BIZNESS

Lai viestu skaidrāku, saprotamāku un efektīvāku šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” iekļauto normu piemērošanu, tai skaitā arī atsevišķu normu izpildei samazinot administratīvo slogu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar citām institūcijām izstrādājis grozījumus. Šā gada 4.jūlijā noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd tiek apkopoti no ministrijām un citām institūcijām saņemtie iebildumi un priekšlikumi. VUGD piedāvā iepazīties ar būtiskākajām plānotajām izmaiņām Ugunsdrošības noteikumos: Novērstas neskaidrības terminu piemērošanā Grozījumi Ugunsdrošības noteikumos novērsīs neskaidrības terminu “publisks objekts” un “saimnieciskās darbības objekts” piemērošanā. Dažkārt maldinoši tika uzskatīts, ka publisks objekts nav saimnieciskās darbības objekts un tam nepiemēro prasības, kas noteiktas saimnieciskas darbības objektam, bet tā nav, jo publisks objekts ir saimnieciskās darbības objekta veids un tam ir saistošas visas prasības, kas noteiktas saimnieciskās darbības objektam. Piemēram, tirdzniecības centrs kopumā ir saimnieciskās darbības objekts, tomēr daļā, kur tas pieejams ikvienai personai, tirdzniecības centrs ir uzskatāms arī...

Saistībā ar izmaiņām likumā "Par akcīzes nodokli", no 1.augusta spirtotajiem dzērieniem (piemēram, degvīnam, viskijam, konjakam, brendijam, rumam, balzamam, alkoholiskajiem kokteiļiem utml.) tiek samazināta akcīzes nodokļa likme. Ko norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID), akcīzes nodokļa likmju samazinājums gan nenozīmē tūlītēju alkoholisko dzērienu cenu kritumu, jo kamēr netiks iztirgoti dzērieni, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts līdz šī gada 1.augustam, tirgotājiem nav pamata samazināt cenu. Minētais saistīts ar likuma “Par akcīzes nodokli” normu, kas nosaka, ka nodokļa likmju samazināšanas gadījumā akcīzes nodokļa starpība netiek atmaksāta. VID vērš uzmanību, ka alkohola apritē iesaistītajiem komersantiem saistībā ar likmju samazināšanu nekādi dokumenti VID nav jāsniedz, tomēr mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem iesaka fiksēt dzērienu krājumus dienā pirms likmju samazinājuma, lai brīdī, kad nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem tiks palielinātas (šobrīd likums paredz likmju kāpumu 2020.gada 1.martā), varētu precīzi un nepārprotami identificēt tos dzērienus, par kuriem akcīzes nodoklis samaksāts līdz šī gada 1.augustam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9. jūlijā pieņēmusi divus jaunus FKTK noteikumus "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas normatīvie noteikumi".“Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” ietver pašlaik spēkā esošos kredītriska pārvaldīšanas noteikumus, kuriem ir pievienoti FKTK 2018. gada 16. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 19 “Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi”, kā arī ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā pret spēkā esošo kredītriska pārvaldīšanas noteikumu redakciju: precizēta kredītriska stratēģijas loma un nozīme, kā arī būtiskākā stratēģijā ietveramā informācija; noteikta prasība veikt regulāru kredītu nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzību visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu, kā arī apstiprināt iekšēju un ārēju vērtētāju sarakstu atbilstoši iestādes kredītu portfeļa specifikai; precizētas prasības agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidei un piemērošanai; noteiktas detalizētākas prasības pārskatīšanas politikai un pārskatīšanas pasākumu piemērošanai, prasība veikt pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas novērtējumu, un prasība regulāri veikt pārskatīšanas pasākumu efektivitātes izvērtējumu; izvērsta pārskatīšanas pasākumu sasaiste ar ienākumus nenesoša kredīta...

Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu. Izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Veikti Grozījumi Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" Ar grozījumiem tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, attiecinātas arī uz...

