Aizvien pastāv būtiskas atšķirības starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu
Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības informācijas
Atšķirība starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu stundā Latvijā 2022. gadā sasniedza 17%, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, taču nesasniedza augstāko darba samaksas atšķirības līmeni kāds tas bija 2020. gadā (22,3%), informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vislielākās darba samaksas atšķirības dzimumu griezumā ir 35-44 gadu vecuma grupā, kad starpība 2022. gadā sasniedza 24,8%, mazāka atšķirība ir starp jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem – 11,1% un vecuma grupā – 55-64 gadi (14,4%). Vecuma grupa 30-39 gadi ir tā vecuma grupa, kad…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu
Atšķirība starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu stundā Latvijā 2022. gadā sasniedza 17%, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, taču nesasniedza augstāko darba samaksas atšķirības līmeni kāds tas bija 2020. gadā (22,3%), informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vislielākās darba samaksas atšķirības dzimumu griezumā ir 35-44 gadu vecuma grupā, kad starpība 2022. gadā sasniedza 24,8%, mazāka atšķirība ir starp jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem – 11,1% un vecuma grupā – 55-64 gadi (14,4%). Vecuma grupa 30-39 gadi ir tā vecuma grupa, kad atalgojums sasniedz augstāko līmeni abām vecuma grupām.
Lielākas darba samaksas atšķirības 2022. gadā bija privātajā sektorā (18,1%), lai gan tālu neatpaliek sabiedriskais sektors (15,3%).
Starp nepilna darba laika darbiniekiem darba samaksas atšķirības bija gandrīz uz pusi mazākas (12,1%) salīdzinājumā ar pilna jeb normālā darba laika darbiniekiem, kur sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības pēc darba laika veida 2022. gada oktobrī sasniedza 20%. Tai pat laikā sieviešu īpatsvars ar augstāko izglītību 2022. gadā bija nepilnas divas reizes augstāks (48,2%) nekā vīriešu īpatsvars ar augstāko izglītību (29,4%) vecuma grupā 25-64 gadi.
Analizējot datus nozaru griezumā, vislielākās atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā ir mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, sasniedzot 37,2% 2022. gadā, būtiskas atšķirības novērojamas arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 34%, finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē – 28,9% un ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 27,6%, kas visticamāk daļēji ir skaidrojams ar profesiju segregāciju, proti, sievietes šajās nozarēs ieņem mazāk atalgotus darbus.
Savukārt vismazākās atšķirības ir valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē – 0,6% un transporta un uzglabāšanas nozarē – 1,7%. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē ir novērojams pat pretējs efekts – vidējā sieviešu darba samaksa ir par 6,1% augstāka nekā vidējā vīriešu darba samaksa.
2023. gadā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva1, kas paredz, ka vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu jāmaksā vienāds atalgojums.
Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, dalībvalstīs jāstājas spēkā līdz 2026. gada 7. jūnijam.
LBAS aicina visus darba devējus ievērot vienlīdzīgas darba samaksas principus, savukārt darba ņēmējiem – būt arodbiedrības biedriem un stingri iestāties par savām darba tiesībām un pieprasīt vienlīdzīgu atalgojumu par vienādas vērtības darbu.
1EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu.
Lasiet arī:
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.