Eiropas Parlamenta deputāti 7. februārī apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri. Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko Regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 groza attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro, sekmēs, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par "zibmaksājumu regulu".

Jaunā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nebūtu jācieš no līdzekļu kavēšanās. Vienlīdz liela uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta pārskaitījumu drošības uzlabošanai. Bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, ka kredīta pārvedumi nav nesamērīgi dārgi un tiek apstrādāti nekavējoties. Ar šo tiesību aktu,  tiek atjaunināti pašreizējie Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) noteikumi.

Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti, skaidro Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis:

“Regulas nepieciešamība pamatota ar nepieciešamību nodrošināt modernus maksājumus ikvienam, jo līdz šim ES valstīs maksājums no vienas bankas klienta uz citas bankas klienta kontu varēja ilgt līdz pat vienai darba dienai. Piemēram, nosūtot maksājumu pirmdienas pēcpusdienā, nauda saņēmēja kontā varēja parādīties tikai otrdienas pēcpusdienā. Aprēķināts, ka visā ES ikdienas kopējais naudas apmērs, kas šādi “ceļoja” no vienas bankas konta uz citu, bija apmēram 200 miljardi. Nenoliedzami, ka negatīvais šeit ir, ka šī  “ceļojuma” laikā nauda nepiedalās ekonomikas darbināšanā. Vienotā Eiropas Savienībā apstiprināts vienots un moderns risinājums mums visiem.”

Nauda kontā desmit sekunžu laikā

Zibmaksājumu regulas mērķis ir nodrošināt, ka vienas bankas klienta maksājums pie citas bankas klienta nonāks pēc iespējas ātrāk. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem naudai jānonāk saņēmēja bankas kontā desmit sekunžu laikā un šāds maksājumu ātrums ir jānodrošina 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Citiem vārdiem sakot – nepārtraukti.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas banku klientiem ātra maksājumu saņemšana nav nekas jauns vai unikāls. Jau 2017. gada augustā Latvija kā pirmā eirozonas valsts sāka izmantot zibmaksājumus, kas bija pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu, un kopš tā laika banku skaits Latvijā, kas nodrošina zibmaksājumus, pakāpeniski pieaug, 2023. gada 1. pusgadā veicot jau 24,2 miljonu zibmaksājumu 6,9 miljardu eiro apjomā.

Ja līdz šim zibmaksājumu piedāvāšana klientiem ir bijusi bankas brīvprātīga izvēle, tad turpmāk tā būs obligāta prasība,

tādēļ tuvākajā laikā sagaidāms, ka ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā palielināsies to banku skaits, kas nodrošinās zibmaksājumus.

Zibmaksājumi - standarts, nevis ekskluzīvs pakalpojums

Atšķirībā no Latvijas, citās ES valstīs, kur zibmaksājumi tehniski ir bijuši pieejami, tie neguva plašu atbalstu un to izmantošana bija salīdzinoši reta, ņemot vērā šādu ātro maksājumu izmaksas, kas nereti bija augstākas nekā standarta maksājumam. Pretēji šādai praksei, Latvijā zibmaksājumi guva popularitāti banku klientu vidū, jo padarīja iespējamu maksājumus starp bankām veikt ātri, bet vienlaikus neradot arī papildu izmaksas banku klientiem.

Lai mainītu šo tendenci un padarītu zibmaksājumus pieejamus ikvienam, noteikts, ka zibmaksājumi nedrīkst būt cenas ziņā ekskluzīvs pakalpojums, tā vietā zibmaksājumu komisijas maksai jābūt līdzvērtīgai standarta maksājuma komisijas maksas apmēram.

Jauni pienākumi bankām krāpšanas gadījumu skaita mazināšanai

Būtisks jaunums būs arī banku klientiem Latvijā. Jaunā regula tiecas mērķēt uz finanšu nozarē aktuālu problēmu – finanšu krāpniecību. Turpmāk bankām būs pienākums nodrošināt jaunu pakalpojumu saviem klientiem – maksājuma saņēmēja pārbaude (validācija) ar mērķi mazināt krāpšanas gadījumu skaitu. Šī pārbaude būs jāveic arī maksājumiem, kas tiek veikti starp dažādām bankām.

Attiecīgais pakalpojums banku klientiem būs jānodrošina bezmaksas.

Praksē tas būs informatīvs brīdinājums maksājuma veicējam tajos gadījumos, kad nesakrīt maksājuma saņēmēja dati, piemēram, vārds un uzvārds, ar maksājuma saņēmēja bankas konta numuru.

Attiecīgais brīdinājums bankas klientam būs jāpaziņo vēl pirms maksājuma veikšanas, tādējādi samazinot iespējas, ka klienta nauda var nonākt pie nepareizā adresāta.

Gadījumos, kad banka nenodrošinās šādu informāciju klientam un nauda iespējams nonāks pie nepareiza saņēmēja, kas var būt krāpnieks – bankas klients būs tiesīgs saņemt kompensāciju par radušajiem zaudējumiem.

Kā papildu aizsardzības līdzeklis pret krāpšanu, pakalpojumu sniedzējam jāļauj klientiem noteikt maksimālā summa tūlītējiem kredīta pārvedumiem eiro, un šiem “griestiem” jābūt viegli maināmiem pirms nākamā pārveduma.

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā tūlītējos kredīta pārvedumus, būs arī jāpārbauda, vai uz kādu no to klientiem neattiecas sankcijas vai citi ierobežojoši pasākumi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Jāatzīmē, ka šo pārmaiņu ieviešanai, tai skaitā Latvijā, ir nepieciešams laiks un būtiski ieguldījumi maksājumu infrastruktūrā, tādēļ ES likumdevējs ir paredzējis pārejas periodus vairāku regulas prasību ieviešanai, tādēļ visdrīzāk taustāmu rezultātu banku klienti sāks sajust šī gada beigās un 2025. gadā.

Dalībvalstīm, kuru valūta nav eiro, šie noteikumi būs jāpiemēro pēc pārejas perioda attiecībā uz kontiem, kuros tiek piedāvāti regulāri darījumi eiro valūtā. Attiecībā uz šādiem kontiem būs īpaša atkāpe no maksājuma izpildes desmit sekunžu laikā ārpus darba laika, ņemot vērā iespējamos sarežģījumus ar likviditātes pieejamību eiro.

• Nodokļu piemērošana darījumiem ar virtuālo valūtu
• Kļūs vienkāršāk pāriet pie cita hipotekārā kredīta devēja