BIZNESS

Saeima 13.jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Noteikts, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona. “Likuma grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Saeimas atbalstītie grozījumi ievieš izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Noteikts, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms pieteikuma...

Saeimā 13. jūnijā trešajā lasījumā atbalstīti Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā. Ministru Kabineta noteikumi attiecībā uz komercpārvadājumu ar taksometru, vieglo automobili un tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējiem tiks izstrādāti un stāsies spēkā šī gada 1.septembrī. Likuma grozījumi paredz, ka starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos, piemēram, lidostās, ostās un dzelzceļa stacijās, pasažieru komercpārvadājumus drīkstēs veikt pārvadātāji vai uz līguma pamata izveidotas pārvadātāju apvienības, kas varēs nodrošināt visas likumā noteiktās prasības. Paredzēts, ka pakalpojuma pieejamība būs jāspēj nodrošināt visā objekta darba laikā, jāspēj apkalpot personas ar kustību traucējumiem, kā arī jābūt iespējai piedāvāt atbilstoši aprīkotu autotransporta līdzekli pasažieru (bērnu) pārvadāšanai. Pārvadātājiem vai uz līguma pamata izveidotām pārvadātāju apvienībām ir jānodrošina autotransporta līdzekļi ar ietilpību līdz 5 sēdvietām un ar ietilpību no 5 līdz 9 sēdvietām, ne vecākiem par pieciem gadiem, ar krāsu vai vizuālo noformējumu, kas atbilst reģistrētai preču zīmei vai dizainparaugam. Paredzēts, ka pārvadātāja vai apvienības dalībnieka atbilstību šīm prasībām...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atgādina tūrisma aģentiem, tūrisma operatoriem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, ka līdz š.g. 30.jūnijam jāreģistrējas PTAC datubāzē un/ vai jāsaņem speciālā atļauja (licence). PTAC vērš uzmanību, ka sākot no 2019.gada 1.jūlija tūrisma operatora un tūrisma aģenta pakalpojumus būs tiesīgi sniegt tikai tie pakalpojumu sniedzēji, kas būs saņēmuši speciālo atļauju (licenci) un reģistrējušies PTAC datubāzē, savukārt saistītus tūrisma pakalpojumus - tie pakalpojumu sniedzēji, kas būs reģistrējušies PTAC datubāzē, ja vien uz tiem neattiecas izņēmumi. PTAC aicina tūrisma pakalpojumu sniedzējus savlaicīgi iesniegt PTAC iesniegumu tūrisma aģenta, tūrisma operatora licencēšanai un tūrisma pakalpojuma sniedzēja, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, reģistrācijai datubāzē, lai 2019.gada 1.jūlijā pakalpojumu sniedzēji būtu jau saņēmuši speciālo atļauju (licenci) un/ vai reģistrējušies PTAC datubāzē . Saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto PTAC pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izdošanu un/ vai reģistrēšanu datubāzē viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas vai, ja nepieciešams...

Lai izpildītu Moneyval ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Saeima 13.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumiem ir būtiska nozīme Moneyval rekomendāciju ieviešanā un Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā, paredzot Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktās finanšu un civiltiesiskās sankcijas piemērot bez kavēšanās. Likuma grozījumi ievieš formālu un juridisku mehānismu, kā Latvija var ierosināt noteikt starptautiskas sankcijas, nenosakot nacionālas sankcijas. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādas tiesības Latvijai jau ir starptautiski. Tāpat papildināts kompetento institūciju skaits, kuras ir atbildīgas par starptautisko vai nacionālo sankciju izpildi, izpildes uzraudzību vai kontroli, kā arī noteikts, ka likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Līdz ar grozījumiem precizēts arī regulējums par sankciju ievērošanu publiskajos iepirkumos, kā arī ieviests regulējums par publisko tiesību subjektu tiesībām sankciju gadījumā slēgt līgumus. Savukārt, lai koordinētu kompetento...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 11.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja iecerētos grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem paredzēts ieviest normatīvo regulējumu dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas darbības uzsākšanai. Likumprojekts paredz, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Čeku varēs izmantot kā maksāšanas līdzekli, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā gala lietotājam realizē dzērienus depozīta iepakojumā. Plānots, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Likuma grozījumi paredz, ka tirgotājiem saņemtais iepakojums būs jānodod depozīta sistēmas operatoram. Gadījumā, ja operators depozīta sistēmas darbības laikā no tās iegūs peļņu, šī peļņa būs jāreinvestē depozīta sistēmas attīstības un darbības efektivitātes nodrošināšanai. Tas būs jādara...

