BIZNESS

Lursoft apkopotie dati rāda, ka vismaz 150 eiro liels nodokļu parāds ir piektdaļai no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, kuros reģionos ir augstākais nodokļu nemaksātāju īpatsvars, kuras nozares tie pārstāv un cik lieli nodokļu parādi ir katrā no reģioniem. 29,72% no visiem parādniekiem patlaban ir reģistrēts nodrošinājums, 14,95% - apturēta saimnieciskā darbība, bet 13,74% uzsākts likvidācijas process. Starp nodokļu parādniekiem ir arī nepilni 2% uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, tiesiskās aizsardzības vai arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Šo uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 264,49 milj.EUR un teju 8% no maksātnespējīgajiem nodokļu parādniekiem veido būvniecības uzņēmumi. Parādnieku rindās arī ārvalstnieki No visiem nodokļu parādniekiem 14,24% ir ārvalstu kapitāls un pārsvarā jeb 80,18% gadījumu ārvalstu dalībniekiem pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma kapitāldaļām. To vidū visbiežāk starp dalībniekiem atrodami pārstāvji no Krievijas, Lietuvas un Igaunijas. Ārvalstu kapitāla uzņēmumu nodokļu parāds novembra sākumā sasniedza 195,61 milj.EUR un visbiežāk nodokļu parādnieku rindās nonākuši ārvalstniekiem piederošie nekustamo...

Ministru kabinets 21.novembrī apstiprināja Veselības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis", kas aktualizē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu izmaksas atbilstoši faktiskajām izmaksām. Vidēji dienā tiek izrakstīti 12 rēķini par gadījumiem, kad mediķu brigādes izsauktas situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem pie ģimenes ārsta. NMPD maksas pakalpojuma cenrāža izmaiņas neattiecas uz dienesta pamatfunkciju veikšanu. Dienesta pamatfunkcija ir neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana iedzīvotājiem smagu, dzīvību apdraudošu veselības problēmu gadījumā. Lielākā daļa no maksas pakalpojumiem, kurus NMPD sniedz ir medicīnas pakalpojumu nodrošināšana pēc iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju pasūtījuma. Retos gadījumos (aptuveni 1% no visiem izsaukumiem) maksas pakalpojumi tiek sniegti arī iedzīvotājiem, bet par to vienošanās tiek panākta pirms NMPD brigādes nosūtīšanas uz izsaukumu. Ņemot vērā operatīvo situāciju NMPD ir tiesības atteikt maksas pakalpojumu sniegšanu. NMPD atbilstoši nolikumam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas posmā smagu, dzīvību apdraudošu veselības problēmu gadījumā. Šādos...

Ikvienam komersantam ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst Valsts ieņēmuma dienesta (VID) stingri definētām tehniskām prasībām, bet līdz ar 2019. gada sākumu šo prasību neievērošana var rezultēties nepatīkamās sankcijās, tostarp saimnieciskās darbības apturēšanā vai licences atņemšanā, brīdina tehnoloģiju uzņēmuma Datakom eksperti. Atgādinām, ka pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos (izņemot vieglos taksometrus) un biļešu tirdzniecības vietās, kā arī Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki kases aparātus, hibrīda kases aparātus vai kases sistēmas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.95 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām" sāk lietot ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī. Biznesa analītika, ko nodrošina mākslīgais intelekts Iedziļinoties jauno kases sistēmu funkcionalitātē, atklājas virkne priekšrocību, kas komersantiem kalpos par biznesa attīstības katalizatoru ilgtermiņā. Tirgū pieejamas kases sistēmas ar jau iestrādātu mākslīgo intelektu, kas automātiski izanalizēs reģistrētos uzņēmējdarbības rādītājus, nosakot klientu iecienītākos produktus/ pakalpojumus vai to kombinācijas. Šādas zināšanas ļauj iezīmēt produktīvākos biznesa attīstības virzienus nākotnē. Jaunās,...

Konkurences padome atgādina, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās līdzdalību kapitālsabiedrībā. Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībā ir saglabājama, ja citādā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai. Publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības nepamatota iesaiste komercdarbībā ilgtermiņā var novest ne tikai pie privāto uzņēmumu izstumšanas un tirgus noslēgšanas, bet arī pie nozares stagnēšanas, zūdot uzņēmumu motivācijai investēt, ienākt tirgū. Kā sekas ir – ierobežotas patērētāju izvēles iespējas, cenu pieaugums un galu galā publisko resursu nelietderīga izlietošana. Attiecīgi Konkurences padome nav konstatējusi apstākļus, kuri liecinātu par tirgus nepilnību zobārstniecības pakalpojumu jomā Bauskas novadā, kas kalpotu par iemeslu pašvaldībai saglabāt līdzdalību SIA “Zemgales mutes veselības centrs”. Pērn aprīlī, kad pašvaldība lēma par līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā, novadā zobārstniecības pakalpojumus bērniem sniedza pieci uzņēmumi, savukārt pieaugušajiem –...

Ministru kabineta 13. novembra sēdē piešķirti papildu 3 554 883 eiro uzņēmēju atbalstam ES fondu programmas “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” 2. atlases kārtas ietvaros iesniegtajiem projektiem. Papildu finansējums rasts no šīs pašas atbalsta programmas 1. atlases kārtas pārpalikuma. ES fondu atbalsta programmas “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Programmas ietvaros atbalstu var saņemt mazie, vidējie un lielie komersanti, kuri plāno īstenot projektu Viedās Specializācijas stratēģijas jomās (RIS3). Programmas kopējais finansējums ir 60 miljoni eiro. Programmas 1. atlases kārtas ietvaros (12.07.2016 - 12.09.2016) kopumā tika saņemts 41 projekta iesniegums, no kuriem apstiprināti tika 17 projekti par kopējo finansējumu 25 803 588,85 eiro. Savukārt programmas 2. atlases kārtas ietvaros (21.11.2017. - 12.04.2018) tika saņemts 51 projekta iesniegums par ERAF finansējumu 54 772 387,17 eiro. Kā secināms, komersantu interese...

Ministru kabineta 13. novembra sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem”, kuru mērķis ir nodrošināt, ka kredīta devēji un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji efektīvi veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus. Attiecīgi MK sekmēs arī Moneyval novērtējumā konstatēto problēmu risināšanu un identificēto pasākumu īstenošanu. MK noteikumi nosaka prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanā, risku pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmai un tās izveidei, klientu izpētei un klienta veikto darījumu uzraudzībai tām personām, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izsniedz speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai. Kā zināms, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikts pienākums PTAC uzraudzīt minētos likuma subjektus, attiecīgi, patērētāju kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju prasību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas...

Konkurences padome ir izvērtējusi Jelgavas pilsētas domes ieceri atjaunot vēsturiskās ēkas Vecpilsētas ielā 2 un J.Asara ielā 1, lai izveidotu amatu māju. Pašvaldības sniegtā informācija liecina, ka amatu māju plānots iznomāt privātajiem komersantiem, kas, KP ieskatā, ir labs risinājums, lai pašvaldība izvairītos no iesaistes saimnieciskajā darbībā. Jelgavas pašvaldība līdz 2019.gada 28.februārim Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai plāno sagatavot un iesniegt pieteikumu ,,Dzīvesziņas un arodu sētas izveide Vecpilsētas iela 2, Jelgavā” 5.5.1.specifiskā atbalsta mērķa ,,Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” trešajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Projekta ietvaros tiks izveidota amatu māju, kurā plānots izvietot amatnieku darbnīcas istabu, audēju darbnīcu utt. un vēsturiskās ēkas ir plānots nodot nomā juridiskām personām uzņēmējdarbības veikšanai. Konkurences padome, atbildot uz pašvaldības iesniegumu, atzīst, ka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana Jelgavas pilsētā ir svarīga un atbalstāma, vienlaikus vēlas vērst pašvaldības uzmanību uz turpmāko: brīva un vienlīdzīga uzņēmējdarbības vide ir būtisks...

Turpinoties straujai elektroniskās tirdzniecības jomas attīstībai, joprojām nozīmīga loma ir tam, kādā veidā preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji elektroniskajā vidē organizē distances tirdzniecību un nodrošina normatīvo aktu prasību izpildi. Ar mērķi sniegt atbalstu komersantiem, kā arī realizējot “Konsultē vispirms” principu, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir izstrādājis vadlīnijas, kuras kalpos kā ceļvedis gan tiem komersantiem, kuriem jau ir interneta veikals, gan tiem, kuri tikai plāno to atvērt. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem skaidrojumu par būtiskākajām normatīvo aktu prasībām distances tirdzniecības jomā. Minēto prasību pārzināšana un izpildīšana ir svarīga, lai nodrošinātu patērētāju tiesiskajām interesēm atbilstošu elektroniskās komercijas tirgus vidi, tai skaitā, nepieļaujot negodīgas komercprakses īstenošanu un netaisnīgu līguma noteikumu piedāvāšanu un piemērošanu patērētājiem. Pirmslīguma informācija Īpaša uzmanība vadlīnijās ir veltīta pirmslīguma informācijas un distances līguma noteikumu nodrošināšanas prasībām, netaisnīgiem līguma noteikumiem un tehnisko noteikumu izpildei. Komercprakses īstenotājam, proti, interneta veikala uzturētājam un pārdevējam interneta veikalā ir pienākums sniegt...

Šī gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 3,0 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei. Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+17,6 %). Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 20,3 %, benzīns - par 15,3 % un auto gāze - par 9,3 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+16,1 %), olām (+12,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,0 %), maizei...

Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Vienlaikus būtiski tiks palielināta minimālā alga pret valstī noteikto. Valdības sociālie partneri atzīst, ka nozaru sarunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem par koplīgumu slēgšanu gan Eiropas, gan citās pasaules valstīs ir izplatīta prakse darba tiesisko attiecību regulēšanā. Nozares var slēgt koplīgumus, lai risinātu būtiskus jautājumus, savstarpēji vienojoties darba devējiem un darba ņēmējiem. Koplīgumu slēgšanas tiesības dod ieguvumus arī ekonomikai kopumā, nosakot uz nozares problēmām un vajadzībām balstītu pieeju. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Lai Latvijas tautsaimniecība attīstītos un darba devēji būtu konkurētspējīgi ar citu Eiropas valstu uzņēmējiem, būtiski sniegt iespēju nozarēm pašām patstāvīgi risināt problēmjautājumus. Vienošanās nozares iekšienē ir leģitīma Eiropas prakse, šeit nepastāv Satversmes tiesas riski. Nozares...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norisinājās Latvijas Biznesa savienības organizētā II “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” indeksa atvēršana. Par investīcijām draudzīgāko pašvaldību 21 reģionālas nozīmes attīstības centru grupā atzīts Aizkraukles novads, savukārt 89 vietējās nozīmes attīstības centru grupā - Mārupes novads. Republikas pilsētu grupā par uzvarētāju otro gadu atzīta Ventspils pilsēta. Rinalds Muciņš, VARAM valsts sekretārs: “Indeksa rezultāti uzskatāmi atklāj, ka pašvaldības ne tikai īsteno dažādus atbalsta pasākumus, kas veicina uzņēmējdarbību, bet arī, ka tie ir specifiski pielāgoti katras konkrētās pašvaldības situācijai un uzņēmēju vajadzībām. Mēs uzskatām, ka pašvaldību savstarpēja salīdzināšana attīsta labvēlīgu konkurenci gan starp pašvaldībām, gan uzņēmējiem. Tā arī ir laba iespēja iepazīt citu pašvaldību pieredzi un gūt ierosmi jaunām idejām, ko īstenot savos novados.” Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle: ‘’Ir patiess prieks redzēt, kā pašvaldības pilnveido uzņēmējdarbības vidi - sakārto infrastruktūru, iegulda izglītībā, veicina produktu noietu un popularizēšanu, organizē informatīvus pasākumus, grantu programmas. Esmu pārliecināta, ka vienam...

