izsmelta, importu no šīs valsts var veikt atbilstīgi tās pašas ražojumu kategorijas tarifa kvotas atlikušajai daļai. Šo noteikumu piemēro tikai katra galīgās tarifa kvotas piemērošanas gada pēdējā ceturksnī. Regulas 2019/159 izpratnē kvotu piemērošanas gada pēdējais ceturksnis ir no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam. Tas nozīmē, ja kāda konkrēta tarifa kvota attiecīgai valstij ir izsmelta, tad ir iespējams piemērot citu kvotu piemērošanas gada pēdējā ceturkšņa tarifu kvotu, kas atvērta “citām...

Pēdējā laikā ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā arvien skaļāk tiek runāts par iespējamību ne tikai vēl vairāk ierobežot skaidras naudas lietošanu, bet, iespējams, ar laiku skaidro naudu izskaust pavisam. Kādas būtu šāda iespējamā soļa blaknes un tiesiskās sekas, kā pret skaidro naudu attiecas citviet pasaulē un kādi vēl ir banku un to klientu attiecību riski laikmetā, kad aktivizējusies cīņa ne tikai pret ēnu ekonomiku, bet arī nelegālas naudas legalizāciju? Par to žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" aprīļa numura intervijā ar "BDO Latvia" vadošo partneri, zvērinātu advokātu Jāni Zelmeni, no kuras fragments lasāms šeit: Nesen izsludināti jauni skaidras naudas darījumu ierobežošanas plāni un arvien biežāk izskan runas, ka tuvojas brīdis, kad skaidra nauda no aprites tiks izslēgta vispār. Šādas ieceres oponenti saka, ka tas būtu antikonstitucionāli. Arī jūs esat nesen sacījis, ka "garantētās cilvēktiesības būt neatkarīgam no valsts arī dzīvo skaidrā naudā". Vai tas ir tikai emocionāls izteikums, vai tam ir arī juridisks pamats? Vai...

Ceturtdien, 25. aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir veicināt atklātību un godīgu konkurenci iepirkumos, kā arī paaugstinātu iepirkumu sagatavošanas kvalitāti. Tāpat ar grozījumiem paredzēts sākt pakāpenisku atteikšanos no zemākās cenas kā vienīgā piedāvājumu vērtēšanas kritērija izmantošanas. Ar grozījumiem paredzēts noteikt nepieciešamību aktualizēt tehniskās specifikācijas, kas izstrādātas vairāk nekā pirms gada. Tādējādi plānots veicināt, ka iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un tehniskās specifikācijas ir aktuālas un normatīvajiem aktiem atbilstošas. Tas mazinās iespējamību, ka tikai iepirkuma laikā pasūtītājs konstatē, ka tam nepietiek finansējuma līguma izpildei vai arī piedāvātie risinājumi neatbilst normatīvu prasībām. Lai pastiprinātu pasūtītāju atbildību par iepirkuma komisijas izveidi un veicinātu kvalitatīvāku tās darbību un korupcijas risku samazināšanos, ar likumprojektu tiek pilnveidoti noteikumi iepirkuma komisijas izveidošanai un darbībai, paredzot katram iepirkumam izveidot atsevišķu iepirkuma komisiju un regulējot iepirkuma komisijas sekretāra darbību. Vienlaikus ar likumprojektu tiek noteikts pienākums pie noteiktas...

1. maijā spēkā stāsies jauns likums - Trauksmes celšanas likums, kas attiecas arī uzņēmumiem. Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte, video fragmentā īsi iepazīstina ar likuma pamatbūtību. Sākot ar 1.maiju, Valsts kanceleja būs Trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Detalizētu informāciju par to, ko jaunais likums nozīmēs darba devēja ikdienā, lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI gaidāmajā - maija numurā. Abonentiem ir iespēja lasīt VISUS līdz šim izdotos žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI numurus ELEKTRONISKI! Žurnālu 2019. gadam var ABONĒT ŠEIT!

Ministru kabineta 16. aprīļa sēdē tika apstiprināti grozījumi garantiju atbalsta programmā komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, palielinot maksimālo garantiju apjomu maziem un vidējiem komersantiem, kā arī palielinot lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu un turpmāk atļaujot sniegt garantijas kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk maksimālā garantijas summa maziem un vidējiem komersantiem būs 5 milj. eiro līdzšinējo 3 milj. eiro vietā. Tāpat grozījumi paredz, ka atbalstu turpmāk varēs arī sniegt arī kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Izvērtējot tirgus nepilnības, ir secināms, ka šāds finanšu pakalpojums kapitālsabiedrību kapitāla daļu iegādei ir nepieciešams arī no uzņēmumu attīstības viedokļa. Ņemot vērā pieprasījumu pēc atbalsta lielajiem komersantiem, grozījumi paredz komersantu atbalstam novirzīt papildu 580 tūkstošus eiro. ALTUM valdes locekle Inese Zīle: “Kredītu garantiju summas palielināšana pozitīvi ietekmēs uzņēmumu kreditēšanas vidi un finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kuriem nav akumulēta pietiekama aktīvu bāze, ko sniegt kā nodrošinājumu komercbankās. Uzņēmumi,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka visām VID uzraudzībā esošajām personām, kas noteiktas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTFNL), līdz šī gada 1.maijam ir jābūt izveidotai iekšējai kontroles sistēmai, lai varētu veikt sankciju riska pārvaldīšanu. Ņemot vērā, ka jau līdz šim visām VID uzraudzībā esošajām personām, kas noteiktas NILTFNL likumā, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem, nekustamo īpašumu ekspertiem, autotirgotājiem, dārgmetālu tirgotājiem u.c., bija jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām, VID ieteica jau esošo iekšējās kontroles sistēmu papildināt ar vēl vienu jaunu sadaļu par sankciju riska pārvaldīšanu. Šīs iekšējās kontroles sistēmas mērķis ir noskaidrot, novērtēt, izprast un pārvaldīt savai darbībai vai klientiem piemītošos starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, ar kuriem...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 09.04.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus "Līdzekļu pārvedumiem pievienojamās informācijas normatīvie noteikumi", kuri izstrādāti ar mērķi nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (turpmāk – Regula Nr. 2015/847) piemērošanu. Noteikumu projekts nosaka minimālos pasākumus, kas jāveic finanšu iestādēm, lai atklātu un pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst nepieciešamās informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju, ar mērķi nodrošināt šo procedūru efektivitāti. Noteikumos arī norādīta finanšu iestāžu rīcība gadījumos, kad nepieciešamā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju nav sniegta vai ir nepilnīga. Eiropas Banku iestāde 22.09.2017. izdeva Regulas Nr. 2015/847 25. pantā minētās “Kopīgās pamatnostādnes attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju un vai šī informācija nav nepilnīga, un procedūrām, kas tiem jāievieš, lai pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst...

Saeima 11. aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz noteikt ierobežojumu sniegt taksometru pakalpojumus publiskiem mērķiem starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos – autoostās, dzelzceļa stacijās, lidostās, ostās. Lai mazinātu iespēju, ka taksometru vadītāji uzskaitē samazina to faktiski gūtos ienākumus, likumprojekts paredz, ka taksometru piemērotie maksas palielinājumi vai atlaides nevarēs pārsniegt 50 procentus no paziņotā tarifa, aizliedzot arī manuālu darbību veikšanu taksometra skaitītājā jau pēc brauciena veikšanas. Savukārt attiecībā uz pasažieru tiesībām likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja autopārvadātājs pārkāps likumā noteiktās prasības, kā arī taksometra skaitītājs nebūs ieslēgts, pasažierim būs tiesības pārtraukt pakalpojuma līgumu un atteikties maksāt par pakalpojumu. Vienlaikus likumprojektā noteiktas arī papildu prasības attiecībā uz tīmekļvietnēm un mobilo vietņu pakalpojumiem. Plānots, ka pakalpojuma reģistrāciju veiks Autotransporta direkcija. Ja tiks konstatēts, ka pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts vai tas neievēro normatīvo aktu prasības, tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes darbību varēs apturēt. Vienlaikus līdz ar grozījumiem par pakalpojumu veikšanu gan pakalpojuma sniedzējam, gan...

Uz dzīvojamo namu apsaimniekotājiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kuras ieviesušas nesertificētu energopārvaldības sistēmu, attieksies Ministru kabineta 9. aprīļa sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumos Nr.668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi”. Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem MK noteikumiem, elektroenerģijas sistēmas operatori katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz Ekonomikas ministrijā datus par komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 500 MWh. Taču praksē secināts, ka visi šādi klasificēti lielie elektroenerģijas patērētāji pēc būtības tādi nav. Piemēram, ja sistēmas operatora klients ir dzīvojamo namu apsaimniekotājs, tad elektroenerģiju faktiski patērē daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuru vārdā apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu par elektroenerģijas piegādi. Pašlaik, lai to pierādītu, namu apsaimniekotājam ir jāiesniedz energoauditora sastādīta energobilance, kas apsaimniekotājam ir papildu administratīvais slogs un izmaksas. Lai to novērstu, līdz ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk sadales operatoram būs jāsniedz ziņas par savu klientu – dzīvojamo namu apsaimniekotāju - objektiem, kuriem tiek piegādāta elektroenerģija....

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 9. aprīļa sēdē atbalstīja nodomu tālāk virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Autopārvadājumu likumā, kuru mērķis ir sakārtot komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem nozares darbību Latvijā. Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātos grozījumus komisijas sēdē prezentēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš uzsvēra, ka viena no ministrijas darba prioritātēm ir nodrošināt godīgas konkurences apstākļus, novēršot mašīnu karuseļu shēmas, un pasažieru tiesības taksometru jomā, ieviešot izmaiņas Autopārvadājumu likumā 2019. gadā. Ministrs norādīja, ka nepieciešams sakārtot taksometru nozari, izskaust negodīgu attieksmi pret pasažieriem un ieviest skaidrus brauciena maksas noteikšanas principus, veicot uzlabojumus taksometru pakalpojumu sniegšanai starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos (lidostas, autoostas, dzelzceļa stacijas un ostas). Lai aizsargātu patērētāju tiesības, SM virzītie grozījumi paredz, ka pasažierim būs tiesības pārtraukt braucienu un attiekties maksāt par pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu ar taksometru, ja nebūs ieslēgts taksometra skaitītājs. Tāpat pasažieris tā varēs rīkoties, ja tīmekļvietne vai mobilā lietotne, kas nodrošina pasažieru komercpārvadājumu...