BIZNESS

Atbildot uz virsrakstā minēto jautājumu, zvērināts advokāts Raivo Raudzeps uzskata, ka nē. Sociālās vietnes Facebook vietnē "Tiesu advokāti" publicēts skaidrojums šādam viedoklim. Tā kā ne portāla lasītāji ir reģistrējušies sociālajos portālos, pārpublicējam sekojošo informāciju. Iespējams, vēlēšanās atkāpties no publisko iepirkumu noteikumiem radīsies tad, ja atbildīgajām iestādēm būs nepieciešams ātri iegādāties papildus medikamentus un citas medicīnas preces, lai cīnītos ar Covid-19 izplatīšanos, ko Pasaules veselības organizācija ir nosaukusi par pandēmiju. Latvijā jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kuros, aizbildinoties ar steidzamību un valsts drošības interesēm ir bijuši mēģinājumi apiet publisko iepirkumu noteikumus. Pietiek atcerēties kaut vai skandālu ap fotoradaru iepirkšanu uzstādīšanai uz ceļiem, nerīkojot konkursu. Līdz ar to šobrīd ir piemērots laiks atcerēties, cik lielu rīcības brīvību pašlaik nosaka Publisko iepirkumu likums: • Publisko iepirkumu likums nav piemērojams tad, ja tiek iepirkti pakalpojumi civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz biedrības, nodibinājumi vai apvienības un uz kuriem attiecas konkrēti, likumā noteikti...

Ceturtdien, 5. martā, ar biržas Nasdaq Riga zvana ceremoniju svinīgi atklāta Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma programma Latvijas uzņēmumiem kapitāla piesaistei biržā. Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda paredzēts viens miljons eiro. Plānots, ka jaunās atbalsta programmas ietvaros nākamo trīs gadu laikā vismaz 20 mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu, sedzot līdz 50% kopējo sagatavošanas izmaksu. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis: “Šāda veida ES fondu atbalsts uzņēmējiem ir jaunums – 2017. gada Eiropas Komisijas pētījumā par uzņēmēju piekļuvi finansējumam rezultāti liecināja, ka aptuveni ceturtā daļa no Latvijas mazajiem un vidējiem komersantiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kas varētu sekmēt to izaugsmes iespējas. Ekonomikas ministrija ir radījusi programmu, lai šo iespēju sniegtu. Lai arī šī nebūs programma, kur gaidāma daudzskaitlīga uzņēmumu dalība, katra veiksmīga kotācija būs ieguvums Latvijas ekonomikai.” “Nasdaq Riga atzinīgi vērtē atbalsta programmu kapitāla piesaistei biržā, jo tas...

Par to, kādas ir ir ceļotāju tiesības dažādās situācijās, kas kļuvušas aktuālas saistībā ar koronavīrusa COVID-19 izplatību, informē Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. Ja iegādāts kompleksais pakalpojums (lidojums + viesnīca) Situācija, kad ceļotājs pie tūrisma operatora vai tūrisma aģenta ir iegādājies komplekso tūrisma pakalpojumu (piemēram, lidojums + viesnīca). Ja tūrisma operators atceļ plānoto ceļojumu, ceļotājam ir tiesības saņemt atpakaļ visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu. Ja ceļotājs atsakās doties ceļojumā un pats izbeidz kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms ceļojuma sākuma, pamatojoties uz to, ka ceļotājam ir bažas par došanos uz konkrēto galamērķi, šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nav pienākums atmaksāt patērētājam iemaksātās avansa summas par ceļojumu. Tikai tādā gadījumā, ja ceļojuma galamērķī vai tiešā tā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi (izsludināta ārkārtas situācija, t.sk. noteikta karantīna), ceļotājam ir tiesības atteikties doties ceļojumā. Šādā situācijā ceļotājam ir tiesības...

Uzņēmējiem vai kompāniju darbiniekiem, kuri pēc pamatprofesijas nav juristi, bieži vien ir grūti sekot līdzi savas valsts likumu izmaiņām un juridiskiem jaunumiem, tāpēc vēl jo grūtāk ir izsekot līdzi starptautisko tiesību jaunumiem. Taču ir ļoti svarīgi, lai bizness būtu juridiski nodrošināts. Tāpēc Rīgas šķīrējtiesa 9. martā plkst. 18 aicina uzņēmējus, kuri darbojas vai vēlas darboties ārpus valsts robežām, apmeklēt bezmaksas semināru "Starptautisks līgums 2020". Semināru vadīs Konstantīns Ivanovs, eksperts-praktiķis starptautisko komerctiesību jomā, advokātu biroja Foxen Law Office valstu tiesību padomnieks. Seminārā varēs iegūt aktuālāko informāciju veiksmīgai un juridiski droša starptautiskā biznesa vadīšanai. Seminārs būs aktuāls tiem uzņēmējiem, kuri: jau strādā ar ārvalstu klientiem un partneriem, taču vēl nav analizējuši 2020. gada jaunumus, kā arī vēlas pārbaudīt jau esošo pieredzi un iegūt jaunāko informāciju; tikai sāk iziet starptautiskajā tirgū un varbūt domā, ka vajadzēs tikai nedaudz pielabot esošos līgumus, ar kuriem strādā vietējā tirgū, neievērojot būtiskās nianses darbā ar ārzemju partneriem un klientiem....

Ministru kabinets 11. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus. Rīcības plāna mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis. Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai. Rīcības plānā publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada beigām izstrādāt risinājumu, lai noteiktu pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar...

Ministru kabinets 25. februārī atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto priekšlikumu piešķirt 8,72 miljonus eiro finansējuma lauksaimniekiem lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, dalībai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās un iepriekšējā gadā sākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr.1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai". Valsts piešķirtais finansējums lauksaimniekiem paredzēts galvenokārt šādiem pasākumiem: lopkopības attīstībai – 6,1 miljons eiro; augkopības attīstībai – 0,88 miljoni eiro; starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 0,52 miljoni eiro; tirgus veicināšanai – 0,38 miljoni eiro; pārtikas kvalitātes shēmām – 0,48 miljoni eiro; iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 0,34 miljoni eiro. 2020. gadā uz atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona, un tuvākais iesniegumu iesniegšanas termiņš Lauku atbalsta dienestā ir 13. marts.

Saeima 6.februārī trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja jaunu Preču zīmju likumu, kura mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Preču zīme definēta kā apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Jaunais Preču zīmju likums nosaka preču zīmju teritorialitātes un prioritātes principus, kā arī apzīmējumus, kuri var veidot preču zīmi, tostarp iekļaujot vārdiskas, figurālas, telpiskas, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu, kustību, multivides un hologrāfiskas zīmes. Likums aptver gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, kā arī nosaka subjektus, kas var iegūt tiesības uz preču zīmi, kā arī preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas. Kā norādīts anotācijā, izņēmuma tiesību uz preču zīmi tvērums aptver ne tikai iespēju preču zīmes īpašniekam aizliegt citām personām izmantot saimnieciskajā darbībā jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī...

Pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās (BREXIT) no Eiropas savienības (ES), kas notiks šā gada 31. janvārī pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika), spēkā stājas Izstāšanās līgums, kas nosaka pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim. Kā informē Ārlietu ministrija, pārejas perioda laikā: uz AK turpinās attiekties ES tiesiskais ietvars (acquis communautaire) un tā izmaiņas, kas tiks pieņemtas pārejas perioda laikā, ieskaitot Eiropas Savienības Tiesas kontroli; AK būs daļa no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības; uz AK saglabāsies ES starptautisko nolīgumu ietekme. AK būs pienākums turpināt pildīt ar ES starptautisko līgumu uzņemtās saistības pārejas perioda laikā, taču ES nevarēs uzdot trešajām valstīm pienākumu turpināt saistības pret AK, jo, sākoties pārejas periodam, juridiski tā vairs nebūs ES dalībvalsts; AK juridiski vairs nebūs ES dalībvalsts, tādējādi līdz ar izstāšanās no ES datumu vairs nepiedalīsies ES institūciju un aģentūru darbā un lēmumu pieņemšanā kā ES dalībvalsts. Lai pēc breksita...

