No 15. februāra līdz 1. aprīlim valsts amatpersonām ik gadu jāiesniedz kārtējā gada deklarācija, tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Deklarācijas aizpildīšanas, iesniegšanas kārtība, biežāk uzdotie jautājumi".

VID atgādina, ka deklarācija sastāv no publicējamās un nepublicējamās daļas. Aizpildot deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), abas deklarācijas daļas aizpildās vienlaikus. Ja kādā deklarācijas punktā nav ziņu, ko sniegt, attiecīgo punktu neaizpilda. EDS nodrošina, ka deklarācijas iesniedzējam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija.

Deklarācijas iesniedzējam ir pienākums EDS atlasīto informāciju pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt vai papildināt. Deklarācijas iesniedzējs apliecina deklarācijā sniegtās informācijas pilnīgumu un patiesumu.

Katram deklarācijas veidam informācija deklarācijā norādāma par atšķirīgu laika periodu, uz atšķirīgu datumu vai dienu. Tā, piemēram, kārtējā gada deklarācijā prasītās ziņas sniedzamas par stāvokli kārtējā kalendāra gada 31. decembrī, bet Ministru kabineta (MK) 2002. gada 22. oktobra  noteikumu Nr. 478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" 3.2., 3.7., 3.8., 4.2. un 4.5. apakšpunktā minētās ziņas (t.i., par ieņemtajiem amatiem, gūtajiem ienākumiem, un veiktajiem darījumiem) sniedzamas par visu kārtējo kalendāra gadu. Ja valsts amatpersona amata pienākumus sāk pildīt pēc kalendāra gada sākuma, šo noteikumu 3.2., 3.7., 3.8., 4.2. un 4.5. apakšpunktā minētās ziņas (t.i., par ieņemtajiem amatiem, gūtajiem ienākumiem un veiktajiem darījumiem) sniedzamas par to laikposmu, kurā tiek pildīti valsts amatpersonas pienākumi.

Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteic, ka deklarācija jāsniedz arī pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta - gan par pirmo, gan par otro gadu. Deklarāciju, kuru iesniedz par pirmo gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, iesniedz ne vēlāk kā 15. mēneša pēdējā dienā, skaitot no dienas, kad valsts amatpersona pārtraukusi pildīt amata pienākumus. Savukārt deklarāciju, kuru iesniedz par otro gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, iesniedz ne vēlāk kā 27. mēneša pēdējā dienā, skaitot no dienas, kad valsts amatpersona pārtraukusi pildīt amata pienākumus.

Deklarācijā, kuru iesniedz par pirmajiem 12 mēnešiem pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, sniedzamas ziņas par stāvokli 12. mēneša pēdējā dienā, skaitot no dienas, kad valsts amatpersona pārtraukusi pildīt amata pienākumus. Deklarācijā, kuru iesniedz par otro gadu pēc amata pienākumu pildīšanas izbeigšanas, sniedzamas ziņas par stāvokli 24. mēneša pēdējā dienā, skaitot no dienas, kad valsts amatpersona pārtraukusi pildīt amata pienākumus. Abos gadījumos MK noteikumu Nr. 478 3.7. apakšpunktā minētās ziņas (t.i., par gūtajiem ienākumiem) nav jānorāda.

Jāņem vērā, ka valsts amatpersonas deklarācija un gada ienākumu deklarācija ir dažāda veida deklarācijas un katra paredzēta savam mērķim.

Tāpēc valsts amatpersonas deklarācijas ir pienākums sniegt un norādīt tajās informāciju atbilstoši tiesību aktu prasībām neatkarīgi no tā, vai persona sniedz vai nesniedz gada ienākumu deklarācijas vai cita veida deklarācijas.

VID, sniedzot atbildes uz dažādiem jautājumiem un pa punktiem aprakstot deklarācijā norādāmo informāciju, uzsver, ka obligāti aizpildāma informācija par īpašumā (kopīpašumā), valdījumā vai lietošanā esošiem nekustamajiem īpašumiem. Ja deklarācijas iesniedzējs nebūs aizpildījis punktu "Nekustamie īpašumi", EDS tiks parādīta kļūdas pazīme, “nepieciešams norādīt lietošanā esošo nekustamo īpašumu (dzīvo vecāku vai laulātā īpašumā, vai ja nekustamais īpašums tiek nomāts)”.

Deklarācijā norāda arī lietošanā esošu nekustamo īpašumu (faktisko dzīvesvietu), piemēram, dzīvokli, kas tiek īrēts; dzīvokli, kas pieder laulātajam, radiniekam vai citai personai, bet valsts amatpersona tajā dzīvo; garāža, būve vai zemes īpašums, kas tiek nomāts no citas personas utt. Turklāt minēto informāciju norāda arī tad, ja nav tikuši slēgti rakstveida līgumi, bet nekustamais īpašums tiek lietots uz mutiskas vienošanās pamata. VID nodrošina, ka, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju, automātiski ir pieejami "Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata" dati ar deklarācijas iesniedzēja īpašumā (kopīpašumā) esošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Deklarācijas iesniedzējam jānorāda arī tam piederošie CSDD reģistrējamie transportlīdzekļi, kā arī tā valdījumā vai lietošanā esošie transportlīdzekļi un transportlīdzekļi, kurus tas ir iegādājies uz līzinga līguma pamata. Turklāt jāsniedz informāciju, kas ir aktuāla kārtējā kalendāra gada 31. decembrī. VID EDS nodrošina, ka, aizpildot deklarācijas 5. punktu, deklarācijas iesniedzējam ir pieejami Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra dati par deklarācijas iesniedzēja īpašumā vai valdījumā reģistrētajiem transportlīdzekļiem – transportlīdzekļa veids, marka, izlaiduma (pirmās reģistrācijas) gads, reģistrācijas gads, atzīme par to, vai transportlīdzeklis ir īpašumā vai valdījumā.

