BIZNESS

Ministru kabineta sēdē 9.oktobrī apstiprināts Veselības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai", kas precizēs higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai ar mērķi mazināt infekciju slimību izplatīšanās risku procedūru laikā. Kā norādīts jauno noteikumu projekta anotācijā, daudzu skaistumkopšanas procedūru, tai skaitā – manikīra un pedikīra, mikrodermabrāzijas, kosmētisko injekciju procedūru laikā var tikt traumēta āda, kas ir augsts riska faktors, lai lietojot nesterilus (arī nepietiekami vai nepareizi apstrādātus) instrumentus, notiktu inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (turpmāk – HIV) vai vīrushepatītu B vai C (turpmāk HBV un HCV). Pēc Veselības inspekcijas kontroļu rezultātiem laika posmā no 2014.-2016. gadam vidēji 50 % plānveidā kontrolētajos skaistumkopšanas objektos tika konstatētas dažāda veida neatbilstības normatīvo aktu prasībām, savukārt vidēji 24 % skaistumkopšanas objektu tika konstatēti pārkāpumi tieši saistībā ar dezinfekcijas un sterilizācijas prasību ievērošanu Līdz ar noteikumu projekta apstiprināšanu apvienotas un precizētas esošās higiēnas prasības kosmētikas kabinetiem un frizētavām, kā arī noteikts zema, vidēja un augsta inficēšanas...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka Saeima 20.septembra sēdē pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stāsies spēkā 2018.gada 18.oktobrī. Ar grozījumiem ir veikti vairāku normu papildinājumi un precizējumi. 1. Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi: Ir papildināta PIL 9.panta devītā daļa, nosakot, ka ārvalstīs reģistrētam pretendentam pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu. Arī PIL 42.panta devītā (prim) daļa papildināta, nosakot kārtību, kā pārbaudāma informācija attiecībā uz reģistrāciju ārzonā saskaņā ar PIL 42.panta pirmās daļas 13.punktu, ja Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā dati nav pieejami, proti, no kandidāta vai pretendenta pieprasāms apliecinājums. Savukārt attiecībā uz ārvalstīs reģistrētu kandidātu vai pretendentu pasūtītājs pieprasa iesniegt reģistrācijas valsti apliecinošu dokumentu. Tāpat ir precizēts 42.panta pirmās daļas 14.punkts, nosakot, ka izslēgšanas nosacījums saistībā ar reģistrāciju ārzonā ir attiecināms nevis uz visiem kandidāta vai pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem, bet tikai uz tiem apakšuzņēmējiem, kuriem nododamo būvdarbu, sniegto pakalpojumu vai piegādes vērtība ir vismaz 10 %...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pirmsvēlēšanu periodā uzdeva 27 konkrētus jautājumus par uzņēmējdarbību visām politiskajām partijām (apvienībām), kas kandidē 13.Saeimas vēlēšanās, lai noskaidrotu, kuras partijas (apvienības) apņemas realizēt rekomendācijās izstrādātos ieteikumus. LTRK atzīst, ka visvairāk pozitīvas atbildes pauda “Jaunā Vienotība” un “Jaunā Konservatīvā partija”. Jautājumi tika uzdoti par biznesa vidi, eksportu, izglītību, darbaspēku, infrastruktūru un publisko pārvaldi, balstoties uz LTRK Padomes izstrādātajām rekomendācijām partiju programmām 2018-2022.` Sniedzam ieskatu LTRK redzējumā, kā Latvijas biznesa videi būtu jāattīstās turpmāko četru gadu laikā, kādai būtu jābūt vīzijai, kā arī galvenajiem mērķiem un uzdevumiem. PIEVILCĪGI BIZNESA VIDES NOTEIKUMI Baltijā lētākās elektrības izmaksas. Jānodrošina, lai Latvijā 1MWh elektroenerģijas izmaksas ir mazākas nekā vidēji Centrālajās un Ziemeļeiropas valstīs. Šajā nolūkā jālikvidē OIK sistēma, un jāsamazina sadales un pārvades izmaksas. Transportēšanas izmaksas. Jāpanāk, ka transportēšanas izmaksas ir reģionā konkurētspējīga, tādēļ akcīzes nodokļa likmei degvielai jābūt zemākajai Baltijā, kā arī jāvērtē citas transportēšanas izmaksas. Piesaistīta pasaules līmeņa banka. Lai...

Saeimas deputāti ceturtdien, 4.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie samazina noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežo uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī maina to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem noteiktas stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Pieņemtie grozījumi paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Grozījumi arī nosaka, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevar pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat šo aizdevumu atmaksas termiņu aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām. Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, noteikts, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja,...

Šā gada sākumā aptuveni 50-60% uzņēmumu Eiropā neatbilda Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (GDPR). Savukārt, kopš regulas piemērošanas šī gada 25. maijā Latvijas Datu valsts inspekcija (DVI) trīs mēnešu laikā saņēmusi 880 sūdzības par pretlikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem. Saskaņā ar DVI statistiku, vidēji mēnesī tā saņem 787 dažādus pieprasījumus ieskaitot sūdzības, iesniegumus, precizējumus un paziņojumus par pārkāpumiem. Lattelecom GDPR eksperti apkopojuši biežāk sastopamos uzņēmumu pārkāpumus, kas novēroti, strādājot ar klientiem un partneriem. Viena no acīmredzamākajām lietām, ko var pamanīt jebkurš interneta lietotājs, ir datu subjekta neinformēšana par datu apstrādes nolūku mājaslapās – trūkst apstrādes juridiskais pamats un bieži vien netiek norādīts, kurš par to ir atbildīgs. Piemēram, ja mājaslapā nav pieejama sīkdatņu politika, tad tas jau ir pārkāpums. "Šobrīd biežāk sastopamos pārkāpumus var iedalīt četrās grupās: uzņēmumā nav atbildīgās personas par datu apstrādes kontroli; nav izstrādāti datu aizsardzības noteikumi un procedūras darbiniekiem; personas dati tiek apstrādāti ilgāk un lielākā apjomā nekā...

Pašlaik nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir 44 tūkstošiem uzņēmumu, liecina “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati. Uzņēmumu skaits, kuri ir kavējuši nodokļu maksājumus kaut vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā turpina pieaugt un ir jau sasniedzis 79,5 tūkstošus, kas ir apmēram puse no visiem aktīvajiem uzņēmumiem Latvijā. “Tas, ka gandrīz 80 tūkstošiem uzņēmumu pēdējā gada laikā ir bijuši kavējumi pret VID, norāda uz uzņēmēju tendenci izmantot VID īstermiņa finanšu naudas plūsmu svārstību izlīdzināšanai. Šo lomu gan vajadzētu pildīt kredītiestādēm. Protams, ka šo statistiku ietekmē VID datu ziņošanas regularitāte, kas pašlaik ir vienu reizi mēnesī, taču tendence ir nepārprotama,” uzver “Kredītinformācijas Birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. Savukārt kredītiestādēm maksājumus pašlaik kavē vien 3,6 tūkstoši uzņēmumu. Tai pat laikā divreiz lielāks skaits uzņēmumu - 7 tūkstoši kavē maksājumus saviem sadarbības partneriem, kas nav kredītiestādes. Kā norāda KIB valdes priekšsēdētājs, kopš gada sākuma datu bāzes ierakstu skaits ir būtiski paplašinājies, jo arhīvam ir pievienojušies lielākie...

Darba devēji, kuri nodarbina cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, aicināti no 1. līdz 19. oktobrim pieteikties atbalstam gados vecāko darbinieku darbspēju saglabāšanai un nepieciešamo prasmju pilnveidei, piedaloties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajos Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” pasākumos. Uzņēmumiem, iestādēm un pašvaldībām, kuru darbinieku vidū ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, NVA piedāvā iespēju veikt darba vides, darba vietas un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumu, kā arī izstrādāt uzņēmumam vai iestādei novecošanās pārvaldības plānu. NVA direktore Evita Simsone uzsver: “Latvijas darba tirgū šobrīd vairāk nekā 33% strādājošo ir vecumā 50 gadi un vairāk. Tas ir būtisks un vienlaikus arī pienācīgi nenovērtēts resurss, kura loma, ņemot vērā demogrāfijas tendences, tuvāko gadu laikā tikai pieaugs. Tāpēc darba devēji ir aicināti aktīvi izmantot pieejamos atbalsta mehānismus, kas palīdzēs uzlabot gan gados vecāko strādājošo, gan uzņēmumu darba efektivitāti un veicinās ilgtspējīgu attīstību.” Darba devēji saņems uzņēmuma stratēģijas, personāla vadības un organizācijas, kā arī darba...

Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva jau šovasar jūlijā ieviesta arī Latvijā "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma" grozījumu veidolā. Tie ne tikai nostiprina stingro autentifikāciju, norēķinoties internetbankā un maksājot ar karti e-vidē, un dod iespēju darboties jauniem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī sniedz papildu ieguvumus patērētājiem, jo likuma grozījumi paaugstina patērētāju aizsardzību un uzliek lielāku atbildību maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, veicinot arvien lielākas uzmanības pievēršanu maksājumu drošībai un līdzatbildībai, raksta Edīte Gailiša, Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte. Nedaudz atgādinājumam par stingro autentifikāciju. Stingrā autentifikācija nozīmē, ka, izmantojot maksājumu pakalpojumus, t.sk. apstiprinot maksājumu transakcijas, jālieto vismaz divi neatkarīgi drošības elementi. Turklāt vienam no šiem elementiem jābūt unikālam un neatkārtojamam. Prasība lietot stingro autentifikāciju, norēķinoties internetbankā un maksājot ar karti, e-vidē ir spēkā jau kopš 2017. gada 1. aprīļa. Banku klienti jau būs ievērojuši, ka bankas nomaina līdz šim ierasto autentifikācijas rīku – kodu kartes, to vietā ieviešot speciālus uz jaunākām tehnoloģijām balstītus risinājumus jeb aplikācijas....

Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums atstāt spēkā pienākumu kredītdevējiem apmainīties ar ziņām par patērētāja saistībām un vērtēt šo informāciju pirms kredīta izsniegšanas ir pozitīvs solis”, uzsver “Kredītinformācijas Birojs”. “Neskatoties uz to, ka abi Latvijā licencētie kredītinformācijas biroji glabā datus par 95% kredītu privātpersonām, kurus izsniegušas bankas un gandrīz 90% kredītu, kurus izsnieguši citi patērētāja kredītdevēji, informācijas apmaiņa starp šīm divām grupām nenotika. Nenotika informācijas apmaiņa arī starp kredītinformācijas birojiem. Pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un ar tiem saistītie grozījumi Kredītiestāžu likumā šos ierobežojumus beidzot atcels nodrošinot abu grupu kredītdevējiem pilnu informāciju par kredītņēmēja saistībām un parādiem visu pārējo nozaru uzņēmumiem (komunālo, telekomunikāciju, parādu piedziņas, veselības aprūpes, u.c.). Ir sperts būtisks solis, lai samazinātu kredītinformācijas datu fragmentāciju un nodrošinātu informāciju, kas ir pietiekama patērētāja kredītspējas vērtēšanai,” stāsta “Kredītinformācijas Birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. Tautsaimniecības komisijas noteiktais pienākums kredītinformācijas birojiem turpmāk apmainīties ar informāciju nodrošinās to, ka abos licencētajos kredītbirojos būs pieejama pilna informācija...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTKR) neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā gan Baltijas reģionā. LTRK apkopojot biedru sniegto informāciju uzskata, ka gadījumā, ja jau publicējot darba sludinājumus obligāti būs jānorāda alga, tiks apdraudēta uzņēmumu konkurētspēja gan Latvijas, gan Baltijas reģiona mērogā, jo brīvi pieejama informācija par atalgojumu veicinās darbinieku, jo īpaši augsti kvalificēta, pārpirkšanu. Publiskojot algas koridoru var rasties situācija, ka šī informācija tiek izmantota negodīgos nolūkos un dažos gadījumos uzņēmumi šādu informāciju definējuši kā komercnoslēpumu. „Darbaspēks savā starpā konkurē līdzīgi kā uzņēmēji, kur konkurenti nezina ne preces, ne pakalpojumu pašizmaksu, mainot uzcenojumus, lai spētu piedāvāt kvalitātes un cenas labāko versiju. Gadījumā, ja obligāti būs jānorāda alga, ko saņems konkrētā darba veicējs, šāda veselīga konkurence tiks izslēgta, jo arī piedāvātās kompetences, pieredze un izglītība atšķiras, tādēļ šāda deputātu iniciatīva vērtējama negatīvi,” saka LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa. Uzņēmēju...

Saeimas deputāti ceturtdien, 27.septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas Ekonomikas ministrijai deleģē uzdevumu pārraudzīt valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem jeb obligātā iepirkuma izlietojumu un novērst tā saņēmēju pārkompensāciju. Likumprojektā Ekonomikas ministrijai noteikts pienākums nodrošināt obligātā iepirkuma mehānisma kontroli, pārbaudīt, vai atbalsta programmas saņēmēji atbilst tā saņemšanas kritērijiem un darbojas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu prasībām. Tāpat iecerēts, ka ministrijai būs jānodrošina padziļināta atbalsta saņēmēju iesniegtās dokumentācijas un informācijas pārbaude un atbilstība faktiskajiem apstākļiem, kā arī jāorganizē atbalsta saņēmēju regulāras pārbaudes klātienē. Ja ražotājs neizpilda atbalsta saņemšanas kritērijus, nenodrošina pieeju stacijai noteiktās pārbaudes veikšanai vai konstatēti citi būtiski pārkāpumi tā darbībā, ministrijai būs pienākums anulēt atbalsta saņemšanas tiesības. Pārkompensācija likumprojektā definēta kā ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kas pārsniedz kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu. Tāpat likumprojektā noteiktas “koģenerācijas elektrostacijas”, “lietderīgas siltumenerģijas” un “kopējā elektrostacijas lietderības koeficienta” definīcijas, lai novērstu obligātā iepirkuma nelietderīgu izmantošanu, izpildot prasības formāli vai tās apejot. Ar likuma izmaiņām paredzēts...

