Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās

Raksts ir noslēgums tiesu prakses apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Apskats turpinājumos publicēts žurnāla Bilances Juridiskie Padomi 2024. gada jūnija — novembra numuros, kā arī žurnāla Bilance 2025. gada februāra numurā. Publikācijas lasāmas arī tiešsaistē portālā BilancePLZ.

Drošības prasības IKT sistēmām kritiskās infrastruktūras objektos

Senāta 2024. gada 30. septembra lēmumā lietā SKA–828/2024 ir vērtēti jautājumi par drošības prasībām un drošības riskiem, slēdzot publiskā iepirkuma līgumu. Minētajā lietā strīds radās saistībā ar pieteicējas neatbilstību Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām» (turpmāk — noteikumi Nr. 442) prasībām. Noteikumu Nr. 442 regulējums cita starpā noteica, ka līgumu par pakalpojumu, programmatūru vai iekārtu iegādi paaugstinātas drošības sistēmām atļauts slēgt ar juridisku personu, kuras pakalpojuma nodrošināšanai izmantoto programmatūru vai iekārtu ražotājs ir juridiska persona, kas reģistrēta NATO, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstī. Šo tiesību normu nepiemēro, ja ir saņemts kompetentās valsts drošības iestādes atzinums, ka līgumu var slēgt.

Konkrētajā lietā pasūtītājs rīkoja atklātu konkursu par laboratorijas izmeklējumu nodrošinājumu, tai skaitā iepērkot nepieciešamos analizatorus, kas tiek pieslēgti pasūtītāja informācijas sistēmām. Savukārt uz pasūtītāja informācijas sistēmām kā paaugstinātas drošības sistēmām ir attiecināms noteikumu Nr. 442 regulējums. Pieteicēja piedāvāja konkursā Ķīnā ražotus analizatorus. Piedāvājumu izvērtēšanas laikā pasūtītājs pieprasīja drošības iestādes atzinumu, un drošības iestādes atzinumā ir norādīts, ka nav konstatējami šķēršļi slēgt līgumu ar pieteicēju, taču līguma noslēgšanas gadījumā pastāv iespējami drošības riski, un atzinumā rekomendēts pasūtītājam nodrošināt, ka iekārtu ražotājam nav piekļuves iekārtām, lai tas nevarētu ietekmēt iekārtu darbību un lai iekārtas neveiktu datu apmaiņu ar ražotāju. Pasūtītājs izvērtēja, ka tam nav iespējams realizēt atzinumā sniegtās rekomendācijas, un pieteicējas piedāvājums tika noraidīts.

Pieteicēja uzskatīja, ka nav pamatota pieteicējas izslēgšana no iepirkuma, jo neatbilstība noteikumu Nr. 442 normām nav paredzēta kā izslēgšanas pamats Publisko iepirkumu likumā, kā arī uz noteikumu Nr. 442 prasībām nebija tieši norādīts konkursa nolikumā. 

Kā norādīja Senāts lēmumā, no noteikumu Nr. 442 normām neizriet pasūtītāja rīcības brīvība, kas ļautu izvēlēties nepiemērot tajās paredzēto kārtību, un arī tad, ja šajās tiesību normās paredzētie nosacījumi nav tieši ietverti konkursa nolikumā, pasūtītājam nav tiesību atkāpties no attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērošanas. Kā uzsvar Senāts, imperatīvu tiesību normu piemērošana nedrīkst būt atkarīga no tā, vai persona, kurai tās ir saistošas, ir iekļāvusi tās iepirkuma dokumentos. Līdz ar to pasūtītājam saistošās tiesību normas ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai uz tām ir norādīts nolikumā. Senāta ieskatā pasūtītājam nav jāietver iepirkuma nolikumā pilnīgi visas normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz konkrēto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, bet būtiski ir, vai pasūtītājs ir norādījis tādas prasības, kuras saskaņā ar tiesību normām tam ir tiesības izvēlēties piemērot; savukārt, ja kādas prasības ir imperatīvi piemērojamas, pasūtītājam nav jāuzskaita pilnīgi visi normatīvie akti, kas regulē attiecīgo nozari, un arī komersantiem, kuras darbojas ar iepirkuma priekšmetu saistītā jomā, ir jāpārzina attiecīgo jomu regulējošās tiesību normas un jārēķinās, ka tajos ietvertās obligātās prasības vai priekšnosacījumi tiks attiecināti arī uz iepirkumu.

