BIZNESS

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 5.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā. Iecerēts, ka turpmāk likuma nosaukums būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums. Ar grozījumiem plānots paplašināt personu loku, uz kurām attiecināmas likuma normas, paredzot, ka tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 4.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Likumprojekts noteic, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona. “Tautsaimniecības komisijas atbalstītie grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Likumprojekts paredz ieviest izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Plānots, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms...

Ministru kabinets 4. jūnija sēdē apstiprināja grozījumus noteikumos par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kas attiecas uz elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarēm. Apstiprinātie grozījumi paredz, ka turpmāk regulēti tiks visi elektroenerģijas tirgotāji, neatkarīgi no to tirdzniecības apjoma gadā. Līdz šim reģistrēti un attiecīgi regulēti tika tikai tie tirgotāji, kuru plānotais elektroenerģijas tirdzniecības apjoms pārsniedza 4000 MWh/gadā. Šāds nosacījums bieži vien radīja situāciju, kad reģistrēti tika arī tādi komersanti, kas gada laikā noteikto tirdzniecības apjomu tomēr nesasniedza, lai gan bija plānojuši sasniegt. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad nereģistrēts komersants pēc gada konstatēja, ka tomēr ir pārsniedzis reģistrācijai noteikto slieksni un tam bija jābūt reģistrētam. Tādējādi, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, iepriekš noteiktais 4000 MWh slieksnis elektroenerģijas tirgotājiem tiek atcelts. Arī dabasgāzes nozarē jau šobrīd tiek regulēti visi tirgotāji. Attiecībā uz siltumenerģijas nozari noteikumos ir veikti tehniski grozījumi, lai salāgotu šos noteikumus ar Enerģētikas likuma normām. Vienlaikus, lai izvairītos no normu interpretācijas, noteikumos precīzāk ir...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 23.05.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus un noteikumu grozījumus, kuri izstrādāti, ņemot vērā, ka 23. maijā stājās spēkā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums, kā arī, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (turpmāk – Direktīva 2016/97) noteiktās prasības. "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājuma pašriska saistības izpildei prasību normatīvie noteikumi" nosaka prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājumam, kas paredzēts civiltiesiskās atbildības, kas var iestāties tad, ja tā darbības kļūdas vai nolaidības dēļ nodarīti zaudējumi klientiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei vai citām personām, apdrošināšanas līgumā (civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums) iekļautā pašriska saistības izpildei. Grozījumi normatīvajos noteikumos "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem" paredz, ka turpmāk ikvienai personai būs iespēja FKTK sniegt ziņojumus par finanšu un...

Valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes laikā 31. maijā tika apspriestas svarīgākās prioritātes, kas jāīsteno, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un uzlabotu konkurētspēju investīciju piesaistē. Valdība un investori vienojās, ka nepieciešams modernizēt augstskolu pārvaldību, atrast efektīvus risinājumus darbaspēka pieejamības problēmām, kā arī strādāt pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sanāksmes dalībniekiem norādīja, ka viņa vadītās valdības darba virsmērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, panākot lielāku privāto, tai skaitā ārvalstu, investīciju piesaisti ekonomikai. Valdība strādā, lai pakāpeniski sakārtotu šo vidi, īpašu uzmanību veltot finanšu sektora, izglītības, veselība, tiesiskuma un pašvaldību jomām. FICIL goda priekšsēdētāja Šarlote Norbija uzsvēra, ka darbaspēka pieejamība kā risks Latvijas ekonomikai jau ir kļuvis par faktoru, kas reāli bremzē ekonomikas izaugsmi. Turklāt, lai Latvija varētu ātrāk kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, ir vitāli svarīgi veidot konkurētspējīgu un modernu augstākās izglītības sistēmu. Augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeļa modernizācija uzlabotu to starptautisko konkurētspēju un kļūtu...

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas noteic, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs jāsniedz, sākot ar 2020.gada februāri. Likums grozīts, lai Būvniecības valsts kontroles birojs Būvniecības informācijas sistēmā varētu iestrādāt jaunu moduli un uzsākt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes darbību, teikts grozījumu anotācijā. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos ieviesta kopš 2017.gada 1.oktobra, un tajā galvenajam būvdarbu veicējam jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski jāreģistrē arī personas, kuras uzturas būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, ieviesta, lai mazinātu krāpšanos ar darba laika uzskaiti un darba samaksu aplokšņu algās, kā arī efektīvāk kontrolētu būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā....

Ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta - norāda 50,6% uzņēmēju, savukārt 19,2% to vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu, liecina Turības Biznesa indeksa pētījums. Vispozitīvāk tiesisko vidi vērtē uzņēmumi, kuros darbinieku skaits ir 250 un vairāk, visnegatīvāk - uzņēmumi ar 10 līdz 49 darbiniekiem. Analizējot vērtējumu dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk tiesisko vidi vērtē tirdzniecības, pakalpojumu, būvniecības un ražošanas nozarēs. Tirdzniecības nozarē 50% uzņēmēju norādījuši, ka ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide ir drīzāk slikta vai ļoti slikta. Pakalpojumu nozarē 51% uzņēmēju norādījis, ka tiesiskā vide ir drīzāk slikta vai ļoti slikta. Būvniecības nozarē šādi uzskata 50% uzņēmēju, bet ražošanas nozarē - 45%. Reģionu griezumā visnegatīvāk noskaņotie ir Vidzemes uzņēmēji, kur tiesisko vidi negatīvi vērtē 62%, Zemgalē un Kurzemē - 55%, Pierīgā - 54%, Rīgā - 50%, bet Latgalē - 37%. “Ar uzņēmējdarbību saistītās tiesiskās vides stiprināšana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ilgtspējīgas tautsaimniecības veidošanā. Spēkā...

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) publicējusi ikgadējo Uzņēmējdarbības apskatu 2019, kurā analizēti mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbības rezultāti un uzņēmējdarbības apstākļi katrā no OECD valstīm. Tāpat tajā sniegta informācija par jaunākajām valstu politikas iniciatīvām, kas īstenotas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai. Apskatā OECD norādījusi, ka Latvijas uzņēmējdarbības vides tiesiskais regulējums daudzējādā ziņā atbilst OECD vidējiem rādītājiem un Latvijas valdība veikusi mērķtiecīgus pasākumus MVU izaugsmes sekmēšanai. Uzņēmuma skaita pieauguma rādītāji laika posmā no 2007. - 2015. gadam parāda stabilu dinamiku. Vienlaikus apskatā uzsvērts, ka tautsaimniecības produktivitātes palielināšana joprojām ir Latvijas lielākais izaicinājums. Ekonomikas ministrija apgalvo, ka produktivitātes veicināšana ir viena no tās prioritātēm, līdz ar to mērķtiecīgi tiekot ieviestas un īstenotas vairākas aktivitātes, piemēram, ir uzlabota tehnoloģiju pārneses sistēma, stiprināta sadarbība starp pētniecības sektoru un uzņēmējiem, sekmēta digitālizācija un modernu tehnoloģiju ieviešana, atbalstīta inovatīvo un tehnoloģiski orientēto uzņēmumu darbība, piedāvājot dažādus finanšu atbalsta instrumentus, it īpaši inovatīvu jaunuzņēmumu attīstībai. Kopumā OECD secinājusi, ka...

Latvijai līdz 2021. gada 1. maijam nacionālajos tiesību aktos jāpārņem Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuras mērķis ir ierobežot negodīgas tirdzniecības prakses visā pārtikas piegādes ķēdē, lai aizsargātu ES lauksaimniekus. Latvijā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) pašlaik ir ieviestas vai daļēji ieviestas vairākas direktīvā noteiktās prasības, tomēr tās attiecas uz atsevišķiem, nevis visiem pārtikas piegādes ķēdes posmiem. Jaunais Eiropas tiesību akts attieksies uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti pārtikas piegādes ķēdē, aizliedzot negodīgas prakses veidus, ko tirdzniecības partneri mēdz vienpusēji uzspiest saviem partneriem. Direktīva paredz minimālās prasības, kas dalībvalstīm jāievieš, tādējādi nodrošinot vienotu regulējumu visā ES un mazinot pastāvošās atšķirības starp tām dalībvalstīm, kurās ir regulējums netaisnīgām tirdzniecības praksēm un kurās šāda regulējuma nav. Par negodīgu tirdzniecības praksi var uzskatīt, piemēram, kavētus maksājumus par ātrbojīgiem produktiem, pasūtījuma atcelšanu pēdējā brīdī, vienpusējas izmaiņas piegādes līgumos, samaksas pieprasīšanu piegādātājam par norakstītiem produktiem, atteikšanos slēgt rakstiskus līgumus, kā arī komercnoslēpumu ļaunprātīgu izmantošanu un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. maijā ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 4 260 eiro apmērā AS "PNB Banka", jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam, t.i. 1. aprīlim, nebija sagatavojusi un iesniegusi FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Tādējādi pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu. Vairākas bankas š.g. 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidēta gada pārskata sagatavošanu, ne tā publiskošanu. FKTK pieprasīja katrai bankai papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtēja katru situāciju, piemērojot atbilstošu sankciju. AS...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Latvijā 20. maijā sāk darboties Tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma, kas nodrošina iespēju izsekot katram tabakas izstrādājuma dzīves cikla posmam – no rūpnīcas līdz mazumtirdzniecības punktam. Tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēma (Track&Trace) ir vienotā visā Eiropas Savienībā. To noteic Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/40/ES un Eiropas Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2018/574. Nodrošinot iespēju izsekot legālo tabakas izstrādājumu plūsmai, tā paplašina valsts uzraudzības iestādēm kontroles iespējas. Baiba Šmite-Roķe, VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja, norāda, ka jaunā sistēma palīdzēs cīnīties pret nelegālu tabakas izstrādājumu apriti, līdz ar to aizsargās legālā tirgus dalībniekus. Latvija ir izvēlējusies tādu sistēmas ieviešanas modeli, kas nerada ievērojamus valsts naudas tēriņus. Arī iesaistītajiem komersantiem ir maksimāli atviegloti priekšnoteikumi, lai iekļautos šīs sistēmas darbībā. Turpmāk katra cigarešu paciņa un tinamās tabakas iepakojums, kas ražoti Eiropas Savienībā vai importēti Latvijā, jāmarķē ar unikālu identifikatoru. Identifikatora ģenerēšanu un piešķiršanu nodrošina VAS Latvijas...

Valsts kontrole ir pabeigusi ikgadējās revīzijas par iestāžu gada pārskatu pareizību un informē par nepieļaujamām tendencēm valsts attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā. 26 gada pārskatu revīziju rezultātā Valsts kontrole kopumā ir sniegusi 89 ieteikumus. Revīzijas ziņojumus skatīt šeit. 2018. gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 milj. eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem tika iztērēti vismaz 9 milj. eiro. Valsts kontrole uzsver, ka ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās, lai finansējuma trūkuma apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā un ļaut iztērēt kārtējām vajadzībām attīstības mērķiem piešķirto finansējumu. Ir nepieciešama arī politiska griba beidzot konceptuāli lemt par publiskā sektora atlīdzības principu maiņu, jo vienīgais 2018. gadā veiktais uzlabojums – noteikt tiesneša amatu par visaugstāk atalgoto juridisko profesiju publiskajā sektorā – nav sasniedzis mērķi. Gada pārskatu revīzijās Valsts kontrole primāri vērtē uzskaites pareizību. 2018. gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī. Kritiska situācija attīstības...

Ministru kabinets (MK) 14.maijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, kurā paredzēts uzsākt konsultācijas ar pašvaldībām un informēt sabiedrību. Konsultācijas ar pašvaldību deputātiem VARAM organizēs jaunveidojamo novadu centros un ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu. Savukārt pirmās sarunas ar pašvaldību deputātiem notiks 27. maijā Preiļos, 5. jūnijā Cēsīs un Valmierā, 6. jūnijā Smiltenē, 7. jūnijā Siguldā. Konsultācijas ar pašvaldībām ilgs līdz 2019. gada septembrim, bet sabiedrības informēšanas pasākumi pašvaldību iedzīvotājiem notiks līdz 2020.gada maijam. Informācija par tikšanos laiku un vietu būs ievietota gan ministrijas mājaslapā, izplatīta sociālajos tīklos, sniegta pašvaldībām un vietējiem plašsaziņas līdzekļiem. Vienlaikus ar konsultācijām par administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli VARAM uzsāks darbu pie konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu un likumprojekta izstrādes. Saskaņā ar jauno administratīvi teritoriālo reformu, līdz 2021. gadam Latvijā pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām, un pašvaldības plānots veidot ap reģionālās...

No 15. maija visiem starptautiskajiem zvaniem un īsziņām Eiropas Savienības (ES) robežās būs piemērojama jauna maksimālā cena: zvanot no savas valsts uz citu ES valsti, maksās ne vairāk kā 19 centus minūtē (bez PVN) un 6 centus par īsziņu (bez PVN). 2017. gada jūnijā jau tika atcelta viesabonēšanas maksa, bet ES mēroga telesakaru noteikumu pārskatīšanas rezultātā tagad ir arī noteikti cenas ierobežojumi starptautiskajiem zvaniem un īsziņām Eiropas Savienībā. Šie telesakaru noteikumi tika pārskatīti nolūkā stiprināt elektronisko sakaru koordināciju un nostiprināt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) lomu. Jaunie starptautisko zvanu noteikumi ir vajadzīgi, lai novērstu lielās cenu atšķirības starp dalībvalstīm. Vidēji standarta cena par zvanu no fiksētas tālruņa līnijas vai mobilā tālruņa ES robežās bija trīs reizes augstāka nekā iekšzemes zvanu standarta cena, savukārt standarta cena par īsziņu ES robežās vairāk nekā divas reizes pārsniedza iekšzemes īsziņu cenu. Dažos gadījumos standarta cena par zvanu ES robežās bija pat līdz desmit reižu augstāka...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) mājaslapā sākas skolēnu elektroniskā reģistrācija dalībai NVA īstenotajā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā. Skolēnu reģistrācija tiek uzsākta pakāpeniski - katram valsts reģionam ir noteikts savs reģistrācijas sākuma datums. 13. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā sāka reģistrēties tie skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Latgalē. 14. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Zemgalē. 15. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Kurzemē. 16. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Vidzemē. 17. maijā no plkst. 16.00 dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā varēs sākt reģistrēties skolēni, kuri vēlas vasaras brīvlaikā strādāt Rīgas reģionā. Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt! Informācijai NVA mājaslapā ir pieejama tabula ar reģionu, novadu un filiāļu uzskaitījumu. Ja...