Datu valsts inspekcija (DVI) 2020.gada sākumā veikusi strukturālās izmaiņas un izveidojusi Prevencijas nodaļu. Šī nodaļa savu darbu organizēs, ņemot vērā DVI 2019. gadā apkopoto informāciju par personas datu aizsardzību konkrētās nozarēs, kā arī iedzīvotāju paustajām bažām par datu aizsardzības procesiem uzņēmumos, uzņēmumu grupās. Nodaļas darbības fokuss būs saistīts ar tās jomas uzņēmumu pārbaudi, par kuru 2019. gadā saņemts vairāk sūdzību un kuru rīcība DVI ir bijusi vairāk jāskaidro sabiedrībai, atbildot un konsultējot. Pārbaužu rezultātā Prevencijas nodaļa vērtēs esošo datu apstrādes praksi nozarē, pārkāpumus (ja tādi tiks konstatēti) un palīdzēs uzņēmējiem nodrošināt personas datu aizsardzības procesu atbilstību normatīvajam ietvaram un līdzīgiem principiem visā datu apstrādes jomā. 2019.gadā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai Administratīvās procesa likuma ietvaros DVI pieņēma 123 lēmumus. Datu subjektu sūdzības un konstatētie pārkāpumi DVI 2019. gadā saņēmusi un izskatījusi 1236 sūdzības. Sūdzības visbiežāk bijušas par nepamatotu komerciālo paziņojumu saņemšanu, datu nodošanu trešajām personām, publisko iestāžu amatpersonām, kuras bez tiesiska pamata...

Valdība 28. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. 2019. gadā noslēdzās darbs pie EM pasūtītā pētījuma par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, kas cita starpā analizēja pastāvošo atbalsta instrumentu efektivitāti. Pētījuma rezultāti pierāda, ka ar šobrīd likumā (4.pantā) ietvertajiem kritērijiem atbalstam var kvalificēties tikai 14% jaunuzņēmumu. Daļa jaunuzņēmumu ar mērķi piesaistīt riska kapitāla investīcijas vai kvalificēties starptautiskām akcelerācijas programmām dibina saistītu sabiedrību (visbiežāk meitas sabiedrību) ārvalstīs, kura pēc būtības arī atbilst jaunuzņēmuma definīcijai un likumā noteiktajām pazīmēm. Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, grozījumi likumā paredz iespēju atbalstam kvalificēties arī jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto uzņēmumu ārvalstīs. Saskaņā ar veikto pētījumu, 27% Latvijas jaunuzņēmumu jau ir dibinājuši saistītu sabiedrību ārvalstīs ar mērķi piesaistīt ārvalstu riska kapitālu, turklāt prasība par uzņēmuma dibināšanu investora mītnes valstī ir normāla...

Lai nodrošinātu patērētājus ar pilnvērtīgu informāciju par pārtikas produktu izcelsmi, pārtikas ražotājiem no 2020. gada 1. aprīļa ir jāpiemēro Komisijas Īstenošanas 2018. gada 28. maija regula (ES) 2018/775 par pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanu (Regula). Situācijās, kad pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta (izcelsme) ir norādīta, bet izcelsme nav tā pati, kas ir produkta galvenajai sastāvdaļai, ir jānorāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsme vai vismaz jānorāda, ka tā atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes. Tātad, ja pārtikas produkta izcelsme ir norādīta, bet nav tā pati, kas produkta galvenajai sastāvdaļai, tad marķējumā: norāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsmi, vai norāda, ka galvenās sastāvdaļas izcelsme atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes. Īpašās marķējuma prasības attiecas tikai uz situācijām, kad pārtikas produkta izcelsmi var norādīt, “izmantojot jebkādus līdzekļus, piemēram, norādes, attēlus, simbolus vai terminus, kuri atsaucas uz ģeogrāfiskām vietām vai apgabaliem, izņemot ģeogrāfiskus terminus, kuri ir daļa no pieņemtiem un nepatentētiem...

