BIZNESS

Lai sniegtu informāciju esošajiem uzņēmējiem, kā arī topošajiem uzņēmējdarbības veicējiem integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli” ietvaros vietnē https://mana.latvija.lv/ apkopotas valsts piedāvāto e-pakalpojumu iespējas uzņēmējiem. Vietnē mana.latvija.lv pieejami ieteikumi, kas palīdz taupīt laiku, atrisinot ar uzņēmējdarbību saistītās formalitātes digitālā veidā. Tāpat apkopota informācija par tādiem aspektiem kā saimnieciskās darbības uzsākšana, nodokļu politika atšķirīgiem uzņēmumu veidiem, konsultāciju iespējas un cita nozīmīga informācija par valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem. “Uzņēmējiem pats vērtīgākais resurss ir laiks, tāpēc veidojam uzņēmējiem draudzīgu e-vidi, kurā var rasties jauni uzņēmumi, tādējādi stiprinot un attīstot Latvijas ekonomiku. Šāda e-vide palīdz sniegt pirmo padomu ne tikai tiem, kas vēlas savu ideju realizēt praktiski, bet arī esošiem uzņēmējiem, kuri var ietaupīt laiku, ar uzņēmējdarbību saistītas formalitātes kārtojot elektroniski un attālināti,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis. Digitālās iespējas, ko uzņēmēji var izmantot uzsākot, veicot un izbeidzot uzņēmējdarbību ir izstrādātas sadarbībā ar 23...

Konkurences padome (KP) konstatē, ka komersanti, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas jeb dažādu preču un pakalpojumu kuponu tirdzniecību internetā, uzskatāmi ne tikai par tiešsaistes vietnēm, bet arī par mazumtirgotājiem, tādējādi tie ir atbildīgi par vietnēs veikto saimniecisko darbību un tās atbilstību Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) normām. KP veica izpēti par komersantu, kas Latvijā piedāvā kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās iespējas vietnēs, darbību atbilstību NMPAL normām un konstatēja, ka ne visi komersanti uzskata, ka tie ir mazumtirgotāji un tiem ir saistošs NMPAL regulējums. Kolektīvās tiešsaistes iepirkšanās vietnes piedāvā iegādāties kuponus, kas dod patērētājiem tiesības saņemt pakalpojumu vai preci, ko nodrošina piegādātāji. Tādējādi šie komersanti nodrošina ne tikai tiešsaistes platformu darbību, bet arī veic preču un pakalpojumu elektronisko tirdzniecību. KP norāda, ka komersantu saimnieciskā darbība, pārdodot gala patērētājiem gan pārtikas, gan nepārtikas preču kuponus, tiek vērtēta kā mazumtirdzniecība NMPAL izpratnē. Likums ierobežo mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, tostarp aizliedz mazumtirgotājiem piemērot...

Saņemot Finanšu un Kapitāla Tirgus komisijas (FKTK) uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā. Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. FinTech sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi. FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa secinājumi par veikto pārmaiņu vadības procesu: "Mēs pieredzam vēsturisku posmu, kad mainās paši pamati, kuri mūsu banku sistēmai bija izveidoti iepriekšējos 25 gados. Iekšzemes/ES un ārvalstu klientu proporcija 90% pret...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru SIA „RIMI LATVIA” (turpmāk – Sabiedrība) ir piemērota soda nauda 20 000 EUR apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā. Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju (turpmāk – Piedāvājums), kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola BOSCH preces ar atlaidi līdz 62%. Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, Piedāvājumā ietverto zīmola BOSCH preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Sabiedrība atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Sabiedrība nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Sabiedrība...

Saeimas 25.oktobra plenārsēdē konceptuāli atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Plānotās sistēmas mērķis ir nodrošināt maksimālu iepakojuma atkārtotu izmantošanu. Likumprojektā noteikts, ka depozīta sistēma ir izlietota, atkārtoti vai vienreiz lietojama dzērienu iepakojuma pieņemšana no patērētāja, tā šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, pārstrāde vai reģenerācija. Tāpat sagatavošana atkārtotai izmantošanai, kā arī iepriekš minēto darbību plānošana un organizēšana. Paredzēts, ka uz depozīta iepakojuma etiķetes būs jābūt speciālai norādei par šīs sistēmas piemērošanu. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta atprečotā summa. Likumprojekts paredz, ka pārdevējiem tirdzniecības vietās būs jāpieņem visi depozīta iepakojumu veidi vai jānodrošina to pieņemšana citā tirdzniecības vietā, šķiroto atkritumu savākšanas laukumā vai iepakojumu pieņemšanas punktā. Informācija par tuvāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu būs jāizvieto redzamā vietā. Iepakojumu pieņēmējiem būs jānodrošina to nodošana depozīta sistēmas operatoram....

No 2019.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās tiks ierobežota bezmaksas plastmasas maisiņu izsniegšanu patērētājiem. To paredz Saeimā 25.oktobrī trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iepakojuma likumā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātajā likumā ietvertais ierobežojums attiecināms uz visu veidu plastmasas iepirkumu maisiņiem neatkarīgi no to materiāla biezuma. Kā izņēmums noteikti tikai ļoti vieglās plastmasas maisiņi, kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti nefasētas pārtikas iepakošanai, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu. Maisiņi, kuru materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus, arī turpmāk tirdzniecības vietās būs pieejami bez maksas. Tāpat noteikts, ka iepakotājam tirdzniecības vietā jāinformē patērētāji par alternatīviem iepakojuma veidiem un iespēju izmantot līdzpaņemtu maisiņu vai citu iepakojumu. Savukārt no 2025.gada 1.janvāra tirdzniecības vietās vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus būs jāaizstāj ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem. Jaunās prasības veicinās iepirkumu maisiņu pārdomātu izmantošanu un kopēja izlietotā iepakojuma apjoma samazināšanu. Tāpat grozījumu mērķis ir veicināt pieprasījumu pēc iepakojumiem, kas ražoti no papīra vai kartona,...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība"", kas 18. oktobrī tika izsludināts starpinstitūciju saskaņošanai. Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu stingrākus nosacījumus speciālas atļaujas (licences) tabakas izstrādājumu un spirta ražošanai saņemšanai. Noteikumu projektā noteikti jauni licenču neizsniegšanas, nepārreģistrēšanas, izmantošanas un anulēšanas nosacījumi, kā arī degvielas lietotājiem noteikta prasība – degvielas uzglabāšanas tvertnes deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un degvielu uzglabāt tikai VID deklarētajās tvertnēs. Lai pastiprinātu licences saņemšanas nosacījumus, noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka turpmāk paredzēti šādi jauni licences neizsniegšanas nosacījumi: 1) komersanta padomē vai izpildinstitūcijā ir persona, kura iesnieguma iesniegšanas dienā vai gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas ir bijusi tā komersanta padomē vai izpildinstitūcijā, vai bijusi tā komersanta patiesais labuma guvējs, vai prokūrists, kuram ir anulēta licence, izņemot, ja licence anulēta uz komersanta iesnieguma pamata. Līdz šim, izskatot iesniegumu par licences saņemšanu, VID bija jāvērtē komersanta līdzšinējā komercdarbība ar akcīzes precēm, taču...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par šī gada deviņiem mēnešiem liecina, ka par vairāk nekā 9,7 miljoniem eiro ir pieauguši kopbudžeta ieņēmumi automašīnu tirdzniecības nozarē, sasniedzot 119,6 miljonus eiro. Lielākais pieaugums vērojams tieši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pozīcijā. Ņemot vērā lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, auto nozare arī šogad ir viena no VID prioritātēm. Sadarbībā ar nozares asociācijām ir izdevies ierobežot PVN karuseļu shēmas, tāpat rezultātus ir devušas stingrākas kontroles auto pirmreizējās reģistrācijas brīdī CSDD. “Sadarbojoties ar Auto Asociāciju, Ceļu satiksmes un drošības direkciju (CSDD), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru dažādās kampaņās, sabiedrībā ir vairojusies izpratne par to, ka, reģistrējot no ārvalstīm ievestu auto, dokumentos norādītā maldinošā informācija ir uzskatāma par kriminālpārkāpumu. Šis respekts pret likumu ir mazinājis krāpnieku motivāciju pierunāt pircējus norādīt reģistrācijas dokumentos to, ka viņi paši ir veduši auto no ārvalstīm arī tad, kad viņi to nav darījuši. Tāpat panākumu atslēga ir arī intensīvas pārbaudes automašīnu tirdzniecības plačos,” norāda...

Eiropas Komisija ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par iespējamu nākotnes iniciatīvu par Eiropas Savienības (ES) vienloga vidi muitas jomā. “Vienlogs” ir mehānisms, kas ļauj tirdzniecībā un pārvadāšanā iesaistītajām pusēm iesniegt standartizētu informāciju un dokumentus vienā un tajā pašā vietā, lai izpildītu visas ar importu, eksportu un tranzītu saistītās normatīvās prasības. Viens no ES vienloga vides priekšnosacījumiem ir datu apmaiņas ieviešana starp iesaistītajām valsts iestādēm un/vai Eiropas Komisiju, kas ļautu muitas iestādēm nodrošināt citu valsts iestāžu izsniegto dokumentu automatizētu pārbaudi muitošanas procesā. Uzņēmēji, asociācijas, publiskā sektora iestāžu un akadēmisko aprindu pārstāvji un citas ieinteresētās personas ir aicinātas aizpildīt aptaujas anketu un sniegt viedokļus par formalitātēm, kas saistītas ar preču pārvietošanu pāri ES robežām. Aptaujā galvenā uzmanība pievērsta jautājumiem par pašreizējiem procesiem, kas saistīti ar muitas un citu iestāžu (veselība, lauksaimniecība, vide, zivsaimniecība utt.) normatīvajām prasībām, kas jāizpilda attiecībā uz to preču muitošanu, kuras šķērso ES robežas. Aptaujā ir ietverti jautājumi, lai izzinātu...

Starp aktīvajām SIA ievērojams skaits ir tādu, kuras ir bez valdes. Šie uzņēmumi nav lemtspējīgi un eksistēšana bez valdes var būt pirmais solis ceļā uz uzņēmuma likvidāciju, par ko liecina arī fakts, ka 73,04% no visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras patlaban pastāv bez valdes, ir uzsākts likvidācijas process. Lursoft izpētījis, kas ir šie „bezgalvainie” uzņēmumi – cik ilgi tie jau pastāv bez vadības, kuras nozares pārstāv un kam pieder to kapitāls. Vairums reģistrētas pēdējā desmitgadē Lursoft aprēķinājis, ka patlaban bez valdes eksistē teju 20,5 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību un vairāk nekā puse no tām (57,60%) reģistrētas pēdējo desmit gadu laikā. Savukārt, analizējot reģionālo piederību, redzams, ka no visām SIA, kuras patlaban pastāv bez lemtspējīgas valdes, 73,05% reģistrētas Rīgā, 13,89% - Pierīgā. Sadalījums starp pārējiem Latvijas reģioniem ir samērā līdzīgs – Zemgalē reģistrēti 4,38% no kopējā SIA skaita, kas patlaban pastāv bez valdes, Kurzemē – 3,31%, Vidzemē – 3,13%, bet Latgalē...

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma projektu, ar kuru plānots regulēt starpnieku darbības tiesiskos pamatus un uzraudzību. Tā mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma projektā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību izsaka nekustamā īpašuma darījumu piedāvājumus, ved darījumu sarunas un sagatavo dokumentus, kā arī sniedz citus pakalpojumus, kas nepieciešami nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai. Iecerēts, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauts komersants vai persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Savukārt Ministru kabinetam likuma projektā deleģēts uzdevums noteikt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļaujamo informāciju, tās aktualizēšanas, pārbaudes un dzēšanas kārtību, kā arī tīmekļvietni, kurā reģistrs būs pieejams. Paredzēts, ka starpnieku reģistrāciju veiks Ekonomikas ministrija. Likuma projektā noteikts, ka starpniecības pakalpojumi sniedzami tikai uz rakstveida līguma pamata....

Saeimas deputāti ceturtdien, 18.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Plānotie grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei plānots deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Esošais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos, norādīts likumprojektā. Iecerētās izmaiņas ļaus Konkurences padomei novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus. Tāpat plānotās izmaiņas ļaus...

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis 12. oktobrī tiksies ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvjiem, lai uzklausītu viņu redzējumu par prioritātēm jaunajam Ministru prezidentam. Viņš jau 11. oktobrī Rīgas pilī tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes pārstāvjiem. Šīs tikšanās laikā Valsts prezidents uzklausīja LTRK padomes pārstāvju redzējumu par prioritātēm un veicamajiem darbiem jaunajam Ministru prezidentam un valdībai, kā arī 13.Saeimai kopumā, lai nodrošinātu turpmāku valsts attīstību. LTRK Prezidija locekļi ar Valsts prezidentu pārrunāja galvenās problēmas uzņēmējdarbībā, tās ir darbaspēka nepietiekamība un kvalifikācija, nepieciešamība veikt būtiskas reformas, tostarp izglītības, veselības, administratīvi teritoriālo un valsts pārvaldes, kā arī norādīja, ka jāattīsta eksports, konkurētspēja un produktivitāte. Tāpat uzņēmēji norādīja uz problēmu par normatīvo aktu pieņemšanas kārtību, kad deputāti virza nekvalitatīvus, pat Satversmei neatbilstošus likumprojektus, vai citkārt, pirms pēdējā trešā lasījuma deputāti iesniedz būtiskus uzņēmējdarbības vidi ietekmējošus grozījumus, neizdiskutējot jautājumus ar nozarēm. Uzņēmējdarbībā būtiski, lai valstī būtu stabilitāte, drošība un attīstība, tādēļ priekšvēlēšanu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 10.oktobrī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz, ka tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, savā darbībā jānodrošina godīga konkurence. Likuma izmaiņas attieksies uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm. Plānotie grozījumi paredz, ka tām aizliegts diskriminēt tirgus dalībnieks, radot atšķirīgus konkurences apstākļus. Savukārt Konkurences padomei plānots deleģēt uzdevumu uzraudzīt, kā attiecīgās iestādes un kapitālsabiedrības ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Esošais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos, norādīts likumprojektā. Iecerētās izmaiņas ļaus Konkurences padomei novērst gadījumus, kad pašvaldības kapitālsabiedrība, piemēram, ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu un tādējādi to nepamatoti diskriminē, un nodrošina savam pakalpojumam...

SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu nākotnē raugās ar optimismu. 52% Latvijas un Lietuvas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2019. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Lietuvā optimistiski noskaņoto kompāniju īpatsvars gandrīz nav mainījies (54% 2017. gadā, šogad 52%), savukārt Igaunijā tas ir pieaudzis – no 42% līdz 51%, bet Latvijā, gluži otrādi, tas ir samazinājies no 61% līdz 52%. Vienlaikus 8% lielo uzņēmumu Latvijā, 11% Lietuvā un 16% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi. Darbaspēka izmaksas sāk apdraudēt pelnītspēju Līdzīgi kā iepriekšējos gados, Latvijas un Lietuvas uzņēmumu finanšu direktori kā svarīgākos izaicinājumus min darbaspēku izmaksu pieaugumu (Latvijā 22%, Lietuvā 19%) un kvalificētu speciālistu pieejamību (Latvijā 22%, Lietuvā 18%). Savukārt Igaunijā, kur algas ir visaugstākās no trim Baltijas valstīm, priekšplānā ir...