Kādi nodokļi jāmaksā, strādājot pie darba devēja — ārvalstnieka
Ieva Šterna-Tikaiže,
praktizējoša un sertificēta grāmatvede, nodokļu konsultante,
Latvijas Republikas Ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas biedre,
Finanšu un nodokļu serviss SIA un Latvian tax advice SIA valdes locekle
Mūsdienu mobilajā un atvērtajā pasaulē personām ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalstu uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu. Iemesli var būt dažādi. Gan privāti, jo ir radušās ģimenes saites ar Latviju un persona vēlas savu privāto dzīvi veidot Latvijā, gan darba attiecību ietvaros, kad persona tiek nosūtīta veikt konkrētus darba pienākumus Latvijā uz īsāku vai garāku laiku. Ieva Šterna-Tikaiže,praktizējoša un sertificēta grāmatvede, nodokļu konsultante,Latvijas Republikas Ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas biedre,Finanšu un nodokļu serviss SIA un Latvian tax advice SIA valdes locekleFoto:…
Mūsdienu mobilajā un atvērtajā pasaulē personām ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalstu uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu. Iemesli var būt dažādi. Gan privāti, jo ir radušās ģimenes saites ar Latviju un persona vēlas savu privāto dzīvi veidot Latvijā, gan darba attiecību ietvaros, kad persona tiek nosūtīta veikt konkrētus darba pienākumus Latvijā uz īsāku vai garāku laiku.
Ieva Šterna-Tikaiže, praktizējoša un sertificēta grāmatvede, nodokļu konsultante, Latvijas Republikas Ārpakalpojumu grāmatvežu asociācijas biedre, Finanšu un nodokļu serviss SIA un Latvian tax advice SIA valdes locekle Foto: Aivars Siliņš
Normatīvie akti paredz iespējas nodarbinātajam pašam veikt nodokļu aprēķinus, deklarēšanu un nomaksu.
Normatīvie akti paredz divus variantus:
Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka.
Ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka.
Personas, kas reģistrējas kādam no šiem statusam var būt:
rezidenti, kas kalendāra gadā ir guvuši ienākumus Latvijā un/vai ārvalstīs;
nerezidenti, kas kalendāra gadā ir guvuši ienākumus Latvijā.
Ja personu nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs —, nodokļus aprēķina un valsts budžetā iemaksā darba devējs vai pati persona (darba ņēmējs). Darba devējs ar darba ņēmēju var vienoties par to, ka darbinieks pats maksās nodokļus.
Ja darba devējs maksās nodokļus, viņam jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā darba devējam.
Reģistrējoties fiziskā persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz VID līguma par darba veikšanu par atlīdzību kopiju un līguma tulkojumu latviešu valodā. Tulkot var persona, kura prot attiecīgo svešvalodu, pašrocīgi to apliecinot.
Līgumā paredzētā un saņemamā atlīdzības summa ir tā summa, kurā jau ir ietverti maksājamie nodokļi. Nodokļus maksā un atskaites iesniedz pati persona (darba ņēmējs). Par šādiem ienākumiem ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
Abas atskaites ir jāsagatavo un jāiesniedz reizi ceturksnī. Atskaišu termiņš ir 17. datums. Nodokļu nomaksas termiņš — attiecīgi 23. datums — t.i., līdz 23. aprīlim, 23. jūlijam, 23. oktobrim un 23. janvārim. Izņēmumi ir gadījumos, kad tiek reģistrēts vai izbeigts līgums.
Nodarbinātajām personām ir tiesības mēneša laikā pēc dienas, kas tam noteikta obligāto iemaksu veikšanai, vienu reizi precizēt obligāto iemaksu objektu un obligātās iemaksas par pārskata ceturksni.
Lai sagatavotu IIN aprēķinu un deklarētu Paziņojumu par izmaksātām summām, personai kā Latvijas nodokļu rezidentam ir iespējams reģistrēt nodokļu atvieglojumus. Neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem ir jāprecizē saskaņā ar aktuālo informāciju. IIN tiek maksāts pēc esošās IIN progresīvās likmes, no saņemtajiem ieņēmumiem atskaitot atvieglojumus un samaksātās sociālās iemaksas.
Gan iekšzemes darba ņēmēju, gan ārvalsts darba ņēmēju VID svītro no Nodokļu maksātāju reģistra kā obligāto iemaksu veicēju, pamatojoties uz paša darba ņēmēja iesniegumu.
Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka
Ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka
Līguma reģistrācijas termiņš
VID
Rezidents — līdz darba tiesisko attiecību sākšanas mēnesim sekojošā mēneša beigām, uzrādot ar darba devēju noslēgto darba līgumu.
