BIZNESS

Tirdzniecības tīmekļvietņu, tai skaitā kolektīvās iepirkšanās portālu darbība ir balstīta uz distances līgumu slēgšanu ar patērētājiem, līdz ar to attiecībā uz minētajiem līgumiem ir piemērojamas atteikuma tiesības, par ko jāsniedz normatīvajiem aktiem atbilstoša informācija. To paredz Ministru kabineta 2014.gada 20.maija noteikumu Nr.255 „Noteikumi par distances līgumu” 5.11., 5.12. un 5.13. apakšpunkts un 8.punkts (turpmāk - Noteikumi Nr.255), informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Turklāt informācija par atteikuma tiesībām, to neesamību vai ierobežojumiem ir uzskatāma par obligāti sniedzamu pirmslīguma informāciju un distances līguma noteikumiem. Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā termiņā izmantot atteikuma tiesības un, nesniedzot nekādu pamatojumu, atkāpties no distances līguma. Gadījumi, kuros patērētājs nevar izmantot likumā paredzētās atteikuma tiesības, ir noteikti Noteikumu Nr.255 22.punktā. Minēto izņēmumu uzskaitījums ir izsmeļošs un pārdevēji vai pakalpojumu sniedzēji nav tiesīgi to paplašināt vai interpretēt veidā, kurš patērētājus attur vai varētu atturēt no šo patērētāju likumīgo tiesību izmantošanas. Kad atteikuma tiesības nav izmantojamas Patērētājs...

Latvijas novadu un pilsētu pašvaldībām un valsts iestādēm, kā arī uzņēmējiem un citiem interesentiem ir iespēja piedalīties 17. oktobrī Rīgas Menedžeru skolas sadarbībā arBaltCap rīkotajā starptautiskajā konferencē “Infrastruktūras projektu finansēšanas alternatīvas nākotnē – ES fondu un budžeta samazinājuma apstākļos pēc 2020”, kas notiks Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinību centrā. Konferencē par infrastruktūras projektu finansējuma alternatīvām un līdzekļu pieejamību patlaban un pēc 2020.gada informēs Matīss Paegle, BaltCap Infrastruktūras fonda Investīciju direktors. Par Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta laikā gūtajām atziņām stāstīs Andris Liepiņš, Deloitte Latvija Finanšu konsultāciju nodaļas direktors un Dace Cīrule, zvērināts advokāte, zvērinātu advokātu biroja LarkLaw partnere. Savukārt Inta Lipovska, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Uzņēmjdarbības nodaļas vecākā eksperte, konferencē pievērsīsies PPP aktualitātēm Latvijā. Gints Miķelsons, biedrības Latvijas Ilgtspējīgās būvniecības padome valdes priekšsēdētājs, pastāstīs par PPP pieprasījums pēc zaļām un viedām būvēm. Vai pastāv dzīve pēc karteļa, kas, iespējams atklājies ar būvniecību saistītajos publiskajos iepirkumos, konferencē...

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) publiskai apspriešanai izziņojis Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam (NAP2027) pirmo redakciju un aicina izteikt viedokli par to. Nacionālais attīstības plāns ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam (Latvija2030) rīcības plāns un valsts attīstības un lielāko investīciju ceļa karte septiņu gadu garumā. NAP2027 pirmo redakciju 26. septembrī atbalstīja Nacionālās attīstības padome un nolēma to nodot publiskajai apspriešanai, kura norisināsies no 7. oktobra līdz 8. novembrim. PKC vadītājs Pēteris Vilks uzsver: “Nacionālais attīstības plāns ir kā ceļa karte ar kompasu reformu virzieniem un investīcijām attīstības šķēršļu novēršanai. Cik precīzu un pārdomātu to kopīgi izveidosim, tik atbilstoši attīstībai pieejamo finansējumu nākamajos septiņos gados investēsim. Īstenojot Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam izvirzītos mērķus un uzdevumus, es redzu, ka Latvijas izaugsmes ceļš sekmēs ikviena cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanos. Aicinu ikvienu piedalīties NAP2027 veidošanā, izsakot viedokli par sagatavoto...

BILANCES AKADĒMIJAS semināru videoierakstu klāsts papildināts ar jaunu E-semināru "Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai". Seminārā apskatīts SIA, IK, IU un pašnodarbinātas personas saimnieciskās darbības, nodokļu un grāmatvedības prasību salīdzinājums lai izprastu kuros gadījumos attiecīgā uzņēmējdarbības forma ir piemērotāka. Ar praktiskiem piemēriem un aprēķiniem lektore pamato, kuriem uzņēmumiem būtu ieteicams mainīt uzņēmējdarbības formu jau 2019. gadā. Semināru vadīja Dr.oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Semināra ieraksts tika veikts 2019. gada 25 septembrī. Videoieraksts sastāv no 4 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu:  Pilna semināra video ieraksta piekļuve iegādājama šeit! Cena žurnālu abonentiem: €39+ PVN, pārējiem: €49+ PVN Vairāk informācijas, sazinoties ar Klientu servisu, tālr. 67606110, e-pasts: [email protected].

Ja uzņēmums vēlas attīstīties un paplašināt darbību un tam ir nepieciešams papildu kapitāls, tad faktiski ir divas galvenās iespējas, kā to piesaistīt: pirmkārt, izmantojot iekšējus avotus (piemēram, palielinot pamatkapitālu, piesaistot jaunus investorus, reinvestējot tīro peļņu uzņēmējdarbības attīstībā), un otrkārt, uzņēmums papildus nepieciešamo kapitālu iegūst, to aizņemoties, proti, papildu kapitālu var veidot uz aizņemtā kapitāla rēķina. Ko labāk izvēlēties – pašu kapitālu vai aizņemto kapitālu? Pašu kapitāla rentabilitātes jeb atdeves (ROE rādītāja) nozīmīgums finanšu lēmumu pieņemšanā var būt būtisks. Izvēloties pašu kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums, iespējams, izvēlas konservatīvāku un piesardzīgāku veidu, kā ar mazākiem finanšu riskiem piesaistīt kapitālu. Tas ir arī relatīvi lētākais veids, kā piesaistīt kapitālu. Uzņēmumam tas nozīmēs arī mazākus finanšu riskus un lielāku finanšu neatkarību. Savukārt, izvēloties aizņemto kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums izvēlas palielināt savus finanšu riskus un atkarību no ārējiem kreditoriem, bet paralēli tam tas var paaugstināt pašu kapitāla...

Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Valdes sēde, kurā tika nolemts neatbalstīt 2020. gada valsts budžeta un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžeta projektu. Pieņemot šādu lēmumu, LBAS Valde ņēma vērā, ka valdība saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 144 "Par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba tiesību normu piemērošanas sekmēšanai" (Latvijā ratificēta), izstrādājot 2020. gada valsts budžetu un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžetu, neievēro sociālā dialoga pamatprincipus, un sociālos partnerus iepazīstina ar jau pieņemtiem lēmumiem, kā arī tiek pārkāpti spēkā esoši likumi par izglītības un veselības nozares finansējumu. Arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē LBAS neatbalstīja valsts budžeta projektu, uzsverot neizpildītos solījumus izglītības, zinātnes, veselības aprūpes jomās, kā arī sociālā dialoga trūkumu. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Protams, ka valdība var pieņemt lēmumus, bet vispirms tai ir jādiskutē ar sociālajiem partneriem, un tikai tad partijām savā starpā. Nevis jāinformē sociālie partneri par jau pieņemtiem lēmumiem, kurus grozīt gandrīz praktiski nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka 2018. gada 1. novembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2018. gada 28. novembrī. Ar grozījumiem ir precizēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas 9. punkts, paredzot turpmāk obligāto pienākumu komercsabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām informēt VID par atvērtajiem maksājumu kontiem ārvalsts maksājumu iestādēs vai ārvalsts elektroniskās naudas iestādēs. Nodokļu maksātāja pienākums ir deklarēt VID ne tikai ārvalsts kredītiestādēs atvērtus norēķinu kontus (tajā skaitā Paypal un Revolut1), bet arī maksājumu sistēmās (piemēram, Paysera un citas) atvērtus maksājumu kontus 30 dienu laikā pēc to atvēršanas. VID norāda, ka komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona informāciju par ārvalstīs atvērtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem, ārvalstīs maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtajiem maksājumu kontiem var iesniegt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Šajā gadījumā VID EDS ir jāaizvēlas nestrukturētais dokuments “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”...

Jau labu laiku sabiedrībā diskutē par to, ka nereti veikali pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš, bet kas pēc būtības ir vēl laba un lietojama, izmet atkritumos, nevis ziedo trūcīgākajiem. No šā gada 1. jūlija stājās spēkā normatīvais regulējums, kas ļauj noteiktus pārtikas preču veidus izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Jau 2018. gada 25. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā (likums), kas noteica, ka, sākot ar 01.07.2019., ja pārtikai, kura marķēta ar norādi «Ieteicams līdz ...», beidzies minimālais derīguma termiņš, to aizliegts izplatīt, izņemot gadījumus, kad izplatīšana notiek atbilstoši MK noteikumiem. Šā gada 18. jūnijā MK pieņēma noteikumus Nr. 261 «Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām» (MK noteikumi). Papildus šiem noteikumiem MK 18. jūnijā pieņēma arī grozījumus MK 02.02.2010. noteikumos Nr. 104 «Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība» (MK noteikumi Nr.104), kas saistīti ar pārtikas preču apriti pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Šīs izmaiņas ierosināja Eiropas...

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ir nācis klajā ar ziņojumu par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu laika posmā no 2013. līdz 2017. gadam uz ES robežām un ES dalībvalstīs. Ziņojumā tiek sniegts visaptverošs pārskats par viltotu preču aizturēšanu no 2013. līdz 2017. gadam, par kurām ACIST datubāzē ir ziņojušas ES dalībvalstis. Šī pārskata mērķis ir informēt tiesībsargājošās iestādes un politikas veidotājus par aizturēto viltoto un pirātisko preču apjomiem, tendencēm un aplēsēm, kas turpmāk kalpos par pierādījumu bāzi politikas veidošanai ES dalībvalstīs. Analizētie dati liecina, ka no 2013. gada līdz 2017. gadam ES tika aizturēts aptuveni 438 miljoni viltotu preču. Šis apjoms ir ekvivalents ar vienu aizturētu viltotu preci uz katru ES pilsoni (vecumā no 15 gadiem) attiecīgajā periodā. Aptuveni 30–40% no viltotām precēm tika aizturētas uz ES robežām, savukārt pārējās tika aizturētas valstu tirgos. Aizturēto viltoto preču aplēstā vērtība bija aptuveni...

2019. gada 1. aprīlī spēkā stājās jauns Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kā arī apjomīgi grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz īpašu regulējumu ar komercnoslēpumu saistītu strīdu izskatīšanai. Jaunās tiesību normas pieņemtas, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvu 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Direktīvas preambulā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc komercnoslēpumu nepieciešams regulēt Eiropas Savienības līmenī, ir tas, ka dalībvalstu tiesību aktos ir būtiskas komercnoslēpumu aizsardzības regulējuma atšķirības. Savukārt vāja komercnoslēpuma aizsardzība kavē inovāciju attīstību. Kas ir komercnoslēpums, un kas to aizsargā Komercnoslēpums tiek aizsargāts uz likuma pamata arī tādos gadījumos, kad starp pusēm nav līgumisku attiecību. Tas dod iespēju komercnoslēpuma aizsardzību prasīt ne tikai sadarbības partneriem vai citām personām, ar ko bijušas līgumiskas attiecības, bet attiecībā pret jebkuru personu, kas komercnoslēpumam piekļuvusi nelikumīgi. Lai informāciju uzskatītu par komercnoslēpumu un tam pienāktos likumā noteiktā aizsardzība, informācijai jāatbilst likumā noteiktajām pazīmēm....

Lai gan Komerclikuma 136. panta 1. daļā ir norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā - SIA) “dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi”, tomēr diskusija par dalībnieku reģistra vešanas mērķi, dalībnieka un SIA kapitāla daļu (turpmāk tekstā – daļas) īpašnieka statusu un daļu īpašuma tiesību pārejas brīdi vienmēr ir bijusi. 2018. gada nogalē Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu SKC – 266/2018 (turpmāk tekstā – spriedums), kurā tika dots vērtējums SIA dalībnieka un daļu īpašnieka statusa nošķiršanai[1]. Rakstā analizēti ar šiem diviem statusiem saistīti jautājumi: biežākie divu statusu rašanās gadījumi; dalībnieka un daļu īpašnieka tiesības; patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākums. Sprieduma izklāsts Lietā problēmjautājums saistīts ar izpratni par SIA dalībnieka statusu, no tā izrietošajām tiesībām un sekām šo tiesību pārkāpuma gadījumā. Kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Komerclikuma 136. panta pirmajai daļai dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi. Šā panta...

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā. Komerclikuma 161. pants nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums...

Valdība 3. septembra sēdē izskatīja jaunu Preču zīmju likumprojektu. Tā mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā. Likumprojekts arī nacionālajos tiesību aktos ieviesīs Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvu (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (turpmāk – Preču zīmju direktīva). Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Preču zīmju direktīva: noteic apzīmējumus, no kā var sastāvēt preču zīme; paredz, kādos gadījumos apzīmējumus nereģistrē vai reģistrēšanas gadījumā atzīst par spēkā neesošiem, tostarp arī absolūtos un relatīvos atteikuma vai spēkā neesamības pamatus; noteic, kādas ir ar preču zīmes reģistrāciju piešķirtās tiesības un to ierobežojumi, kā arī kādos gadījumos tiesības tiek uzskatītas par izsmeltām; noteic gadījumus, kad preču zīmi var atcelt vai tā ir atceļama; paredz noteikumus par preču zīmēm kā īpašumtiesību objektiem, tostarp tiesības preču zīmi nodot, licencēt vai sniegt kā galvojumu; paredz noteikumus attiecībā...

Otrā ceturkšņa dati apstiprina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos noteikusi ārējā pieprasījuma mazināšanās, preču un pakalpojumu eksportam kopumā pieaugot tikai par 1,9%, gan būtiski zemāki investīciju pieauguma tempi, bruto pamatkapitāla veidošanai otrajā ceturksnī palielinoties par 4,3%, kamēr iepriekšējos gados pieaugums pārsniedza desmit procentus. Savukārt privātā patēriņa pieauguma tempi saglabājušies salīdzinoši spēcīgi 3,5% apmērā, kam pamatu nodrošina joprojām strauji augošās algas, bezdarba kritums, kā arī straujāka pērn veiktā pensiju indeksācija. Sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī palielinājies tikai mēreni - par 2,3%, un tādās publiskā sektora nozarēs kā izglītība un valsts pārvalde un aizsardzība gada pieauguma tempi nepārsniedz 2%, ziņo Finanšu ministrija. Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī pazeminājusies līdz 2,0%, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, kas ir vēl nedaudz lēnāk, nekā rādīja pirms mēneša publiskotie iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,7%, kas tāpat ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā...

Pretkrāpšanas kustība #Atkrāpies! ir izstrādājusi vienotu ziņošanas rīku, kurā iespējams ziņot par pamanītajiem pārkāpumiem patērētāju tiesību, darba tiesību, nodokļu krāpšanas, negodprātīgu iepirkumu vai konkurences jautājumos un daudzās citās jomās. Ziņošanas rīks ir pieejams kustības mājaslapas sadaļā “Ziņo par pārkāpumiem“. “Kustības trešā darbības gada otro pusi sākam ar nozīmīgu soli – vienota ziņošanas rīka izveidi. #Atkrāpies! kustības ziņošanas rīks ir platforma, kurā iedzīvotājiem, uzņēmējiem vai organizācijām ērtā veidā ir iespēja nodot informāciju par pamanītajiem pārkāpumiem. Jāuzsver, ka, informējot par pārkāpumu šajā vietnē, tas netiks uzskatīts par trauksmes celšanu, bet palīdzēs kopīgi cīnīties pret krāpšanos,” norāda Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja Nata Lasmane. Kustībā iesaistītās iestādes ir atzinušas, ka ziņošanas kultūra, ietverot gan atklātu, gan anonīmu ziņošanu, ir nozīmīgs atbalsts krāpniecības un negodprātību atklāšanā. Tomēr būtiski, lai ziņojumi būtu sagatavotu kvalitatīvi. Ziņošanas rīkā pieejams apraksts par to, kāpēc ir svarīgi ziņot, kā arī piedāvāts izvēlēties iestādi, kurai ziņot par pārkāpumu. Katrai...