Patentu valdes statistikas dati liecina, ka pērn ir pieaudzis nacionālo patentu (+13%), preču zīmju (+15%) un dizainparaugu (+6%) pieteikumu skaits. Par galveno rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocību tiek uzskatītas iegūtās izņēmuma tiesības – 2018. gadā reģistrēta 2941 preču zīme, 118 dizainparaugi un piešķirts 51 patents. Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis atzīmē: “Latvijā ir vērojama pozitīva tendence rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā – uzņēmēji un izgudrotāji novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības, piesakot aizsardzībai arvien vairāk patentu, preču zīmju un dizainparaugu. 2019. gadā veiktā klientu aptauja parāda, ka pirms pieteikt preču zīmi, patentu vai arī dizainparaugu, 85% lietotāju ir veikuši izpēti, lai noskaidrotu, vai viņu intelektuālā īpašuma aizsardzības objekts ir jauns un nepārkāpj citu tiesības, kas liecina par pieaugošu izpratni šajā jomā un atbildīgas, ilgtspējīgas domāšanas veidošanos.” Analizējot pieteicēju aktivitāti preču zīmju jomā, ir jāatzīmē, ka pērn Latvijā ir pieteikts lielākais nacionālo preču zīmju pieteikumu skaits pēdējo 15 gadu laikā – 2070 preču zīmes, no kurām...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties konkursam “Eksporta un inovācijas balva 2019”. Pretendentiem līdz 6. septembrim konkursa mājaslapā ir jāiesniedz aizpildīta atbilstošās kategorijas anketa. Pieteikties var vairākās kategorijās vienlaikus. Produktu vērtēšanas kategorijās var pieteikt vairākus produktus, par katru aizpildot atsevišķu anketu. Konkursu LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīko jau piecpadsmito gadu, un tā mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus jaunu un eksportspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē. Kategorijā “Eksportspējīgākais komersants” meklē komersantus, kuri guvuši apstiprinājumu savam talantam ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē! Kategorijā uzņēmēji tiek vērtēti divās grupās – lielie, vidējie un mazie. Kategorija “Importa aizstājējprodukts” izceļ komersantus, kuru radītie produkti spēj konkurēt un izrādījušies labāki par ārvalstīs ražotajiem! Radošums ir bieži lietots vārds, bet ko tas īsti nozīmē – nav nemaz tik viegli pateikt. Vieglāk pateikt, ko tas nenozīmē – radošuma...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 4.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ierobežot taksometru pakalpojumus publiskiem mērķiem starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos – lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās un autoostās. “Līdz šim lidostās un citos starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektos savus pakalpojumus varēja sniegt jebkurš pārvadātājs, kuram ir izsniegta licence un nav piemēroti citi ierobežojumi. Līdz ar to praksē bija iespējamas situācijas, kad patērētājiem tika piemērota nesamērīgi augsta maksa par braucienu. Ar likumprojektu paredzēts to novērst, piemērojot ierobežojumus taksometru pakalpojumu sniegšanai šādos objektos,” sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Lai mazinātu iespēju, ka taksometru vadītāji uzskaitē samazina to faktiski gūtos ienākumus, likumprojekts paredz, ka taksometru piemērotie palielinājumi vai atlaides nevarēs pārsniegt 50 procentus no paziņotā tarifa, aizliedzot arī manuālu darbību veikšanu taksometra skaitītājā jau pēc brauciena veikšanas. Savukārt attiecībā uz pasažieru tiesībām likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja autopārvadātājs pārkāps likumā noteiktās prasības, kā arī taksometra skaitītājs nebūs...

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 5.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Moneyval2018.gada ziņojumā konstatētās nepilnības. Ņemot vērā jaunās tendences, kas iezīmējušās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma ir būtiska, lai nodrošinātu cīņu pret noziedzību, kā arī uzlabotu finanšu sektora un valsts reputāciju starptautiskā līmenī, skaidrots likumprojekta anotācijā. Iecerēts, ka turpmāk likuma nosaukums būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums. Ar grozījumiem plānots paplašināt personu loku, uz kurām attiecināmas likuma normas, paredzot, ka tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 4.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Ar tiem paredzēts veicināt lielāku atklātību publisko kapitālsabiedrību darbībā, precizējot arī valdes un padomes izveides un darbības kārtību, tostarp locekļu ievēlēšanu. Likumprojekts noteic, ka par valdes vai padomes locekli nevarēs ievēlēt personu, kas pēdējo divu gadu laikā ir bijusi politiskās partijas amatpersona. “Tautsaimniecības komisijas atbalstītie grozījumi paredz daudz stingrākus kritērijus personu atlasei, lai tās varētu ievēlēt publisko kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Šī nosacījuma ieviešana ir būtiska, lai nākotnē vairs neatkārtotos gadījums, kādu novērojām ar “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes iecelšanu. Tāpat grozījumi paredzēti, lai izvairītos no tā, ka publisko kapitālsabiedrību valdēs vai padomēs tiek ievēlēti profesionāli neatbilstoši kandidāti,” pēc sēdes sacīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs. Likumprojekts paredz ieviest izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Plānots, ka par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos 24 mēnešus pirms...

