BIZNESS

Konkurences padome (KP) informē, ka 2018. gadā par 60 % pieaudzis izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits salīdzinājumā ar 2017. gadu. Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Pieaugošās uzņēmumu konsolidācijas tendences pamatā ir dažādi iemesli: tirgus pozīciju nostiprināšana, biznesa fokusa maiņa, eksportspējas stiprināšana, sinerģijas radīšana starp vairākiem uzņēmumiem ar mērķi samazināt izmaksas, veidot vienotu attīstības politiku un palielināt konkurētspēju tirgū. Apvienošanās notikušas vismaz 25 Latvijas tautsaimniecības nozarēs KP pērn izskatīja 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši par sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 Latvijas tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas komercdarbības jomas kā pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde. 19 lēmumos ir pieņemts pozitīvs atzinums – apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams...

Rīgas pašvaldība 24. janvārī pievienojusies Būvniecības informācijas sistēmai (BIS), informē Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Līdz ar Rīgas pievienošanos BIS varēs nodrošināt būvniecības ieceres e-saskaņošanu vēl lielākam klientu lokam. Sadarbības līgumā par BIS lietošanu starp BVKB un Rīgas pilsētas pašvaldību ir noteikta kārtība, kādā pašvaldība lieto www.bis.gov.lv, lai izpildītu Būvniecības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteiktās funkcijas un uzdevumus. Līdz ar Rīgas pašvaldības pievienošanos BIS, visā Latvijas teritorijā ikviens iedzīvotājs savu būvniecības ieceri var saskaņot elektroniski, nodrošinot daudz ātrāku, ērtāku un caurspīdīgāku būvniecības procesu, kā arī informācijas uzkrāšanos vienuviet sistēmā. Vienlaikus būtiski tiek samazināts darba apjoms būvvaldēm, jo būvniecības procesam nepieciešamie dati BIS automātiski tiek iegūti no valsts datu bāzēm, norāda Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Grozījumi Būvniecības likumā, kas Saeimā ir izskatīti otrajā lasījumā, pieliks punktu arī duālai sistēmai (papīra un elektroniski), nodrošinot sabiedrību ar caurskatāmāku, ātrāku, un ērtāku būvniecības procesa pārvaldību, uzskata BVKB direktore...

Kā informē Lursoft, lai gan pērn samazinājies, arī 2018. gadā aizvien, tāpat kā iepriekšējos gados, saglabājies ierosināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaita pārsvars pār juridisko personu procesiem. Lursoft statistikas dati liecina, ka pagājušajā gadā maksātnespēja pasludināta 1 279 fiziskām personām. Tas veido attiecīgi 68,36% no kopējā maksātnespējas procesu skaita, kas ierosināti 2018.gadā. Gada laikā to skaits sarucis par 16,46%. Aprēķini rāda, ka no visām fiziskajām personām, kurām 2018.gadā ierosināta maksātnespēja, 20,41 % (2017.gadā – 20,85%) procesa ierosināšanas brīdī bijušas amatpersonas vai arī dalībnieces kādā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, bet 36,43% personu ar uzņēmējdarbību bijušas saistītas iepriekš, taču procesa ierosināšanas brīdī vairs nav bijušas Latvijas uzņēmumos ne amatpersonas, ne dalībnieces.

Biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART gada grandiozākais pasākums - BiSMART 2019 forums “Nākotnes biznesa tehnoloģijas”, kas tiek atklāts 24.janvārī, veltīts nākotnes tehnoloģijām uz izaugsmi vērstiem uzņēmumiem. Pasākuma galvenā mērķauditorija ir lielo, vidējo, mazo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, IT attīstības vadītāji un augstākais menedžments. Foruma lektoru sniegtās atziņas varēs noskatīties tiešsaistē BiSMART Facebook plūsmā, kā arī straume.lmt.lv mājaslapā. Konferences tiešraide 24. janvārī, plkst. 9.30-13.45. Minētajās vietnēs arī var iepazīties ar foruma norises programmu. Tehnoloģiju straujais progress, ko var manīt vairs ne gada, bet jau mēneša griezumā, pierāda reiz izsacītus viedus vārdus, ka tehnoloģijas nekad vairs neattīstīsies tik lēni kā šobrīd. Līdz ar šīm pārmaiņām mainās tendences un procesi arī biznesa vidē. Jaunas klientu apkalpošanas iespējas, pārdošanas automatizācija 21. gadsimtā, nākotnes datu tīkli un tehnoloģiskā transformācija ir jomas, par kurām aizdomājas ne viens vien uzņēmums un kuras tiks apskatītas BiSMART rīkotajā gadu atklājošajā pasākumā – forumā “Nākotnes biznesa tehnoloģijas”. Forumā nozaru eksperti...

Būvniecības valsts kontroles birojs no 2019. gada janvāra veic būvspeciālistu sertificēšanu būvekspertīzes specialitātē saskaņā ar jaunu sertificēšanas shēmu. 2018. gada 19. decembrī birojs saņēma akreditācijas lēmumu Nr.567/2018, ar kuru ir paplašināta biroja reglamentētā akreditācijas sfēra atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumiem “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (noteikumi Nr. 169). Paplašinātajā sfērā ietvertā jaunā sertificēšanas shēma paredz, ka būvspeciālistu kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē ietver tikai rakstisku pārbaudījumu – testu. Pretendentam, piesakoties sertifikācijai, vairs nav jāiesniedz izvērtēšanai attiecīgās būvprojekta vai būves daļas ekspertīzes atzinums. Lai nodrošinātu objektīvu un neatkarīgu sertifikācijas procesu, birojā ir izstrādāti pilnveides risinājumi arī attiecībā uz eksaminācijas procesa norises kārtību, paredzot, ka kompetences pārbaude ir anonīma un eksaminācijas komisijai sertifikācijas kandidātu identitāte netiek izpausta – tiek norādīts tikai konkrētajam kandidātam dokumentu iesniegšanas brīdī piešķirtais identifikācijas numurs. Tāpat arī jaunā sertificēšanas shēma paredz, ka papildus sertificēto būvspeciālistu plānotajai un ārpuskārtas uzraudzībai, balstoties uz risku analīzi, tiks veikta...

Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL), ASV vēstniecība Latvijā un Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds (BAFF) sadarbībā ar tehnoloģiju jaunrades telpu TechHub Riga un Latvijas Start-up uzņēmumu asociāciju izsludinājis pieteikšanos Latvijas-Amerikas Inovāciju balvai. Balvu pasniegs otro gadu pēc kārtas. Balvas uzvarētājs saņems 10,000 eiro, savukārt otrās vietas ieguvējs saņems 5,000 eiro. Latvijas-Amerikas Inovāciju balvas mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbību, uz pētniecību balstītu inovāciju un ciešākas ekonomiskās saites starp Latviju un ASV. Izvērtējot inovāciju balvas pretendentu pieteikumus, tiks ņemti vērā jauninājumi uzņēmējdarbībā un tirdzniecībā, akadēmisko un zinātnisko pētījumu, medicīnas un veselības, vides, enerģētikas un izglītības jomā. Uz balvu var pretendēt Latvijas iedzīvotāji vai organizācijas un uzņēmumi, kas reģistrēti Latvijā. Balvas saņemšanai pretendentiem ir jāizvirza tikai sava kandidatūra, tos nevar nominēt citas personas vārdā. Inovācijas tiks vērtētas pēc tādiem kritērijiem kā novatorisms, ietekme, pielietojamība, sadarbība, projekta briedums un pievienotā vērtība. Pretendentu atlasē tiks izvērtēti arī šādi faktori attiecībā uz Latvijas-ASV saikni: Inovāciju attīstīšana un ieviešana ir notikusi Latvijā;...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons 21.janvārī parakstīja aktualizēto vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā. Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. Atkārtoti noslēgtās sadarbības vienošanās ietvaros LLKA apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas vērsti uz LLKA biedru pienākuma - noteiktajā termiņā un pilnā apmērā veikt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu samaksu - izpildi. LLKA arī apņemas sniegt VID informāciju par metodēm, kādas atsevišķi komersanti izmanto, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, un ar to saistītajiem pārkāpumiem, kā arī par savām aktivitātēm nozares darbības sakārtošanā. VID, ņemot vērā LLKA sniegto informāciju, apņemas izstrādāt un izmantot efektīvas nodokļu administrēšanas metodes, lai īstenotu parakstītās vienošanās mērķi, kā arī LLKA sniegto informāciju par nodokļu nemaksāšanu apņemas izmantot nodokļu administrēšanas procesā, uzskatot,...

No šā gada 1. janvāra stājās spēkā izmaiņas mājsaimniecībām noteiktajos dabasgāzes tarifos. Līdz 2018. gada 31. decembrim mājsaimniecību ikmēneša kopējais maksājums bija atkarīgs tikai no patēriņa apjoma un spēkā esošajiem tarifiem par patērēto dabasgāzi (mainīgā daļa). No 2019. gada 1. janvāra ir ieviesta sadales sistēmas operatora AS “Gaso” fiksētā maksa par pieslēgumu. Tādējādi turpmāk kopējo maksājumu par dabasgāzi veidos divas daļas - mainīgā un fiksētā. Mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, kopējais rēķins par gāzi varētu pieaugt par 2,14 eiro. Tas ir maksimālais pieaugums, ko savos rēķinos redzēs klienti tikai ar nulles patēriņu. Klientiem, kas dabasgāzi izmanto mājokļa apkurei - 1400 kubikmetru gadā un vairāk, kopējais mēneša maksājums par dabasgāzi pat samazināsies. Kā aprēķināt kopējo maksājumu par dabasgāzi Vienkāršāk un ātrāk mēneša maksājumu par dabasgāzi var aprēķināt ar Latvijas Gāzes mājaslapā pieejamo kalkulatoru. Mēneša maksājumu var aprēķināt arī, izlīdzināto mēneša patēriņu sareizinot ar attiecīgo tarifu par kubikmetru un pieskaitot fiksēto maksu....

Pagājušā gada 12. aprīlī tika pieņemts jauns Kooperatīvo sabiedrību likums, kas stājies spēkā šā gada 1. janvārī. Tieslietu ministrija publicējusi izvērstu skaidrojumu par kooperatīvo sabiedrību (KS) būtību, regulējumu un jaunajā Kooperatīvo sabiedrību likumā (turpmāk – Jaunais likums) ietvertajām būtiskākajām izmaiņām, tai skaitā arī skaidrojums par pamatkapitāla un peļnas sadales nosacījumiem. Pamatkapitāls un pajas Jaunais likums saglabā KS pamatkapitāla mainīguma principu. Tā kā KS ir brīvprātīga organizācija, personām ir tiesības brīvi iestāties KS un izstāties no tās. Personas iestāšanās un izstāšanās no KS attiecīgi rada izmaiņas KS pamatkapitālā. KS mainīgais pamatkapitāls nozīmē to, ka ne KS statūtos, ne arī publiskajos reģistros šis pamatkapitāls nav fiksēts (statūtos būs obligāti jānorāda tikai pamatkapitāla minimālais apmērs). Tādējādi biedra iestāšanās un izstāšanās gadījumā nav nepieciešams grozīt dibināšanas dokumentus. Atšķirībā no kapitālsabiedrībām KS pamatkapitāls ļoti ierobežoti pilda kreditora interešu aizsardzības funkciju. Jaunais likums paredz, ka pamatkapitālu veido paju nominālvērtību kopsumma. Tas nozīmē, ka pats pamatkapitāls ir sadalīts daļās...

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs 2019.gada 14.janvārī veicis automatizētu, attiecīgajā brīdī identificēto, faktiski neaktīvo 6597 kapitālsabiedrību izslēgšanu no komercreģistra, īstenojot Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra rīkojumā Nr. 512 “Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim” (turpmāk - Plāns) noteikto. Faktiski neaktīvās kapitālsabiedrības tika identificētas un izslēgtas no komercreģistra, jo to darbība jau bija izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu par valdes pārstāvības tiesību neesamību ilgāk par trim mēnešiem un nodokļu administrācijas lēmumu par pārkāpumiem nodokļu jomā, turklāt ņemot vērā, ka attiecīgajos gadījumos komercreģistra iestādei netika iesniegts ieinteresētās personas pieteikums par likvidatora iecelšanu un pasludināts maksātnespējas process. Tas nozīmē, ka identificētās un izslēgtās kapitālsabiedrības faktiski neveica saimniecisko darbību, turklāt bija uzskatāmas par riskantām, ņemot vērā, ka tās bija salīdzināmi vienkārši izmantojamas noziedzīgiem nolūkiem. Svarīgi norādīt, ka saskaņā ar Plānu Uzņēmumu reģistrs arī turpmāk izslēgs īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesā...

Valdība 15. janvārī apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai turpmāk, papildus maksāšanai ar internetbankām, pakalpojuma saņēmēji varētu norēķināties par maksas e-pakalpojumiem ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm. Tiesiskais regulējums dod iespēju norēķināties par e-pakalpojumiem ne tikai Latvijas rezidentiem, bet arī ārzemniekiem, kuriem ir VISA un Mastercard maksājumu karte, neatkarīgi no kartes izdevējbankas. Būtiski atzīmēt iespēju Latvijas iedzīvotājiem, kas atrodas ārzemēs ilgstošu laiku un, kuriem nav atvērts konts kādā no Latvijas internetbankām, portālā Latvija.lv identificējoties ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra izsniegtajiem e-Identitātes rīkiem – mobilo lietotni eParaksts mobile, eID karti, kā arī eParaksta karti – par saņemtajiem pakalpojumiem norēķināties ar maksājuma karti. Maksājumu karšu izmantošanas iespēja būs pieejama tikai tajos e-pakalpojumos, kuru e-pakalpojumu turētājs būs pieslēdzis iespēju veikt maksājumus ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm. Minētie grozījumi būtiski vienkāršos pieslēgšanās procedūru.

Patēriņa cenas 2018. gadā augušas vidēji par 2.5%. Šāds cenu kāpums vērtējams kā mērens, ņemot vērā straujo ekonomikas izaugsmi un “silto” darba tirgu. Pie tam cenas kāpušas vidēji lēnāk nekā 2017. gadā, bet atalgojums - straujāk, kas ļauj secināt, ka pērnais gads bijis lielākoties labvēlīgs iedzīvotāju spējai tērēt, skaidro Linda Vildava, Swedbank ekonomiste. Atskatoties uz aizvadīto gadu, patēriņa cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēja ārēji faktori. Aptuveni pusi no vidējā patēriņa cenu kāpuma noteica transporta un mājokļa preču un pakalpojumu sadārdzināšanās, kas lielā mērā saistīts ar enerģijas produktu cenu kāpumu. Brent jēlnaftas cena par barelu eiro izteiksmē pērn kopumā pieauga par aptuveni 25%, lai gan naftas cenas dinamika gada nogalē bija lejupvērsta. Apvienojot ar akcīzes nodokļa likmes kāpumu degvielai gada sākumā, degvielas cenas palielinājās par 12.5%, salīdzinot ar 2017. gadu. Brangs pieaugums bijis arī cietā kurināmā cenās, kuras augušas ap 17% gada laikā, ko galvenokārt izskaidro kokmateriālu cenu kāpums. Par 5% dārgāki bijuši...

Lai kopīgi veidotu Latviju labāku, drošāku, laimīgāku un labklājīgāku ikvienam, Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) aicina iedzīvotājus piedalīties diskusijā par valsts attīstības prioritātēm un Latvijas nākotni pēc 2021. gada. Ikviens var izteikt viedokli par Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027) idejiskā “kodola” un prioritāšu piedāvājumu PKC mājaslapā: http://www.pkc.gov.lv/nap-2027/informacija. Iesniedz savu NAP 2027 saukli Atbalsti prioritātes un vērtības Izsaki viedokli “Ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība ir vērtība, kuru bieži nenovērtējam, domājot par nākotni. Esam raduši domāt par savu un valsts attīstību kā sporta sacensībām, kur ir zaudētāji un uzvarētāji… Bet sabiedrības attīstību un labklājību virza arī citi principi, piemēram, sadarbība, uzticēšanās, drosme izdarīt izvēles, kas īstermiņā var būt nepopulāras, šķist neizdevīgas, taču nes augļus ilgtermiņā, tā panākot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabojumus,” pauž Pēteris Vilks, PKC vadītājs, par NAP2027 vīziju. Pārņemot labo un vērtīgo no esošā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam (NAP2020) un mācoties no neveiksmēm, NAP2027 vērtību centrā izvirza cilvēka dzīves kvalitātes dažādus...

Saeima 10. janvārī atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas rosināto lēmumprojektu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Par balsoja 86 parlamentārieši. Saeimā atbalstītais lēmums paredz aicinājumu Ekonomikas ministrijai steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot OIK atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainot šo maksājumu nosaukumu. ZZS, rosinot šī Saeimas lēmuma pieņemšanu, uzskata, ka Ekonomikas ministrijai ir jāizbeidz Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nodrošinās parlamentāro kontroli par Saeimā atbalstītā lēmuma turpmāko virzību.

Saeima 10.janvārī ratificēja Latvijas Republikas un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi. Tas veicinās gaisa satiksmes attīstību starp Latviju un Koreju, piedāvājot jaunu tiešo lidojumu starp abām valstīm, kā arī veidos līgumtiesisko pamatu regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu veikšanai starp Latviju un Koreju. Nolīgumā noteiktas Latvijas un Korejas aviokompāniju tiesības, atrunāti regulāro gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumi un darbības noteikumi, kādi jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulārus pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Koreju. Nolīgums paredz pasažieru un kravu gaisa pārvadājumu veikšanas vispārējos principus, nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu, kā arī citus ar regulāras gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus. Kā norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, šis līgums gan veicinās gaisa satiksmes pakalpojumu attīstību starp Latviju un Koreju, piedāvājot sabiedrībai kopumā jaunu tiešo lidojumu galamērķi, gan arī vēl vairāk veicinās abu valstu cilvēku apmaiņu un ciešāku mūsu divpusējo sadarbību. “Pēdējo gadu laikā ievērojami pieauguši...