BIZNESS

Lai mazinātu tirgus izkropļojumus un veidotu kritērijus labākai tirgus uzraudzībai Latvijā, nepieciešama ciešāka sadarbība un konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, secināts zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal (ZAB PwC Legal) veiktajā konkurences uzraudzības pētījumā “PwC Competition watch 2019”. Pētījumā norādīts, ka laikposmā no 2002. līdz 2018. gadam Konkurences padome (KP) kopumā sodījusi 16 dažādu nozaru uzņēmumus, taču biežāk sodītās nozares ir būvniecība, transports un tirdzniecība. Šajās nozarēs vēsturiski ir vērojams arī lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. 88% gadījumu dominē sodi par aizliegto vienošanos, no uzņēmumu 326 pārkāpumiem 254 ir klasificēti kā smagi. Vidējais pārkāpuma izskatīšanas ilgums ir 381 diena, taču smagāko pārkāpumu gadījumos tas ilgst teju pusotru gadu jeb 510 dienas. Pēdējos gados ierosināto pārkāpumu lietu izskatīšanas ilgums ir audzis, tāpat audzis arī soda apmērs % no apgrozījuma - no 2014. līdz 2018. gadam tas sasniedzis 2,5% no apgrozījuma. Pētījumā arī secināts, ka naudas soda noteikšanā KP izmanto salīdzinoši elastīgu pieeju. Kopš 2002....

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir paudusi savu viedokli Finanšu ministrijai par sagatavotajiem likumu grozījumiem saistībā ar valdības plānoto finanšu nozares kontroles sistēmas reformēšanu. FKTK ekspertu secinājumi par sagatavotajiem likumprojektiem (FKTK likumā un Kredītiestāžu likumā) ir tādi, ka plānotās normas dublē jau spēkā esošus normatīvos aktus, tās ir deklaratīvas un tām nav ne mazākā sakara ar likumprojekta anotācijā izvirzīto mērķi – paplašināt FKTK darbības mērķi un funkcijas, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb finanšu noziegumu novēršanas virzienu, jo šāds virziens jau FKTK darbībā tiek īstenots ikdienas darbā. Faktiski tiek risinātas finanšu uzrauga darbā neesošas problēmas saistībā ar finanšu noziegumu novēršanas uzdevumiem, kurus jau tagad veic FKTK – jo īpaši Latvijas banku sektorā. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Manā ieskatā civilizētās valstīs reformu procesu sāk ar diskusiju un plānu izstrādi. Šajā gadījumā no medijiem uzzinām, ka bijusi runa, ka mums ir jāapstiprina finanšu noziegumu novēršanas mandāts, bet tāds mums jau ir. FKTK...

Otrdien, 2. aprīlī, valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu. Līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Likums izstrādāts, lai reaģētu uz jaunajām tendencēm un apstākļiem un vienlaikus veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību. Likumprojekts paredz regulēt tiesiskās attiecības starp kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēju, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju. Tā mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū kopfinansējuma pakalpojumus, nosakot, ka ir viens vai vairāki pakalpojumi, kurus nodrošina kopfinansējuma pakalpojuma sniedzējs (operators). Tas var būt pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs kā fiziska persona aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam kā fiziskai personai, vai pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam tā pieteiktā projekta realizācijai. Tāpat tas var būt ieguldīšanas starpniecības pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs iegulda naudas līdzekļus finansējuma saņēmēja kā juridiskas personas emitētos parāda vai kapitāla vērtspapīros tā pieteikta projekta realizācijā, kas nav pārvedami vērtspapīri to sākotnējā izvietošanā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana. Likumprojekts nosaka arī kopfinansējuma...