Nesen ziņojām, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) piedāvā jaunu rīku - “Nodokļu maksātāja reitings”, ar kura palīdzību uzņēmumi var uzzināt savu saimniecisko darbību raksturojošo rādītāju novērtējumu. Arī IT uzņēmums Lursoft uzņēmumu amatpersonām bez maksas piedāvā risinājumu – Finanšu analīzi, kas ļauj iepazīt visus svarīgākos uzņēmējdarbības rādītājus vienuviet, ļaujot ērti novērtēt sava uzņēmuma darbību, kā arī salīdzināt to ar citiem nozares uzņēmumiem. Pakalpojums veidots, balstoties uz uzņēmuma gada pārskatos publicēto finanšu informāciju, un ļauj izvērtēt interesējošo uzņēmumu likviditātes, aktivitātes, kapitāla struktūras un ienesīguma rādītājus. Finanšu analīze ir unikāla ar to, ka vienlaikus ļauj salīdzināt izvēlēto uzņēmumu arī ar nozares rādītājiem, sniedzot vēl pārskatāmāku izvērtējumu un situācijas analīzi. Finanšu analīzē iekļauti 16 uzņēmuma saimniecisko darbību raksturojoši rādītāji, tostarp: likviditātes koeficienti, kas palīdzēs izvērtēt uzņēmuma spēju pildīt īstermiņa finansiālās saistības; aktivitātes analīze ļaus apzināt, cik intensīvi uzņēmums izmanto savus aktīvus; kapitāla struktūras izvērtējums ļaus gūt priekšstatu par to, cik lielas papildu saistības uzņēmums ir spējīgs...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kuras izteiktas gada procentu likmē, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei, ja tās līguma noslēgšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Plānots, ka attiecīgo likmi aprēķinās Latvijas Banka, izmantojot monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistikas datus. Tā tiks publicēta Latvijas Bankas interneta vietnē divreiz gadā - līdz jūnija un decembra pēdējai darba dienai -, un piemērojama nākamajā kalendārajā pusgadā pēc publicēšanas. Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta...

No 2018.gada 18.septembra, atbilstoši Komercķīlas likuma 14.panta pirmajai daļai pieteikumi un tiem pievienojamie dokumenti Uzņēmumu reģistram iesniedzami elektroniski, izmantojot reģistra izstrādāto Komercķīlas e-pakalpojumu - https://komerckila.ur.gov.lv. Komercķīlas e-pakalpojumā iespējams iesniegt, kā arī saņemt atbildes dokumentu tiešsaistē. E-pakalpojumā jāautentificējas, jāaizpilda speciāli izveidotu forma - pieteikums, t.sk. jāpievieno pieteikumam pievienojamie dokumenti. Pieteikums un pieteikumam pievienojamie dokumenti jāparaksta ar e-parakstu - viedkartes e-parakstu (eParaksts, eID) vai eParaksts mobile. Izmantojot komercķīlas e-pakalpojumu nav nepieciešama papildus parakstu apliecināšana. E-pakalpojums pieejams, izmantojot portāla www.latvija.lv autentifikācijas rīkus vai noslēdzot E-pakalpojuma izmantošanas līgumu. Gadījumi, kad tiek izmantots cits iesniegšanas kanāls: Laboto dokumentu iesniegšanai atkārtotai izskatīšanai (pēc valsts notāra lēmumā par reģistrācijas atlikšanu norādīto trūkumu novēršanas) – bet tikai gadījumā, ja sākotnējie dokumenti bija iesniegti, izmantojot kādu no citiem iesniegšanas kanāliem (klātiene, e-pasts) nevis Komercķīlas e-pakalpojumu. Gadījumā, ja sākotnējie dokumenti iesniegti Komercķīlas e-pakalpojumā, tad arī laboto dokumentu iesniegšanai jāizmanto e-pakalpojums. Gadījumos, kad līgums ar Uzņēmumu reģistru par e-pakalpojuma lietošanu nav noslēgts, kā...

Otrdien, 25. septembrī, valdība pieņēma visaptverošu Rīcības plānu par Moneyval 5.kārtas novērtēšanā iekļautajām rekomendācijām Latvijai cīņā ar nelegālās naudas legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Plāna rīcības virzieni atbilst Moneyval novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem. No tiem, valdība ir izvirzījusi šādas galvenās prioritātes: uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, t.sk. ABLV bankas kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība; efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana; atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju; informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai; mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veicot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību. Būtiski uzsvērt, ka vienlaikus, saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija jau pirms termiņa ir pārņēmusi virkni ar prasībām, kas ietvertas AMLD5 direktīvā – centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei,...