Par iepriekšējos gados neizmantotajiem atvaļinājumiem
Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Darbinieks uzteica darbu, un atklājās, ka jāaprēķina kompensācija par trīs gadus neizmantoto atvaļinājumu. Izlasīju, ka juristi iesaka iepriekšējo gadu kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piesaistīt to gadu darba samaksai, jo parasti tā būtiski atšķiras no pēdējā perioda algas. Vai grāmatvedis drīkst tā rīkoties? Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Jāsaka, ka šāda ideja ir loģiska un pamatota, jo algām tiešām ir tendence ar laiku palielināties (protams, var būt arī otrādi). Vienīgais šķērslis — nedz Darba likumā (DL), nedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Darbinieks uzteica darbu, un atklājās, ka jāaprēķina kompensācija par trīs gadus neizmantoto atvaļinājumu. Izlasīju, ka juristi iesaka iepriekšējo gadu kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piesaistīt to gadu darba samaksai, jo parasti tā būtiski atšķiras no pēdējā perioda algas. Vai grāmatvedis drīkst tā rīkoties?
Atbildi sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore
Patlaban DL ir noteikts, ka vidējā izpeļņa (kas nepieciešama tajā skaitā atvaļinājuma un kompensācijas par to aprēķinam) nosakāma no ieņēmumiem (alga, piemaksas, prēmijas), kas gūti «pēdējos sešos kalendāra mēnešos».
Pirmais secinājums: grāmatvedim (jo viņš labāk orientējas likumdošanā) būtu jāpaskaidro vadītājam, ka darbiniekiem noteikti regulāri jāpiešķir atvaļinājumi. Atvaļinājums ir ne vien darbinieka tiesības, bet arī darba devēja pienākums. Ja, ejot prom no darba, darbinieks pieprasīs kompensāciju, jo atvaļinājumi par vairākiem gadiem netika izmantoti, darba devējam būs jāšķiras no potenciāli lielām summām. Patlaban šis ir aktuāls jautājums, jo DL 149. panta piektajā daļā kopš 2015. gada ierakstīts:
Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Sakarā ar šo frāzi (un aizstāvot darba devēja intereses), juristi izsaka viedokli: ja darbinieks vairākus gadus «krājis» atvaļinājumus, tad konflikta gadījumā (risinot strīdu tiesā) darbiniekam būtu jāpierāda, ka no atvaļinājumiem viņš atteicies labprātīgi, nevis tādēļ, ka viņam tie nebūtu piešķirti.
Kā varētu atrisināt šo problēmu?
Juristi pievērš uzmanību minētā panta 3. daļai, kurā teikts, ka atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam, bet to daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu (!). To varētu saprast kā tiesību uz atvaļinājuma zudumu, ja tas netika izmantots līdz trešajam darba gadam.
Darbiniekam būtu jāsniedz pierādījumi tam, kādi apstākļi traucēja atvaļinājumu izmantot.
Domājams, ka viennozīmīgu atbildi šādos gadījumos varētu gūt vien tad, kad Darba likumā būtu veikti attiecīgie grozījumi. Piemēram, beidzoties 11 mēnešu periodam (ja darbinieks nav pierunājams izmantot atvaļinājumu), grāmatvedis veido neizmantotā atvaļinājuma uzkrājumu katram konkrētam darbiniekam. Saprotams, ka šāda shēma nav izpildāma esošā Darba likuma redakcijas ietvaros. Tātad būs jāgaida tiesu prakse.
Raksts publicēts žurnāla BILANCE 2020. gada janvāra numurā (Nr.457).
Portāla BILANCE PLZ piebilde
Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2020. gada februāra numurā šo tematu turpina zvērināta advokāte IVETA ZELČA rakstā "Atvaļinājuma piešķiršanas, izmantošanas, pārcelšanas vai pagarināšanas un kompensācijas aspekti". Rakstā aplūkotas tiesas atziņas un praktiskie aspekti jautājumā par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, izmantošanu, pārcelšanu un kompensāciju.
Rakstā, citastarp, norādīts, ka 2019.gadā Augstākās tiesas Senāts ir secinājis: „[..] aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ir izmantojama tā darbiniekam noteiktā darba alga, kas bija laikā, kad kārtējais atvaļinājums viņam bija jāpiešķir.”[1]
[1] Senāta Civillietu departamenta 2019. gada 6. februāra spriedums, lieta Nr. 30411017, SKC-340/2019 (11. punkts): "Atbildot uz prasītāja kasācijas sūdzības argumentu, ka, aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, tiesai bija jāvadās no minimālās
mēneša darba algas, kas ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra, t.i., 430 EUR, Senāts norāda, ka tas ir nepamatots, jo, aprēķinot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ir izmantojama tā darbiniekam noteiktā darba alga, kas bija laikā, kad kārtējais atvaļinājums viņam bija jāpiešķir."
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.