BIZNESS

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pēc darba devēju pieprasījuma sagatavo uzņēmumiem nepieciešamos speciālistus, organizējot un finansējot bezdarbnieku apmācību jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāapmāca tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, tiek izsludināta apmācību īstenotāju pieteikšanās nepieciešamās apmācību programmas īstenošanai. Ja darba devējam nepieciešami darbinieki, kuru apmācībai jāizstrādā jauna izglītības programma, izglītības iestāde sadarbībā ar darba devēju var izstrādāt jaunu izglītības programmu konkrētā uzņēmuma prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanai. Lai uzsāktu nepieciešamo speciālistu apmācību, darba devējam jāpiesakās tuvākajā NVA filiālē dalībai pasākumā "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma", kas tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" un Eiropas Savienības fondu projekta "Jauniešu garantijas" ietvaros. Darba devējam NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums, kurā jānorāda fiziskās vai juridiskās personas nosaukums, kontaktinformācija, izglītības programma vai iegūstamā kvalifikācija, apmācāmo bezdarbnieku skaits, prasības kandidātiem, darba alga, kas tiks maksāta pēc apmācību pabeigšanas, un cita nepieciešamā informācija. Lai...

Ministru prezidenta Māra Kučinska sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē 26. jūnijā tika izvērtēta situācija lauksaimniecības sektorā saistībā ar piedzīvoto ilgstošo sausumu. Sēdes laikā tika uzklausīta zemkopības ministra Jāņa Dūklava sniegtā informācija saistībā ar ilgstošā sausuma radītajiem zaudējumiem. Izvērtējot saņemto informāciju, tika nolemts atzīt, ka pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa. Līdz ar to Krīzes vadības padomes sēdē tika nolemts aicināt Lauku atbalsta dienestu valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā, kas tieši saistītas ar minētajām ilgstoša sausuma izraisītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas saistību neizpildīšanas gadījumā. Tāpat nolemts aicināt Valsts ieņēmumu dienestu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām, valsts mēroga dabas katastrofā cietušajām personām lauksaimniecībā, kuras ir tieši saistītas ar minētajām ilgstoša sausuma izraisītajām sekām, nepiemērot soda sankcijas par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi. Sēdes laikā nolemts aicināt iespēju nepiemērot soda sankcijas minētajām personām aicināt rast arī kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošas personas. Krīzes vadības padomes...

Ministru kabinets 26. jūnijā apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” ar mērķi veicināt pāreju uz elektronisku būvniecības procesa realizāciju, tai skaitā dokumentu iesniegšanu, lēmumu pieņemšanu un saskaņojumu veikšanu būvniecības informācijas sistēmā. Līdz ar šiem grozījumiem noteikumi tiek papildināti ar jaunu 12.1 punkta redakciju, kas nosaka Būvniecības informācijas sistēmā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku ietvaru. Šādu rīku izmantošana būvniecības procesā jau ir noteikta Būvniecības likuma 24. panta piektajā un sestajā daļā. Būvniecības informācijas sistēmā BIS lietotājs varēs parakstīt atsevišķus dokumentus ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, un atsevišķus – ar sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku (sistēmas rīks). Vienlaikus noteikumi tiek papildināti ar 14.1 un 14.2 punktu, lai skaidri noteiktu, ka būvniecības ieceres iesniegumus un citus pieprasījumus būvniecības procesa ietvaros BIS aizpilda strukturētu datu veidā, bet nepieciešamos būvniecības dokumentus, to pielikumus, kā arī informāciju, kas iegūta no valsts informācijas sistēmām, pievieno datu veidā....

Valdība 26. jūnijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā", kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā. Līdz ar šiem grozījumiem Konkurences likums tiks papildināts ar normu, kas dos iespēju Konkurences padomei efektīvāk vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences kropļojumiem. Lai novērstu šādus konkurences ierobežojumus, Konkurences padomei būs jāveic pārrunas ar konkrēto publisko personu. Ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliks kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu novērst konkurences kavējumu. “Mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera u.c., vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka...

