Ministru kabineta komitejas 23. janvāra sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts, nosakot, ka līdz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē Ekonomika ministrijai vēl nepieciešams vienoties ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju par kompromisa termiņu uzdevumam, kas paredz Uzņēmuma reģistra pāreju uz klientu apkalpošanu elektroniski un attiecīgi nodevas par elektroniski apkalpotu klientu samazināšanu līdz 100 eiro. Tāpat Ekonomikas ministrijai nepieciešams vienoties ar Tieslietu ministriju par risinājumu nekustamo īpašumu reģistrācijai bez notāra starpniecības komersantiem, kas lieto drošu elektronisko parakstu.

"Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi un virzīties uz inovatīvas ekonomikas modeli. Tāpēc uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas tālākajam darbam esam definējuši piecus prioritāros rīcības virzienus – tiesiskuma stiprināšanu, uz klientu orientētas valsts pārvaldes attīstību, valsts pakalpojumu digitalizāciju, uzņēmējdarbības vides atvērtību un nodokļu sistēmas konkurētspējas celšanu," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projektā ietverti pasākumi, kas izstrādāti, balstoties uz dažādu sociālo un sadarbības partneru, valsts institūciju izteiktajiem priekšlikumiem un identificētajiem problēmjautājumiem, kā arī ņemot vērā Doing Business, Globālās konkurētspējas indeksa, kā arī citu starptautiski atzītu reitingu iezīmētās problēmjomas.

Pasākumu plānā ietvertās aktivitātes un Ekonomikas ministrijas piedāvātās prioritātes tālākajam darbam, lai uzņēmējdarbības vide kļūtu uzņēmējiem un ārvalstu investoriem pievilcīgāka, atbalstījusi arī Tautsaimniecības padome, aicinot primāri īstenot tos pasākumus, kas atvieglo un padara ērtāk lietojamas dažādas administratīvās procedūras.

Vēršam uzmanību uz to plāna projekta sadaļu, kas attiecas uz rīcības virzienu "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI". Paredzēts, ka spēsim pakāpties no 15.vietas 2017.gada reitingā uz 12.vietu Doing Business 2019 (pie citiem nemainīgiem rādītājiem), kā arī samazināts nodokļu deklarēšanai nepieciešamais dienu skaits  par 38 dienām (no 168 līdz 130 dienām), samazināts uzņēmēju laiks administratīvo procedūru veikšanai no 13% 2014.gadā uz 11% 2018.gadā.

1. 0% UIN  reinvestētās peļņas modeļa ieviešana Latvijā

Nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest 0% UIN  reinvestētās peļņas modeļa ieviešanu Latvijā līdzīgi Igaunijas praksei, ar mērķi radīt mērķtiecīgus nodokļu stimulus tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai un attīstībai ilgtermiņā, tādējādi radot līdzvērtīgus apstākļus reģionālajai uzņēmējdarbības attīstībai.

2. 0% birokrātijas modeļa noteikšana nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē

Nepieciešams uzsākt darbu pie 0% birokrātijas modeļa noteikšanas uzņēmēju nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē (piemēram, uzņēmējdarbības uzsācējiem un mazās saimnieciskās darbības veicējiem) un viena (uzņēmējam piederoša saimnieciskās darbības bankas kontu) konta principa ieviešana nodokļu maksājumos.

3. VID konsultatīvo pakalpojumu darbības uzlabošana, nodrošinot profesionālu ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu apkalpošanu un saziņu angļu valodā

Nepieciešams:

1)         pārskatīt un, ja nepieciešams, uzlabot VID konsultāciju mehānismu ārvalstu uzņēmumu apkalpošanā, nodrošinot to profesionālu apkalpošanu angļu valodā, lai ne tikai veidotu par Latviju kā investīcijām atvērtu valsts pārvaldi, bet arī veicinātu lielāku izpratni par esošajām nodokļu prasībām uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību Latvijā;

2)         ieviest VID maksas pakalpojumu par VID audita kopsavilkumu saņemšana angļu valodā.

Ņemot vērā, ka uzņēmumos, kuros īpašnieki (investori) ir ārvalstu pārstāvji un tiem ir būtiski pārzināt VID lēmumus, kas skar uzņēmuma saimniecisko darbību un nodokļu nomaksu, īpaši gadījumos, kad ir konstatēti pārkāpumi par uzņēmumā notiekošo, nepieciešams nodrošināt VID konsultācijas mehānismu – jaunu pakalpojumu, kurā nepastarpināti pēc uzņēmuma īpašnieka pieprasījuma tiek sagatavoti VID audita kopsavilkumi angļu valodā. Ņemot vērā, ka tas skar VID kapacitāti, nepieciešams lemt par šāda pakalpojuma samērīgas maksas noteikšanu.

Jāatzīmē, ka šobrīd no 220 899 Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 29028 uzņēmumam ir ārvalstu piederības pamatkapitāls, uz kopējā Latvijas fona, šis skaitlis ir vērtējams kā būtisks un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Latvijā šobrīd ir 583 uzņēmumi kuros ārvalstu kapitāls pārsniedz 1 milj. euro.

4. Grāmatvedības vešana angļu valodā un citu valūtu lietošana grāmatojumos

Uzņēmumi, īpaši ārvalstu uzņēmumi identificējuši problēmu, ka prasība vest grāmatvedību nacionālajā valūtā, ja darījumi tiek veikti ārvalstu valūtā rada administratīvo slogu un liekas izmaksas ikdienas saimnieciskajā darbībā.

Tāpat ārvalstu uzņēmumi ir identificējuši, ka to ikdienas darbībā ērtāka un mazāk administratīvo slogu radoši būtu kārtot grāmatvedību angļu valodā. Attiecīgi nepieciešams izvērtēt minētā pasākuma iespēju, ņemot vērā, ka Latvija ir ES dalībvalsts un angļu valoda ir viena no tās oficiālajām valodām.

5. Nodokļu deklarācijās un citos pārskatos norādāmās informācijas pārklāšanās novēršana

Valsts Kontroles pasūtītajā un 20.07.2015. SIA “Pricewaterhouse Coopers” sagatavotajā ziņojumā “Pētījums par pārskatu sagatavošanas administratīvo procedūru un administratīvā sloga samazināšanas iespējām” konstatēts, ka noteiktos pārskatos ir vērojama informācijas pieprasīšanas dublēšanās, piemēram:

• 1)         VID iesniedzamā gada pārskata informācijas pārklāšanās ar CSP veidlapu Nr.1-FAP „Finanšu aktīvi un pasīvi 20__.gadā” un veidlapu Nr.1-gada “Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā”;
• 2)         VID iesniedzamā deklarācijā par PVN informācijas pārklāšanās CSP veidlapā „Pārskats par apgrozījumu” 1-apgrozījums;
• 3)         VID iesniedzamā Ziņojuma par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī pārskata informācijas pārklāšanās ar Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām (neattiecas uz CSP, atbildīgie VID, FM);
• 4)         dabas resursu nodokļu pārskatos, ja darbības, par kurām jāaprēķina nodoklis, ir bijušas vienreizējas (neattiecas uz CSP, atbildīgie FM, VARAM);
• 5)         CSP veidlapā Nr.1-gada “Kompleksais pārskats par darbību 20__.gadā” norādītās informācijas pārklāšanās ar uzņēmumu sniegto informāciju, atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam;
• 6)         CSP veidlapā „Ievedums-Intrastat-1A „Pārskats par tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”” pārskata informācijas pārklāšanās ar VID PVN deklarācijas PVN 1II un PVN 2 daļās sniegto informāciju;
• 7)         VID iesniedzamā gada pārskatā un CSP veidlapā Nr.1-F „Pārskats par finansiālo stāvokli”;
• 8)         VID iesniedzamā gada pārskata informācijā un CSP veidlapā Nr.6-ieguldījumi „Pārskats par ieguldījumiem”
• 9)         CSP veidlapā Nr.1-FAP „Finanšu aktīvi un pasīvi 20__.gadā” un VID iesniedzamo gada pārskatu bilances aktīvu un bilances pasīvu daļu
• 10)       CSP ieguldījumu kustību pārskatu (1-ieguldījumi un 5-ieguldījumi) atsevišķās sadaļās - nepieciešams pārskatīt šo informāciju iegūt no VID iesniegtajiem gada pārskatiem.

Attiecīgi nepieciešams veikt minēto pārskatu atkārtotu izvērtējumu un lemt par efektīvāko risinājumu ieviešanu, kas novērš uzņēmējiem radīto birokrātisko slogu radošas prasības.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu „Par administratīvo datu izmantošanu Centrālajā statistikas pārvaldē, problēmām un iespējamajiem risinājumiem” (VSS-982), kurā tiek plānots EM resorā izveidot darba grupu priekšlikumu izstrādei administratīvo datu avotu pilnveidošanai, lai nodrošinātu pilnīgāku administratīvo datu avotu izmantošanu oficiālās statistikas nodrošināšanā, kurā tiktu iekļauti FM un citu administratīvo datu turētāju pārstāvji. Tāpat plānots, ka EM darba grupas izstrādāt un iesniegt MK informatīvo ziņojumu, paredzot konkrētus pasākumus turpmākai rīcībai un indikatīvo finansējumu, lai savlaicīgi varētu lemt par budžeta līdzekļu piešķiršanu MK līdz 01.01.2018..

Ņemot vērā, ka abi jautājumi – pārskatos dublējošās informācijas konstatācija un plānotā rīcība par administratīvo datu izmantošanu CSP iespējamajiem risinājumiem – pēc būtības skar identisku jautājumu loku, nepieciešams minētos uzdevumus skatīt vienkopus.

6. Vadlīnijas grāmatvedības organizācijas dokumentu sagatavošanai

Pasākums par vadlīniju izstrādi grāmatvedības dokumentu sagatavošanai tikai iekļauts Plānā 2013.-2014.gadam. Saskaņā ar MK 18.092012.09.2012092012. sēdes protokollēmuma Nr.52 7.§ „Likumprojekts „Grozījumi Gada pārskatu likumā”” 3.punktā doto uzdevumu – FM sadarbībā ar EM, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un profesionālajām asociācijām grāmatvedības un revīzijas jomā tika izvērtēt iespēju piemērot grāmatvedības vienkāršā ieraksta sistēmu visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem neatkarīgi no juridiskās formas. 2012.gada nogalē noritēja darbs pie situācijas izvērtēšanas un iespējām ļaut vienkāršā ieraksta sistēmu izmantot visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem neatkarīgi no juridiskās formas. Darba grupas ietvaros tika secināts, ka šobrīd pasākumu nav iespējams īstenot, jo ir ierobežots EK 4.direktīvas par grāmatvedību deleģējums un ir saskatāmi riski grāmatvedības datu atspoguļošanai gadījumos, kad uzņēmums pāries no vienkāršās ieraksta sistēmas uz divkāršo (vai otrādi), t.i., zaudēs vai iegūs mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu.

Vienlaikus secināts, ka mikrouzņēmumiem (SIA) grūtības sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu, jo sevišķi grāmatvedības kontu plāna un grāmatvedības politiku izstrādāšana. Administratīvā sloga samazināšanas nolūkā būtu noderīgi vienkāršoti un centralizēti sagatavoti grāmatvedības organizācijas dokumentu paraugi vadlīniju vai rokasgrāmatas formā, kas nav saistīti ar konkrētu nozari. Tajā skaitā, būtu noderīgs grāmatvedības kontu plāna paraugs vai centralizēts grāmatvedības kontu plāns, kuru varētu izmantot brīvprātīgai lietošanai tajos gadījumos, kad uzņēmējs nevēlas sagatavot un izmantot pats savu grāmatvedības kontu plānu. Būtu nepieciešams izstrādāt arī grāmatvedības politiku paraugus.

Vienlaikus 20.07.2013. ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, ar ko groza Eiropas parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK. Jaunās Grāmatvedības Direktīvas mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kā arī samazināt administratīvo slogu jo īpaši mazajiem uzņēmumiem. Ņemot vērā minēto, 01.01.2016. stājies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, kas atvieglo prasības mazajiem uzņēmumiem, līdz ar to nepieciešams sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentu  rokasgrāmatu tām SIA, kuras atbilst jaunā Gada pārskatu likuma norādītajai mikro sabiedrību kategorijai, un publicēt FM (VID) tīmekļa vietnē izstrādāto rokasgrāmatu, kas būs brīvi pieejama bez maksas.

7. Atvieglotas kārtības noteikšana rezidenta apliecības – iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai

MK 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” nosaka, ka nodokli no izmaksām nerezidentam var neieturēt vai piemērot samazināto likmi tikai tad, ja maksājumu saņēmējs līdz dienai, kad iesniedzama UIN deklarācija par pārskata periodu vai iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, iesniedz izmaksātājam aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai (turpmāk – atvieglojumu apliecība), kur  maksājumu saņēmēja rezidences valsts kompetentā iestāde ir apliecinājusi rezidences statusu attiecīgajā valstī un kuru maksājumu izmaksātājs iesniedz apstiprināšanai VID.

Ja izmaksātājs ir piemērojis nodokļu līgumā noteiktos nodokļu atvieglojumus, bet maksājumu saņēmējs nav bijis tiesīgs tos izmantot (maksājumu saņēmējs nav iesniedzis izmaksātājam apstiprinātu atvieglojumu apliecību vai VID to nav apstiprinājis), nodokli no maksājumiem, kuru nosaka kā starpību starp nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot Latvijas Republikas likumos noteiktās nodokļu likmes, un nodokļa summu, kas aprēķināta, piemērojot attiecīgajā nodokļu līgumā noteiktās likmes, samaksā izmaksātājs.

Limita noteikšana, no kura jāsniedz atvieglojuma apliecība vienkāršotu nodokļu konvencijās noteikto atvieglojumu piemērošanu līdz ar to, atvieglotu komersantu uzņēmējdarbību.

Tiktu samazināts laiks, kas tiek patērēts atvieglojumu apliecības saņemšanai no maksājumu saņēmējiem un tās saskaņošanai (apstiprinājuma saņemšanai) ar VID. Attiecīgā būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju Doing Business nodokļa rādītājā. Tiktu mazinātas birokrātiskās procedūras un samazināsies informācijas apjoms, kuru nodokļu maksātājs sniedz VID. Pienākums sniegt informāciju par maksājumiem nerezidentiem iesniedzot atsevišķus pārskatus jau ir noteikts likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumā par “Iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Minētā pasākuma izpildei ir nepieciešams noteikt, ka maksājumu izmaksātāja rīcībā ir maksājumu saņēmēja rezidences valsts kompetentās iestādes apliecinājums par rezidences statusu attiecīgajā valstī un/vai nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija un darījuma summa nepārsniedz 5000 eiro un ne vairāk kā 10 000 eiro gadā. Šāda kārtība atvieglotu komersantu uzņēmējdarbību, kuriem ir vairāki nelieli vienreizēji darījumi ar dažādiem darījumu partneriem tādu valstu rezidentiem ar kuriem ir spēkā nodokļu konvencijas.

8. VID EDS attīstības pasākumu īstenošana

Lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu pārskatu un deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu VID – samazinātu nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiku, nepieciešami šādi EDS uzlabojumi:

1. darba devējiem nodrošināts pārskats par slēgtajām un anulētajām darba nespējas lapām (informācija tiks saņemta no NVD e-veselības sistēmas);
2. Uzņēmumu gada pārskatam ieviests strukturēts pielikums;
3. Iespēja EDS iesniegt vairākus iesniedzamos dokumentus vienlaicīgi;
4. paredzēt iespēju EDS, ka "tiesību pārvaldnieks" kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS, var sistēmā piešķirt tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja profila.

Uzņēmēji norāda, ka ieejot EDS jebkurš lietotājs (ar pieejas tiesībām konkrētam uzņēmumam) var redzēt nodokļu parādu un to struktūru - tas izlec kā sarkans lauciņš ekrāna augšgalā. Redz arī pārmaksu. Vienlaikus, lai iepazītos ar principā to pašu, tikai mazliet detalizētāku informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli budžetā (ieiet NMDS) ir nepieciešama speciāla uzņēmuma vadības parakstīta pilnvara. Tātad sagatavot atskaiti var, bet paskatīties, kas rezultātā iznācis - nevar. Katram uzņēmumam ir tā saucamais "tiesību pārvaldnieks", kuru uzņēmums pilnvarojis pārvaldīt EDS. Būtu tikai normāli, ja tas varētu turpat EDS piešķirt šis tiesības lietot NMDS citiem uzņēmuma lietotājiem, ieliekot attiecīgas atzīmes pie lietotāja profila. Tādas "atzīmes" ir jau tagad. Šobrīd ir vajadzīga vēl viena pilnvara tieši darbiniekam, kuram ir nepieciešams strādāt ar nodokļu uzraudzību, vai arī "tiesību pārvaldniekam "jābūt pilnvarai ar pārpilnvarojuma tiesībām”.

5. nodrošināt EDS interneta vietni arī angļu valodā.

9. Papīra veida VID izsniegto izziņu aizstāšana ar elektroniski izsniegtajām izziņām, izmantojot tiešsaistes sistēmu naftas produktu limitu uzskaites nodrošināšanai

MK 2007.gada 31.jūlija noteikumi Nr.525 “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa” paredz papīra veida izziņu izsniegšanu personām, kas vēlas saņemt naftas produktus, piemērojot atbrīvojumu vai atvieglojumu no akcīzes nodokļa, jo praktiski vienīgais kontroles mehānisms, lai degvielas piegādātāji nepārkāptu pieļaujamos piegādes limitus, ir papīra veida izziņas otrā pusē manuāli aizpildāma tabula pēc katras faktiskās preču piegādes.

Izvērtējot pozitīvo piemēru ar lauksaimniecības degvielas realizācijas un līdz ar to arī pieļaujamo apjomu kontroli, ir uzsākts darbs pie atļauju reģistrēšanas un kontroles mehānisma izstrādes iespēju izvērtēšanas, izmantojot elektronisko datu bāzi, ko šobrīd administrē Lauku atbalsta dienests.