Publisko iepirkumu likumā ir veikti kārtējie grozījumi, kas stājās spēkā 2018. gada 18. oktobrī. Minētie grozījumi likumā izstrādāti, lai novērstu nepamatoti dārgu piedāvājumu izvēli publiskajos iepirkumos. Vienlaikus veikti arī atsevišķi precizējumi citās Publisko iepirkumu likuma normās, informē Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore. Grozījumus Publisko iepirkumu likumā iniciēja 12. Saeimas deputāti. Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam grozījumu mērķis ir novērst tādu piedāvājumu izvēli, kuri vairāk nekā par 50% pārsniedz sākotnējo iepirkuma līgumā norādīto līgumcenu. Nepamatoti dārga piedāvājuma izvēle rada korupcijas risku un papildu slogu nodokļu maksātājiem. Publisko iepirkumu likuma 41. pants ir papildināts ar vienpadsmito daļu, kas nosaka, ka pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz jebkuru no šādām vērtībām: iepirkuma procedūras dokumentos pasūtītāja norādīto līgumcenu, ja tā noteikta kā piedāvājuma atbilstības prasība; 150% no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas. Minētais regulējums attiecas uz atklātu un slēgtu konkursu, nevis uz visām iepirkuma...

Ministru kabinets 5. novembrī akceptēja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā, nosakot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pienākumu veikt ģeogrāfiskās bloķēšanas regulas uzraudzību. 2018. gada 3. decembrī stāsies spēkā Eiropas Savienības Regula (ES) 2018/302, ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Līdz ar to šajā datumā arī PTAC uzsāks regulas uzraudzību. Par ģeogrāfisko bloķēšanu sauc diskriminējošu praksi, kad vienas ES dalībvalsts tirgotāji liedz piekļuvi savām mājaslapām, mobilajām lietotnēm vai citām tiešsaistes saskarnēm citu ES dalībvalstu klientiem, kuri vēlas veikt pirkumus internetā. Tāpat arī ģeogrāfiskā bloķēšana ietver klientu pāradresāciju bez klienta piekrišanas uz citu mājaslapas versiju, kas ir mērķēta uz noteiktas valsts tirgu, pamatojot savu rīcību ar klienta valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības vietas veikšanu. Ģeogrāfiskā bloķēšana attiecas arī uz praksi, kad citas dalībvalsts patērētājam tiek liegts pabeigt pirkumu vai tiek lūgts apmaksāt pirkumu ar citas dalībvalsts maksājumu karti. Regulas mērķis...

Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Izmaiņas veiktas, lai stingrāk kontrolētu preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu internetā. Ar grozījumiem plānots uzlabot pieejamību informācijai, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešama nodokļu administrēšanas procesā. Interneta komersantam informācija VID turpmāk būs jāsniedz ne tikai par nodokļu maksātājiem, bet gan par visiem klientiem, kuri iepērkas vai izmanto pakalpojumus internetā. Likumā noteikts pienākums maksājumu karšu datu apstrādes pakalpojuma sniedzējam, elektroniskās naudas iestādei un citam tehniskā pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma nodokļu administrācijai izsniegt tā rīcībā esošos vai glabātos cita nodokļu maksātāja saimnieciskās un finansiālās darbības datus. Šāda kārtība paredzēta, lai VID varētu identificēt nereģistrētu saimniecisko darbību un iegūtu informāciju par, iespējams, uzņēmumu slēptajiem ienākumiem. VID rīcībā esošie dati liecina, ka komersantu norēķini elektroniskajā naudā var liecināt par komersantu vēlmi nedeklarēt ieņēmumus, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas, teikts grozījumu anotācijā. Ņemot vērā, ka starptautiskās administratīvās sadarbības sistēmas ietvaros VID iepriekš no ārvalstu nodokļu...

Darba devējam nebūs tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. To paredz vēl vieni rosinātie grozījumi Darba likumā, kas 1.novembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimā. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Latvijas darbaspēka tirgū aizvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas – visbiežāk krievu valodas – zināšanas arī gadījumos, kad uzņēmuma darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Tāpat grozījumi paredz: ja darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lieto valsts valodu. Savukārt, ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas...