Iepriekšējā Bilances numurā apskatīju autotransporta iegādes variantus un to uzskaites kārtību. Šajā rakstā ar piemēriem parādīšu, kādas darbības grāmatvedībā jāveic, iegādāto transportlīdzekli izmantojot saimnieciskajā darbībā.

1. Pamatlīdzekļa kartītes atvēršana

Pēc transportlīdzekļa iegādes darījuma iegrāmatošanas, nākamais solis ir pamatlīdzekļa kartītes atvēršana. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk tekstā — noteikumi) 68. punktu, grāmatvedības reģistros par katru atsevišķu pamatlīdzekli norāda: 

• sākotnējo vērtību un visas vērtības izmaiņas;
• lietderīgās lietošanas laika ilgumu un tā izmaiņas;
• piemēroto nolietojuma aprēķināšanas metodi (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas;
• pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojumu;
• datumu, ar kuru pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā atbilstoši tam paredzētajam mērķim;
• attiecīgā dokumenta — pieņemšanas un nodošanas akta vai grāmatvedības izziņas datumu un numuru;
• datumu, ar kuru tiek pārtraukta un atsākta pamatlīdzekļa izmantošana saimnieciskajā darbībā.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, ieteikums pamatlīdzekļa kartītē norādīt ne tikai mašīnas marku un modeli, bet arī valsts reģistrācijas numuru un šasijas numuru.

2. Atsevišķi konti grāmatvedības kontu plānā

Grāmatvedības kontu plānā atver atsevišķus bilances kontus transportlīdzekļa uzskaites (iegādes) vērtības uzskaitei un uzkrātā nolietojuma uzskaitei. Operāciju kontu grupā atver izmaksu kontu pārskata perioda aprēķinātā nolietojuma uzskaitei. Cik detalizētu kontu sadalījumu analītikā uzņēmums izveido, to nosaka katrs uzņēmums pats savā grāmatvedības politikā. Tā kā praksē esmu pamanījusi, ka dažkārt jaunie grāmatveži neizprot tieši uzkrātā nolietojuma bilances konta būtību, tad ar piemēru parādīšu, kā aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojumu iegrāmatojam uzskaitē un kādu ietekmi tas rada uz konkrētā pamatlīdzekļa bilances vērtību.

20 000 : 120 (10 × 12) = 166,67 (viena mēneša nolietojums)

166,67 × 11 = 1833,37 (nolietojums 2023. gadā)

D1230 «Pārējie pamatlīdzekļi» K «Norēķini ar piegādātājiem» 20 000

D5721 «Norēķini par PVN» K «Norēķini ar piegādātājiem» 4200

D7420 «Pamatlīdzekļu K1290 «Pamatlīdzekļu nolietojums» nolietojums» 1833,37

3. Lietderīgās lietošanas laiks

Uzņēmuma vadītājs nosaka attiecīgā transportlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku un likvidācijas vērtību, ja tā ir būtiska. Noteikumu 91. punkts nosaka, ka par pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku pieņem laikposmu (gados), kurā sabiedrība plāno izmantot šo pamatlīdzekli, ņemot vērā paredzēto lietošanas intensitāti, fizisko nolietošanos, tehnisko novecošanos un likumiskos (juridiskos) pamatlīdzekļa lietošanas ierobežojumus. Savukārt noteikumu 92. punkts nosaka, ka pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtības atskaitot likvidācijas vērtību.

Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru sabiedrība varētu iegūt, pārdodot pamatlīdzekli tā lietderīgās lietošanas laika beigās, un no kuras atskaitītas gaidāmās atsavināšanas izmaksas. Ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā.

4. Nolietojuma aprēķināšana

Saskaņā ar noteikumu 95. punktu, pamatlīdzekļa nolietojumu sāk aprēķināt tad, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem. To aprēķina arī tad, ja pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots (piemēram, tehniskās apkopes, remonta, rekonstrukcijas vai dīkstāves laikā), izņemot gadījumu, ja nolietojuma aprēķināšanai tiek izmantota no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīga metode. Šādā gadījumā pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu var pārtraukt tik ilgi, cik ilgi pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots.

Transportlīdzekļa sākotnējo iegādes vērtību pakāpeniski noraksta izmaksās tā lietderīgās lietošanas laikā, izmantojot vienu no noteikumos minētajām pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodēm.

Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai var izmantot šādas metodes.

1. Lineārā metode

Tās pamatā ir pieņēmums, ka pamatlīdzekļa lietderība samazinās vienmērīgi, tādēļ pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tā lietderīgās lietošanas laikā nemainās, ja nemainās pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda ir paredzēta) grāmatvedības aplēses.

2. Degresīvā (paātrinātās nolietojuma aprēķināšanas) metode

Tās pamatā ir pieņēmums, ka lietošanas sākumposmā pamatlīdzeklim ir augstāks ražīgums un mazāk resursu tiek tērēts tā uzturēšanai darba stāvoklī. Lietošanas pēdējos gados pamatlīdzekļa ražīgums samazinās un pieaug izdevumi tā remontam. Izmantojot šo metodi, pamatlīdzekļa nolietojuma vislielākā gada summa ir pirmajā ekspluatācijas gadā, bet vismazākā — pēdējā. Uzņēmums nosaka nolietojuma procentu.

3. No pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīgā metode

Izmantojot tās, pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tiek noteikta atkarībā no attiecīgā pamatlīdzekļa paredzētās jaudas un tā faktiskās izmantošanas attiecīgajā laikposmā.

Saskaņā ar noteikumu 96. punktu, pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanu pārtrauc, ja:

• pamatlīdzekļa uzskaites vērtība vai šīs vērtības un pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) starpība ir pilnībā norakstīta;
• saskaņā ar jauno grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība (ja tāda paredzama) ir vienāda ar tā bilances vērtību vai pārsniedz to;
• pamatlīdzeklis tiek izslēgts.

5. Autotransporta ekspluatācijas izmaksas

Uzņēmumiem, kas savā saimnieciskajā darbībā izmanto transportlīdzekļus, ir jābūt izstrādātai un vadītāja apstiprinātai kārtībai, kurā noteikts:

1. kā un kādus automašīnas uzturēšanas izdevumus atzīt izmaksās;
2. kritēriji kapitālā remonta izmaksām;
3. izlietotās degvielas uzskaites kārtība;
4. dokumentu aprite automašīnu un ar to saistīto izmaksu uzskaitei u.c.

Normatīvie akti nenosaka veidlapu paraugus, kā, piemēram, uzskaitīt izlietoto degvielu vai kādus dokumentus sagatavot, pieņemot automašīnu ekspluatācijā, uzņēmums tos izstrādā pats. 

Izmaksas, kas ir saistītas ar automobiļu remontu un tehnisko apkopi, tiek attiecinātas uz uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem. Izmaksas kārtējam remontam un tehniskai apkopei tiek iegrāmatotas tajā pārskata periodā, kurā tās ir radušās.

Izdevumi, kas nebūs atzīstami kā kapitālās izmaksas, būs kārtējā remonta un apkopes izdevumi, piemēram, amortizatoru nomaiņa, bremžu kluču nomaiņa, eļļas nomaiņa, signāllukturu nomaiņa.

Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk tekstā — UIN likums) 8. panta 5. daļas 5. punktu, ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi ir izdevumi par transportlīdzekļa (izņemot reprezentatīvo automobili) degvielu neatkarīgi no tā, vai attiecīgais t/l ir izmantots tikai saimnieciskajā darbībā, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu katrā mēnesī saskaņā ar transportlīdzekļa (t/l) noteikto degvielas patēriņa normu uz 100 km, kas nepārsniedz izgatavotājrūpnīcas norādīto pilsētas cikla degvielas patēriņa normu vairāk kā par 20%, ja ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

1. par transportlīdzekli tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, vai
2. transportlīdzeklis ir atbrīvots no aplikšanas ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 14. panta 1. daļas 5. punktu (deklarējis CSDD reģistrā) un 6. punktu (apstrādā lauksaimniecībā izmantojamu zemi), vai
3. nodokļa maksātājs ir lauksaimniecības pakalpojumu KS vai atbilstīga mežsaimniecības pakalpojumu KS, vai ZvS.

Pārējiem vieglajiem automobiļiem, uz kuriem neattiecas UIN likuma 8. panta 5. daļas 5. punktu, lai pierādītu to izmantošanu saimnieciskajā darbībā un izlietotās degvielas izdevumu pamatotību, veicama detalizēta uzskaite (piemēram, ar ceļazīmēm vai maršruta lapām) saimnieciskās darbības nodrošināšanai veiktajiem braucieniem un ar tiem saistītajiem degvielas izdevumiem.

Lai izlietotās degvielas uzskaite būtu pilnīga un izdevumus pamatojoša, tad, noformējot m aršruta lapas, tajās norāda:

• t/l reģistrācijas numuru, marku, modeli un dzinēja darba tilpumu;
• t/l vadītāja vārdu, uzvārdu;
• degvielas patēriņa normu uz 100 km;
• brauciena maršrutu, datumu;
• brauciena sākuma un beigu laiku;
• odometra rādījumu mēneša pirmajā un pēdējā dienā.

Dokuments, kurš apliecina degvielas norakstīšanu saimnieciskās darbības izdevumos, var būt arī ceļazīme, brauciena uzdevums, degvielas norakstīšanas akts u.c.

Ja izlietoto degvielu, saskaņā ar UIN likuma 8. pantu, saimnieciskās darbības izdevumos drīkst atzīt, pamatojoties uz faktiski nobraukto kilometru skaitu, tad, noformējot Aktu par faktiski nobraukto kilometru skaitu, tajā norāda:

• t/l reģistrācijas numuru, marku, modeli;
• degvielas patēriņa normu uz 100 km;
• datumu;
• odometra rādījumu mēneša pirmajā un pēdējā dienā;
• nobraukto km skaitu pārskata periodā.

Attiecībā uz elektromobiļiem, degvielas uzskaites prasības neatšķiras no parastajiem automobiļiem. Jāuzskaita nobrauktie kilometri un patērētā elektroenerģija. Elektroenerģija ir uzskatāma par alternatīvu degvielai, tāpēc UIN likuma 8. panta 5. daļas 5. punkta normas par degvielas izdevumu attiecināšanu uz saimnieciskās darbības izdevumiem ir jāpiemēro tāpat kā jebkuriem citiem transportlīdzekļiem.

6. Autotransporta kapitālais remonts

Izmaksas kapitālajam remontam tiek pieskaitītas pie transportlīdzekļa sākotnējās vērtības un vienlaicīgi tiek aprēķinātas amortizētās aizstāšanas izmaksas izslēdzamās detaļas novērtēšanai. Tās transportlīdzekļa rezerves daļas, kas ir būtiskas automašīnas ekspluatācijā un bez kurām tā turpmāk nevar piedalīties saimnieciskajā darbībā, var tikt uzskaitītas kā kapitālais remonts, piemēram, dzinēja maiņa, priekšējā stikla maiņa, virsbūves maiņa u.c.

D1230 K5310 40 000

D1230 K5310 5000

40 000 : 84 (7 × 12) = 476,19

476,19 × 10 (02 līdz 11) = 4761,90

D7420 K1290 4761,90

40 000 – 4761,90 = 35 238,10

5000 : 24 mēn. = 208,33 eiro 

208,33 × 10 = 2083,30

5000 – 2083,30 = 2916,70 (nomainītās detaļas atlikusī vērtība)

D74XX Amortizētās aizstāšanas izmaksas 2916,70 
K1230 Pārējie pamatlīdzekļi 2916,70

40 000 + 5000 – 2916,70 = 42 083,30 eiro

42 083,30 – 4761,90 = 37 321,40 eiro

84 – 10 = 74 mēneši

37 321,40 : 74 = 504,34 eiro

504,34 × 1 mēnesis = 504,34

D7420 K1290 504,34

4761,90 + 504,34 = 5266,24

42 083,30 – 5266,24 = 36 817,06 eiro

Nobeiguma secinājumi

1. Ļoti svarīgi ir noteikt pareizu lietderīgās lietošanas laiku, jo tas ietekmē gan finanšu rezultātu, gan arī pamatlīdzekļa bilances vērtību. Ja tiek noteikts nepamatoti īss nolietojuma periods, tad pamatlīdzeklis tiek noamortizēts pārāk ātri, līdz ar to atlikusī vērtība ir nulle, kaut gan tas vēl aktīvi tiek izmantots saimnieciskajā darbībā.

2. Uzņēmums pats savā grāmatvedības politikā nosaka, kādus izdevumus attiecībā uz autotransportu atzīst kā uzturēšanas izdevumus un noraksta izmaksās pārskata gadā, un kādus attiecina uz kapitālā remonta izmaksām. 

3. Nomainot transportlīdzekļa būtiskas detaļas, ir svarīgi aprēķināt amortizētās aizstāšanas izmaksas, lai nepamatoti netiktu palielināta pamatlīdzekļa uzskaites vērtība.

Nākamajā Bilances numurā apskatīšu nodokļu piemērošanas nianses un pamatlīdzekļu izslēgšanas kārtību uzņēmuma īpašumā esošajam autotransportam.

• Uzņēmuma autotransporta iegādes darījumu grāmatvedības uzskaite

• Elektromobiļi uzņēmuma finanšu un nodokļu uzskaitē

• Transportlīdzekļi būs jāaprīko ar ziemas riepām, kas marķētas ar apzīmējumu “kalns un sniegpārsliņa”