BIZNESS

Finanšu ministrija ir apkopojusi visu iesaistīto institūciju izstrādātos priekšlikumus un sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru virzīs grozījumus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Grozījumu mērķis ir efektivizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere: "Esošā situācija patieso labuma guvēju atklāšanā nav iepriecinoša – uzņēmēji ir bijuši kūtri, iesniedzot ziņas Uzņēmumu reģistrā par patiesajiem labuma guvējiem uzņēmumos. Grozījumi normatīvajos aktos būtu papildus kontroles rīks, lai uzņēmēji sniegtu patiesu informāciju un izprastu tālākās sekas, kas notiks, ja tiks sniegta maldīga informācija Uzņēmumu reģistram.” Grozījumi "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" nosaka, ka likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo Uzņēmumu reģistram par gadījumiem, kuros izpētes gaitā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistrā reģistrētajam. Attiecīgi Uzņēmumu reģistram būs pienākums informēt...

Ministru kabinets 19. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu paketi ar sešiem savstarpēji saistītiem likumprojektiem – Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā, Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā. Likumprojekti izstrādāti ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828 prasības attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu akciju sabiedrību pārvaldē un akcionāru tiesību stiprināšanu. Grozījumi likumprojektos ietver šādas būtiskas izmaiņas: akciju sabiedrību tiesības noskaidrot savus akcionārus, iegūt to kontaktinformāciju, kā arī tiesības prasīt informāciju par tās akcionāriem no jebkura starpnieku ķēdē esoša starpnieka. Cita starpā grozījumi papildināti arī ar vairākiem būtiskiem pušu pienākumiem – turpmāk starpniekam būs pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai veicinātu akcionāra tiesību izlietošanu, noteikts institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldnieku pienākums izstrādāt un publiskot iesaistīšanās politiku, pienākums pilnvarotajiem padomdevējiem publiskot informāciju...

Ņemot vērā uzņēmēju interesi par atļautajām uzņēmēju sadarbības formām, Konkurences padome (KP) skaidro, ka uzņēmumi, kas vēlas piedalīties lielākajos iepirkumos, bet nespēj individuāli nodrošināt kvalifikācijas prasības, var veidot piegādātāju apvienības vai pilnsabiedrības. Tās pirmām kārtām ieteicams izmantot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie spētu piedalīties iepirkumos un stiprinātu tajos savu konkurētspēju. Lai arī dalība pilnsabiedrībā vai apvienībā nav aizliegta no konkurences tiesību regulējuma, sadarbības partneriem ir jāņem vērā un jāizvērtē riski, kas var rasties, uzņēmumiem īstenojot dažādas atļautās sadarbības formas – apvienības, pilnsabiedrības vai apakšuzņēmēju piesaiste darbu veikšanai. Uzņēmumi nedrīkst izmantot pilnsabiedrību vai citu sadarbības formu kā aizsegu plašākai sadarbībai, nekā tas nepieciešams konkrētajā iepirkumā, tajā skaitā sadarbības partneriem aizliegts apmainīties ar sensitīvu uzņēmuma informāciju, kas neattiecas uz tā iesaistes apmēru un veidu iepirkumā. Raugoties no konkurences tiesību viedokļa, komerciāli sensitīva informācija ir jebkura informācija, kas var ietekmēt konkurenta rīcību vai stratēģiju tirgū. Tā var būt informācija, kas satur...

Veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā - mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās, svarīgi atcerēties, ka patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem...

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA) aicina jaunu riepu iegādei izvēlēties tirdzniecības vietas, kurās izvietota atpazīstamības zīme “Riepa ar rītdienu”, jo šajās vietās nolietotās riepas tiek pieņemtas pārstrādei 1:1 attiecībā pret iegādāto riepu skaitu, nepiemērojot par nolietoto riepu apsaimniekošanu otrreizēju samaksu. Patlaban iniciatīvā piedalās jau 111 tirdzniecības vietas, kurās bez maksas var nodot vecās riepas, iegādājoties jaunas. Šo vietu ērtākai atrašanai LRAA mājaslapā tagad pieejams arī pārskatāms tirdzniecības vietu attēlojums kartē. Vietu saraksts PDF formātā “Neatkarīgi no tā, vai riepu tirgotājs ir vai nav pievienojies iniciatīvai “Riepa ar rītdienu”, jebkurai riepu tirdzniecības vietai jārūpējas, lai patērētājam būtu iespēja nolietotās riepas nodot pārstrādei bez papildu samaksas. Princips "nauda seko riepai" ir vienlīdz attiecināms uz visiem tirgus dalībniekiem - par riepu apsaimniekošanu ir samaksājis importētājs, kuram par to tiek piešķirts nodokļa atbrīvojums. Savukārt riepu mazumtirgotājus aicinu pieprasīt saviem importētājiem informāciju par riepu apsaimniekošanas iespējām un informāciju, kur nodot nolietotās riepas bez papildu samaksas. Jebkuram importētājam...