Latvijas Būvniecības padome (turpmāk – Padome) aicina pasūtītājus rūpīgi izvērtēt būvobjektu iepirkuma līgumos paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu apmēru, veidu un līdzekļus, šādā veidā veicinot kopējo būvdarbu izmaksu samazinājumu. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktajā pētījumā secināts, ka prasītie nodrošinājumi ir nesamērīgi pret nodrošinātajiem riskiem un reālajām izmaksām, kas rodas, novēršot garantijas laika defektus. Iepazīstoties ar pēdējā gada laikā izsludināto publisko būvdarbu iepirkuma līgumiem, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir konstatējusi, ka pasūtītāji līdzīgu būvobjektu iepirkuma līgumos paredz ļoti atšķirīgus saistību izpildes nodrošinājumus un nav vienotas prakses to piemērošanā. Proti, atšķiras gan nodrošinājumu veidi, gan līdzekļi, gan nodrošinājuma apmēri (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda). Atšķirīgi nodrošinājumi tiek piemēroti arī viena pasūtītāja rīkotajās iepirkuma procedūrās, lai gan būvobjekti pēc sava rakstura un būvdarbu veida ir līdzīgi. Tas savukārt ļauj secināt, ka prasītie nodrošinājumi, iespējams, ir pārmērīgi attiecībā pret iespējamiem riskiem un iesniedzamo nodrošinājumu izmaksas nav ekonomiski pamatotas. Kopš 2014. gada 1....

Pirmdien, 1. aprīlī, aprit gads, kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tas nosaka īpašu – sociālā uzņēmuma statusu komersantiem, kas savai darbībai izvirza sociālus mērķus. Likums definē sociālā uzņēmuma jēdzienu, statusa iegūšanas procedūras, sociālo uzņēmumu reģistrēšanas un uzraudzības kārtību un atbildīgās institūcijas, kā arī priekšrocības un atvieglojumus sociālajiem uzņēmumiem. Likuma darbības pirmā gada laikā Labklājības ministrija (LM), kura ir atbildīga par likuma īstenošanu, ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 49 komersantiem, kas darbojas dažādās sociālās uzņēmējdarbības jomās. Populārākā ir darba integrācija, kurā darbojas 41 procents no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo sociālo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu - invalīdus, cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbniekus, trūcīgos iedzīvotājus, bijušos ieslodzītos un citas personas. Darba integrācijas sociālie uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs, piemēram, ēdināšanā, šūšanas un citās ražošanas nozarēs. Citi sociālie uzņēmumi sniedz pakalpojumus un uzlabo dzīves kvalitāti cilvēku grupām, kuras sastopas ar sociālām problēmām. Šāda nozare ir, piemēram, sociālie pakalpojumi pensijas vecuma...

No šā gada 1. aprīļa stājies spēkā jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kas Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts 28. februārī. Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Līdz šim komercnoslēpums bijis pieminēts Komerclikumā, Civillikumā, Darba likumā un dažos citos. Jaunais likums jau daudz detalizētāk nosaka komercnoslēpuma būtību un to, kas tieši tiek aizsargāts, jo, piemēram, Komerclikumā paredzētais regulējums attiecas tikai uz komersantiem, kamēr Komercnoslēpumu direktīva attiecas uz jebkuru fizisko vai juridisko personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu. Likumā definēts, ka komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas atbilst visām šādām pazīmēm: tā ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šādu informāciju, tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība, komercnoslēpuma turētājs ir veicis atbilstošus tās slepenības saglabāšanas pasākumus. Komercnoslēpuma objekts var būt gan...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz 3.aprīlim turpina pieņemt darba devēju pieteikumus skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai. NVA aicina darba devējus pieteikties tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņi plāno izveidot darba vietas skolēniem. Pieteikumu var iesniegt elektroniski, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, vai klātienē NVA filiālē. Darba devēju iesniegtie pieteikumi tiks izskatīti atbilstoši NVA filiāļu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenotāju izvēles komisijas nolikuma prasībām. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats, jo skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 430 eiro pirms nodokļu nomaksas. Darba devējam jānodrošina arī nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja atalgojumam. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas...