Attiecībā uz Publisko Iepirkumu likuma 42. pantā paredzētajiem izslēgšanas noteikumiem Senāts norādīja, ka līdztekus šiem noteikumiem var pastāvēt un pastāv arī tāds tiesiskais regulējums, kas izvirza īpašas prasības noteikta veida darbībai vai ierobežojumus līgumu slēgšanai, un gadījumā, ja tiesību normās paredzēti obligāti priekšnosacījumi, kuriem personām ir jāatbilst, lai tās varētu sniegt konkrēto pakalpojumu vai piegādāt konkrētā veida preces, pasūtītājam nav tiesību atkāpties no šo nosacījumu piemērošanas.

Kā izskatāmajā lietā norādījusi drošības iestāde, tās rekomendāciju ievērošanai nebūtu pietiekami, ka iekārtas ražotāja pārstāvji fiziski nevar piekļūt iekārtai, bet nepieciešams arī nodrošināt, ka tiem nav attālinātas piekļuves iespējas. Kā tas izriet no pasūtītāja izvērtējuma, iekārtu nepieciešams savienot ar internetu, un tas nozīmē, ka pasūtītājam nebūtu iespējams kontrolēt komunikāciju starp iekārtu un ražotāju, turklāt iekārtas programmatūru izstrādājis un uztur tieši iekārtas ražotājs. Attiecīgi Senāts atzina, ka pasūtītājs šajā lietā ir pēc būtības izvērtis iespēju īstenot drošības iestādes ieteikumus drošības risku novēršanai, nevis vienīgi formāli atsaucies uz atzinumu, noraidot pieteicējas piedāvājumu.

Jānorāda, ka, lai gan noteikumi Nr. 442 nav spēkā no 2024. gada 18. oktobra un jauni noteikumi nav vēl pieņemti, tomēr pasūtītājiem ir saistošas Nacionālās kiberdrošības likuma normas. Atbilstoši minētā likuma regulējumam Satversmes aizsardzības birojam ir tiesības sniegt norādījumus, lai nodrošinātu šajā likumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem noteikto pienākumu izpildi vai novērstu nacionālās drošības apdraudējumu. Līdz ar to pasūtītājiem, kas ir informāciju un tehnoloģiju sistēmu kritiskās infrastruktūras īpašnieki, ir jāparedz attiecīgie nosacījumi drošības risku izvērtēšanai iepirkuma nolikumā, lai pretendenti būtu informēti par attiecīgo prasību piemērošanu (kamēr nav pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi).

Kasācijas sūdzība par nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanu 

Pieteicējas piedāvājums konkursā tika noraidīts kā nepamatoti lēts, jo pasūtītājs atzina, ka pieteicējas sniegtie skaidrojumi nepierāda piedāvātās cenas pamatotību, kā arī pieteicēja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka par piedāvāto cenu ir iespējams izpildīt līgumu, neradot līguma neizpildes risku. Pieteicēja apstrīdēja pasūtīja lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā un arī vēlāk pārsūdzēja biroja lēmumu tiesā. Tiesa atzina pieteicējas pieteikumu par nepamatotu. Par spriedumu pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību.

Senāts ar 2024. gada 28. oktobra rīcības sēdes lēmumu lietā SKA–323/2024 atteica ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar pieteicējas kasācijas sūdzību. Senāts lēmumā norādīja, ka tiesa ir atzinusi, ka pieteicēja nav spējusi pierādīt, ka izmaksu pozīcijas ar 0,00 un 0,01 eiro bija objektīvi pamatotas, un ka izmaksu pārcelšana starp nesaistītiem kritērijiem rada neskaidrības par reālo pakalpojuma cenu, savukārt attiecībā uz iespējamo izmaksu segšanu no uzņēmuma nesadalītās peļņas tiesa secināja, ka pasūtītājam nebija pārliecības, ka pieteicēja spēs visu līguma darbības laiku nodrošināt pakalpojumu par piedāvāto cenu. Senāts lēmumā norāda, ka tiesa spriedumā ir norādījusi konkrētus apstākļus un argumentus, kas neļauj uzskatīt pieteicējas piedāvātas izmaksas par pamatotām un apliecina, ka pasūtītājas novērtējums par pieteicējas piedāvājumu ir objektīvs un pareizs. Senāta ieskatā kasācijas sūdzībā norādītie iebildumi nepamato tiesas pieļautu tiesību normu pārkāpumu, bet gan pieteicēja sniedz citādu viedokli par to, kādi secinājumi no pieteicējas sniegtajiem skaidrojumiem par piedāvāto cenu tiesai bija jāveic, līdz ar to secināms, ka kasācijas sūdzības argumenti ir vērsti uz pierādījumu pārvērtēšanu. Kā atzīst Senāts, tas vien, ka pieteicēja nepiekrīt tiesas sniegtajam pierādījumu vērtējumam, nevar būt par pamatu sprieduma pārskatīšanai kasācijas kārtībā, proti, pierādījumu pārvērtēšana pēc būtības nav pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai.

Pagaidu aizsardzība vispārīgas vienošanās gadījumā

Senāta 2024. gada 6. novembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–881/2024 izvērtēts jautājums par pagaidu aizsardzības piemērošanu vispārīgās vienošanās gadījumā. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atteikts pieņemt pieteicējas lūgumu par pagaidu aizsardzību. Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu un pagaidu aizsardzības piemērošanu, aizliedzot pasūtītajam slēgt līgumu vai vispārīgo vienošanos ar iepirkumā noteikto uzvarētāju vai arī apturēt jau noslēgtā līguma vai vispārīgās vienošanās darbību. Tiesnesis atzina, ka pārsūdzētais biroja lēmums ir izpildīts, noslēdzot vispārīgo vienošanos ar konkursa uzvarētājus, un zaudējis spēku, tāpēc tā atcelšana nav iespējama un lieta ir ierosināma par biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku, savukārt pagaidu aizsardzības piemērošana lietā, kurā pārbaudāms pārsūdzētā administratīvā akta prettiesiskums, nav iespējama un pagaidu aizsardzības lūgums ir atsakāms.

Blakus sūdzībā par minēto tiesneša lēmumu pieteicēja norādīja, ka pasūtītājs ir noslēdzis tādu vienošanos, kas paredz tās ietvaros slēgt iepirkumu līgumus, un līdz iepirkumu līgumu noslēgšanai netiek nodibinātas tiesiskās attiecības par konkrētu pasūtījumu. Kā norāda lēmumā Senāts, vispārīgās vienošanās var iedalīt divos veidos: tādas, kas tiek noslēgtas ar vienu piegādātāju un kurās ir noteikti pilnībā visi līguma slēgšanas noteikumi, un tādas, kas tiek noslēgtas ar vairākiem potenciālajiem piegādātājiem un kurās šādi noteikumi pilnībā nav iekļauti. Izskatāmajā gadījumā vienošanās ir noslēgta ar vienu konkrētu piegādātāju, kurš attiecīgajā laika posmā uz iepirkuma līguma pamata sniegs pasūtītājam nepieciešamos pakalpojumus, un neparedz tālāku atlasi vai cita pretendenta izvēli. Tādējādi, kā atzīst Senāts, konkursa mērķis — noslēgt līgumu ar konkrētu personu par noteiktu līguma priekšmetu (pat ja nākotnē vēl varētu būt precizēti atsevišķi noteikumi) — ir sasniegts. Senāta ieskatā gadījumā, kad ir noslēgta tāda vispārīgā vienošanās kā izskatāmajā lietā, iepirkuma procedūras ietvaros pieņemtais biroja lēmums ir zaudējis savu spēku un tiesas ceļā iespējama vairs tikai tā tiesiskuma pārbaude, un attiecīgi arī pagaidu aizsardzības līdzekli — pārsūdzētā lēmuma darbības apturēšanu — šādā situācijā vairs nav iespējams piemērot, jo darbību var apturēt tikai tādam administratīvajam aktam, kas joprojām rada aktīvas tiesiskās sekas.