Nerezidents — līdz tā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā nerezidents ieradies Latvijā veikt darbu ārvalsts darba devēja labā.
Reģistrācija VID par sociālo iemaksu maksātāju
Darba devējs vai pats darba ņēmējs 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas par darba veikšanu (neatkarīgi no tā, vai līgums noslēgts saskaņā ar Latvijas vai citas valsts tiesību aktiem).
Pats reģistrējas VID
līdz 194. uzturēšanās dienai Latvijā.
Vecuma ierobežojums
Ir jau sasniegts 15 gadu vecums.
Ir jau sasniegts 15 gadu vecums.
Dzīves vieta
Pastāvīgā dzīvesvieta
ir Latvijā.
Pastāvīgā dzīvesvieta
nav Latvijā.
Darba
devējs
Eiropas Savienības dalībvalsts darba devējs un kurai piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.
Ārvalsts darba devējs.
Neattiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts darba ņēmējiem, kurus nodarbina citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Šveices Konfederācijas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts darba devējs, kā arī tad, ja darba ņēmējs ir no:
Baltkrievijas;
Krievijas Federācijas;
Ukrainas;
Austrālijas;
Kanādas.
Darbinieks
Dzīves vieta ir Latvija.
Uzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai
beidzas vienā gadā.
Sociālās iemaksas
Veic Latvijā.
Var neveikt līdz 194. dienai, ja nodokļu administrācijai ir iesniegts apliecinājums par obligāto iemaksu veikšanu nosūtītājvalstī.
Nodokļa likme ir jāprecizē saskaņā ar aktuālo darba ņēmēja statusu un normatīvajos aktos noteikto likmi.
Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa apdrošināšanas veidiem 2025. gadā
Apdrošināšanas
veidi
Iekšzemes darba ņēmējs pie
darba devēja — ārvalstnieka
Ārvalsts darba ņēmējs pie
darba devēja — ārvalstnieka
Vispārējā gadījumā
Pensionārs
Izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs
Vispārējā gadījumā
Pensionārs
Izdienas pensijas saņēmējs vai persona ar invaliditāti — valsts speciālās pensijas saņēmējs
Pensiju apdrošināšana
23,91
23,91
23,91
23,91
23,91
23,91
Apdrošināšana pret bezdarbu
1,60
–
–
–
–
–
Darba negadījumu apdrošināšana
0,66
0,66
0,66
–
0,66
0,66
Invaliditātes apdrošināšana
2,29
–
1,68
2,29
–
1,68
Maternitātes un slimības apdrošināšana
3,47
3,29
3,29
3,47
3,29
3,29
Vecāku apdrošināšana
1,16
1,16
1,16
1,16
1,16
1,16
Veselības apdrošināšanai
1,00
1,00
1,00
1,00
1,00
1,00
Kopā
34,09
30,02
31,70
31,83
30,02
31,70
VSAOI objekta maksimālais apmērs 2025. gadā ir 105 300 eiro. VSAOI iemaksu objekts, kas pārsniedz gadam noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, ir solidaritātes nodokļa objekts.
Nodokļu aprēķināšanas piemērs
Maikls ir no Lielbritānijas, bet šobrīd uzturas Latvijā un ir saņēmis Latvijas nodokļu rezidenta statusu. Iepriekš ir strādājis Apvienotās Karalistes uzņēmumā par IT speciālistu.
Vēlas šo darbu turpināt, tāpēc vienojas ar darba devēju par līguma slēgšanu.
Nodokļa
veids
Nodokļa
bāze
Nodokļa
aprēķins
Deklarācijas vai paziņojuma iesniegšanas biežums
Sociālās
iemaksas
Saņemtā atlīdzība 10 000 eiro
10 000 × 34,09% = 3409 eiro
Ceturkšņa
Iedzīvotāju ienākuma
nodoklis
Saņemtā atlīdzība mīnus aprēķinātās sociālās iemaksas
(10 000 – 3409)
× 25,5% = 1680,71 eiro
Ceturkšņa
Saistošie normatīvie akti
Likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu».
MK 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli».
MK 2020. gada 17. decembra noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem».
MK 2015. gada 22. septembra noteikumi Nr. 537 «Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā».
MK 2021. gada 17. augusta noteikumi Nr. 555 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru».
Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli».
MK 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».
MK 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 «Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju».
€59.29 – €71.39Izvēlieties
This product has multiple variants. The options may be chosen on the product page
wpDiscuz
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.