Praksē jau daudzu gadu garumā pastāvēja problēma norādīt darbinieka nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka nodarbināšana atkarīga no ārējiem apstākļiem, piemēram, klienta pieprasījuma pēc noteikta pakalpojuma, žurnāla BILANCE janvāra numurā rakstā par pēdējiem Darba likuma grozījumiem norāda raksta autore Karīna Platā. Kopumā sabiedrības locekļiem ikdienā ir nepieciešami dažādi pakalpojumi, taču pieprasījums pēc tiem var būt neregulārs. Līdz ar to uzņēmējs, kas darbojas attiecīgajā jomā, nevar garantēt darbiniekam noteiktu darba stundu skaitu dienā vai nedēļā, jo nevar paredzēt pieprasījuma intensitāti.

Noteicošais kritērijs mainīga darba grafika piemērošanai ir darbinieka nodarbināšana uz nepilnu darba laiku.

Ja darbinieka nodarbināšana tiek plānota nepilnu darba laiku un darba specifikas (pieprasījuma) dēļ nav iespējams precīzi noteikt nolīgto darba laiku, darba līgumā norādāma samērā plaša informācija:

1. vispārēja norāde, ka darbinieka nodarbināšana būs mainīga atkarībā no viņa amata pakalpojuma pieprasījuma,
2. darba devēja garantētais darbinieka nodarbināšanas stundu skaits. Jāatzīmē, ka nolīgtais (garantētais) darba stundu skaits norādāms mēneša, nevis dienas vai nedēļas ietvaros. Darba devējam jāņem vērā, ka darba līgumā nolīgtais stundu skaits būs jāapmaksā arī tad, ja pēc attiecīgā pakalpojuma nebūs pieprasījuma un attiecīgi darbinieks netiks nodarbināts,
3. darbinieka nodarbināšanas laiks. Tas ietver nedēļas dienas, piemēram, otrdienas un ceturtdienas, un laika periodu, piemēram, no plkst. 9.00 līdz 15.00, kad, iespējams, darbinieks varēs veikt vai viņam būs jāveic savi amata pienākumi,
4. minimālais laiks, kādā darbinieks tiek informēts par darba veikšanas nepieciešamību, bet, ja ārējo apstākļu dēļ darbinieka pienākumu izpilde tiks atcelta, arī par darba izpildes atsaukšanu. Jāatzīmē, ka likumā nav paredzēts šis minimālais laiks, bet tam jābūt samērīgam, lai darbinieks varētu sabalansēt darba un privāto dzīvi.

Lai gan likumā nav noteikta kā obligāta prasība, tomēr ļoti nozīmīga darba līgumā iekļaujamā informācija ir arī kārtība, kādā darbinieks tiks informēts par darba izpildes nepieciešamību vai darba izpildes atsaukšanu. Reāli tas notiks attālinātā saziņā, piemēram, informācija tiks nosūtīta uz darbinieka elektroniskā pasta adresi, SMS veidā uz darbinieka telefona numuru, darbiniekam tiks zvanīts utt., tāpēc svarīgi ir savlaicīgi norādīt konkrēto saziņas kanālu.

Saskaņā ar Darba likuma 40. panta trešo daļu minēto informāciju var neiekļaut darba līgumā, bet kādā citā normatīvajā aktā, piemēram, darba kārtības noteikumos. Šādā gadījumā darba līgumā jābūt norādei uz attiecīgo dokumentu.

Visu rakstu "Būtiskākie Darba likuma grozījumi 2022. gadā" var lasīt drukātā žurnāla BILANCE vai E-BILANCES abonenti. 

Uzziniet vairāk par darba tiesībām BILANCES AKADĒMIJĀ!

Par Darba likuma normu piemērošanu un tiesu prakses atziņām varēs uzzināt arī 25. janvārī K.Platās vadītajā BILANCES AKADĒMIJAS e-seminārā, kurš būs pieejams arī videoierakstā. Skatiet arī citus darba tiesībām veltītos K. Platās vadīto e-semināru videoierakstus:

Personāla un darba samaksas jautājumiem veltīts arī pieredzējušās grāmatvedības speciālistes Ingas Pumpures vadīto kursu videoieraksts. Tajā uzzināsit kā apgūt pareizu darba līguma sastādīšanu un saistošo dokumentu izveidi; darba samaksas noteikšanu, aprēķināšanu un ziņu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam.