Vai zvērinātu revidentu darba konfidencialitāte ir apdraudēta?

Vineta Vizule, portāla redaktore

147
(5)

Neatkarība, konfidencialitāte un kvalitāte – tās ir prasības zvērinātu revidentu profesionālajai darbībai, kas tika izvirzītas 1938. gadā pieņemtajā likumā «Par zvērinātiem revidentiem». Arī pieņemot 1993. gadā jaunu likumu, tika saglabātas šīs prasības, un kopš tā laika likums ir pārstrādāts piecas reizes un papildināts ar jaunām normām, kas risina katram laika periodam aktuālākos neatkarīgās revīzijas jautājumus. Arī likuma pēdējā – 2001. gada – versija grozīta jau 16 reizes, tostarp kopš 2017. gada mainīts likuma nosaukums uz Revīzijas pakalpojumu likumu.

Patlaban Saeimas darba kārtībā ir iekļauti kārtējie Finanšu ministrijas rosinātie Revīzijas pakalpojuma likuma grozījumi, kas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas skatījumā var apdraudēt vienu no profesionālās darbības stūrakmeņiem – zvērināta revidenta darbības konfidencialitāti. Par to, kas šai sakarā satrauc revidentus, žurnāla BILANCE oktobra numurā saruna ar Sandru Vilcāni, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāju.

Publicējam fragmentu no Sandras Vilcānes intervijā paustā:

Ja tiks pieņemti šie likuma grozījumi, jebkura tiesībsargājošā iestāde, kura būs uzsākusi izmeklēšanas procesu pret revidenta klientu, bez tiesas nolēmuma varēs vērsties pie zvērināta revidenta vai izsaukt to uz nopratināšanu, ja būs nepieciešami papildu pierādījumi, var tikt izņemti zvērinātu revidentu ar klientu saistītie darba dokumenti, noklausītas to sarunas un kontrolēta veiktā sarakste ar klientiem.

Arī līdz šim izmeklējošās iestādes likumā noteiktajos gadījumos varēja vērsties pie zvērinātiem revidentiem, taču no likuma nu tiks izslēgta norma, kura tajā bijusi visus šos 25 gadus, — ka izmeklētājam minētajām darbībām bija jāsaņem tiesneša atļauja. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem vajadzēja vērsties pie tiesneša ar iesniegumu, kurā paskaidrots, kāpēc un kādā lietā vajag nopratināt zvērinātu revidentu. Tikai tad, ja tiesnesis ar tiesas nolēmumu deva šādu atļauju, no zvērināta revidenta varēja izprasīt nepieciešamo informāciju. Vai arī ar Revīzijas pakalpojumu likumu bija arī noteikta otra iespēja vērsties pie klienta, kuram ir ierosināts kriminālprocess, un saņemt atļauju no viņa, lai nopratinātu revidentu par veikto revīzijas procesu, vai revidenta ziņojumu, vai revīzijā iegūto informāciju.

Diemžēl izmeklēšanas iestādes nav šajos 25 gados izmantojušas abas iespējas, kas jau bija noteiktas likumā, lai nopratinātu revidentu, ja tas bija nepieciešams. Mēs arī līdz šim izmeklēšanas iestādēm uz pieprasījumu pat mutiski, godprātīgi sniedzām savas liecības un sagatavojām pieprasīto informāciju par finanšu pārskatiem, kuriem sniedzām neatkarīga zvērināta revidenta ziņojumu tiktāl, cik spējām nodrošināt, ka netiek skarta klienta biznesa konfidencialitāte. Ja klients mums atļāva un tas tika ar viņu saskaņots, mēs varējām arī bez tiesas nolēmuma sniegt izmeklētājam papildu informāciju saistībā ar gada pārskatu. Citas informācijas pie revidenta nemēdz būt. Savukārt to informāciju, ko mēs iegūstam saistībā ar gada pārskatu revidēšanu, vienmēr stingri dokumentējam un arhivējam, klientam garantējot šo dokumentu konfidencialitāti un «nenoplūdi».

Likums visus šos 25 gadus ir noteicis zvērinātam revidentam nodrošināt klientam konfidencialitāti un neizpaust klienta komercnoslēpumus, neizpaust revīzijas procesā iegūtos pierādījumus, kurus ieguvām, sniedzot gada pārskata revīzijas pakalpojumu, lai vērtētu peļņu un izdarītu secinājumus, vai tā ir patiesa, vai mēs esam guvuši maksimāli visu informāciju, veicot izlases, kas nepieciešamas pierādījumu iegūšanai. Tādēļ, lai attiecīgi vērtētu klienta produkta pašizmaksu, tehnoloģisko procesu, izejvielu, krājumu, piegādes, sniegto pakalpojumu izdevumus un gūtos ieņēmumus, revidentam tika uzrādīta ar to saistītā informācija, kas vēlāk dokumentēta revīzijas darba dokumentos.

Ja izmeklētājiem tiesneša atļauju vairs nevajadzēs saņemt, paredzat, ka klienta biznesa informācijas konfidencialitāte un, iespējams, komercnoslēpums būs apdraudēts? Esat par to informējuši arī likumdevēju?

Esam nosūtījuši vairākas vēstules visām ar likumprojekta pieņemšanu saistītajām institūcijām, tostarp arī vairākas vēstules Saeimai, atklājot arvien jaunus aspektus, ko likumprojekta paredzētie grozījumi varētu nodarīt mūsu nozarei un uzņēmējdarbībai Latvijā. Vēstulēs norādījām, ka ar nekontrolētu revīzijas informācijas izplatīšanu tiek nopietni apdraudēta uzņēmējdarbības vide un tās drošība, investīciju klimats un valsts spēja noturēt komersantus Latvijā. Kā asociācija uzsvēra pēdējā vēstulē, ko nosūtījām Saeimai, mehāniska teorētisku juridisku konstrukciju ieviešana bez pienācīgas izpratnes par nozari, pagātnes normu pamatojuma, nedz arī par jauno normu ietekmi, praktisko pielietojumu rada būtisku komercdarbības vides izkropļojumu risku. Turklāt pats izmeklēšanas, apsūdzības un tiesvedības process sevī ietver informācijas izplatīšanu iesaistītajām pusēm arī fāzē, kad noziedzīgais nodarījums vēl nemaz nav pierādīts.

Vairāk lasiet žurnālā BILANCE, kas abonentiem pieejams arī elektroniskā formātā.

Abonēt žurnālu

Novērtējiet šo rakstu
(5)