Lai nodrošinātu augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabotu esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā, izstrādāti un Ministru kabineta 26. jūnija sēdē atbalstīti Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”, kas stāsies spēkā jau šā gada 1. jūlijā. Efektīvākai ceļotāju aizsardzībai tiek veidots stingrāks uzraudzības regulējums attiecībā uz tūrisma aģentiem un operatoriem, lai izvairītos no gadījumiem, kad notiek krāpnieciskas darbības attiecībā pret ceļotāju drošību attiecībā uz samaksāto naudu par ceļojumu. Pēc Lursoft datiem Latvijā 437 komersanti savu darbības veidu ir norādījuši kā tūrisma operators vai tūrisma aģents un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Jaunais regulējums paredz, ka tūrisma aģentiem un operatoriem ir jāsaņem speciāla atļauja (licence), kas ļaus komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem organizēt un pārdot kompleksos tūrisma pakalpojumus jeb ceļojumus (t.i., transporta pakalpojumi + viesnīcas + ekskursijas, utt). Licences...

Veselības aprūpē un ar to saistītajās jomās problēmas turpina samilst. Lai aktualizētu kritiskākās nepilnības sistēmā, kā arī savas kompetences ietvaros piedāvātu risinājumu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA) parakstījuši sadarbības memorandu. VID kompetencē ir nodokļu administrēšana, tāpēc kā sadarbības pamatmērķis ir izvirzīta ēnu ekonomikas apkarošanu gan privātajā, gan publiskajā ārstniecības sektorā. Memorands nosaka konkrētas sfēras, kam attiecībā uz godprātīgu nodokļu nomaksu ir vislielākās problēmas. Galvenais akcents tiek likts uz zobārstniecības, plastiskās ķirurģijas, ginekoloģijas, masieru, fizioterapeitu un psihoterapeitu pakalpojumiem. Tāpat prioritāšu sarakstā ir frizieru un skaistumkopšanas prakses fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu sniegšanas vietās. VID un VADDA jau iepriekšējās tikšanās reizēs, analizējot abām pusēm pieejamo informāciju, secināja, ka šajās jomās komersantu izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir īpaši uzkrītoša. Sadarbības ietvaros VADDA ir apņēmusies sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, kā arī citu informāciju, kas varētu būt noderīga nodokļu administrēšanas procesā....

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) informē, ka 26. un 27. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 13.00 notiks semināri būvniecības ieceres iesniedzējiem, projektētājiem un tehnisko noteikumu izsniedzējiem par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) www.bis.gov.lv jauno funkcionalitāti - būvniecības ieceres un būvatļaujas e-saskaņošanu. Apmācības nodrošinās sistēmas izstrādātājs SIA “Tieto Latvia”. Tā kā par semināriem bija liela interese, un visiem klātienē to nebija iespējams nodrošināt, Būvniecības valsts kontroles birojs organizēs tiešraides BVKB tīmekļa vietnē un Būvniecības informācijas sistēmas BIS portālā. Pēc pasākumiem būs pieejami arī videoieraksti. 26. jūnijā plkst. 10.00, notiks klātienes seminārs būvniecības ieceres iesniedzējiem un projektētājiem, kurā dalību jau pieteikuši vairāk nekā 100 dalībnieki. Darba kārtībā būs būvniecības ieceres iesnieguma izveidošana, tehnisko noteikumu pieprasīšana un saņemšana, ieceres iesniegšana būvvaldē un citi soļi. 27. jūnijā plkst. 10:00, notiks klātienes seminārs tehnisko noteikumu izsniedzējiem ar tikpat lielu dalībnieku skaitu. Darba kārtībā būs tehnisko noteikumu izsniegšana, elektronisko projektu izskatīšana, līgums par sistēmas lietošanu, organizācijas uzstādījumi, lietotāju administrēšana...

Saeimas deputāti 21.jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas. Likuma grozījumi precizē subjektu loku, uz ko attiecas sankciju ievērošana un izpilde. Tāpat risināti jautājumi saistībā ar nacionālo sankciju spēkā stāšanās laiku un Ministru kabineta rīkojumu darbību to apstrīdēšanas gadījumā, kā arī sankciju piemērošanu publisko iepirkumu jomā. Likumā noteiktas arī kompetento institūciju tiesības pieņemt lēmumus par sodu noteikšanu, ja tiek pārkāpts likuma regulējums. Likumā paplašināta norma, kas nosaka likuma mērķi, norādot, ka regulējumā noteiktajā kārtībā ieviešamas arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma dalībvalsts noteiktās sankcijas. Tāpat noteikts, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām fiziskām un juridiskām personām. Līdz ar to neviena persona nedrīkst veikt darbības, kas pieļautu vai veicinātu sankciju režīma apiešanu vai izvairīšanos no sankciju izpildes, norādīts likumprojekta anotācijā. Likuma grozījumi paredz, ka rīkojums, ar kuru nosaka...

