Aizvien vairāk aktualizējas jautājums par elektroauto piedāvāto priekšrocību izmantošanu un izmaksu samazinājumu uzņēmumā. 

Kas ir elektroauto «medus»:

1. automobilis ir draudzīgs videi, jo nerada piesārņojumu, 
2. tam ir augstāks komforta līmenis, jo klusāks, 
3. atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām,
4. atsevišķas autostāvvietas ir par brīvu, 
5. par iebraukšanu Jūrmalā nav jāmaksā,
6. ir atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, 
7. kā enerģijas avotu izmanto elektrību, kuru var «paņemt» arī no visparastākās kontaktligzdas. 

Tas viss apžilbina uzņēmējus, kuri vēlas ietaupīt, būt zaļi domājoši un ērti pārvietoties pa pilsētu, kur sastrēgumu dēļ zaudē laiku un arī naudu, ja brauc ar auto, ko darbina iekšdedzes dzinējs. Līdz ar to pieaug elektromobiļu skaits, ko uzskatāmi var redzēt CSDD apkopotajā informācijā.

Elektromobiļu skaita pieaugums

Ir daži aspekti, kas ierobežo elektromobiļu iegādi un reģistrāciju uzņēmumiem:

1. salīdzinoši augstā cena, 
2. valsts atbalsta trūkums (atbalstīti pagaidām tiek tikai apstrādes rūpniecības uzņēmumi) autoparka nomaiņai vai iegādei, 
3. «degvielas» izmaksu uzskaites neskaidrība. 

Elektrības uzpildes izdevumu uzskaite

Ikviens vēlas zināt, cik kurā brīdī būs jāmaksā par auto uzlādi un kā to uzskaitīt. Uzpildes cena ir noteikta Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumu Nr. 1000 «Valsts akciju sabiedrības «Ceļu satiksmes drošības direkcija» publisko maksas pakalpojumu cenrādis» 2. pielikumā «Valsts akciju sabiedrības «Ceļu satiksmes drošības direkcija» publisko maksas pakalpojumu cenrādis»:

Tabulā ir redzams, ka uzpildei ir noteikta fiksēta cena, bet elektroenerģijas cena atbilst biržas cenai. Visi tie, kas seko biržas cenām, zina, ka cena dažkārt nesasniedz pat 0,00 EUR, tā mēdz būt arī –0,01 EUR.

Pastāv dažādas uzlādes iespējas:

• uzlādes stacijās,
• uzlāde sava uzņēmuma stacijā,
• uzlāde no kopējā tīkla uzņēmumā,
• uzlāde mājās no parastās kontaktligzdas.

Klimata un enerģētikas ministrija atzīst:

Ikviens var izvēlēties, kur veikt elektromobiļa uzlādi. Ir bezmaksas uzlādes stacijas, ir uzlādes stacijas, kurās elektrība ir par maksu. Ir savas garāžas kontaktligzda, kur ir iespējams «noķert» –0,01 EUR/kWh, vai līdzīgi — sava uzņēmuma uzlādes stacija. Ja elektroenerģiju iegūstam no atjaunojamiem energoresursiem, piemēram, nu jau popularitāti ieguvušajiem saules paneļiem, tad par elektrību jāmaksā ir gada tumšajos mēnešos, kad iztērēta uzkrātā elektrība. Līdz ar to izmaksu un izdevumu nav, vai tie ir simboliski. 

Elektrības patēriņa noteikšana

Kā noteikt patēriņu? Tas ir diezgan komplicēts process atšķirībā no «parastiem» auto. Iekšdedzes dzinēju automašīnas degvielu tērē, lai darbinātu motoru. Ģenerators ražo elektrību, ko tērē visām automašīnas elektroierīcēm. Elektromobiļiem elektrība ir visam, tā tiek tērēta arī tad, kad motors nedarbojas, un mēs nezinām, cik kWh katra no ierīcēm patērē. Patēriņu ietekmē arī laika apstākļi jeb sezonalitāte, ne tikai ceļa apstākļi. Patēriņu mēra kWh/100 km. Atšķirībā no degvielas patēriņa normām, kuras nosaka ražotāji, ideālos apstākļos sasniedzot iespējami zemāko patēriņu l/100 km, elektromobiļu elektroenerģijas patēriņu testē eksperti braukšanas videi atbilstošos apstākļos.

Elektrum eksperti, sadarbojoties ar auto izplatītājiem, ir veikuši testa braucienus ar dažādiem Latvijā pieejamajiem elektroauto modeļiem, lai pārliecinātos un pārbaudītu to efektivitāti Latvijas klimatiskajos apstākļos, satiksmē, kā arī noskaidrotu to uzlādes ātrumu līdzstrāvās (DC) uzlādes stacijās. Iegūtie dati ir salīdzināti ar elektroauto modeļa WLTP standarta datiem (pasaulē saskaņotās vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūra). Standarts izstrādāts, balstoties uz pasaulē apkopotiem braukšanas datiem, un iekļauj braukšanas situācijas gan pilsētas satiksmē, gan uz šosejas.

Pamata vērtēšanas kritēriji:

• maksimālais nobraukums ar pilnu uzlādi (kombinētajā režīmā),
• vidējais patēriņš dažādos maršrutos,
• uzlādes ātrums 50 kW un/vai 150 kW Elektrum Drive DC uzlādes stacijā (no 5% līdz 95%).

Testa brauciens tika veikts trīs maršrutos: 

• pilsētas ~ 90 km (vidējais ātrums 30–35 km/h),
• šosejas ~ 80 km (vidējais ātrums 90–95 km/h),
• kombinētajā ~ 150 km (vidējais ātrums 50–60 km/h).

Piezīmes: visi testa braucieni veikti, braucot ECO režīmā un uzturot salonā komforta temperatūru ~ 21^oC, un iegūtie dati nolasīti no konkrētā elektroauto modeļa borta datora. (https://elektrumveikals.lv/lv/majai/e-auto-uzlade/elektroauto-testi?page=1)

Vēlos padiskutēt ar visiem, kuri daudzviet ir mēģinājuši skaidrot, kā uzskaitīt izdevumus patērētajai elektroenerģijai, braucot ar uzņēmuma auto. Par pamatu tiek ņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma regulējums par izdevumiem vieglā transportlīdzekļa degvielai. Bet to nav iespējams salīdzināt vai pielāgot, jo:

1. faktiski nav oficiāli apstiprināts elektrības patēriņš kWh, jo testēšanas process varētu būt pārāk komplicēts iepriekšminētā — sezonalitātes un elektroierīču jaudu un slodžu — dēļ. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ieteikums ir izmantot, piemēram, Elektrum ekspertu veikto testu rezultātus dažādu marku automobiļiem;
2. elektrības cena ir atkarīga no biržas cenas, kas ir svārstīga, dažkārt nesasniedzot pat 0,00 EUR;
3. pastāv bezmaksas uzlādes iespējas gan ārējās, gan savās uzlādes stacijās, ja elektroenerģiju iegūst no atjaunojamiem energoresursiem;
4. uzlāde mājās no kontaktligzdas, kur nav pieslēgts elektroenerģijas skaitītājs un kases aparāts. Uzlādi veic stundās, kad elektrības cena ir ap 0,00 EUR.

Līdz ar to ir noprotams, ka, šādi raugoties uz situāciju, izdevumi nekad neatbildīs patēriņam, kas noteikts testos. Tie allaž būs mazāki, līdz ar to arī nebūs nesaimniecisku izdevumu jeb ar UIN apliekamās bāzes. 

Es un, droši vien, arī citi nodokļu maksātāji ļoti novērtē VID metodiķu un konsultantu darbu, kuri cenšas mums skaidrot arī neizskaidrojamo. Attiecībā uz elektromobiļa elektrības izdevumu uzskaiti, ja auto uzlāde tiek veikta darbinieka dzīvesvietā un darbinieks vēlas no uzņēmuma saņemt elektrības izdevumu kompensāciju, nodokļu konsultanti norāda, ka darbiniekam ir pienākums:

• reģistrēt saimniecisko darbību VID,
• nodrošināt atsevišķu elektroenerģijas komercuzskaites mēraparātu, 
• noformēt attaisnojuma dokumentu.

Papildināšu, ka šajā gadījumā būtu lietderīgi uzstādīt savu drošu uzlādes staciju un piedāvāt veikt auto uzlādi arī citiem. Ja jau saimnieciskā darbība, tad ar ieņēmumiem, lai nosegtu izdevumus:

• par mācībām kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā vai par atbilstošas grāmatvedības programmas iegādi, vai par grāmatveža algošanu;
• par mēraparātu un ierīču uzstādīšanu.

Ja kādam šis ieteikums šķiet atbalstāms un realizējams, tad ieteikšu vispirms reģistrēt saimniecisko darbību un tikai tad ieguldīt līdzekļus elektrības uzlādes stacijas ierīkošanā. Tādā gadījumā izdevumus par ierīču iegādi un uzstādīšanu, ja ir atbilstoši noformēti dokumenti, varēs iekļaut izdevumos, lai samazinātu saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu. Taču arī tad, ja viss jau izdarīts pirms tam, bet saimnieciskās darbības reģistrēšana atlikta līdz ieņēmumu gūšanas brīdim, tad vietnē lvportals.lv 19.01.2021. ir VID atbilde uz līdzīga rakstura jautājumu:

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada novembra (503.) numurā.