Ministru kabinets 4. jūnija sēdē apstiprināja grozījumus noteikumos par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kas attiecas uz elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarēm. Apstiprinātie grozījumi paredz, ka turpmāk regulēti tiks visi elektroenerģijas tirgotāji, neatkarīgi no to tirdzniecības apjoma gadā. Līdz šim reģistrēti un attiecīgi regulēti tika tikai tie tirgotāji, kuru plānotais elektroenerģijas tirdzniecības apjoms pārsniedza 4000 MWh/gadā. Šāds nosacījums bieži vien radīja situāciju, kad reģistrēti tika arī tādi komersanti, kas gada laikā noteikto tirdzniecības apjomu tomēr nesasniedza, lai gan bija plānojuši sasniegt. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad nereģistrēts komersants pēc gada konstatēja, ka tomēr ir pārsniedzis reģistrācijai noteikto slieksni un tam bija jābūt reģistrētam. Tādējādi, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, iepriekš noteiktais 4000 MWh slieksnis elektroenerģijas tirgotājiem tiek atcelts. Arī dabasgāzes nozarē jau šobrīd tiek regulēti visi tirgotāji. Attiecībā uz siltumenerģijas nozari noteikumos ir veikti tehniski grozījumi, lai salāgotu šos noteikumus ar Enerģētikas likuma normām. Vienlaikus, lai izvairītos no normu interpretācijas, noteikumos precīzāk ir...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 23.05.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus un noteikumu grozījumus, kuri izstrādāti, ņemot vērā, ka 23. maijā stājās spēkā Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums, kā arī, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) Nr. 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (turpmāk – Direktīva 2016/97) noteiktās prasības. "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājuma pašriska saistības izpildei prasību normatīvie noteikumi" nosaka prasības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nodrošinājumam, kas paredzēts civiltiesiskās atbildības, kas var iestāties tad, ja tā darbības kļūdas vai nolaidības dēļ nodarīti zaudējumi klientiem, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas komersantiem, ārvalsts apdrošinātāja filiālei, ārvalsts pārapdrošinātāja filiālei vai citām personām, apdrošināšanas līgumā (civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums) iekļautā pašriska saistības izpildei. Grozījumi normatīvajos noteikumos "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem" paredz, ka turpmāk ikvienai personai būs iespēja FKTK sniegt ziņojumus par finanšu un...

Valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes laikā 31. maijā tika apspriestas svarīgākās prioritātes, kas jāīsteno, lai pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un uzlabotu konkurētspēju investīciju piesaistē. Valdība un investori vienojās, ka nepieciešams modernizēt augstskolu pārvaldību, atrast efektīvus risinājumus darbaspēka pieejamības problēmām, kā arī strādāt pie valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanas. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sanāksmes dalībniekiem norādīja, ka viņa vadītās valdības darba virsmērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, panākot lielāku privāto, tai skaitā ārvalstu, investīciju piesaisti ekonomikai. Valdība strādā, lai pakāpeniski sakārtotu šo vidi, īpašu uzmanību veltot finanšu sektora, izglītības, veselība, tiesiskuma un pašvaldību jomām. FICIL goda priekšsēdētāja Šarlote Norbija uzsvēra, ka darbaspēka pieejamība kā risks Latvijas ekonomikai jau ir kļuvis par faktoru, kas reāli bremzē ekonomikas izaugsmi. Turklāt, lai Latvija varētu ātrāk kļūt par augstas pievienotās vērtības ekonomiku, ir vitāli svarīgi veidot konkurētspējīgu un modernu augstākās izglītības sistēmu. Augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeļa modernizācija uzlabotu to starptautisko konkurētspēju un kļūtu...

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas noteic, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs jāsniedz, sākot ar 2020.gada februāri. Likums grozīts, lai Būvniecības valsts kontroles birojs Būvniecības informācijas sistēmā varētu iestrādāt jaunu moduli un uzsākt vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes darbību, teikts grozījumu anotācijā. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma būvlaukumos ieviesta kopš 2017.gada 1.oktobra, un tajā galvenajam būvdarbu veicējam jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski jāreģistrē arī personas, kuras uzturas būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, ieviesta, lai mazinātu krāpšanos ar darba laika uzskaiti un darba samaksu aplokšņu algās, kā arī efektīvāk kontrolētu būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā....

Ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta - norāda 50,6% uzņēmēju, savukārt 19,2% to vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu, liecina Turības Biznesa indeksa pētījums. Vispozitīvāk tiesisko vidi vērtē uzņēmumi, kuros darbinieku skaits ir 250 un vairāk, visnegatīvāk - uzņēmumi ar 10 līdz 49 darbiniekiem. Analizējot vērtējumu dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk tiesisko vidi vērtē tirdzniecības, pakalpojumu, būvniecības un ražošanas nozarēs. Tirdzniecības nozarē 50% uzņēmēju norādījuši, ka ar uzņēmējdarbību saistītā tiesiskā vide ir drīzāk slikta vai ļoti slikta. Pakalpojumu nozarē 51% uzņēmēju norādījis, ka tiesiskā vide ir drīzāk slikta vai ļoti slikta. Būvniecības nozarē šādi uzskata 50% uzņēmēju, bet ražošanas nozarē - 45%. Reģionu griezumā visnegatīvāk noskaņotie ir Vidzemes uzņēmēji, kur tiesisko vidi negatīvi vērtē 62%, Zemgalē un Kurzemē - 55%, Pierīgā - 54%, Rīgā - 50%, bet Latgalē - 37%. “Ar uzņēmējdarbību saistītās tiesiskās vides stiprināšana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem ilgtspējīgas tautsaimniecības veidošanā. Spēkā...