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija ir pieņēmušas Regulu par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, radot taisnīgus, pārredzamus un prognozējamus nosacījumus tiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri sniedz savus pakalpojumus, izmantojot tiešsaistes platformas. Regulas izpratnē "tiešsaistes platformas" ir tiešsaistes tirdzniecības vietas, tiešsaistes lietojumprogrammu tirdzniecības vietas un sociālie mediji, kā arī tiešsaistes meklētājprogrammas, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ciktāl tie sniedz pakalpojumus ES reģistrētiem komerciālajiem lietotājiem (komersantiem), kas savukārt piedāvā preces vai pakalpojumus ES patērētājiem (piemēram, Google Play, Apple App Store, Facebook, Instagram, Uber, Youtube, Amazon, eBay, Taxify, City24, PērkamKopā, u.c.). Tiešsaistes platformas ir galvenās digitālās tirdzniecības veicinātājas un tās kļūst arvien populārākas ES. Eiropas Komisija, konstatējot problēmas ES tiešsaistes platformu darbībā, kas saistītas ar negodīgu tirdzniecības metožu izmantošanu un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkumu platformu lietotājiem, izstrādāja Regulu, kas tagad būs juridiskais ietvars, lai šīs problēmas risinātu. Saskaņā ar Regulā noteikto, tiešsaistes platformām līdz 2020.gada 12.jūlijam...

Konkurences padome (KP) pirmajā pusgadā organizējusi sešas brīdinājuma procedūras desmit uzņēmumiem un piecām fiziskām personām par iespējamu iesaisti konkurentu aizliegtās vienošanās jeb karteļos. Izsakot brīdinājumus, KP iespējamās aizliegtu vienošanos pazīmes un kaitējumu tirgum un patērētājiem var novērst pēc iespējas ātri. Pirmajā pusgadā KP redzeslokā nonākuši dažādu nozaru pārstāvji, tajā skaitā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, biroja tehnikas izplatīšanas pārstāvji un nožogojuma montāžas veicēji. Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais un smagākais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Lai nodrošinātu efektīvu konkurences tiesību uzraudzību, KP iespējamus pārkāpumus, kas ietekmē mazāku daļu tirgus un sabiedrības, saskaņā ar prioritizācijas stratēģiju novērš alternatīvos veidos, piemēram, izskatot brīdinājumus un nepiemērojot naudas sodu. Tas atbilst arī vispārējam valsts pārvaldes “Konsultē vispirms” principam. KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem. Ja brīdinātais uzņēmums nākotnē atkārtoti nonāks KP redzeslokā saistībā ar līdzīgiem iespējamiem pārkāpumiem, tie tiek izmeklēti kā atkārtota pārkāpuma lieta.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) turpina vērtēt AS “Latvijas Pasts” iesniegto universālā pasta pakalpojumu - vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu - (UPP) tarifu projektu. Jaunie UPP tarifi nestāsies spēkā šā gada 15. jūlijā, kā to sākotnēji – aprīlī paziņojis komersants, iesniedzot tarifu projektu Regulatoram vērtēšanā. Lietotāji joprojām var turpināt sūtīt pasta sūtījumus par spēkā esošajiem UPP tarifiem. Regulators turpina vērtēt tarifu projektā iekļautās izmaksas, vai tās ir ekonomiski pamatotas, un tam ir iesniegti visi pamatojošie dokumenti. Regulators šobrīd ir pieprasījis pasta operatoram iesniegt papildu informāciju un precizēt datus. Regulatoram kopumā ir dotas 90 dienas tarifa projekta vērtēšanai un 30 dienas – lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā, ka šobrīd ir pieprasīta papildu informācija, tarifu projekta izvērtēšanas termiņš tiek pagarināts. Tas nozīmē, ka Regulatoram lēmums par tarifiem ir jāpieņem līdz augusta beigām, un tarifu vērtības vēl var mainīties, salīdzinot ar iesniegto tarifu projektu. Latvijā UPP sniedz valsts AS “Latvijas Pasts”,...

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka mazumtirgotājiem ir atšķirīga izpratne par maksas piemērošanu piegādātājiem par produktu izvietošanu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalu “pie kases”* zonās, tāpēc KP definē kritērijus, ko ņems vērā, lai novērtētu mazumtirgotāju rīcības atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam (NMPAL). KP ierosināja tirgus uzraudzību “Par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikalos”, balstoties uz piegādātāju identificētajām problēmām un iestādes noteiktajām prioritātēm, kas paredz pievērst uzmanību praksi, kas saistīta ar maksas pieprasīšanu par preces atrašanos mazumtirdzniecības vietās. Tirgus uzraudzības ietvaros informācija tika saņemta no desmit mazumtirgotājiem un 15 piegādātājiem. Tirgus uzraudzības mērķis bija sniegt skaidrojumu par preču izvietošanas nosacījumiem “pie kases” zonā un attiecīgi maksas piemērošanu piegādātājiem. Uzraudzībā tika konstatēts, ka daļa mazumtirgotāju “pie kases” zonu uzskata par pamata plauktu vietu, daļa – par papildu izkārtojuma speciālo vietu, attiecīgi vai nu piemērojot, vai nepiemērojot piegādātājiem maksu par preču izvietošanu “pie kases” zonā. KP norāda, ja “pie...

Ministru kabinets 9. jūlijā atbalstīja tālāku Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstīšanu procesu optimizācijas un automatizēšanas virzienā, apstiprinot rīkojuma projektu "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 54.0 versija - Būvniecības procesu un IS attīstība (2.kārta))" . Tā rezultātā BIS kļūs par vienotu platformu jebkuras būves dzīvescikla pārvaldībai - no būvniecības ieceres līdz ekspluatācijas beigām. MK rīkojuma projekts paredz turpmāko trīs gadu laikā gan papildināt un pilnveidot jau šobrīd BIS pieejamos risinājumus, gan arī veidot jaunus. Plānots, ka tiks radīta jauna būvju lēmumu skaņošanas un pieņemšanas funkcionalitāte, nodrošinātas iepriekš nebijušas iespējas elektroniskās darba laika uzskaites datu izmantošanai būvuzraudzībā, izstrādāta BIS mobilo iekārtu lietotne un ieviesti citi būtiski jauninājumi. Tāpat tiks pilnveidots būvniecības ieceres iesniegšanas un saskaņošanas process, risku vadība uzraudzības procesa ietvaros, kā arī apziņošanas un informēšanas process. Kā zināms, BIS attīstības 1. kārtas ietvaros ir radīta iespēja, kas nodrošina būvniecības ieceres elektronisku iesniegšanu, ko jau izmantojuši vairāki...

Valdība 9. jūlijā apstiprināja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumos Nr.272 "Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība"", kurā precizēta kārtība, kādā nosaka atbrīvojumus autoceļu lietošanas nodevai lauksaimniecības nozarē, kā arī definēts nodevas maksātāju loks. Grozījumi noteikumos bija nepieciešami, lai veicinātu lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību konkurētspēju. Izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz, ka kooperatīvā sabiedrība lauksaimniecības nozarē, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem, nemaksā autoceļu lietošanas nodevu no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim. Ja kooperatīvās sabiedrības īpašumā, turējumā vai valdījumā ir viens transportlīdzeklis, atbrīvojumu no nodevas piemēro neatkarīgi no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības neto apgrozījuma pēdējā iesniegtajā sabiedrības gada pārskatā. Savukārt, ja kooperatīvās sabiedrības īpašumā, turējumā vai valdījumā ir vairāki transportlīdzekļi, atbrīvojumu no nodevas maksāšanas piemēro par vienu transportlīdzekli uz katriem 99 600 eiro no lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības neto apgrozījuma pēdējā iesniegtajā sabiedrības gada pārskatā. Lai VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) varētu piemērot noteiktos atbrīvojumus,...

Ar uzņēmējdarbību saistītās likumdošanas stabilitāte, nemainība un prognozējamība ir drīzāk slikta vai ļoti slikta, norāda 73,6% uzņēmēju, liecina Biznesa augstskolas Turība Biznesa indeksa dati. 19,1% uzskata, ka likumdošanā situācija ir laba, bet 0,2% – ļoti laba. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -36,8). Analizējot datus reģionālā griezumā, augstskolas pētnieki secina, ka visnegatīvāk situāciju vērtē Pierīgas un Kurzemes reģiona uzņēmēji (83% likumdošanas stabilitāti vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu), kuriem seko Zemgales uzņēmēji (76%) un Vidzemes reģiona uzņēmēji (71%). Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, indeksā secināts, ka vislabāk situāciju vērtē ražošanas nozares pārstāvji – 33% norādījuši, ka likumdošanas stabilitāti vērtē kā drīzāk labu vai ļoti labu. Tirdzniecības nozarē šādu vērtējumu snieguši 28% uzņēmēju, būvniecības un pakalpojumu nozarēs – 24%. "Normatīvo aktu nemainība un prognozējamība galvenokārt ir atkarīga no diviem aspektiem. Pirmais, politisko vīziju stabilitātes un pārmantojamību, ko ir grūti saglabāt, ja kardināli mainās politisko spēku sastāvs parlamentā...

Vairākas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs līdz šī gada 15. jūlijam pieņem darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, nodarbinot subsidētajās darba vietās NVA reģistrētos bezdarbniekus. Izveidojot subsidēto darba vietu NVA reģistrētam bezdarbniekam, darba devēji saņem dotāciju nodarbināto bezdarbnieku un darba vadītāju atalgojumam, kā arī noteiktos gadījumos dotāciju valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no bezdarbnieka darba algas dotācijas daļas. Ja subsidētā darba vieta izveidota bezdarbniekam ar invaliditāti, darba devējs var saņemt vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai. Pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei pieņem NVA filiāles Aizkrauklē, Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Limbažos, Ludzā, Madonā, Rēzeknē, Rīgā, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā un Valmierā. Pieteikties var komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās...

Lauku Atbalsta dienests ir pieņēmis lēmumu par lauksaimniecības produkcijas ražotājam piešķirto marķētās dīzeļdegvielas kopējo daudzumu kārtējam saimnieciskajam gadam. No 2019.gada gada 1.jūlija līdz 2019.gada 30.novembrim var iegādāties ne vairāk kā 90 procentus no kopējā piešķirtā degvielas daudzuma. Šogad dīzeļdegvielas saņemšanai ir pieteikušies 17310 lauksaimnieki. Dīzeļdegvielu var izmanto pašpārvadājumiem un traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājējmašīnās. Līdz šā gada 30.novembrim dienests atkārtoti vērtēs lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbilstību prasībām, lai saņemtu degvielu. Dienests ņems vērā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto gada ienākumu deklarāciju vai uzņēmuma gada pārskatu, kā arī šo dokumentu precizējumus, kas iesniegti līdz 30.septembrim. Lauksaimniekiem piešķiramo dīzeļdegvielas daudzumu nosaka, ņemot vērā audzējamo kultūru: augkopība — 100 litru uz vienu hektāru, augļkopība, ogulāji un dārzkopība — 130 litru uz vienu hektāru, zālāju platības, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru (bioloģiskajās saimniecībās blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru), — 130 litru uz vienu hektāru, zālāju...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru jūnijā vairāk kā 300 OIK elektrostacijām izvērtēja principiālo elektriskā pieslēguma shēmu atbilstību normatīvo aktu un vadlīniju prasībām. Izvērtējot visas pieslēguma shēmas, 134 komersantu iesniegtās elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas tika atzītas par neatbilstošām noteiktajām prasībām. Līdz brīdim, kamēr netiks saņemts elektrostaciju principiālo elektrisko pieslēgumu shēmu precizējums un netiks novērstas neatbilstības, šīm stacijām, kā arī 13 elektrostacijām, kas vispār nav iesniegušas minētās pieslēguma shēmas, apturēts valsts atbalsts. Pēc precizēto dokumentu saņemšanas, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar publisko tirgotāju un sistēmas operatoru atkārtoti izvērtēs iesniegtos precizētos dokumentus. Principiālās elektriskā pieslēguma shēmas neiesniegšanas vai noteiktajām normatīvo aktu prasībām neatbilstošas elektrostaciju principiālās elektrisko pieslēgumu shēmas iesniegšanas gadījumā publiskais tirgotājs šā gada 1. jūlijā aptur saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros. Publiskais tirgotājs atsāks elektrostacijā saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc noteiktajām prasībām atbilstošas principiālās elektriskā pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram,...

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) saskaņo Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas makroekonomikas prognozes 2019.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski saistībā ar zemajiem nodokļu ieņēmumiem un aizvien saspringto situāciju darba tirgū, kas var ietekmēt inflācijas līmeņa kāpumu. Padome uzskata, ka ārējā pieprasījuma samazināšanas un investīciju nepietiekamas dinamikas dēļ IKP izaugsme varētu būt lēnāka. Apstiprinot reālā IKP izaugsmes prognozi Vidēja termiņa budžeta ietvaram 2020./22. Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2019. gada februārī, kas tika sagatavota Stabilitātes programmai 2019/22, reālais IKP pieauguma temps 2019. gadam nemainījās. Neliels samazinājums izaugsmei prognozēts turpmākajos gados par -0,2 procentu punktiem (2020.g.) -0,1 procentu punktiem (2021.g.) un -0,1 (2022.g.). Šo situāciju ietekmējuši gan iekšējie, gan ārējie faktori, kurus kā pieņēmumus izmantojusi FM. Nozīmīgi ārēji faktori ir samazinātās izaugsmes prognozes ES un eirozonā gan 2019., gan 2020. gadam, kā arī Latvijas eksporta pieauguma...