Izvērtējot iniciatīvas “Konsultē vispirms” ieviešanā iesaistīto uzraudzības iestāžu paveikto sadarbības pilnveidošanā ar uzņēmējiem, par iniciatīvas “Konsultē vispirms” līderi 2018. gadā atzīts Pārtikas un veterinārais dienests. Vienlaikus piecās nominācijās augstāko novērtējumu saņēma Valsts ieņēmumu dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Centrālā statistikas pārvalde un Valsts augu aizsardzības dienests. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro: “Viena no iniciatīvas “Konsultē vispirms” veiksmes atslēgām ir valsts iestāžu vēlme iesaistīties un parādīt, ka valsts pārvalde spēj būt atvērta un draudzīga saviem klientiem. Esmu gandarīts, ka gada laikā iestādes ir būtiski uzlabojušas savu sadarbību ar uzņēmējiem, ko arī apliecina saņemtais augstais klientu novērtējums. “Konsultē vispirms” novērtējums palīdz mums izcelt valsts pārvaldes labos piemērus un kopīgi no tiem mācīties, lai ar pārliecību varam teikt, ka Latvijā ir izcila uzņēmējdarbības vide ar atbalstošu valsts pārvaldi!” 2018. gadā par iniciatīvas “Konsultē vispirms” līderi tika atzīts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Klienti ir augstu novērtējuši PVD darbu uzraudzībā, īpaši iespēju uzņēmumiem pašiem novērst pārbaudēs konstatētās...

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm būs aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Tā 28.martā lēma Saeima, galīgajā lasījumā atbalstot grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Savukārt Konkurences padomei tiks deleģēts uzdevums uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Konkurences likuma grozījumi attiecas uz gadījumiem, kad tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ar savu darbību kavē, ierobežo vai deformē konkurenci. Tie paredz, ka šīs darbības var izpausties kā tirgus dalībnieku diskriminācija, radot tiem atšķirīgus konkurences apstākļus, priekšrocības radīšana tai kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība, kā arī gadījumos, kad tiek veiktas darbības, kuru rezultātā dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrētu tirgu, un tiek apgrūtināta tā potenciālā iekļūšana vai...

Eiropas Parlaments 27. martā apstiprināja rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par konkrētu plastmasas izstrādājumu vidiskās ietekmes samazināšanu (COM(2018)0340 – C8-0218/2018 – 2018/0172(COD),), kas paredz tādu vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu kā šķīvji, galda piederumi, salmiņi un vates kociņi aizliegumu. Deputāti lēma, ka līdz 2021. gada jāpārtrauc vienreizlietojamo galda piederumi, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība, bet līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Ar jaunajiem noteikumiem stiprināts “piesārņotājs maksā” princips. Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti: vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši); vienreizlietojamie plastmasas šķīvji; plastmasas salmiņi; no plastmasas gatavoti vates kociņi; plastmasas balonu kociņi; oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes. Līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025. gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%. Jaunie noteikumi arī stiprinās...

Kļūt par reģistrētā dizainparauga vai preču zīmes īpašnieku, iesniedzot reģistrācijas e-pieteikumu Patentu valdes tīmekļvietnē, var 24 stundas diennaktī. Patentu valde nāk klajā ar skaidrojošiem video par dizainparaugu un preču zīmju e-pieteikumu procesu un reģistrācijas soļiem. Uzņēmējiem, kas rada savas preču zīmes vai dizainparauga idejisko un vizuālo tēlu, veicinot sava produkta vai pakalpojuma atpazīstamību, ir būtiski apzināties, ka rūpnieciskā īpašuma tiesības sniedz tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības aizliegt citiem izgatavot, pārdot, kā arī citādi izplatīt tirgū savu aizsargāto produktu. Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai atšķirtu viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem, kalpojot par spēcīgu mārketinga instrumentu. To savlaicīgi reģistrējot, preču zīmes īpašnieks iegūst izņēmuma tiesības aizliegt citiem lietot identisku vai līdzīgu preču zīmi. Savukārt ar reģistrētu dizainparaugu var aizsargāt jebkuru rūpniecisku vai amatniecisku priekšmetu (izstrādājuma formu). Reģistrēta dizainparauga īpašnieks var aizliegt citiem izgatavot, tirgot, importēt un eksportēt izstrādājumus, kuros ir ietverts reģistrētais dizainparaugs. Dizainparaugs rada tirgū papildu vērtību un pasargā no...

Vērtējot uzņēmumu maksāto nodokļu apjomu, 55.6% uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju ir norādījuši, ka tas ir krietni par augstu, 36.5% - mazliet par augstu, savukārt 7.2% atbildējuši, ka nodokļu apjoms ir tik, cik vajag, liecina Turības Biznesa indekss. Salīdzinot atbildes ar uzņēmēju pausto 2018.gadā, redzams, ka nedaudz, taču neapmierinātība pieaug. Ja pērn nodokļu apjomu uzņēmēji vērtēja ar kopējo indeksu mīnus 48,4, tad šogad indekss ir mīnus 50,3. Uzņēmējiem tika lūgts novērtēt arī ar uzņēmējdarbību saistīto tiesisko vidi. 15% uzņēmēju norādījuši, ka tā ir ļoti slikta, 35% - drīzāk slikta, 19% - drīzāk laba, 1% - ļoti laba, savukārt 30% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu. Kopējais tiesiskās vides indekss ir negatīvs - mīnus 23. "Veidojot pētījumu, mūsu mērķis bija ne tikai noskaidrot, kāda ir situācija uzņēmējdarbības vidē un, ko par to domā paši uzņēmēji, bet arī turpināt darbu pie pētījumā atklātajiem datiem, lai piedāvātu iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai. Negatīvs vērtējums lielākajā...

Ņemot vērā arvien pieaugošo darbaspēka trūkumu būvniecības nozarē, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības biedri tikušies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvjiem, lai runātu par viesstrādnieku piesaisti, kā arī pārvaldes iespējām nākotnē atvieglot dokumentu noformēšanas procedūru un ilgumu ātrākai viesstrādnieku piesaistei. Partnerības biedri norādīja ne vien uz dokumentu noformēšanas procedūras garumu, bet arī dārdzību. Sarunā tika vērsta uzmanība kaimiņvalstu, īpaši Polijas praksei, kur ir atvieglotas likuma normas, paverot darba spēka nodrošināšanas aģentūrām legālas iespējas darbā Eiropas Savienības valstīs, tostarp arī Latvijā iekārtot trešo valstu pilsoņus. “Aicinām, vērtējot viesstrādnieku darbā iekārtošanās procedūrās kaimiņvalstīs, īpašu uzmanību pievērst Polijai, kas šobrīd ir daudz izdevīgākā situācijā nekā Latvija. Praksē tas nozīmē, ka nodokļi tiek maksāti nevis Latvijā, bet gan Polijā, turklāt valsts zaudē kontroli pār imigrācijas plūsmu,” norāda Partnerības vadītāja Baiba Fromane. Ar PMLP pārstāvjiem tika pārrunāts arī garais termiņš vakances izsludināšanai Nodarbinātības valsts aģentūrā. Kā zināms, esošais regulējums nosaka, ka darba devējam jānogaida 30 dienas, līdz...

Finanšu ministrija ir apkopojusi visu iesaistīto institūciju izstrādātos priekšlikumus un sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru virzīs grozījumus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Grozījumu mērķis ir efektivizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: "Esošā situācija patieso labuma guvēju atklāšanā nav iepriecinoša – uzņēmēji ir bijuši kūtri, iesniedzot ziņas Uzņēmumu reģistrā par patiesajiem labuma guvējiem uzņēmumos. Grozījumi normatīvajos aktos būtu papildus kontroles rīks, lai uzņēmēji sniegtu patiesu informāciju un izprastu tālākās sekas, kas notiks, ja tiks sniegta maldīga informācija Uzņēmumu reģistram.” Grozījumi "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" nosaka, ka likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo Uzņēmumu reģistram par gadījumiem, kuros izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam. Attiecīgi Uzņēmumu reģistram būs pienākums informēt...

Ministru kabinets 19. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu paketi ar sešiem savstarpēji saistītiem likumprojektiem – Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā, Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā. Likumprojekti izstrādāti ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828 prasības attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu akciju sabiedrību pārvaldē un akcionāru tiesību stiprināšanu. Grozījumi likumprojektos ietver šādas būtiskas izmaiņas: akciju sabiedrību tiesības noskaidrot savus akcionārus, iegūt to kontaktinformāciju, kā arī tiesības prasīt informāciju par tās akcionāriem no jebkura starpnieku ķēdē esoša starpnieka. Cita starpā grozījumi papildināti arī ar vairākiem būtiskiem pušu pienākumiem – turpmāk starpniekam būs pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai veicinātu akcionāra tiesību izlietošanu, noteikts institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldnieku pienākums izstrādāt un publiskot iesaistīšanās politiku, pienākums pilnvarotajiem padomdevējiem publiskot informāciju...