Šā gada 11. aprīļa Ministru kabineta sēdē atbalstīti "Noteikumi par valsts nodevu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu (energoefektivitātes nodevu)", kas mudinās uzņēmējus efektīvāk izmantot energoresursus, sniedzot ilgtermiņa ieguvumus gan konkrētā uzņēmuma, gan Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanai.

 Nodeva netiks piemērota uzņēmumiem, kuri Energoefektivitātes likumā noteiktajos termiņos būs ieviesuši:

- sertificētas energopārvaldības sistēmas;

- vai sertificētas un ar energoefektivitātes sadaļu papildinātas vides pārvaldības sistēmas;

- vai arī veikuši energoauditu, kas pastāvīgi nodrošinās optimāla enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu,

- kā arī ziņos Ekonomikas ministrijai par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

Uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi arī papildu priekšrocības. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus dažāda veida valsts atbalstam. Savukārt energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, drīzumā varēs pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, kas aprēķināta obligātajam iepirkumam no ražotājiem, kuri ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tādējādi mazinot savas elektroenerģijas izmaksas (minēto iespēju paredz Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam", kas stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju).

Nodeva tiks piemērota tikai tiem lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (komersantiem), kuri neīstenos energoefektivitātes pasākumus savos uzņēmumos, t.i. nepildīs Energoefektivitātes likumā noteiktās prasības.

Likums nosaka, ka lielais elektroenerģijas patērētājs ir komersants, kura gada elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 megavatstundām. Šādiem komersantiem saskaņā ar likumu ir noteiktos termiņos jāveic energoaudits vai jāievieš energopārvaldības sistēma, kā arī jāinformē Ekonomikas ministrija par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

Energoefektivitātes nodeva tiks aprēķināta, pamatojoties uz komersanta iepriekšējā gada elektroenerģijas patēriņu. Nodevas likme ir 7% apmērā no Eurostat publicētās vidējās elektroenerģijas cenas rūpniecībā Latvijā. Nodevas likme tiks piemērota iepriekšējā gada elektroenerģijas patēriņam.

Ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas tiks ieskaitīti energoefektivitātes fondā, kas būs viens no finanšu avotiem, lai atbalstītu energoefektivitātes iniciatīvas un finansētu valsts atbalsta programmas energoefektivitātes jomā.Fondu pārvaldīs akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum".

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir lieli elektroenerģijas patērētāji, energoefektivitātes nodevu piemēros no 2018. gada 1. aprīļa. Savukārt lielajiem uzņēmumiem energoefektivitātes nodevu piemēros jau no 2017. gada 1. decembra.

Pašlaik pirms termiņa Energoefektivitātes likuma prasības jau izpildījuši 114 uzņēmumi, kuru sniegtā informācija liecina, ka tas uzņēmumiem ik gadu ļaus ietaupīt energoresursus aptuveni 1,3 milj. EUR vērtībā.

Energoefektivitātes nodevas administrēšanu veiks Ekonomikas ministrija, gan aprēķinot nodevas apmēru, gan pieņemot lēmumus par energoefektivitātes nodevas piemērošanu.