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi - 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) plānota Apvienotās Karalistes (turpmāk – AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (turpmāk – ES). Šonedēļ paredzēta AK Izstāšanās no ES līguma (turpmāk – Līgums) ratifikācija AK parlamentā, bet 29.janvārī plānots Eiropas Parlamenta balsojums par Līgumu. Ja abi balsojumi būs pozitīvi, ratifikācijas procedūras tiks noslēgtas līdz 31.janvārim, un AK sakārtotā veidā izstāsies no ES. Atbilstoši Līgumam no 1. februāra līdz 31. decembrim iestāsies pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to turpinās attiekties ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā. Pārejas periodā AK, tāpat kā pašlaik, būs daļa no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības. Tas nozīmē, ka muitas jomā līdz šī gada beigām nekādu izmaiņu nebūs ne privātpersonām, kuras ceļo no AK uz Latviju vai...

Ņemot vērā pēdējā laikā sabiedrības izrādīto interesi par datu publiskošanu Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra reģistrā un publiskajā telpā (sociālās tīklošanas vietnes) izskanējušo informāciju un saņemtajiem jautājumiem par iespējams nelikumīgu datu apstrādi, kuru veic Uzņēmuma reģistrs, kas ir bezmaksas pieejami https://info.ur.gov.lv , Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi viedokli par veikto datu publiskošanu minētajā reģistrā. Likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk-Likums) noteikts, ka Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt Likumā noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. Inspekcija skaidro, ka atbilstoši Likuma 4.11 panta pirmās daļas 1.punktam publiski pieejamai ir jābūt jaunākajai informācijai par reģistru ierakstiem (šī informācija ir uzskatāma par reģistrācijas lietas publisko daļu arī atbilstoši Likuma 4.15 panta pirmās daļas 1.punktam), savukārt likuma 4.10 pantā noteikts, ka Uzņēmumu reģistrs ziņas un dokumentus, kas iekļauti...

Rakstā aplūkota darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā, kā arī darba kapitāla lielums un tā izmantošanas efektivitāte. Darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā Darba kapitāls ir nozīmīgs faktors jebkura uzņēmuma sekmīgas darbības un likviditātes nodrošināšanā. Tiek uzskatīts, ka tas savā ziņā ir kā «dzīvības asinis» jebkuram uzņēmumam, un tā efektīva vadība ir nepieciešama biznesa izdzīvošanai un veiksmīgai darbībai. Darba kapitāls (saukts arī par darbības kapitālu vai tīro apgrozāmo kapitālu (working capital)) ir starpība starp uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām (apgrozāmie līdzekļi – īstermiņa saistības). Būtībā darba kapitāls ir cieši saistīts ar uzņēmuma likviditātes nodrošināšanu. Ar apgrozāmajiem līdzekļiem tiek nodrošināta pamatdarbība: izejvielu iegāde, ražošana, pārdošana, kā arī ar tiem jāsedz visas saistības, kas rodas uzņēmējdarbības rezultātā (jāsamaksā parādi kreditoriem). Un tieši darba kapitāls ir tā apgrozāmo līdzekļu daļa, kura, pēc tam kad tiek segtas visas īstermiņa saistības, var tikt izmantota ražošanas nodrošināšanai. Tādēļ darba kapitālam ir liela nozīme uzņēmuma sekmīgas darbības nodrošināšanai. Darba kapitālu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka sākot ar 2020. gada 1. janvāri ikvienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums atteikt attālināto maksājumu veikšanu Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam, un katru gadu līdz 1. februārim iesniegt VID informāciju par atteiktajiem maksājumiem. Sākot ar 2020. gada 1. janvāri likumā noteikto attālināto maksājumu atteikšana ir obligāta ikvienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam (t.i., kredītiestādēm, bankām u.c.). Atsakot attālināti veiktos maksājumus, tiks ierobežotas ēnu ekonomikas aktivitātes interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu jomā, un ierobežotas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Lai ievērotu vienlīdzības principu, kas šajā gadījumā nozīmē – pienākumu, kuru visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji izpilda vienlīdzīgi, informācija par 2020. gadā atteiktajiem attālinātajiem maksājumiem pirmo reizi VID būs jāiesniedz līdz 2021. gada 1. februārim. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā stājās spēkā jau 2019. gada 13. aprīlī un paredzēja, ka jaunā kārtībā jāievieš praksē sākot ar 2019. gada 1. maiju. Taču, paredzot, ka maksājumu pakalpojumu...