Vai pakalpojuma sniedzējs – konkrētajā gadījumā ūdensmotociklu iznomātājs – ir tiesīgs pieprasīt atstāt ķīlā personu apliecinošu dokumentu (pasi, ID karti, tiesības)? Atbildi sniedz Datu Valsts inspekcija: Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4.panta 7.punktu par personas datu apstrādi ir atbildīgs pārzinis – fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus [..]. Tāpat pārzinim jānodrošina godprātīga un likumīga personas datu apstrāde, tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Personu apliecinošu dokumentu lietošanā ir jāievēro Personu apliecinošu dokumentu likuma 15.panta 3.punktā noteiktais, ka personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu ir aizliegts nodot vai pieņemt ķīlā. Normatīvajos aktos ir noteikti atsevišķi izņēmumi, kad ir pieļaujama personu apliecinošu dokumentu izņemšana – tie noteikti Personu apliecinošu dokumentu likuma 14.pantā. Proti, bez termiņa ierobežojuma personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu drīkst izņemt dokumenta izdevējiestāde, tās pilnvarota institūcija, Valsts policija un Valsts robežsardze. Turklāt...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) ir apstiprinājis "Vadlīnijas par nokavējuma procentu un līgumsoda piemērošanu ar patērētājiem noslēgtajos līgumos". Svarīgākie precizējumi veikti attiecībā uz līgumsodu, kas noteikts par saistību neizpildi noteiktā laikā, maksājumu novirzīšanas kārtību un nokavējuma procentiem. Grozījumi Vadlīnijās par nokavējuma procentu un līgumsoda piemērošanu ar patērētājiem noslēgtajos līgumos (turpmāk -Vadlīnijas) tika veikti, lai līgumos iekļautu samērīgas sankcijas par līguma neizpildi noteiktā termiņā vai to neaizpildi vispār, kā arī, ņemot vērā veiktos grozījumus normatīvajos aktos laikā no 2014.gada 4.aprīļa. Strādājot pie Vadlīnijām, to apspriešanā tika iesaistīta arī Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Līzinga devēju asociācija, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija, Latvijas Lombardu asociācija un juridisko zinātņu doktors Jānis Kārkliņš. Viena no jaunajām sadaļām PTAC apstiprinātajās Vadlīnijās ir Vispārīgo principu sadaļa, kurā apkopoti būtiskākie principi, kas pielietojami līgumsoda un nokavējuma procentu apmēra noteikšanā, piemērošanā, kā arī maksājumu novirzīšanas secības ievērošanā. Piemēram • Lai arī līgumsoda un nokavējuma procentu funkcija ir mudināt patērētāju...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 19.jūnijā, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas likumos, kas paredz stingrāk vērtēt kredītņēmēju spēju aizdevumu atmaksāt. “Iedzīvotāju maksātspējas izvērtēšana, ņemot kredītus, ir ļoti būtiska. Ar likuma izmaiņām, kad pilnīgi visiem kredītdevējiem būs jāapmainās ar ziņām par personas finansiālo stāvokli, iecerēts ierobežot tādus gadījumus, kad persona ņem vairākus aizņēmumus, neskatoties uz to, ka ienākumi ne tuvu nav tik lieli, lai spētu tos bez problēmām atmaksāt,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks. Budžeta komisijā konceptuāli atbalstītie Kredītiestāžu likuma grozījumi paredz nodrošināt iespēju kredītdevējiem savstarpēji apmainīties ar ziņām par klientu, līdz ar to būs pieejama plašāka informācija par viņa saistībām un to izpildes gaitu. Saskaņā ar ierosinājumu gan kredītiestādēm, gan arī nebanku kreditētājiem plānots noteikt pienākumu pārliecināties, vai iespējamajam kredītņēmējam ir pietiekami ienākumi un vai viņš spēs aizņēmumu atdot. Līdz ar to tiks ierobežota bezatbildīgu kredītu izsniegšana...

Otrdien, 19. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus grozījumus Kredītiestāžu likumā. To mērķis ir stiprināt Latvijas finanšu sistēmu un veicināt stabilu tās ilgtermiņa attīstību. Likumprojektā ir noteikts, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītie kredītiestādes darbinieki nedrīkstēs būt sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta). Tāpat finanšu pakalpojumus kredītiestādēs nevarēs sniegt tādas personas, kurām ir aktīvs fiziskās personas maksātnespējas process un nav pagājis viens gads kopš maksātnespējas procesa beigām. Šādi nosacījumi iekļauti, lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī sargātu klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu. Vienlaikus likumprojektā ir iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram – fiziskai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību (10% un vairāk) – būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku. Tas neizslēdz iespēju kredītiestādes valdei vai augstākajai vadībai iegūt...

Saskaņā ar grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kura mērķis ir veicināt strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecības attīstību un pētniecības produktu komercializāciju, 2018. gada 19. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7.februāra noteikumos Nr.74 “Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”. Ar grozījumiem MK noteikumos tiek samazināts administratīvais slogs un procedūras, kas attiecināmas uz pieteikšanās kārtību. Tādējādi jaunuzņēmumiem tiks atvieglota pieteikšanās un samazināts laiks, lai iegūtu efektīvu atbalstu uzņēmējdarbības veicināšanai. MK noteikumos ir noteikta pieteikuma un ar to saistīto dokumentu forma un saturs dalībai Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā noteiktajās atbalsta programmās. Kā ziņots iepriekš, līdz ar grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā no 2018. gada 12. aprīļa tika pagarināts investīcijas saņemšanas periods jaunuzņēmumā no 12 mēnešiem uz 24 mēnešiem, kas ir viens no būtiskākajiem kritērijiem dalībai atbalsta programmās. Tāpat jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši investīcijas vismaz 150 000 eiro apjomā, var pieteikties uz diviem secīgiem atbalsta saņemšanas...

Līdz šī gada 27.jūnijam astoņpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” (Nr.9.1.1.1/15/I/001) ietvaros. Tā ir iespēja piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemot ESF finansiālu atbalstu. Pieteikšanās subsidēto darba vietu izveidei noris NVA filiālēs Aizkrauklē, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Limbažos, Madonā, Ogrē, Rīgā, Saldū, Siguldā, Talsos, Valmierā un Ventspilī. ESF projekta „Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” ietvaros tiek nodarbināti ilgstošie bezdarbnieki, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus, bezdarbnieki vecumā virs 55 gadiem, bezdarbnieki ar vienu vai vairākiem apgādājamiem, bezdarbnieki ar invaliditāti, kā arī bezdarbnieki ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu. Pieteikties subsidēto darba vietu izveidei var komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības,...

Eiropas Savienības (ES) vēstnieki apstiprināja ar Eiropas Parlamentu panākto gala vienošanos par priekšlikumu direktīvai, ar kuru tiks modernizēti spēkā esošie noteikumi par audiovizuālo mediju pakalpojumu regulējums visā Eiropā. Līdz ar to noslēdzies divu gadu darbs pie direktīvas 2010/13/ES par to, lai koordinētu dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (AVMP direktīva). Priekšlikumu pārskatīt AVMS direktīvu Komisija iesniedza 2016. gadā pēc visaptveroša novērtējuma, kā arī pēc aktīviem dalībvalstu, tostarp Latvijas, aicinājumiem pielāgot direktīvu atbilstoši 21. gadsimta tehnoloģiju un ģeopolitiskiem izaicinājumiem. "Esam gandarīti, ka direktīvā izdevās iestrādāt vairākus Latvijai un plašākam Baltijas reģionam būtiskus noteikumus. Tie vairos kultūras daudzveidību un stiprinās mediju telpu, lai ierobežotu naida runu un veicinātu medijpratību, kā arī citas prasmes, zināšanas un izpratni. Ieviešot izmaiņas praksē, tās ļaus efektīvāk un daudz drošāk izmantot plašsaziņas līdzekļus,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. Nav noslēpums, ka pēdējos gados visas ES dalībvalstis saskaras ar realitāti, ka ar plašsaziņas līdzekļi...