Apvienotās Karalistes parlaments 13. marta vakarā ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās. Vienlaikus parlamentam būs jābalso par "Brexit" atlikšanu. Ja parlaments izšķirsies par "Brexit" atlikšanu, tam vēl nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāti 13. martā balsoja par virkni noteikumu, kam jāmazina iespējamā bezlīguma “Brexit” negatīvā ietekme uz iedzīvotājiem. Noteikumi attieksies uz tādām jomām kā gaisa transports un autotransports, “Erasmus” programma, sociālā drošība un zvejniecība. Pēc Eiropas Parlamenta un ES Padomes aicinājuma Eiropas Komisija piedāvājusi virkni pasākumu, kam jāmazina negatīvās sekas, ko radītu Apvienotās Karalistes bezlīguma izstāšanās no Eiropas Savienības. Tie paredz, ka “Erasmus” studenti vai pasniedzēji no Apvienotās Karalistes un citu ES valstu pilsoņi šajā valstī var īstenot paredzētās aktivitātes, ES turpina sniegt atbalstu pārrobežu projektiem Īrijā un Ziemeļīrijā un netiek pilnībā pārtraukti transporta sakari starp ES un Apvienoto Karalisti. Tāpat saskaņā ar noteikumiem ES un Apvienotās Karalistes kuģi ierobežotu...

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju asociācija (LATTA) ir satraukta saistībā ar plānoto grozījumu likumā „Par nodokļiem un nodevām” (TA-373). No 2019. gada 1. maija iecerēts Latviju ierindot pirmajā pieciniekā starp valstīm ar stingrākajiem skaidras naudas darījumu ierobežojumiem Eiropas Savienībā (ES). 3000 EUR (1500 EUR transportlīdzekļu pārdošanā) limits attieksies uz nodokļu maksātājiem, kā arī fiziskajām personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Individuāli ieviešot stingrākus ierobežojumus atsevišķā ES daļā, mēs atdāvinām daļu savas tautsaimniecības citām dalībvalstīm, pauž LATTA valdes loceklis Aldis Čīma. Par skaidras naudas darījumu ierobežojumu lietderību ES pēc Eiropas Komisijas (EK) pasūtījuma ir veikts apjomīgs pētījums un sabiedriskās domas aptauja. EK ziņojumā COM (2018) 483 secināts, ka atšķirīgie valstu noteikumi par skaidras naudas maksājumiem izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, kā rezultātā var notikt uzņēmumu pārcelšana pāri robežām, jo īpaši dažos specifiskos sektoros, kuros plaši izmanto skaidras naudas darījumus, piemēram, automobiļu tirdzniecībā. Ņemot vērā iepriekšminēto šajā posmā EK neapsver nekādu likumdošanas iniciatīvu par skaidras naudas darījumu ierobežošanas...

Mazumtirdzniecības vietās tabakas izstrādājumus nevarēs izlikt pircēju apskatei un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, paredz 12.martā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. "Smēķēšanas izraisītās onkoloģiskās, plaušu, sirds un asinsvadu, kā arī citas slimības ir biežs pāragras nāves un invaliditātes cēlonis. Ar šo likumu mēs turpinām jau iesākto Saeimas darbu pie smēķēšanas ierobežošanas, īpašu uzmanību pievēršot tieši jauniem cilvēkiem un atturot nesmēķētājus no šī kaitīgā ieraduma uzsākšanas. Soli pa solim mums jāstrādā, lai Latvija būtu veselīgāka valsts,” uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Grozījumi paredz, ka mazumtirdzniecībā smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt. Šī norma attieksies uz tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm, kā arī šo produktu preču zīmēm. Lai nodrošinātu pircējiem informāciju par šo produktu pieejamību, veikalā pēc...

Apvienotās Karalistes (AK) uzsāktais Brexit process ir aktualizējis virkni jautājumu, tostarp arī jautājumu par kravu un pasažieru pārvadājumu uz/no Lielbritānijas organizēšanu pēc AK izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Ņemot vērā to, ka 2019. gada 30. martā AK kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES, ja vien nelūgs termiņa pagarinājumu, un šī brīža informāciju par iespējamiem izstāšanās nosacījumiem, tiek izskatīti divi scenāriji – AK izstāšanās ar vienošanos jeb Izstāšanās līgumu un AK izstāšanās bez vienošanās. Tas, kādā veidā notiks AK izstāšanās, noteiks arī prasības, kas jāievēro uzņēmumiem, veicot pārvadājumus uz un no Lielbritānijas. Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule skaidro, kā Brexit process ietekmēs uzņēmumus, kuri veic kravu un pasažieru pārvadājumus. “Ja vienošanās starp AK un ES netiks panākta, ārkārtas pagaidu pasākumu ietvaros līdz 2019. gada beigām un atbilstoši ES Regulai par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina kravu autopārvadājumu un pasažieru autopārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes...

Ārlietu ministrija 8. martā publicējusi informatīvo materiālu (vadlīnijas) par sankciju efektīvu ievērošanu Latvijā. Vadlīnijas sniedz informāciju, kā notiek personu iekļaušana un izņemšana no sankciju sarakstiem, izņēmumu piemērošana un personu identificēšana, kā arī skaidro risku novērtējuma nepieciešamību visiem likuma subjektiem, tai skaitā, kas subjektiem būtu jāņem vērā, lai pildītu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteikto pienākumu izveidot iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai un risku pārvaldībai. Arī žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI marta numurā ir publicēta intervija par vietējo un starptautisko sankciju tematiku. Elīza Grīsle, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas eksperte, skaidro, ka sankcijas ir ārpolitikas instruments, kas vēsturiski aizsācies Apvienoto Nāciju Organizācijā. ANO dalībvalstis konsensā vienojās, ka kādā valstī pastāv tāds politiskais režīms, kura uzvedību vajadzētu mainīt. Lai nevajadzētu izmantot spēku, piemēram, militāru iejaukšanos, tiek izmantota alternatīva metode – sankcijas. Eiropas Savienība (ES) centralizēti ievēro ANO noteiktās sankcijas, respektīvi, tā pārņem jeb transponē visas ANO sankcijas, un tās kļūst par...

Ekonomikas ministrija padziļināti izvērtējusi blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas perspektīvas publiskajā sektorā, identificējusi turpmāko rīcību tās attīstības veicināšanai Latvijā, kā arī turpinās izvērtēt ar blokķēdes tehnoloģiju saistītos juridiskos un tehnoloģiskos aspektus. Ar informatīvā ziņojuma rezultātiem rezultātiem ministrija šā gada 26. februārī iepazīstināja valdību. Blokķēde ir vienots termins tehnoloģijām, kas ir radītas, lai sinhronizētu datus, kas tiek glabāti dažādos datoros vai serveros jebkurā pasaules vietā, izmantojot tīklu tādā veidā, kas ļauj šiem datiem palikt nemainīgiem. Tehnoloģijas nosaukums definē tās darbības pamatprincipu, sadalot datus blokos, kur katrs bloks ir atkarīgs no iepriekšējiem un secīgiem blokiem, radot caurspīdīgu un pareizu informāciju, ko gandrīz nav iespējams koriģēt nemanīti. Šī izkliedētā datu bāze tiek sinhronizēta vienotā ķēdē, kur katrs datu ieraksts jeb bloks tiek glabāts vairākos datoros vai serveros, saglabājot aktuālās un vēsturiski veiktās izmaiņas katrā blokā. “Šodien konkurētspējīga ekonomika nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem uzņēmējdarbībā un publisko pakalpojumu digitalizācijas, tāpēc jau šobrīd tiek īstenotas virkne aktivitātes un piedāvāts...

Tieslietu ministrija informē, ka Ministru kabinets 26. martā sēdē izskatīs Tieslietu ministrijas virzīto likumprojektu paketi ar sešiem savstarpēji saistītiem likumprojektiem, kas izstrādāti ar mērķi ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/828 prasības attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu akciju sabiedrību pārvaldē un akcionāru tiesību stiprināšanu. Likumprojektu pakete izstrādāta sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Ar likumprojektu anotācijām iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā; Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"; Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā; Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā; Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā; Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā. Grozījumi likumprojektos ietver tādas būtiskas izmaiņas, kā akciju sabiedrību tiesības noskaidrot savus akcionārus, iegūt to kontaktinformāciju, kā arī tiesības prasīt informāciju par tās akcionāriem no jebkura starpnieku ķēdē esoša starpnieka. Cita starpā grozījumi papildināti arī ar vairākiem būtiskiem pušu pienākumiem - turpmāk starpniekam būs pienākums veikt visus iespējamos pasākumus, lai veicinātu...

Uzņēmumu reģistrs atgādina, ka 2017.gada 7.novembrī stājās spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumi, kas noteica juridiskajām personām atklāt to patiesos labuma guvējus Uzņēmumu reģistrā. Likums iespēju nevērsties ar atsevišķu pieteikumu Uzņēmumu reģistrā paredzēja tikai izņēmuma gadījumos, proti, ja informācija par patiesajiem labuma guvējiem – vienmēr fiziskām personām, jau bija publiski pieejama citu normatīvajos aktos noteikto pienākumu kontekstā. Juridiskām personām, kurām likuma prasība ir obligāti izpildāma, aktivitāte ar informācijas iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā vērtējama kā apmierinoša. Kā izņēmums, īpaši neaktīvas, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurām dalībnieku sastāvā 100% ir ārvalsts uzņēmumi. Tieši šīs juridiskās personas tiek vērtētas ar augstu riska pakāpi izmantošanai noziedzīgiem nolūkiem, to apstiprina arī MONEYVAL novērtējuma ziņojums par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, līdz ar to UR aicina sabiedrības nekavējoties izpildīt tām ar likumu noteikto pienākumu – atklāt to patiesos labuma guvējus. UR vērš uzmanību, ka gadījumā, ja patiesie labuma guvēji atbilstoši prasībām netiks atklāti, sabiedrības darbība...

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) izplatījusi paziņojumu, kurā uzsver, ka redz nepieciešamību pēc vienota regulējuma un standarta Eiropā un reģionā cīņai ar naudas atmazgāšanu. Tāpat esot nepieciešams neatslābstoši turpināt stiprināt nozares un publiskā sektora kopdarbību Eiropas līmenī, kā arī nodrošināt visplašāko informācijas apmaiņu par AML/CFT klientu līmenī, kas ir kritiski svarīga ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanai, bet arī cīņai ar visa veida finanšu noziegumiem Finanšu iestāžu un citu likuma subjektu, piemēram, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērinātu revidentu, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu un citu pienākums, līdzīgi kā citur pasaulē, ir īstenot praksē principu “Pazīsti savu klientu”. Minēto darbību mērķis ir radīt un uzturēt drošu finanšu un citu pakalpojumu sniegšanas vidi, novērst iespējamos finanšu noziegumus. Jebkura universālā banka ikdienā apstrādā simtiem tūkstošu darījumu. To apstrāde notiek pēc definētiem scenārijiem un procedūrām. Darījumu apstrāde parasti ir automātiska, ne manuāla. Atklājot netipisku vai neparastu uzvedību, banka to izmeklē: var prasīt klientam skaidrojumu un/vai ziņo Kontroles dienestam, ja...

Trešdien, 20. februārī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā. Ministru prezidents ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai noteiktu precīzu tiesisko ietvaru gadījumiem, kad kredītiestāžu darbība tiek izbeigta saistībā ar konstatētiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normu pārkāpumiem, tostarp noteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pienākumus un tiesības kredītiestādes likvidācijā šādās situācijās. Tāpat Ministru prezidents rezolūcijā ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus FKTK likumā ar mērķi stiprināt institūcijas lomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, kā arī reglamentēt FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) savstarpējus sadarbības mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Krišjānis Kariņš ir vērsies arī pie tieslietu un iekšlietu ministriem ar uzdevumu izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paplašinātu legālās prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju...