BIZNESS

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ( PTAC) 2018. gadā ir izskatījis 3604 patērētāju sūdzības un sniedzis 34209 konsultācijas. Visvairāk sūdzības (1027 sūdzības) 2018. gadā ir saņemtas par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Savukārt par iegādātām līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemta 751 sūdzība, un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 548 sūdzības. Par līgumsaistību neizpildi saņemtas 259 sūdzības, savukārt par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem - 191 sūdzība. Sniedzot palīdzību patērētājiem strīdu risināšanā ar pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, PTAC 2018.gadā ir izskatījis 2465 iesniegumus par strīdiem, no kuriem 910 gadījumos, jeb 36,9 % strīdi ir tikuši atrisināti, 404 gadījumos patērētāji informēti par tiesībām turpināt strīdu risināt Patērētāju strīdu risināšanas komisijā un 656 gadījumos patērētājiem sniegta palīdzība un skaidrojums par turpmāko iespējamo rīcību. Līdzīgi kā 2017.gadā arī 2018.gadā liels sūdzību skaits (1027 sūdzības) tika saņemts par aviopasažieru tiesību pārkāpumiem. Lielais saņemto sūdzību skaits liecina, ka patērētāji ir labi informēti par savām avioregulā ((EK) Nr.261/2004) noteiktajām tiesībām un apzinās...

Saeima 14.februārī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā. Tie izstrādāti, lai veicinātu pāreju uz dokumentu apriti elektroniskajā būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Ar likuma grozījumiem precizēts, ka BIS ietverti būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamie dati, un tās mērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, noteikts pienākums būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļot un lēmumus izdot BIS. Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts, ka, ierosinot būvniecību, ieceres realizācijai nepieciešamā informācija un dokumenti būs jāiesniedz būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot BIS. Būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot BIS, varēs veikt darbības, kas saistītas ar administratīvo pārkāpumu procesu un būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi. Tāpat būs iespējams izskatīt informācijas pieprasījumus un iesniegumus. Izņēmums būs būvniecības ieceres iesniegumi un iesniegumi par speciālajos būvnoteikumos...

Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā. Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos. Savukārt 2019.gadā, ES fondu līdzekļu ieplūdei stabilizējoties sasniegtajā līmenī un nedaudz vājinoties pieprasījumam ārējos tirgos, arī Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi kļūs mērenāki. Investīciju pieauguma tempiem kļūstot nedaudz zemākiem, lai gan joprojām uzrādot visai spēcīgu 7,7% pieaugumu, par galveno ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku 2019.gadā ar 4,3% pieaugumu izvirzīsies...

Eiropas Parlaments (EP) 14. februārī apstiprināja savu nostāju gaidāmajās sarunās par noteikumiem, kuru mērķis ir veicināt konkurenci un vienkāršot atļauju piešķiršanas procedūras starppilsētu autobusu pārvadājumos. EP deputāti atbalstīja priekšlikumus, kas ļautu citas Eiropas Savienības (ES) valsts pakalpojumu sniedzējiem saņemt atļauju pasažieru pārvadājumu veikšanai, vienlaikus nosakot aizsardzības pasākumus, kam jānovērš sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes krišanās. Lai palielinātu pārskatāmību, jaunie noteikumi saskaņos administratīvās procedūras, kas saistītas ar atļaujas saņemšanu starppilsētu vai starptautisko pārvadājumu veikšanai. “Esam panākuši vienošanos, kuras ietvaros Eiropas Komisijas priekšlikuma gars ir saglabāts un tiek sperti pirmie soļi starppilsētu autobusu tirgus atvēršanai, tajā pašā laikā nodrošinot, ka labi funkcionējoši nacionālie modeļi tiek pasargāti,” sacīja EP deputāts un ziņotājs Roberts Zīle . “Patiesā vienotajā tirgū autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem jāvar brīvi nodrošināt savus pakalpojumus, un tie nedrīkst tik pakļauti diskriminācijai vai patvaļīgiem noteikumiem. Tomēr mēs reizē uzstājām, ka dalībvalstu tirgus autobusu pārvadājumiem ir jāatver gudri, lai nodrošinātu, ka šī atvēršana ir saskaņā ar leģitīmām...

Saeimā 14. februārī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas paredz stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumos, nosakot pasūtītāja pienākumu pārbaudīt PIL paredzētos kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir 10 000 eiro vai lielāka. Izslēgšanas noteikumi, piemēram, pretendenta un tā apakšuzņēmēju nodokļu parādi, darba tiesību pārkāpumi, tostarp nodarbināšana bez rakstveida līguma (nesniedzot informāciju par darbinieku atbilstoši nodokļu normatīvajiem aktiem), konkurences tiesību pārkāpumi un citi, veicina labvēlīgu augsni ēnu ekonomikas izplatībai šo pakalpojumu nozarēs un nepamatotu valsts finansējuma saņemšanu un sadarbību ar šādām personām. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati - apsardzes nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Apsardzes nozarē ir liels “aplokšņu” algu risks, piemēram, 2016. gadā 51,6% apsardzes nozarē vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darba devēju vidējos darba ienākumus darba ņēmējiem aprēķināja mazākus par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 2017. gadā – 51,1%. Izslēgšanas noteikumu pārbaude ir vērsta uz ēnu ekonomikas izplatības...

Ekonomikas ministrija aicina uzņēmējus un to intereses pārstāvošās organizācijas, valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestādes, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības organizācijas, kas īstenojušas pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai Latvijā, piedalīties Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvas 2019”. Projektus konkursam var iesniegt līdz 31. maijam Ekonomikas ministrijā. Žūrijas galvenā balva tiks piešķirta visradošākās un iedvesmojošākās uzņēmējdarbības veicināšanas idejas autoriem katrā nominācijā. Konkursa mērķis ir apzināt un novērtēt veiksmīgākos uzņēmējdarbības un uzņēmumu veicinātājus visā Eiropā, īpaši izcelt uzņēmējdarbības labāko politiku un labāko praksi, veidot izpratni par uzņēmējdarbības pievienoto vērtību, kā arī pamudināt un iedvesmot potenciālos uzņēmējus. Uzņēmējdarbības veicināšanas projektus var pieteikt sešās kategorijās: Uzņēmējdarbības gara veicināšana, kurā tiek novērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas veicina uzņēmējdarbības domāšanas veidu, īpaši jauniešu un sieviešu vidū. Ieguldījums uzņēmējdarbības prasmēs, kurā tiek novērtētas valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iniciatīvas, kas palīdz uzlabot uzņēmējdarbības un vadības prasmes. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kurā tiek novērtēta valsts, reģionālā...

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) informē, ka 2018. gadā BVKB veica vairāk nekā 500 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes, vairāk nekā 800 pārbaudes būvdarbu kontroles jomā un pieņēma ekspluatācijā 159 objektus. Būtiskākie darbi Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) bija būvniecības ieceres e-saskaņošanas ieviešana, sistēmas pilnveide un arvien plašāka izmantošana - būvniecības lietu skaits pērn palielinājās par 52% un lietotāju skaits par 26%. Publisko ēku ekspluatācijas uzraudzības rezultāti liecina, ka 52% no pārbaudītajām ēkām bija drošas, 40% - konstatētas atkāpes, un nepieciešams veikt pasākumus drošības stāvokļa uzlabošanai, bet 8% bija ēkas avārijas vai pirms avārijas stāvoklī. Biežāk konstatētās neatbilstības bija mehāniskās stiprības un stabilitātes bojājumi, lietošanas drošības risks, patvaļīga būvniecība. Būvdarbu kontrolē 2018. gadā ievērojami pieauga darba apjoms - biroja pārziņā nonāca par 40% vairāk būvobjektu nekā gadu iepriekš. Pērn ekspluatācijā tika pieņemti 159 objekti, galvenokārt izglītības iestāžu, sporta un kultūras iestāžu būves, kā arī tirdzniecības centri. 2018. gadā bija raksturīga pozitīva tendence attiecībā uz...

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,5%. Precēm tas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,3 procentiem. Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Pēdējos gados janvārī bija novērota ļoti zema inflācija vai cenu kritums, kam pamatā bija pasaules cenu samazināšanās un atsevišķos gados arī tas, ka netika ieviesti jauni patēriņa nodokļi vai paaugstināti administratīvi regulētie tarifi, kas tradicionāli ir noteikuši cenu kāpumu gada sākumā. Šogad cenu pieaugums janvārī bija straujāks kā iepriekšējos gados, ko galvenokārt ietekmēja tieši tarifu un nodokļu likmju izmaiņas. Lielākā cenu palielinošā ietekme janvārī bija ar mājokli saistītiem pakalpojumiem – par 3,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai. Stājoties spēkā jauniem sadales sistēmas tarifiem, cenas pieauga dabasgāzei. Cenas palielinājās arī atkritumu savākšanai, ko ietekmēja dabas resursu nodokļa palielināšana. Palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina jauno Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi turpināt uzsāktās reformas iestādē, lai padarītu to uzņēmējiem un sabiedrībai pēc iespējas draudzīgāku. LTRK padomes locekļi atzinīgi vērtē valdības lēmumu apstiprināt I.Jaunzemi VID ģenerāldirektores amatā, jo, tiekoties pērnā gada novembrī, kad viņa bija izvirzīta šim amatam, tika gūts apstiprinājums tam, ka iepriekšējās vadītājas Ilzes Cīrules uzsāktās reformas tiks turpinātas, uzlabojot un attīstot iestādi. “Viena no lielākajām valsts iestādēm gandrīz gadu bija ar pagaidu vadītāja, tāpēc ceram, ka I.Jaunzeme pie darba ķersies pēc iespējas drīzāk un ar to azartu un mērķtiecību, kādu demonstrēja tiekoties ar LTRK padomes locekļiem,” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, norādot, ka lielākoties viedokļi par VID turpmāko attīstību un veicamajiem uzlabojumiem, sakrita, tādēļ tagad jāgaida to ieviešana dzīvē. “Mēs vēlamies izlēmīgu, rīcībspējīgu un uz sadarbību ar nodokļu maksātājiem vērstu VID vadītāju. Ikvienam uzņēmējam regulāri ir jāsadarbojas ar VID, tāpēc ir svarīgi, lai tiktu realizēti uzsāktie...

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, lai veiktu grozījumus pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtībā. Noteikumu projektu ceturtdien, 7. februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Patlaban visiem pārtikas uzņēmumiem, iesniedzot Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) iesniegumu uzņēmuma atzīšanai vai reģistrācijai, iesniegumam jāpievieno dokumenta kopija, kas apliecina tā tiesības darboties nolūkotajās būvēs (telpās). Savukārt pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā tiesības darboties nolūkotajās būvēs (telpās) būs jāapliecina tikai tiem pārtikas uzņēmumiem, kuru īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā (kuri telpas nomās), jo PVD sadarbosies ar Valsts zemes dienestu (VZD), lai no zemesgrāmatas datorizētā nostiprinājuma žurnāla nepieciešamo informāciju par nostiprinātajām tiesībām iegūtu elektroniski. Tādējādi tiem pārtikas uzņēmumiem, kuri uzsāk darbību savā īpašumā esošās būvēs (telpās), samazināsies administratīvais slogs, jo turpmāk nebūs jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas. Vairāk informācijas par noteikumu projektu varat gūt Ministru kabineta tīmekļa vietnē – Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība””. Noteikumu projekts vēl...

Jaunākā statistika par situāciju naudas drošības jomā eiro zonā liecina, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 2018. gadā atklāto viltojumu skaits Latvijā būtiski samazinājās – kopējais viltojumu skaits par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%, informē Latvijas Banka. 2018. gadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1337 eiro naudaszīmju viltojumiem (1103 banknotēm un 234 monētām), t.sk. 208 naudaszīmes tika konstatētas vēl pirms to laišanas apgrozībā. Salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies gan viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 1462 viltotas banknotes), gan viltoto monētu skaits (2017. gadā to skaits bija 287; kopā 1749 banknotes un monētas). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi 2018. gadā bijuši nedaudz mazāk nekā 65 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – nedaudz vairāk nekā 75 tūkstoši eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 85% no viltoto...

Kopš šī gada 1.februāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietnē pieejams Padziļinātās sadarbības programmas (turpmāk – programma) dalībnieku reģistrs, kurā publicēti arī visi tie uzņēmumi, kuri atbilst programmas sudraba un bronzas līmeņa kritērijiem. Sudraba līmenī ir iekļauti 378 komersanti, bet bronzas līmenī – 3606. Pilnveidotā valsts un komersantu Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties šogad, nodrošinot iespēju iekļūt programmā arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Programmas dalībnieki atkarībā no to darbības apjoma tiek grupēti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Atkarībā no līmeņa, kurā uzņēmums iekļauts, tam ir pieejamas dažādas priekšrocības – gan ar, gan bez fiskālās ietekmes, kā arī no VID puses tiek nodrošināts vienkāršotāks programmas administrēšanas un uzraudzības process. Pārsvarā programmas priekšrocības ir saistītas ar saīsinātiem termiņiem, kādos programmas dalībnieki saņem VID atbildes un konsultācijas, PVN atmaksu, speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar akcīzes precēm, kā arī attaisnoto izdevumu atmaksu Zelta līmeņa uzņēmuma darbiniekiem. Tās attiecas arī uz parādu...

Konkurences padome 2018. gadā pieņēmusi 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodot astoņus uzņēmumus, informē Konkurences padome (KP). Valsts budžetā 2018. gadā ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 445 613 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad stājas spēkā iestādes lēmums, visbiežāk pēc tiesvedības beigām, ja tas ir bijis pārsūdzēts, vai iestāde ar pārkāpēju noslēdz administratīvo līgumu. Iepirkumu karteļi – viena no konkurences vides galvenajām problēmām Pērn KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Iestāde konstatēja, ka trīs meliorācijas uzņēmumi – SIA “LIMBAŽU MELIO”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” – ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta administrētā fonda projektu cenu aptaujās. Tikmēr biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA “TOMEGA” un SIA “BTK.LV” konkurenci kropļoja vairākās iepirkumu procedūrās, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA “Talsu namsaimnieks” cenu aptaujās un SIA “Rīgas satiksme” iepirkumā. Abu nozaru uzņēmumi rīkojās...

Pērnā gada novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba sludinājumā obligāti jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūda. Nepieciešamību pēc minētajiem grozījumiem iniciēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā instrumentu aplokšņu algu mazināšanai un caurspīdīgā personāla atlases procesa veicināšanai. Par to, kā grozījumi ietekmējuši darbinieku meklēšanu un konkurenci darba tirgū stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis. Ņemot vērā būtisko darbaspēka trūkumu Latvijā, darbinieku pārvilināšana ir vērā ņemama problēma, tāpēc ziņas par darbiniekam izmaksājamo atlīdzību būtībā ir komercnoslēpumu saturoša informācija, ko uzņēmēji labprāt vēlētos neizpaust publiski. Taču faktiskā atalgojuma norādīšanai darba sludinājumos ir arī nenoliedzamas priekšrocības. "Atalgojuma norādīšana ir samazinājusi ienākušo pieteikumu skaitu, taču tas ir paaugstinājis darbinieku atlases procesa efektivitāti, jo amatam piesakās tikai tie kandidāti, kuri ir gatavi pieņemt darba piedāvājumu ar norādīto atalgojumu. Līdz šim atalgojuma jautājums tika apspriests klātienes pārrunās,...

Datu valsts inspekcija informē, ka Francijas datu aizsardzības uzraudzības iestāde CNIL (Commission Nationale de l’Informatique et des Libertés) 2019.gada 21.janvārī par neatbilstību Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām sodīja uzņēmumu GOOGLE LLC, piemērojot naudas sodu 50 miljonu eiro apmērā par personas datu apstrādes pārredzamības principa nenodrošināšanu un neatbilstošu datu subjekta piekrišanu attiecībā uz personalizētu komerciālu paziņojumu saņemšanu. CNIL 2018.gada 25.maijā saņēma divu asociāciju sūdzības “None Of Your Business”(“NOYB”) un “La Quadrature du Net” (“LQDN”) norādot, ka GOOGLE LLC nav juridiska pamata uzņēmuma lietotāju personas datu apstrādei, it īpaši personalizētu komerciālu paziņojumu sūtīšanai. Inspekcija norāda, ka LQDN tika pilnvarots pārstāvēt 10 000 uzņēmuma klientu (sūdzības iesniedzējus). Pēc sūdzību saņemšanas CNIL uzreiz uzsāka izmeklēšanu par iesniegtajām sūdzībām. Izskatot lietu CNIL konstatēja divu veidu pārkāpumus Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā: Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas trūkums; Nepastāv tiesiskais pamats personalizētu komerciālo paziņojumu sūtīšanai. Nepietiekama personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšana un informācijas...