Apliecinājums par tehniskā piedāvājuma atbilstību

Pieteicējas piedāvājums konkursā tika noraidīts, jo pasūtītāja vērtējumā pieteicējas piedāvājums neatbilst iepirkuma nolikuma prasībai, kas nosaka, ka pretendents paraksta un iesniedz tehnisko specifikāciju/tehnisko piedāvājumu atbilstoši nolikuma 1. pielikumam, apliecinot, ka tiks nodrošināta visu tehniskās specifikācijas prasību ievērošana. Par pasūtītāja lēmumu pieteicēja iesniedza apstrīdēšanas iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā, un birojs savā lēmumā arī atzina, ka pieteicēja neiesniedza parakstītu iepirkuma nolikuma 1. pielikumu, bet iesniedza savu tehnisko piedāvājumu, kurā daļēji mainīts pasūtītājas noteiktās tehniskās specifikācijas saturs. Pieteicējas tehniskajā piedāvājumā attiecībā uz pakalpojuma apjomu noteikts, ka pieteicēja plāno nodrošināt darbu apjomu vidēji 55 000 stundas mēnesī un ārkārtas pakalpojumu līdz 25 reizēm vispārīgās vienošanās darbības laikā, attiecīgi pieteicējas tehniskajā piedāvājumā norādītais plānotais darbu apjoms ir ievērojami mazāks par to apjomu, kādu pieteicējai būtu bijis jāparedz tehniskajā piedāvājumā, iesniedzot parakstītu nolikuma 1. pielikumu. Pieteicēja pārsūdzēja biroja lēmumu tiesā, un Administratīvā rajona tiesa atzina pārsūdzēto lēmumu par pirmšķietami tiesisku.

Pieteicēja iesniedza blakus sūdzību par minēto tiesas lēmumu, uzskatot, ka tiesa nav veikusi pilnvērtīgu piedāvājuma interpretāciju, nepareizi izprotot piedāvājumā lietotā vārda «plāno» nozīmi. Senāts ar 2024. gada 29. novembra lēmumu lietā SKA–904/2024 pieteicējas blakus sūdzību noraidīja. Kā norāda lēmumā Senāts, nevar piekrist blakus sūdzībā norādītajam, ka starp vārdiem «piedāvā» un «plāno» šajā gadījumā būtu saskatāma atšķirīga nozīme; ja pieteicēja norāda, ka tā plāno attiecīgu pakalpojumu apjomu, tad ir loģiski saprotams, ka tas arī tiek piedāvāts izpildei, un, ja tā patiesībā piedāvā izpildīt citu apjomu (to, kuru prasījusi pasūtītāja un kurš ir lielāks par pieteicējas plānoto), tad nav saprotams, kāda nozīme ir pieteicējas plānotajam pakalpojumu apjomam un kādēļ tas ir norādīts pieteicējas piedāvājumā. Senāts norāda, ka tā ir pasūtītāja prasība — apliecināt, ka pretendents pildīs visu iepirkuma nolikumā norādīto pakalpojumu apjomu, un, ja pieteicēja šādu prasību uzskatīja par nepamatotu, tai pret to bija jāiebilst.

Attiecībā uz iespēju precizēt piedāvājumā ietverto informāciju Senāts secina, ka situācijā, kad piedāvājumā jau ir konstatēts cits pakalpojumu apjoms, nekā tas prasīts iepirkumu nolikumā, piedāvājuma skaidrošana, negrozot tā saturu, nevar novest pie iesniegtā piedāvājuma atbilstības iepirkuma nolikumam atzīšanas. Līdz ar to šādā situācijā arī nav pamats lūgt precizēt vai izskaidrot piedāvājumu.

