Valdības 23. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi, kas paredz vairākas izmaiņas ziņu par darba ņēmējiem sniegšanā un saistītajos procesos (grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli").

Ja patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem ziņas par darba ņēmēja statusu mainījušiem vai zaudējušajiem darbiniekiem tikai pēc šī statusa mainīšanas/zaudēšanas (trīs dienu laikā), grozījumi paredz, ka turpmāk šādas ziņas varēs iesniegt arī pirms statusa zaudēšanas - sākot ar mēnesi iepriekš. Regulējums attiecas gan uz darba attiecību izbeigšanas, gan bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanas/izbeigšanas, gan dīkstāves un citiem gadījumiem.

Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, noteikumu projekts paredz automatizēt darba ņēmēja statusa zaudēšanas reģistrāciju darba ņēmēja nāves gadījumā. Turpmāk šādas ziņas darba devējam vairs nebūs jāsniedz, jo Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā iekļautajām ziņām par personas miršanu, reģistrēs darba ņēmēja statusa zaudēšanu (ziņu kods – 29) ar darba ņēmēja miršanas datumu.

Tāpat jaunie grozījumi nosaka, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nebūs jāmaksā arī par tiem darba ņēmējiem, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, un tiem, kas tiek nodarbināti, atrodoties izmeklēšanas cietumā.

Savukārt, lai nodrošinātu korektu nokavējuma naudas uzskaiti un atvieglotu administrēšanas procesus tiesas sprieduma vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes lēmuma par darba samaksas piedziņu gadījumā, grozījumi paredz darba devēja pienākumu aizpildīt darba devēja ziņojumā 10. aili, norādot VSAOI veikšanas datumu (gadījumā, ja darba devējs pēc tiesas sprieduma mēneša laikā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz informāciju par papildus aprēķināto darba samaksu un aprēķinātajām obligātajām iemaksām, kā arī attiecīgi veic nodokļu samaksu, nokavējuma nauda nav jāaprēķina).

Tāpat grozījumi paredz iespēju darba devējam precizēt darba ņēmēja ienākumus un obligātās iemaksas, labprātīgi novēršot Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumā par nodokļu kontroles uzsākšanu norādītās nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības paziņojumā norādītajā termiņā.

Visbeidzot, lai sabalansētu likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” regulējumu, Ministru kabineta noteikumos Nr.827 precizēts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda arī darba devēji, kuriem saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Lasiet arī:

• Pamatlīdzekļu uzskaite pašnodarbinātajiem vienkāršajā grāmatvedībā
• Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā