Neraugoties uz iepriekšējām nesaskaņām un diskusijām, 9. maija Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums "Par "Valsts Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021.gadam"", kurš paredz atbalstīt Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam , nodrošinot:

• ka tiek paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim;
• strukturālā deficīta mērķa ievērošanu;
• budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējuma novirzīšanu prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai.

Vairāk informācijas par reformu infografikā šeit.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) apsveic valdību ar drosmīgo lēmumu, apstiprinot vidēja termiņa nodokļa reformu. LTRK uzskata, ka valdība spēju demonstrēt stabilitāti un vēlmi realizēt Nacionālajā attīstības plānā iekļauto ekonomikas izrāvienu, paredzot virkni gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā būtiskas nodokļu izmaiņas, kas veicinās Latvijas attīstību, iekšzemes kopprodukta pieaugumu un labklājības līmeņa celšanu. Uzņēmēju organizācija kopā ar sadarbības partneriem jau kopš pērnā gada augusta, kad tika parakstīta vienošanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, ieguldījusi visu savu potenciālu un ekspertu darbu, lai izveidotu tādas nodokļu reformas pamatnostādnes, kas vērstas uz valsts ekonomikas neatkarības veicināšanu no Eiropas Savienības fondiem, radot ilgtspējīgu un sabalansētu izaugsmi.

“Esam patiesi gandarīti, ka ieguldītais darbs ir nesis panākumus un ka visas koalīcijas partijas spējušas būt atbildīgas, pieņemot pamatnostādnes. Tagad sāksies darbs pie detaļām jeb pašu likumu izstrādes, lai līdz septembrim varētu apstiprināt visu vienoto nodokļu paketi Ministru Kabinetā un Saeimā, savukārt nākamā gada valsts budžeta izstrāde nenotiktu pēdējā brīdī, bet gan paredzot stabilitāti uzņēmējiem un tādējādi arī visiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Vidēja termiņa nodokļu stratēģija paredz samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli no 23% līdz 20%, ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem. Tāpat paredzēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (pensionāriem 300 eiro - 2020.gadā), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus. Tāpat panākta vienošanās gan par virkni citiem būtiskiem jautājumiem, kas skar gan labdarības un sabiedriskā labuma organizācijas, gan attaisnotos izdevumus par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, gan regulējumu holdinga režīmam un lauksaimniecības nozarei.