Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti.

Vai pašvaldības izpilddirektors var vienlaikus arī pildīt iestādes vadītāja pienākumus? Vai par šo pienākumu izpildi var prasīt papildu atlīdzību? Prasīt jau var, bet vai pašvaldībai būtu pienākums maksāt piemaksu par papildu darbu? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas civillietā Nr. C69312621. 

Lietas faktiskie apstākļi

Vienā mazā pašvaldībā prasītāja tika pieņemta darbā par izpilddirektori, līgumā paredzot, ka amatu apvienošanas kārtībā bez papildu samaksas pildīs arī pašvaldības iestādes vadītāja pienākumus. Pusotru gadu bez iebildumiem viņa arī pildījusi savus ar Darba līgumu uzņemtos pienākumus, parakstījusi vairākus Darba līguma grozījumus, neiebilstot pret līguma saturu un viņai uzdotajiem darba pienākumiem. 

Varēja jau šādi stāsts arī beigties, bet prasītāja uzskatīja, ka veikusi papildu darbu, par ko nav saņēmusi atlīdzību, tāpēc cēla prasību tiesā par nesaņemtās darba algas 5287,59 EUR un morālā kaitējuma atlīdzības 40 000 EUR piedziņu.

Pirmās instances tiesa prasību daļēji apmierināja, piedzenot no atbildētājas prasītājas labā darba samaksu 3916 EUR (pirms nodokļu atskaitījumiem) un atzīstot par spēkā neesošu darba līguma apakšpunkta daļu par amatu apvienošanu „bez darba samaksas". Prasība daļā par morālā kaitējuma piedziņu noraidīta. 

Tiesa uzskatīja, ka prasītājas amata aprakstā nav noteikts pienākums vadīt pašvaldības iestādi, līdz ar to šāds papildu pienākums uzskatāms par papildu darbu. Tiesa norādīja, ka saskaņā ar Civillikuma 1506. un 1507. pantu atzīstams, ka, noslēdzot darba līgumu, atbildētāja ir piekritusi līguma nosacījumiem, bet darbinieks ir darba tiesisko attiecību „vājākā" puse, līdz ar to, atbilstoši Civillikuma 1. pantā un Darba likuma 6. pantā noteiktajam, amatu savienošana bez darba samaksas vērtējama kā darbinieka stāvokļa pasliktinošs noteikums. Prasītāja ir veikusi divu amatu pienākumus, bet saņēmusi atalgojumu par viena amata veikšanu, turklāt izpilddirektorei bijis paredzēts vietnieks, kurš nav nodrošināts. Apstākļos, kad darba līgumā noteikti netaisnīgi noteikumi jeb atbildētāja ar prasītāju par papildu piemaksu nav vienojusies, atbildētājai bija jārēķinās, ka tā var tikt pieprasīta likumā noteiktajā apmērā (līdz 30% no darba algas). 

Apelācijas instance prasību noraida

Apelācijas instances tiesa darbinieces prasību noraidīja, tiesa savā spriedumā norādīja turpmāk minētos argumentus.

Par līgumu brīvības principu

Civilajās tiesiskajās attiecībās valda privātautonomijas jeb līgumu brīvības princips, kuram atbilstoši subjekti ir vienlīdzīgi (līdztiesīgi), tie brīvi stājas līgumattiecībās un katras personas ziņā ir izvēlēties: 1) līgumpartneri, 2) slēgt vai neslēgt kādu līgumu, 3) noteikt līguma saturu un formu. Katrai no minētajām līgumu brīvības principa izpausmēm likumā ir noteikti ierobežojumi. 

Prasītāja, slēdzot darba līgumu un to parakstot, zināja, kādi darba pienākumi viņai būs jāpilda un kādu atalgojumu viņa saņems. Turklāt darba līgumā prasītāja apņēmusies veikt pienākumus saskaņā ar amata aprakstu, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa [..]. Savukārt darba līgumā arī norādīts, ka līguma pielikumā ir pašvaldības izpilddirektora un pašvaldības iestādes vadītāja amata apraksti. Nav strīda, ka prasītāja, stājoties pie darba pienākumu pildīšanas, iepazinusies ar izpilddirektora un vadītāja amata pienākumiem un tos arī pildījusi, neceļot iebildumus.

Par pašvaldības rīcības brīvību

Civillikuma 1407. pants paredz tos subjektus, kuriem privāttiesiskajās attiecībās tiek atzīts juridiskās personas statuss, proti, valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiskā personība. Pašvaldības ir valsts pārvaldes sastāvdaļa, kas ietilpst izpildvaras atzarā un kopējā valsts pārvaldes sistēmā (Satversmes 58. pants). Līdz ar to pašvaldības īsteno valsts varas funkcijas, tāpēc tās ir atzīstamas par publisko tiesību juridiskajām personām, kas darbojas atbilstoši publisko tiesību principiem un var arī piedalīties privāttiesiskajās attiecībās. 

Kā norādīts arī judikatūrā, pašvaldībai ir rīcības brīvība un plaša kompetence izlemt, kādā veidā organizēt savu funkciju īstenošanu, un jautājumos, kas attiecas uz institucionālās sistēmas organizāciju un tās lietderības apsvērumiem, šī rīcības brīvība principā nepakļaujas tiesas kontrolei (Senāta 2011. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. SKA–422/2011 (A420510410) 9. punkts). Tādējādi pašvaldībai ir tiesības rīkoties ar saviem resursiem pēc saviem ieskatiem un lemt par to racionālu izmantošanu, ko pašvaldība arī darījusi, vienojoties, ka iestādes vadītāja pienākumus pilda izpilddirektors. 

Pašvaldībai bija tiesības lemt par pašvaldības iestādes vadītāja pienākumu izpildes uzdošanu pašvaldības izpilddirektoram, jo šis jautājums ietilpst pašvaldības kompetencē. Savukārt prasītājai, slēdzot darba līgumu un vienojoties par darba pienākumiem, bija iespēja iebilst pret uzdotajiem darba pienākumiem. 

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām" 21. panta 13. punktam pašvaldības administrācijas un iestāžu darbinieku atlīdzības noteikšana ir pašvaldības domes kompetencē, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma noteikumus. 

Prasītāja, slēdzot darba līgumu, piekritusi noteiktajai darba algai, kā arī piekritusi tās palielināšanai. 

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām" 68. pantu, pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. 

Likuma „Par pašvaldībām" 69. pantā uzskaitītie pienākumi, kas jāveic pašvaldības izpilddirektoram, norāda uz to, ka izpilddirektora amats ir saistīts ar administrēšanas (kontrolēt, pārvaldīt, vadīt) funkciju. Pašvaldības izpilddirektoram savu pienākumu pildīšanai ir nepieciešami resursi, t.i. pašvaldības iestādes darbinieki.

Tiesas kolēģija ņem vērā juridiskajā literatūrā pausto viedokli, ka „Pašvaldības izpilddirektors pašvaldībās lielākoties arī ieņem pašvaldības iestādes vadītāja amatu. Minētais ir saistīts ar iepriekš aprakstīto izpratni par pašvaldības centrālo administrāciju kā struktūrvienību kopumu, kas ir pakļautas izpilddirektoram. Attiecīgi, veidojot pašvaldības centrālo administrāciju kā pašvaldības iestādi, tiek noteikts, ka pašvaldības izpilddirektors ir arī šīs iestādes vadītājs [..]. pašvaldības iestādes vadītāja kompetences noteikšana pašvaldības izpilddirektoram atzīstama par loģisku jeb pamatotu pašvaldības administrācijas organizācijas modeli ne tikai pašvaldībās, kur tiek uzskatīts, ka nav nepieciešams atsevišķs iestādes vadītājs un vēl izpilddirektors kā atsevišķa pašvaldības domes iecelta amatpersona kā pašvaldības administrācijas plašākā izpratnē vadītājs, jo šo amatpersonu kompetence attiecībā uz pašvaldības centrālo administrāciju sakrīt (Jaunzeme K. Vietējo pašvaldību institucionālā sistēma. Jurista vārds. 08.09.2009., Nr. 36 (579)). 

Bez tam likuma „Par pašvaldībām" 69. panta 8. punktā norādīts, ka izpilddirektors veic arī citus pienākumus, kas paredzēti attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka pašvaldības nolikumā noteiktais, ka izpilddirektors īsteno pašvaldības iestādes kompetenci, ir uzskatāms par papildu darbu.

Par pašvaldības budžeta lietderīgu izlietojumu

Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām" 14. pantā noteikto, lai izpildītu savas funkcijas likumā noteiktajā kārtībā, pašvaldībām cita starpā ir pienākums atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus (otrās daļas 6. punkts).

Tiesas kolēģija uzskata, ka, taupot un plānojot pašvaldības budžetu, pašvaldībai bija pilnīgas tiesības, kā tas arī noteikts pašvaldības saistošajos noteikumos, paredzēt, ka izpilddirektors pilda arī pašvaldības iestādes vadītāja funkcijas.

Senāts: pielīgtā samaksa stāvokli nav pasliktinājusi

Senāta Civillietu departaments ar 01.02.2023. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC–231/2023 atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un norādīja turpmāk minēto.

n Nevar piekrist kasatores viedoklim, ka Darba likuma 65. panta pirmā daļa (piemaksa par papildu darbu) piemērota formāli un viņa par daļu no sava darba nav saņēmusi samaksu. Minētais viedoklis pausts, pievēršoties tikai daļai no pārsūdzētā sprieduma argumentācijas. 

n Sprieduma argumentācija ir vērtējama kopumā, un no tās izriet pamatots atzinums, ka, neraugoties uz neatbilstošo formulējumu darba līgumā (ka daļu pienākumus veic bez samaksas), pielīgtā darba samaksa bija noteikta par visiem prasītājas veiktajiem amata pienākumiem, un nav pasliktināts viņas tiesiskais stāvoklis. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada decembra (126.) numurā.

• Maldība jāpierāda tam, kas uz to atsaucas
• Atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu atmaksa
• Virsstundu aprēķināšana summētā darba laika organizācijas ietvaros