BIZNESS

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē 27. augustā valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par valsts budžetu 2020. gadam. LDDK atzinīgi vērtē, ka nākamā gada valsts budžetā nav paredzētas fundamentālas izmaiņas nodokļu sistēmā, saglabājot stabilitāti trīs gadu periodā pēc nodokļu reformas. Tāpat pozitīvi vērtējams, ka, pārskatot valdības izdevumus 2020. gadam, iegūti papildu 93,7 miljoni eiro. Aptuveni pusi no rezervēm plānots izmantot fiskālās telpas paplašināšanai un kopējām valsts prioritātēm. Gan darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji ir vienisprātis, ka valsts budžeta veidošanas ietvaros ir jāpārskata arī pašvaldību izdevumi un to efektivitāte. LDDK uzsver, ka nepieciešama lielāka sociālo partneru iesaiste valsts budžeta veidošanā, izvērtējot arī darba devēju iesniegtos priekšlikumus. Līdz šim diskusijas par iespējamām budžeta pozīciju izmaiņām noritējušas tikai koalīcijas partneru starpā. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, LDDK aicina ievērot 2017. gadā pieņemto NTSP lēmumu līdz 2020. gadam saglabāt minimālo mēneša darba...

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu, informē Lursoft. No tiem vairākums, t.i., 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Lursoft veicis likvidēto uzņēmumu profila izpēti. Kas liecina par uzņēmuma nonākšanu riska zonā Dažādi apgrūtinājumi ir pirmais brīdinājuma signāls tam, ka uzņēmuma turpmākā darbība ir uz jautājuma zīmes. Piemēram, ilgstoši nodokļu parādi, nodrošinājumi. Tāpat arī gada pārskatu neiesniegšana un, protams, uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana. Pētījuma laikā apkopotie dati rāda, ka lielākajam vairākumam, t.i., 70,6% no visiem šī gada pirmajos septiņos mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem, pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi. No piemērotajiem teju 13 tūkstošiem nodrošinājumu, 73,2% gadījumu piemērotājs bija Valsts ieņēmumu dienests, bet vēl 26,4% gadījumu – zvērināti tiesu izpildītāji. Pētījums atklāj, ka šogad likvidētajiem uzņēmumiem nodrošinājumus piemērojusi arī Valsts policija, tostarp gan Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, gan Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde un arī Kriminālpolicijas pārvalde, arī maksātnespējas procesu administratori un tiesas. Vislielākajā skaitā starp likvidētajiem uzņēmumiem ar nodrošinājumiem...

Lai sakārtotu darbību atsevišķās uzņēmējdarbības jomās, ierobežotu ēnu ekonomiku un nodrošinātu godīgu tirgus konkurenci, pēdējos gados pieņemtais regulējums krietni audzējis administratīvā sloga apjomu uzņēmējiem, atzīst valdība. Lai apturētu tā turpmāku palielināšanos, Valsts kanceleja 20. augustā valdībai prezentēja Nulles birokrātijas pieejas risinājumu. Administratīvo slogu uzņēmējam rada jebkurš pienākums ievērot tiesiskā regulējuma prasības, kas saistītas ar informācijas pieņemšanu, apstrādi vai uzglabāšanu, piemēram, atskaišu sniegšana, atļauju saņemšana, pārbaudes, revīzijas vai kontroles sistēmas ieviešana, kvalifikācijas prasību izpildīšana u. tml. Nulles birokrātijas pieeja balstās net–zero principā jeb balansa nodrošināšanā – nepalielināt administratīvās izmaksas uzņēmējiem. Kā šis princips darbosies dzīvē? Iesniedzot Ministru kabinetam tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu, iesniedzējam (t. i., nozares ministrijai) vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai slogu samazina līdzvērtīgā apjomā. Ja jaunizstrādātais tiesību akta projekts paredzēs jaunas izmaksas, tad tās tiks līdzsvarotas, samazinot esošā regulējuma noteiktās administratīvās un atbilstības izmaksas tajā pašā apjomā – lai izmaiņu rezultātā sasniegtu...

Ministru kabinets (MK) 20. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus MK 2018. gada 7. augusta noteikumos “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”. Jaunās izmaiņas paredz palielināt remigrantiem pieejamo finansējuma apmēru saimnieciskās darbības īstenošanai visā Latvijā, tostarp, Rīgā. Atbalsts (granta veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai pirmo reizi tika sniegts 2018. gadā. Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām. Tādējādi remigrācijas atbalsta finansējums palīdz uzsākt un attīstīt savu uzņēmējdarbību, remigrantiem atgriežoties uz dzīvi Latvijā. Lai sniegtu atbalstu turpmāk, kā arī, ņemot vērā prioritārā pasākuma “Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”” ietvaros piešķirto finansējumu, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā esošo normatīvo regulējumu. Šī brīža demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka nepieciešami tādi reģionālās attīstības pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju...

Viena no ar cīņu pret finanšu noziegumiem saistītajām normatīvo aktu prasībām, kas pēdējā laikā kļuvusi aktuāla uzņēmumiem, ir pienākums paziņot Uzņēmumu reģistram uzņēmuma patiesos labuma guvējus. Iespējams, ka vēl aizvien ne visi komersanti šo prasību uztver pietiekami nopietni, bet būtu pēdējais laiks - Uzņēmumu reģistra uzmanības lokā nonākušas 660 sabiedrības ar ierobežotu atbildību - reāli, strādājoši uzņēmumi - kuriem šī pienākuma neizpildes gadījumā jau pavisam drīz draud strauja likvidācija. Par to un visām pārējām niansēm saistībā ar patieso labuma guvēju atklāšanu, žurnāla "Bilance" augusta numurā publicēta intervija ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri Gunu Paideri, no kuras fragmentu iespējams lasīt šeit: Lai gan atbilstošās likuma normas stājušās spēkā jau pirms krietna laika, varbūt tomēr ne visiem uzņēmējiem ir pilnīga skaidrība - uz kuriem komersantiem attiecas prasība par patieso labuma guvēju atklāšanu Uzņēmumu reģistram? Šī prasība attiecas uz visām juridiskām personām. Tie ir ne tikai uzņēmumi, bet arī zemnieku saimniecības, biedrības, nodibinājumi, politiskās...

Finanšu pieejamība Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta – norāda 42,5% uzņēmēju. Nedaudz mazāk jeb 39,1% norāda, ka situācija šajā jomā ir drīzāk laba vai ļoti laba, bet 18,3% atbild – grūti sniegt konkrētu vērtējumu, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -6,7). Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka vispozitīvāk situāciju vērtē Rīgas un Kurzemes reģiona uzņēmēji (41% finanšu pieejamību vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu), nedaudz negatīvāka situācija ir Vidzemē – tur finanšu pieejamību kā ļoti labu vai drīzāk labu vērtē 40% uzņēmēju. Tam seko Zemgale (39%), Pierīga (37%) un Latgale (36%). Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē būvniecības nozares uzņēmēji – tikai 17% norādījuši, ka finanšu pieejamība ir drīzāk laba vai ļoti laba. Ražošanas nozarē šādu viedokli pauž 35,3% uzņēmēju, pakalpojumu nozarē – 42%, savukārt tirdzniecības nozarē – 43%. “Ja salīdzinām situāciju ar periodu pirms...

E-adrese ir konts, kas nodrošina oficiālo ziņojumu no valsts iestādēm saņemšanu un glabāšanu, kā arī sniedz iespēju nosūtīt ziņu ikvienai valsts un pašvaldību iestādei. E-adrese ir pieejama valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. Juridiskās personas e-adresi var izveidot tikai tā persona, kam uzņēmumā ir paraksta tiesības, piemēram, valdes priekšsēdētājs. Taču juridiskajām personām ir arī iespēja saviem darbiniekiem piešķirt tiesības lietot uzņēmuma e-adresi, piesaistot e-adresi uzņēmuma lietvedības procesiem, jo dokumentu apriti uzņēmumos parasti organizē lietveži, grāmatveži vai citi darbinieki. Tā, piemēram, piekļūstot uzņēmuma e-adresei, par lietvedību atbildīgā persona ikvienu e-adresē saņemto vēstuli var reģistrēt lietvedības sistēmā un tālāk rīkoties saskaņā ar uzņēmuma iekšējām procedūrām. Obligāts e-adreses lietojums šogad ir noteikts visām valsts un pašvaldību iestādēm, plānošanas reģioniem, valsts augstskolām un zinātniskiem institūtiem, publiskiem nodibinājumiem, prokuratūrai un privātpersonām, kam deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. No 2023. gada 1. janvāra e-adreses būs obligāti jālieto arī juridiskām privātpersonām - komersantiem un citiem tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistrā....

Konkurences padome (KP) atgādina: lai novērstu riskus, ka publiska persona nepamatoti iesaistās komercdarbībā un tādējādi kropļo konkurenci, apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu privāto komersantu darbību tirgū, publiskām personām, dibinot jaunas vai pārvērtējot savu līdzdalību esošajās kapitālsabiedrībās, nepieciešams veikt plānoto darbību izvērtējumu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmo un otro daļu publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību vai paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Lai izvērtēšanas procesu padarītu viegli uztveramu, KP ir sagatavojusi informatīvu materiālu "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana" , kurā skaidrots, ko nozīmē publiskai personai rīkoties atbilstoši VPIL 88. panta prasībām, kāda ir dibināšanas vai līdzdalības izvērtēšanas gaita, izklāstīts KP...

Lai izskaustu negodīgu komercpraksi pasākumu rīkošanas un biļešu tirdzniecības jomā, Ekonomikas ministrija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Latvijas Pasākumu producentu asociācija, kā arī nozares komersanti 8. augustā vienojušies par ciešākas sadarbības izveidi starp valsts pārvaldi un nozari, nostiprinot to Sadarbības memorandā par godīgu komercpraksi pasākumu rīkošanas un biļešu tirdzniecības jomā. Ekonomikas ministrija un PTAC konstatējusi, ka negodprātīgo uzņēmēju skaits ir salīdzinoši niecīgs, taču to nodarītais kaitējums patērētājiem, godprātīgiem uzņēmējiem un nozarei kopumā ir būtisks. Tāpēc Sadarbības memorands paredz, ka PTAC sniegs informāciju nozares dalībniekiem par konstatēto negodīgo komercpraksi, un sadarbībā ar biļešu pārdevējiem izstrādās kritērijus pasākumu organizatoru izvērtēšanai. PTAC direktore Baiba Vītoliņa norāda: “PTAC jau apmēram 10 gadus saņem patērētāju sūdzības par nenotikušiem pasākumiem un par tiem atpakaļ nesaņemtām naudas summām, piemēram, pēc SIA «Biļešu Serviss» sniegtajiem datiem 2018. gadā atceltu pasākumu dēļ patērētāji neatguva naudas līdzekļus 50 039,80 EUR apmērā. Turklāt novērots, ka atsevišķu pasākumu rīkotāju koncerti tiek atcelti...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis, ka SIA “KL RETAIL” (turpmāk – Sabiedrība) mazumtirdzniecības vietās īstenotā komercprakse ir negodīga, jo veikalos, tai skaitā veikalā “LATS”, tiek pārkāpta kārtība, kādā ir jānorāda preču cenas, kā arī tiek noklusēta un sniegta maldinoša informācija par preču cenām, tādējādi maldinot patērētājus. Diemžēl arī pēc PTAC aicinājumiem novērst esošos pārkāpumus Sabiedrība ilgstoši tos nenovērsa. PTAC veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka Sabiedrība: daļai pārdošanā esošo preču nenorāda noteiktas mērvienības cenu; daļai preču nav norādīts vai ir norādīts jau beidzies akcijas spēkā esamības termiņš; daļai preču nav pievienotas cenu zīmes vai masas vienības; atsevišķos gadījumos, atbilstoša mērvienības cena netiek norādīta vispār vai tā nav aprēķināta par masas mērvienību kilogramos. Sabiedrības īstenotā komercprakse ir adresēta un skar daudzus patērētājus, kuri apmeklē vai varētu apmeklēt Sabiedrības veikalus, tādējādi negatīvi ietekmējot patērētāja ekonomisko rīcību, proti, patērētājs pieņēma/varēja pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis. Kā piemēru var minēt...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir palielinājies par 2,1% (sezonāli neizlīdzinātie dati), liecina 30. jūlijā publicētie dati par IKP ātro novērtējumu. Tas ir mazāk nekā pirmajā ceturksnī uzrādītie 3,0% un ir vājākais IKP pieaugums gada griezumā kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, tādējādi apstiprinot prognozes par izaugsmes palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā šogad. Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka šāds IKP pieaugums ir negaidīti zems, jo atsevišķu nozaru sniegums liecināja par augstāku ekonomisko aktivitāti šā gada otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,8%. Starp augošajām nozarēm šā gada otrajā ceturksnī bija, piemēram, mazumtirdzniecība, uzrādot pieaugumu par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Ņemot vērā situāciju darba tirgū – joprojām strauji augošos iedzīvotāju ienākumus un bezdarba līmeņa samazināšanos, tirdzniecība Latvijā varētu augt straujāk. Tomēr daļa iedzīvotāju savus ienākumus izvēlas uzkrāt, ko apstiprina Latvijas Bankas apkopotie dati – 2019. gada...

Lai viestu skaidrāku, saprotamāku un efektīvāku šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” iekļauto normu piemērošanu, tai skaitā arī atsevišķu normu izpildei samazinot administratīvo slogu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar citām institūcijām izstrādājis grozījumus. Šā gada 4.jūlijā noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd tiek apkopoti no ministrijām un citām institūcijām saņemtie iebildumi un priekšlikumi. VUGD piedāvā iepazīties ar būtiskākajām plānotajām izmaiņām Ugunsdrošības noteikumos: Novērstas neskaidrības terminu piemērošanā Grozījumi Ugunsdrošības noteikumos novērsīs neskaidrības terminu “publisks objekts” un “saimnieciskās darbības objekts” piemērošanā. Dažkārt maldinoši tika uzskatīts, ka publisks objekts nav saimnieciskās darbības objekts un tam nepiemēro prasības, kas noteiktas saimnieciskas darbības objektam, bet tā nav, jo publisks objekts ir saimnieciskās darbības objekta veids un tam ir saistošas visas prasības, kas noteiktas saimnieciskās darbības objektam. Piemēram, tirdzniecības centrs kopumā ir saimnieciskās darbības objekts, tomēr daļā, kur tas pieejams ikvienai personai, tirdzniecības centrs ir uzskatāms arī...

Saistībā ar izmaiņām likumā "Par akcīzes nodokli", no 1.augusta spirtotajiem dzērieniem (piemēram, degvīnam, viskijam, konjakam, brendijam, rumam, balzamam, alkoholiskajiem kokteiļiem utml.) tiek samazināta akcīzes nodokļa likme. Ko norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), akcīzes nodokļa likmju samazinājums gan nenozīmē tūlītēju alkoholisko dzērienu cenu kritumu, jo kamēr netiks iztirgoti dzērieni, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts līdz šī gada 1.augustam, tirgotājiem nav pamata samazināt cenu. Minētais saistīts ar likuma “Par akcīzes nodokli” normu, kas nosaka, ka nodokļa likmju samazināšanas gadījumā akcīzes nodokļa starpība netiek atmaksāta. VID vērš uzmanību, ka alkohola apritē iesaistītajiem komersantiem saistībā ar likmju samazināšanu nekādi dokumenti VID nav jāsniedz, tomēr mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem iesaka fiksēt dzērienu krājumus dienā pirms likmju samazinājuma, lai brīdī, kad nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem tiks palielinātas (šobrīd likums paredz likmju kāpumu 2020.gada 1.martā), varētu precīzi un nepārprotami identificēt tos dzērienus, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts līdz šī gada 1.augustam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9. jūlijā pieņēmusi divus jaunus FKTK noteikumus "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas normatīvie noteikumi".“Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” ietver pašlaik spēkā esošos kredītriska pārvaldīšanas noteikumus, kuriem ir pievienoti FKTK 2018. gada 16. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 19 “Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi”, kā arī ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā pret spēkā esošo kredītriska pārvaldīšanas noteikumu redakciju: precizēta kredītriska stratēģijas loma un nozīme, kā arī būtiskākā stratēģijā ietveramā informācija; noteikta prasība veikt regulāru kredītu nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzību visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu, kā arī apstiprināt iekšēju un ārēju vērtētāju sarakstu atbilstoši iestādes kredītu portfeļa specifikai; precizētas prasības agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidei un piemērošanai; noteiktas detalizētākas prasības pārskatīšanas politikai un pārskatīšanas pasākumu piemērošanai, prasība veikt pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas novērtējumu, un prasība regulāri veikt pārskatīšanas pasākumu efektivitātes izvērtējumu; izvērsta pārskatīšanas pasākumu sasaiste ar ienākumus nenesoša kredīta...

Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu. Izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Veikti Grozījumi Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" Ar grozījumiem tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, attiecinātas arī uz...