VID arī vērš uzmanību, ka informācija par gūtajiem ienākumiem no transportlīdzekļu atsavināšanas norādāma valsts amatpersonas deklarācijas 7. punktā (ienākumi), bet informācija par veiktajiem darījumiem (tostarp maiņas darījumiem) ar transportlīdzekļiem ir norādāma deklarācijas 8. punktā (darījumi), ja darījuma summa pārsniedz MK noteiktās 20 minimālās mēnešalgas (2023. gadā - 12 400 EUR).

Ja persona nomā automobiļus, to norāda deklarācijas 5. punktā (transportlīdzekļi) kā lietošanā esošus. Tāpat kā lietošanā esošu norāda, ja valsts amatpersona lieto ģimenes locekļa vai jebkuras citas personas automobili, ja tos regulāri izmanto savām vajadzībām.

Deklarācijā sniedzamas ziņas par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, dzīvības apdrošināšanas, privātajos pensiju fondos, ja to apmērs atsevišķi vai kopā pārsniedz MK noteikto 20 minimālo mēnešalgu apmēru EUR vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam. Ziņas sniedzamas par naudas uzkrājumiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Deklarācijas 7. punktā  norāda informāciju par visu veidu gūtajiem ienākumiem. Turklāt deklarācijā norāda gan ar nodokļiem apliekamos, gan ar nodokļiem neapliekamos ienākumus. Ienākumiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek aplikti ar nodokļiem, norāda aprēķinātās summas pirms nodokļu samaksas.

Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Saskaņā ar šī likuma 16.¹ panta pirmo daļu par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Kārtējā gada deklarācijā informāciju par gūtajiem ienākumiem norāda par visu kārtējo kalendāra gadu, bet, ja valsts amatpersona amata pienākumus sāk pildīt pēc kalendāra gada sākuma, ziņas par gūtajiem ienākumiem sniedzamas par to laikposmu, kurā tiek pildīti valsts amatpersonas pienākumi. Visi valsts amatpersonas gūtie ienākumi deklarācijā neielasās automātiski, ir tādi, kuri deklarācijas iesniedzējam jānorāda manuāli, deklarācijas 7. punktā pie ienākumiem norādot saņemto summu un iestādi, juridisko vai fizisko personu, kas tos izmaksājusi, piemēram:

• informācija par saņemtajiem uzturlīdzekļiem, t.sk. arī no Uzturlīdzekļu garantijas fonda;
• donoru atlīdzības;
• ienākumi no sava īpašuma pārdošanas;
• ienākumi no personīgās mantas pārdošanas;
• ienākumi no saimnieciskās darbības u.c.

VID vērš uzmanību, ka deklarācijas 7. punktā (ienākumi) norāda aprēķinātās dividendes, nevis saņemtās. Savukārt personas, kas veic saimniecisko darbību, norāda ienākumus no saimnieciskās darbības pirms nodokļu nomaksas.

Deklarācijas iesniedzējam ir pienākums VID EDS atlasīto informāciju pārbaudīt un, ja nepieciešams, precizēt vai papildināt, tostarp par gūtajiem ienākumiem, ko neatlasa EDS.

Saņemtā nauda kā gūtie ienākumi deklarācijā nav jādeklarē, ja amatpersona saņem naudu no sava radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c.) vai laulātā un ja saņemtā nauda pēc ekonomiskās būtības neveido ienākumus, kā arī ja amatpersona saņem naudas līdzekļus, kas paredzēti naudas devēja mērķim un naudas līdzekļi tiek izlietoti naudas devēja vajadzībām. Būtiski ievērot, ka maksājuma uzdevuma mērķī ir jānorāda tiešs naudas pārskaitījuma (izlietojuma) mērķis. Amatpersonai ir jāspēj dokumentāri pierādīt, ka nauda izmantota attiecīgo izdevumu segšanai.

Valsts amatpersonas deklarācijā ir jānorāda arī parādsaistību pamatsumma, bet bez aprēķinātajiem procentiem (procentu maksājumiem, arī nokavējuma procenti, līgumsods utt., , izņemot gadījumos, ja procenti (arī nokavējuma procenti), līgumsods netiek samaksāts noteiktajā termiņā (kārtībā) un tie kļūst par parādu.

Deklarācijā sniedz arī ziņas par valsts amatpersonas izsniegtajiem aizdevumiem, ja šo aizdevumu kopējais apmērs pārsniedz MK noteiktās minimālās mēnešalgas. Turklāt VID iesaka nejaukt parādsaistības ar aizdevumiem, jo pirmajā gadījumā amatpersona ir aizņēmusies no kredītiestādes vai citas personas naudas līdzekļus, bet otrajā - aizdevusi naudas līdzekļus uzņēmumam/iestādei vai citai personai.

Valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda arī informāciju par likumā  noteiktajiem radiniekiem un laulāto neatkarīgi no tā, vai valsts  amatpersona dzīvo kopā ar radiniekiem vai laulāto, vai dzīvo atsevišķi. Deklarācijā norādāma informāciju arī par pusmāsām un pusbrāļiem. Informācija par amatpersonas nepilngadīgajiem radiniekiem deklarācijā netiek publiskota.

Jautājumu gadījumā par valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanu, iesniegšanu vai precizēšanu aicinām vērsties VID Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļā. Kontaktinformācija atrodama VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļā “Valsts amatpersonām” – “Kontakti”.