Pieredzes prasības interpretācija

Senāta 2024. gada 5. decembra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–274/2024 skatīts jautājums par pieredzes prasības interpretāciju, piemērojot konkursa nolikumā izvirzītās prasības.

Konkursa nolikums paredzēja, ka pretendents iepriekšējo trīs gadu laikā ir veicis vismaz divas pa 250 portatīvo datoru piegādes ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas; divu līgumu ietvaros, kur katrā no tiem piegādāti vismaz 250 portatīvie datori, pretendents ir nodrošinājis klientam garantijas servisu vismaz sešus mēnešus no portatīvo datoru piegādes brīža. Prasībai pievienota zemsvītras atsauce, kas paredz, ka pretendents pieredzi var apliecināt arī ar viena līguma izpildi, ja pretendents šā līguma ietvaros ir veicis gan portatīvo datoru piegādi, gan nodrošinājis garantijas servisu pasūtītāja norādītajā laika periodā. Konkursa uzvarētājs apliecināja prasīto spēju nodrošināt noteikta apjoma datoru piegādi un garantijas apkalpošanu vienam pasūtītājam viena noslēgtā līguma ietvaros, ko arī Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā uzskatīja par atbilstošu konkursa nolikuma prasībai. Pieteicēja iebilda šādam tiesas vērtējumam, uzskatot, ka pieredzi nevar apliecināt ar vienu līgumu.

Pieteicēja uzskatīja, ka tiesai bija jāņem vērā, ka prasības vēsturiskā redakcija paredzēja, ka pretendentam pieredzes apliecināšanai bija jāatsaucas uz četriem līgumiem — diviem piegādes līgumiem un diviem līgumiem ar garantijas servisu —, bet, ievērojot zemsvītras piezīmi, pretendents katru no šīm pieredzes prasībām varēja apliecināt ar «vienu» līgumu, kas patiesībā kopā veido vismaz divus līgumus, savukārt zemsvītras atsauces atstāšana arī pēc strīdus nolikuma punkta grozīšanas acīmredzami norāda uz pasūtītājas pieļautu pārrakstīšanās vai neuzmanības kļūdu. Kā lēmumā norāda Senāts, strīdus prasības mērķis ir pārliecināties par pretendenta spēju noteiktā termiņā īstenot noteikta apjoma preču piegādes, kā arī nodrošināt garantijas servisu, un galvenais vērtēšanas kritērijs ir nevis izpildīto līgumu skaits, bet gan tas, vai pretendents ir spējis nodrošināt piegādes un garantijas servisu nepieciešamajā apjomā un kvalitātē, un izskatāmajā gadījumā konkursa uzvarētāja pieredzes atbilstību nav pamata apšaubīt, jo ir konstatējamas vairākas datoru piegādes prasītajā apmērā, kā arī apliecināta garantijas servisa sniegšana.

Senāta ieskatā pieteicējas sniegtā nolikuma strīdus punkta interpretācija neatbilst zemsvītras atsauces loģikai — iespējai apliecināt pieredzi ar viena līguma ietvaros sniegtu pakalpojumu, un pieteicējas uzskats, ka zemsvītras atsauce ir pārrakstīšanās vai neuzmanības kļūda, balstās uz subjektīvu pieņēmumu, nevis objektīviem pierādījumiem vai nolikuma strīdus punkta tekstā nepārprotami izteiktu pretrunu. Kā norāda Senāts, katrs pretendents var pats izvēlēties, kādā veidā apliecināt savu pieredzi, ja vien tas atbilst iepirkuma nolikumam, un nolikuma strīdus punkta teksts kopsakarā ar zemsvītras atsauci objektīvi skaidri norāda, ka pretendents var apliecināt pieredzi arī ar vienu līgumu, ja vien tas ietver gan piegādes, gan garantijas servisu prasītajā apjomā un kvalitātē.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada marta (519.) numurā.

• Piedāvājuma izskaidrošanas robežas iepirkumos
• Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās